Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā
SAEIMAS PREZIDIJAM
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. oktobra komisijas sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1651/Lp13), nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1651/Lp13) un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai 1.lasījumā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” uz 2 lapām;
2. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācija uz 9 lapām.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91., 241., 254. nr.; 2017, 5., 75., 124., 128., 156., 236., 242. nr.; 2018, 36., 197., 225. nr.; 2019, 10., 75., 118., 214., 240., 259.A nr.; 2020, 46. nr.; 2021, 121.B, 139. nr.; 2022, 69., 120. nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 7.1 pantu.
2. Papildināt 16. panta pirmo daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:
“17) saņemt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.”
3. 18. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 36. punktu šādā redakcijā:
“36) lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.”;
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Šā panta pirmās daļas 36. punktā minētais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, kas noteikts atbilstoši nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersantu, ārvalsts komersanta filiāli, Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu. Nodokļu maksātāja reitinga novērtējumam ir informatīvs raksturs. Informāciju par principiem, kas izmantoti nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma noteikšanā, publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.”
4. Aizstāt 22. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu un skaitli “un 35.” ar skaitļiem un vārdu “35. un 36.”.
5. Papildināt 68. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “pārvalda” ar vārdiem “vai viens no tiem, kas pārvalda, ir”.
6. Izteikt 77. panta 4. punktu šādā redakcijā:
“4) dalībnieki, kas nav Latvijas Republikas nodokļu rezidenti, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu;”.
7. 116. pantā:
aizstāt pirmās daļas 9. punkta ievaddaļā vārdus “persona), ja:” ar vārdiem “persona), līguma noslēgšanas datumu, līguma summu vai līguma ietvaros aprēķināto samaksu par iepriekšējā mēnesī veikto darbu apjomu (ja noslēgtais līgums neparedz līguma summu (samaksa minētā līguma ietvaros tiek veikta atbilstoši padarītā darba apjomam)), kā arī līguma kopējo summu un grozījuma noslēgšanas datumu (ja ar līguma grozījumu mainās līguma summa).”;
izslēgt pirmās daļas 9. punkta “a”, “b”, “c” un “d” apakšpunktu.
8. Pārejas noteikumos:
aizstāt 208. punktā skaitļus un vārdus “2023. gada 1. janvāra. Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2025. gada 1. janvāra. Laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim”;
papildināt ar 235. punktu šādā redakcijā:
“235. Grozījums attiecībā uz 7.1 panta izslēgšanu, šā likuma 16. panta pirmās daļas 17. punkts, 18. panta pirmās daļas 36. punkts un desmitā daļa, kā arī grozījums 22. panta pirmās daļas 3. punktā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.”
“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts ar mērķi nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025.gada 1.janvārim, paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summas slieksni.
Attiecībā uz nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu
Kopš 2018. gada septembra nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidots unikāls rīks – nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk – Reitinga sistēma). Minētā sistēma ir informatīva rakstura, un tā ir pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem, t.i., sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatu.
Reitinga sistēmas datu atjaunošana notiek vienu reizi mēnesī.
Nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS.
Reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (par kuru ir informēts arī pats nodokļu maksātājs).
Reitinga novērtējuma rādītāju novērtējuma skala ir publiski pieejama VID mājas lapā.
Kaut arī Reitingu sistēmā ietvertajai informācijai ir informatīvs raksturs, tomēr, kā liecina VID rīcībā esošā informācija, VID izziņu par nodokļu maksātāju reitingu kopā ar citiem dokumentiem pieprasa kredītiestādes, izskatot uzņēmumu kredīta pieteikumus, kā arī valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi publisko iepirkumu procedūru ietvaros.
Tāpat reitinga izziņu no komersantiem pieprasa auditorfirmas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji.
Kopā pa Reitinga sistēmas darbības laiku no EDS bija izdrukātas 21 100 izziņas par nodokļu maksātāju reitingu, kas var liecināt par sabiedrībā esošo interesi par VID izstrādāto nodokļu maksātāju novērtēšanas rīku. Tāpat nodokļu maksātāji izsaka savu viedokli un sniedz priekšlikumus par Reitinga sistēmu. Ar EDS starpniecību saņemti vairāk nekā 3 170 jautājumi, priekšlikumi un atsauksmes no nodokļu maksātājiem.
Analizējot sniegto atgriezenisko saiti par esošo Reitinga sistēmu, secināts, ka nodokļu maksātāji, kuri rūpējas par savu reputāciju, cenšas uzlabot reitinga novērtējumu, piemēram:
- pastiprināti seko normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanai;
- ievēro normatīvajos aktos noteiktos nodokļu samaksas termiņus, kā arī pēc iespējas ātrāk samaksā izveidojošos nodokļu parādus u.c.
Tomēr, tā kā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk - likums) 22.panta normām VID ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tad pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem un tiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS. Līdz ar to plašākai sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījumu partneriem šī informācija nav pieejama vai tās pieejamība ir atkarīga no nodokļu maksātāja brīvās gribas, kas apgrūtina komersantiem iespējas veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā.
Šobrīd reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (kas ir zināma arī pašam nodokļu maksātājam), kas ne vienmēr nodrošina nodokļu maksātāju objektīvu novērtējumu, ņemot vērā, ka VID rīcībā ir daudz plašāka nodokļu maksātāju raksturojoša informācija.
No 2020.gada maija VID nodokļu administrēšanas procesos izmanto VID iekšējo riska novērtējuma sistēmu – nodokļu maksātāju segmentāciju –, kuras mērķis ir sasaistīt nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes disciplīnu ar atbilstošu VID pieeju jeb taktiku darbā ar nodokļu maksātājiem, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu efektīvākajā veidā.
Atšķirībā no Reitingu sistēmas, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām izmanto visu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem.
Tā, piemēram, starptautiskās informācijas apmaiņas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām rezultātā iegūtā informācija ir viens no informācijas avotiem, kuru VID izmanto savā darbā. Uz šādā veidā saņemto informāciju attiecas Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 55.panta pirmajā daļā minētais konfidencialitātes princips. Proti, minētā norma nosaka, ka uz informāciju, kas paziņota vai apkopota jebkādā veidā, ievērojot šo regulu, tostarp uz informāciju, kura bija pieejama kādam ierēdnim apstākļos, kas paredzēti VII, VIII un X nodaļā, un gadījumos, kas minēti šā panta 2.punktā, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas to saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kurus piemēro Savienības iestādēm. Šādu informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajos apstākļos. Šādu informāciju var izmantot, lai izveidotu aprēķina bāzi vai lai ievāktu vai administratīvi kontrolētu nodokli nolūkā izveidot aprēķina bāzi. Informāciju var arī izmantot citu tādu maksājumu, nodevu un nodokļu aprēķināšanai, uz kuriem attiecas 2.pants Padomes Direktīvā 2008/55/EK (2008.gada 26.maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Turklāt to var izmantot saistībā ar tiesvedību, kas var ietvert sankcijas, kuras uzliktas nodokļu tiesību aktu pārkāpumu rezultātā, neskarot vispārējus noteikumus un tiesību normas, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos tiesas procesos.
Tāpat nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi (skatīt likuma 22.panta 2.1 daļu).
Šobrīd Reitinga sistēma nav tieši sasaistīta ar nodokļu maksātāju segmentāciju. Tādējādi, lai turpmāk nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums atbilstu VID noteiktajam segmentam, pie kura pieder konkrētais nodokļu maksātājs, ir nepieciešams jauns risinājums nodokļu maksātāju novērtēšanai.
Attiecīgi ar Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem tiek paredzēts jauns reitinga risinājums (turpmāk – Jaunais reitinga risinājums), lai nodrošinātu publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta, t.i. VID redzējumu par nodokļu maksātāju.
Šāda risinājuma īstenošana izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kurā viena no komponentes Nr.6 “Likuma vara” reformu un investīciju virziena 6.1. “Ēnu ekonomikas mazināšana godīgas uzņēmējdarbības veicināšanai” reformas 6.1.1.r. “Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā” atskaites punktiem, lai varētu izmērīt konkrēto reformas ieviešanas progresu, ir – Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija –, kas paredz tiesību aktu grozījumu stāšanos spēkā, tostarp iekļaut nodokļu maksātāju reitingu sistēmas tiesisko regulējumu, kas nodrošina to novērtējuma publicēšanu.
Jaunais reitinga risinājums ietvers gan Reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus, un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām.
Jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums nodokļu maksātājam nosacīti tiks atspoguļots trīs līmeņos.
Pirmais līmenis – VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem – A, B, C utt.
Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai būtu skaidrs, ko katrs no latīņu alfabēta burtiem apzīmē, VID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par principiem, kas izmantoti, lai noteiktu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
Jānorāda, ka šobrīd VID segmentē juridiskās personas, tās iedalot septiņos segmentos:
1. “Uzticamie” (kas ir ideālie nodokļu maksātāji, kuri pilda visas savas saistības, nav nodokļu iekasēšanas riski);
2. “Veicināmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem atsevišķās jomās var būt nebūtiski riski);
3. “Uzraugāmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem ir būtisks risks kaut vienā jomā, tiem jābūt pastāvīgā VID uzraudzībā);
4. “Jaunreģistrētie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri reģistrēti pēdējo sešu mēnešu laikā);
5. “Zemas ilgtspējas” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksāšanas potenciāls vai uzkrāti lieli nodokļu parādi, kur segšanas perspektīvas ir apšaubāmas);
6. “Ierobežojamie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuru turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama un kuriem ir piemērojams pilns ierobežojošo pasākumu komplekss, pārsvarā uzņēmumi, kuri izslēgti no reģistriem vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība līdz likvidācijas procesa pabeigšanai);
7. “Neaktīvie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri nerada apmaksātas darba vietas, nodokļu aprēķinus un nodokļu ieņēmumus).
Otrais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.
Trešais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji. Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.
Jāatzīmē, ka nodokļu maksātājam nebūs pieejama rādītāju kritēriju raksturojošā informācija, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, vai ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem. Piemēram, VID nevarēs atklāt nodokļu maksātājam informāciju, kas noteikta likuma 22.2 panta desmitajā daļā – VID, tā amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt personas, par kurām ir sniegts ziņojums, un citas personas par to, ka VID ir sniegts šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktais ziņojums –, vai informāciju, uz kuru attiecas Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā noteiktais konfidencialitātes princips, kā arī VID aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi (skatīt likuma 22.panta 2.1 daļu).
VID noteiktajam un publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam būs informatīvs raksturs, un tas nebūs ne administratīvs akts, nedz arī faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to attiecīgi nodokļu maksātāji nebūs ierobežoti darījumus slēgt, piemēram, ar nodokļu maksātājiem, kuru novērtējums liecinās, ka, VID ieskatā, tie ir “Zemas ilgtspējas” vai “Ierobežojamie”, izņemot, ja to neaizliedz normatīvais regulējums (piemēram, ja nodokļu maksātājam VID ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu). Tomēr, ņemot vērā, ka komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, tad attiecīgi publiski pieejamā informācija par VID noteikto nodokļu maksātāju kopējo novērtējumu paplašinās nodokļu maksātājiem pieejamos rīkus potenciālo darījumu risku novērtēšanai.
Tādejādi sagaidāms, ka VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums būs svarīgs sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījuma partneriem, jo nodrošinās informācijas pieejamību par konkrēto nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes līmeni un radīs pozitīvu efektu uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, attiecīgi ilgtermiņā palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.
Tā kā Jaunajā reitinga risinājumā tiks izmantota plašāka VID rīcībā esošā informācija, vairāku nodokļu maksātāju līdzšinējais reitings varētu pasliktināties, kas var attiecīgi izraisīt neapmierinātību ar plānotajām izmaiņām. Tāpat nodokļu maksātāji, kuri pašlaik nav izteikuši savu viedokli par Reitinga sistēmu, var būt negatīvi noskaņoti pret Jauno reitinga risinājumu, kas attiecīgi var palielināt VID administratīvo slogu, skaidrojot nodokļu maksātājiem principus, pēc kuriem noteikts to reitinga kopējais novērtējums. Lai mazinātu šo iespējamo negatīvo efektu, VID plāno rast iespēju pirms tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās nodrošināt nodokļu maksātājiem to EDS profilā pieejamību informācijai par to iespējamo reitinga kopējo novērtējumu (apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem), kas ar 2024.gada 1.janvāri tiks publiskots VID tīmekļvietnē. Šajā periodā saņemtā nodokļu maksātāju atgriezeniskā saite tiks izmantota, lai pilnveidotu nodokļu maksātāju reitinga metodoloģiju, kā arī nodokļu maksātājam būtu iespēja uzlabot savu reitingu pirms tā publiskošanas.
Jaunais reitinga risinājums var tikt realizēts tikai pēc pilnīgas reitinga novērtējuma procesa automatizācijas. Savukārt tā kā reitinga novērtējuma procesa automatizācija ir pakārtota VID informāciju sistēmu modernizācijas projektiem (proti, pārejai uz jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS) un SAP HANA tehnoloģiskās platformas ieviešanai analītiskiem risinājumiem), tad tikai pēc šo projektu realizācijas (pilnībā) var tikt nodrošināta nodokļu maksātāju reitinga datu atlases un novērtēšanas procesa pilnīga automatizācija, kas izslēgtu manuālu darbību nepieciešamību. Tādējādi tiek noteikts, ka Jaunais reitinga risinājums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī (t.i., pēc minēto projektu realizācijas).
Savukārt, ņemot vērā, ka šobrīd ir spēkā arī Padziļinātās sadarbības programma un ar 2024.gada 1.janvāri būs pieejams Jaunais reitinga risinājums, kas paredzēs nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem VID noteiktiem kritērijiem, aptverot daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā to šobrīd paredz Ministru kabineta noteiktie kritēriji Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanai, attiecīgi, lai neizveidotos situācija, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs noteiktas divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas, ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem ir nolemts atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības.
Tādējādi visi nodokļu maksātāji tiks novērtēti pēc vienotiem VID riska analīzes sistēmas principiem un kritērijiem, nodrošinot objektīvāku nodokļu maksātāja novērtējumu atbilstoši tā nodokļu saistību izpildes un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem.
Šobrīd (dati uz 11.10.2022.) Padziļinātās sadarbības programmā ir 5159 dalībnieki, no tiem zelta līmenī 72, sudraba līmenī 358 un bronzas līmenī 5159 dalībnieki.
Jaunu programmas dalībnieku iekļaušana un programmas līmeņa maiņa notiek reizi gadā 1.janvārī, un programmas dalībniekus vērtē reizi ceturksnī un neatbilstības gadījumā izslēdz no programmas. Tādējādi, jau šobrīd programmas dalībnieks apzinās novērtējuma mainīgumu un to, ka piešķirtais līmenis var tikt zaudēts, neizpildot kādu no normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.
Ņemot vērā, ka jau šobrīd atsevišķi kritēriji Padziļinātās sadarbības programmā ir saistīti ar nodokļu saistību izpildi un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, attiecīgi ir zema varbūtība, ka zelta līmeņa dalībnieks pēc Jaunā reitinga risinājuma ieviešanas varētu neiegūt augstāko reitinga kopējo novērtējumu.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka šobrīd saskaņā ar likuma 7.1 panta otro daļu Padziļinātās sadarbības programmā iekļautajam nodokļu maksātājam ir tiesības saņemt programmas dalībniekam piemērojamās priekšrocības un atvieglojumus, kurus nosaka attiecīgi normatīvie akti, un kurus piemēro attiecīgas iestādes, kas informāciju par to noteiktajām priekšrocībām un atvieglojumiem publicē savā mājaslapā internetā.
Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku priekšrocības un atvieglojumi ir noteikti vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos.
Tā kā ar 2024.gada 1.janvāri minētā programma izbeigs savu darbību, attiecīgi konkrētā normatīvā akta turētājam dota iespēja izvērtēt, vai šobrīd esošās priekšrocības un atvieglojumi Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam būtu saglabājami ieviešot jauno Reitinga risinājumu. Ja atbildīgās institūcijas nevēlēsies saglabāt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem esošās priekšrocības un atvieglojumus, atbildīgajām institūcijām ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai izslēgtu vai svītrotu ar Padziļinātās sadarbības programmu saistīto regulējumu (nodrošinot veikto izmaiņu spēkā stāšanos ar 2024.gada 1.janvāri).
Tā piemēram, VID ir norādījis, ka nodokļu maksātājiem, kuri būs iekļauti nodokļu maksātāju reitinga novērtējumā ar augstāko novērtējumu, pamatā tiks pārnestas programmas līmeņa Sudrabs un Zelts dalībniekam piešķirtās spēkā esošās priekšrocības, izvērtējot to aktualitāti, lietderību un ņemot vērā iestāžu administratīvos resursus šo priekšrocību iedzīvināšanai. Savukārt nodokļu maksātājiem, kas atbildīs nodokļu maksātāju reitinga sistēmas grupai ar augstāko novērtējumu, pēc 2024.gada 1.janvāra būtu jāsaglabā iespēja saņemt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu.
Lai paredzētās izmaiņas notiktu veiksmīgāk un tiktu izstrādāti atbilstošie grozījumi normatīvajos aktos, VID plāno uzklausīt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, sadarbības partnerus un nozares ekspertu viedokļus.
Attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā
Ar 2017.gada 23.novembra likuma grozījumiem tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu VID administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021.gada 1.janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1.panta 4.punktā minētajiem muitas maksājumiem likuma pārejas noteikumu 208.punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā jāuzsāk ar 2023.gada 1.janvāri. Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.
Piemērojot praksē vienotā nodokļu konta regulējumu, ir konstatēts ka Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) tehnisko risinājumu nav iespējams ieviest/attiecināt ar 2023.gada 1.janvāri uz Muitas likuma 1.panta 4.punktā minētajiem muitas maksājumiem.
Korekta, pilnīga un precīza muitas maksājumu uzskaites nodrošināšana ir vitāli nepieciešama sekmīgai muitas darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei. Nav pieļaujama daļējas un nepilnīgas muitas maksājumu informācijas iekļaušana MAIS, jo tā ietekmē muitošanas procesu kopumā un Eiropas Savienības regulu prasību izpildi. Līdz ar to, ņemot vērā augsto risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz muitošanas procesu kopumā, t.sk. iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas reputācijas tēlu dēļ iespējamām problēmām ar datu nekorektu atspoguļošanu, attiecībā uz muitas maksājumiem ir nepieciešams atlikt regulējuma ieviešanu, proti, šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti MAIS līdz 2025.gada 1.janvārim.
Attiecībā uz būvdarbu līgumiem
Būvdarbu pakalpojumu sniegšanai ir raksturīgas apakšuzņēmēju ķēdes, t.i. galvenais būvdarbu veicējs pamatā nodrošina būvdarbu vadības funkciju, būvdarbu veikšanu nododot apakšuzņēmējiem, kas daļu no darbiem nodod saviem apakšuzņēmējiem. Šādi izveidojas vairāku līmeņu plašas apakšuzņēmēju ķēdes, tajā skaitā būvdarbu izpildei piesaistot arī pašnodarbinātās personas un ārvalstu komersantus. Turklāt, lai izvairītos no likuma 116. un 117.pantā noteiktā pienākuma galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam pildīšanas – sniegt informāciju vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē (turpmāk – VEDLUDB) par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi ar būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru summa ir 15000 euro vai vairāk - līgumslēdzēji var mākslīgi saskaldīt (sadalīt) līgumus, samazinot konkrētā līguma kopējo summu, kā arī slēdzot simulatīva rakstura līgumus, kas sadārdzina būvniecības procesu un nodrošina naudas plūsmu. Tādā veidā informācija netiek sniegta attiecīgajā datubāzē, kas būtiski ietekmē uzraugošo iestāžu spēju veikt situācijas konkrētajā uzņēmumā un kopumā nozarē analītiku, t.sk. iespējamo risku analīzi. Šo analīzi mazāk efektīvu padara arī tas fakts, ka ir pienākums sniegt šo informāciju tikai pie noteiktas līguma summas, līdz ar to uzraugošajām iestādēm ir apgrūtināta informācijas datu analīze un attiecīgu secinājumu izdarīšana, jo nav pilnīga informācija par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un apakšuzņēmumu līgumu noslēgšanas hierarhiju, tajā skaitā, lai veiktu konkrētā būvuzņēmēja un tā būvizpildes saistību pārbaudi būvobjekta ietvaros. Turklāt vēl viena no raksturīgākām apakšuzņēmēju ķēžu problēmām ir samaksas par veiktajiem būvdarbiem būtiska kavēšana vai nepamatota atteikšana zemākā līmeņa apakšuzņēmējam, t.i. tam, kas pamatā veic būvdarbus paša spēkiem ar saviem darbiniekiem. Rezultātā būvkomersantam veidojas naudas plūsmas problēmas, tas nespēj laicīgi izpildīt savas saistības pret darbiniekiem un valsti (darba algas un nodokļu parādi), kas noved pie tā maksātnespējas. Būvniecības nozares eksperti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam izstrādes laikā norādījuši, ka naudas līdzekļi, kas akumulējas nenorēķināšanās rezultātā, tiek atgriezti atpakaļ nozarē skaidrās naudas veidā caur “fiktīvajiem” pakalpojumu līgumiem.
Ministru kabinets 2021.gada 9.novembra sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmuma Nr.22 “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu” ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai” konceptuāli ir atbalstījis informatīvā ziņojuma 4.pielikumā ietvertos priekšlikumus ēnu ekonomiku ierobežojošiem pasākumiem būvniecības nozarē. Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka informatīvā ziņojuma 4.pielikumā minētie pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē ir iekļaujami Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022. gadam (Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokola Nr.74 103.§ 5.punkts). Atbilstoši minētajam atsevišķie pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē tika iekļauti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.210).
Lai risinātu minētās problēmas, ir nosakāms pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai VEDLUDB informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Likumprojekta 5.pantā ietvertie grozījumi paredz noteikt, ka gadījumā, ja juridisks veidojums, kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, un šo juridisko veidojumu pārvalda vai viens no tiem, kas pārvalda, ir cita finanšu iestāde (piemēram, pārvaldību veic fiziska persona un finanšu iestāde), tad šāds juridisks veidojums ir ieguldījumu iestāde. Savukārt likuma 68.panta 1.1 daļa nosaka, kādas darbības atbilst juridiska veidojuma pārvaldīšanai.
Viena no Latvijas finanšu iestādēm vai juridiskiem veidojumiem, uz kuriem neattiecas automātiskās informācijas apmaiņas (CRS) prasības (likuma 81.pants), ir ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, kas ir definēts likuma 77.pantā. Viens no definīcijā ietvertajiem fonda parametriem ir “dalībnieki, kas nav tās iesaistītās valsts nodokļu rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu”. Lai norma būtu skaidrāka, Likumprojekta 6.pantā ietvertie grozījumi galvenokārt paredz aizstāt vārdus “tās iesaistītās valsts” ar vārdiem “Latvijas Republikas”. Ņemot vērā, ka jau šobrīd definīcija attiecas uz Latvijā nodibinātiem fondiem, definīcijas tvērums netiek mainīts.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publiskošanai paredzama pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Nodokļu maksātāju reitinga pieejamība dos iespēju darījuma partneriem rūpīgāk izvērtēt esošos un potenciālos sadarbības partnerus, tādējādi veicinot, ka nodokļu maksātājs būs daudz atbildīgāks pret nodokļu normatīvo aktu prasību izpildi.
Savukārt saistībā ar Likumprojektā noteikto muitas nodokļa maksātāji ar vienoto nodokļu kontu izveidotās priekšrocības varēs sākt izmantot tikai ar 2025.gada 1.janvāri, nevis ar 2023.gada 1.janvāri, kā bija plānots.
Neskatoties, ka personām, kas atbilstoši likuma 107. un 108.pantam ir uzskatāmas par galvenajiem būvdarbu veicējiem vai to apakšuzņēmējiem, palielināsies administratīvais slogs attiecībā uz informācijas sniegšanu VEDLUDB - par visiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, - kopumā ietekme būs pozitīva, jo regulējuma ieviešana ļaus mazināt ēnu ekonomiku nozarē, veicinās godīgu konkurenci, uzlabos analīzi un kontroli pār noslēgtajām saistībām.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Lai nodrošinātu Likumprojektā ietvertā Jaunā reitinga risinājuma izpildi, VID nepieciešams realizēt nodokļu maksātāju reitinga datu automātisko atlasi, reitinga novērtējuma veikšanu, atspoguļošanu un glabāšanu uz SAP HANA platformas, kā arī vizualizēšanu EDS.
Provizoriskās izmaksas nodokļu maksātāju reitinga risinājuma izveidošanai uz SAP HANA platformas ir ap 761,2 tūkst. euro (ar PVN). Savukārt provizoriskās izmaksas nodokļu maksātāju reitinga vizualizēšanas risinājuma izveidošanai EDS ir ap 43,5 tūkst. euro (ar PVN).
Reitinga risinājuma izveidošana tika uzsākta jau 2021.gadā, un līdz šim risinājuma izveidošanā no VID pamatdarbības nodrošināšanai piešķirtajiem līdzekļiem ieguldīti 191 185 euro (374 c/d). Reitinga risinājuma tālākai izveidošanai 2022.gadā plānoti izdevumi 273 001 euro (435,7 c/d * 641,30 euro), bet 2023.gadā 340 530 euro (531 c/d * 641,30 euro).
Jauna reitinga risinājuma izveidošana uz SAP HANA platformas un Jauna reitinga vizualizācijas izveidošana EDS tiks finansēta no Latvijas atveseļošanas un noturības plāna pasākumu realizācijai paredzētajiem līdzekļiem (Latvijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas aktivitāte Nr.6.1.1.r. un 6.1.1.2.i.), veicot finansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Ņemot vērā, ka ar 2024.gada 1.janvāri no likuma tiek izslēgts 7.1 pants, attiecīgi spēku zaudēs Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”.
Savukārt saistībā ar Padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu atbildīgajām institūcijām jāizvērtē nepieciešamie grozījumi šādos tiesību aktos:
– Ministru kabineta 2019.gada 12.februāra noteikumos Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”;
– Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”;
– Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”;
– Čeku loterijas likumā;
– Valsts fondēto pensiju likumā;
– Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”;
– Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”;
– Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.243 “Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju”;
– Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumos Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības”;
– Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.656 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Padziļinātā sadarbības programma savu esošo ietvaru un funkcionalitāti ieguva ar Ministru kabineta 2018.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.290 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli””, kas ir spēkā esošs politikas plānošanas dokuments, pēc Likumprojekta apstiprināšanas Saeimā Finanšu ministrija sagatavos rīkojuma projektu, lai konkrēto politikas plānošanas dokumentu atzītu par spēku zaudējušu.
Saistībā ar Likumprojektu, kurā ietvertie grozījumi paredz pagarināt ieviešanas termiņu muitas maksājumu ieskaitīšanai vienotajā nodokļu kontā, ir nepieciešams veikt grozījumus ne tikai likumā, bet arī Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”, precizējot attiecīgi muitas maksājumu ieskaitīšanas kārtību līdz 2025.gada 1.janvārim un līdz minētajam datumam nesegto saistību iekļaušanu saistību rindā.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Nav attiecināms.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais Likumprojekts ir izstrādāts uz Finanšu ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1651/Lp13) pamata, ņemot vērā komisijas ieteikumus.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojektā ietvertā regulējuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests un Būvniecības valsts kontroles birojs.
Komisijas priekšsēdētāja V.A.Tērauda
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs