Rīgā
| 21.09.2022. |
Nr. 22-TA-2492 |
| |
|
Saeimas Prezidijam
Par likumprojekta nosūtīšanu
Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upeniece 67335241, Vita.Upeniece@mod.gov.lv).
Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493) un likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481).
Lūdzam likumprojektu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2022. gada 22. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts
2. Anotācija
3. Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra sēdes protokola Nr. 48 56. § izraksts
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Vanaga, 67082850
Grozījumi Militārā dienesta likumā
Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.; 2017, 236. nr.; 2019, 57., 212. nr.; 2020, 223. nr.; 2021, 37., 246. nr.; 2022, 85A. nr.) šādus grozījumus:
1. 2. pantā:
izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2) aktīvais dienests – militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, valsts aizsardzības dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;";
papildināt pantu ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17) valsts aizsardzības dienesta karavīrs – Latvijas pilsonis, kas pilda valsts aizsardzības dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe."
2. Papildināt 16. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7) iesaukti valsts aizsardzības dienestā."
3. Papildināt likumu ar 17.2 pantu šādā redakcijā:
"17.2 pants. Iesaukšana valsts aizsardzības dienestā
Valsts aizsardzības dienestā Latvijas pilsoņus iesauc saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu."
4. Papildināt 18. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Nesekmības (izņemot gadījumu, ja nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla rezultātā), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru, kas profesionālajā dienestā nav nodienējis nepārtrauktus trīs gadus vai kurš nav nodienējis likumā noteikto valsts aizsardzības dienesta laiku, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nosūta valsts aizsardzības dienesta pildīšanai (ja nepastāv likumā paredzētie iemesli neiesaukšanai dienestā), un karavīrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus. Ja karavīru atskaita no kareivja pamatapmācības kursa vai kadeta kandidāta kursa, viņš apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus neatmaksā."
5. Papildināt 21. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Valsts aizsardzības dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai."
6. Papildināt 22. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku vienību amatus, kurus var ieņemt valsts aizsardzības dienesta karavīrs, un nosaka to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama karavīra atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaudes veikšana."
7. Papildināt 35. panta trešo daļu aiz vārdiem "zemessargam" ar vārdiem "un valsts aizsardzības dienesta karavīram".
8. Papildināt 48. panta otro daļu aiz vārdiem "obligātajā aktīvajā militārajā dienestā" ar vārdiem "valsts aizsardzības dienestā".
9. 63. pantā:
papildināt otro daļu ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:
"7) valsts aizsardzības dienesta karavīrus pēc valsts aizsardzības dienesta beigšanas;
8) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;
9) Latvijas pilsoņus, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā.";
papildināt trešo daļu ar 3., 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
"3) Latvijas pilsoņus pēc valsts civilā dienesta beigšanas;
4) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir pildījuši valsts civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs;
5) Latvijas pilsoņus, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir pildījuši valsts civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs."
10. Papildināt 66. pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(12) No valsts aizsardzības dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus kopš valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas iesauc uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma no valsts aizsardzības dienesta atvaļināto rezerves karavīru var iesaukt uz šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un 5.1 daļā minētajām militārajām mācībām."
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
| Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs |
(paraksts*) |
A. Pabriks |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 06.09.2022.sēdes protokola Nr.44 54.§.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, bez speciālā likuma izstrādes, kas turpmāk regulēs valsts aizsardzības dienesta organizēšanas un izpildes nosacījumus Valsts aizsardzības dienesta likumā, nepieciešami atbilstoši grozījumi arī Militārā dienesta likumā. Tā kā likumprojektā valsts aizsardzības dienests tiek nostiprināts kā aktīvā dienesta paveids un risināti citi ar valsts aizsardzības dienestu saistīti jautājumi, nepieciešams salāgot likumprojekta spēkā stāšanās termiņu ar Valsts aizsardzības dienesta likuma spēkā stāšanos. Tāpēc paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija Eiropā. Šis karš apliecina, ka ir būtiski augusi Krievijas vadības politiskā gatavība veikt pilna mēroga neslēptus militārus uzbrukums pret kaimiņvalstīm, kuras Krievija uztver par savu ietekmes sfēru. Ukrainas spēcīgā aizsardzība ir devusi laiku Latvijai sagatavoties – attīstīt savas aizsardzības spējas.Ukrainas aizsardzība apliecina, ka ir iespējams veiksmīgi aizsargāties arī pret pretinieku, kam ir ievērojamas personāla un materiāltehnisko resursu priekšrocības. Šīs priekšrocības nevar pilnībā atsvērt tikai paaugstinot aizsardzības spēku tehnoloģisko un profesionālo kvalitāti. Ņemot vērā pieaugošos draudus, nepieciešams audzēt NBS kaujas spējas gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, turklāt tas jādara straujākā tempā kā plānots līdz šim. Aizsardzības spēku apjomam, it īpaši personālam, ir jābūt konkurētspējīgā daudzumā. Neatņemami nepieciešama ir arī visaptveroša sabiedrības un valsts pārvaldes sagatavotība pēc iespēja pilnvērtīgāk nodrošināt visas ikdienas funkcijas arī kara apstākļos, vienlaikus, spējot parūpēties par savu drošību un sniedzot atbalstu aizsardzības centieniem. Lai Latvijas neatkarība nākotnē varētu tikt pārliecinoši nosargāta, aizsardzības jomai ir jākļūst par integrētu daļu no visas sabiedrības dzīves.Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā noteiktajam 2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz nepilni 28,4 tūkstoši. Šo struktūru galvenokārt tika paredzēts komplektēt ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, pastiprinot to ar nelielu skaitu rezerves karavīru. Līdzšinējā NBS attīstība tika veikta prioritizējot pastāvīgu spēju ātri reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī esošā personāla bruņojuma modernizēšanu un apmācību. Šie mērķi šobrīd tiek sasniegti, tomēr pilnīgā brīvprātībā balstītā sistēma ir sasniegusi savus limitus, un Aizsardzības ministrijas ieskatā Latvijas drošībai nepieciešamās augstākās NBS attīstības ambīcijas nav sasniedzamas tikai esošās sistēmas ietvaros. Šī brīža rekrutēšanas tendences apliecina, ka nav pamata prognozēt būtisku profesionālā dienesta un Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk - ZS) personāla skaita pieaugumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vēra drošības situācijas maiņu reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 tūkstošiem personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības, kuras aktivējamas kara gadījumā, miera laikā gatavojot tām personālu (likumprojekts regulē NBS rezerves jautājumus).Jaunās NBS struktūras nodrošināšanai, būs nepieciešams ievērojams personāla pieaugums, kas atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".2021. gadā profesionālā dienesta karavīru skaitu izdevās pieaudzēt tikai par 68 karavīriem (ikgadējais mērķis +300 profesionālā dienesta karavīri), bet zemessargu skaitu par 62 (izvirzītais mērķis +500 zemessargi). Ņemot vērā pēdējo gadu tendences var secināt, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c. Turklāt nepieciešamā personāla izaugsme tiktu nodrošināta ievērojami ilgākā laikā. Ņemot vērā šīs tendences un to, ka tiek plānota paātrināta jauno spēju attīstīšana, tad, ja nekas netiek darīts, ir nopietns risks, ka jau nākošgad būs nepilnīgi nokomplektētas vienības.Ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt tiek izslēgti riski, kas saistās ar personāla nenokomplektēšanu. Radot sistēmu, kas paredz obligātu pilsoņu iesaisti aizsardzības stiprināšanā caur valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD), rodas iespējas prognozēt un ticami plānot NBS struktūras izaugsmi. VAD ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu.Līdz ar VAD ieviešanu, ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka citai valstij būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.Aizsardzības ministrija ir veikusi sākotnējo analīzi par svarīgākajiem jautājumiem, kas skar VAD: informācijas par iesaucamajiem pilsoņiem ieguvi, iesaukšanu dienestā, dienestu un visbeidzot – VAD karavīru ieskaitīšanu rezervē. Šīs analīzes rezultāti atspoguļoti informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
Risinājuma apraksts
Piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Jaunizveidotajam VAD jākļūst par pašsaprotamu posmu ikviena Latvijas pilsoņa-vīrieša iesaistei valsts aizsardzībā, pēc iespējas atbalstot un popularizējot arī sieviešu brīvprātīgo dienestu. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciālu netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem.Plānots attīstīt piecus VAD izpildes veidus – dienests NBS vienībā, dienests ZS, augstskolu studentiem paredzētā valsts aizsardzības apmācības programmas apguve, kapelānu dienestam paredzētā valsts aizsardzības apmācības programmas apguve, kā arī ārstniecības personām paredzētā valsts aizsardzības apmācības programmas apguve.Atbilstoši VAD likumprojektā noteiktajam valsts aizsardzības dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu (alternatīvais dienests visā nacionālajā regulējumā tiks apzīmēts ar vārdiem "valsts civilais dienests").Jaunā sistēma tiks ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšanai NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 karavīru. Papildus līdz 1200 VAD karavīru dienestu pildītu ZS, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācību. Tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst VAD, taču tās izvēlas pildīt valsts civilo dienestu, VAD aizstās ar valsts civilo dienestu atbilstoši speciālajā likumā noteiktajam.Valsts civilo dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024. gada 1.janvārim. Tā kā līdz Valsts civilā dienesta likuma pieņemšanai nebūs iespējas nodrošināt valsts civilo dienestu noteiktām iesaucamo kategorijām, iesaukšana 2023. gada pirmajā pusē būs tikai brīvprātīga. Iesaucamo sadalījumu pa dienestu veidiem plānots kvotēt, lai tas atbilstu NBS vajadzībām, augstāko prioritāti nosakot dienestam NBS vienībās. Pēc pilnīgas VAD ieviešanas šo proporciju lielā mērā noteiktu NBS miera un kara laika struktūras nepieciešamība, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi (nepieciešamās profesijas un zināšanas).Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumprojektam, ar kuru kopā tiek virzīts šis likumprojekts, VAD pildīs vienā no šādiem veidiem:1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā (turpmāk – NBS vienība);2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" papildina aktīvā dienesta definīciju ar vēl vienu aktīvā dienesta veidu - VAD. Tiek papildināts arī Militārā dienesta likumā noteiktais vienību komplektējošais sastāvs ar Latvijas pilsoņiem, kuri ir iesaukti VAD.To, kuras personas var tikt iesauktas VAD detalizēti noteiks speciālais likums - Valsts aizsardzības dienesta likums, tādēļ Militārā dienesta likuma 16.panta otrā daļa un ar tās izpildi saistītās komisijas uz VAD nav attiecināmas. Militārā dienesta likuma 16.panta otrā daļa un ar tās izpildi saistītās komisijas attiecas uz Militārā dienesta likumā regulēto pieņemšanu dienestā (profesionālajā dienestā un dienestā rezervē, kā ari iesaukšanu uz rezerves mācībām) nevis uz iesaukšanu VAD.Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz iespēju VAD karavīram pēc sešu mēnešu valsts aizsardzības dienesta iestāties profesionālajā dienestā. Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" nosaka darbības, kuras tiek veiktas gadījumā, ja šāds karavīrs nenodien profesionālajā dienestā Valsts aizsardzības dienesta likumā noteikto laiku, kas ir viens gads (VAD likumprojekta 24.panta trešais punkts). Attiecīgi ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka nesekmības, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru, kas nav nodienējis likumā noteikto valsts aizsardzības dienesta laiku, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nosūta valsts aizsardzības dienesta pildīšanai un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Analoga norma likumprojektā noteikta attiecībā uz gadījumiem, kad no militārās izglītības iestādes tiks atskaitīts karavīrs, kurš profesionālajā dienestā nebūs nodienējis nepārtrauktus trīs gadus, kas atbilstoši VAD likumprojekta 14.panta pirmās daļas 10.punktam ir termiņš attiecībā uz neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pilsoņiem, kas dienējuši profesionālajā dienestā.Tā kā pēc noteiktas militārās apmācības apgūšanas atsevišķus VAD karavīrus varēs iecelt NBS struktūrvienību amatos, likumprojekts paredz pienākumu NBS komandierim apstiprināt šos NBS vienību amatus, kurs var ieņemt VAD karavīrs un noteikt to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama karavīra atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaudes veikšana Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.Likumprojekts paredz iespēju bijušajam VAD karavīram, tāpat kā bijušajam zemessargam pielīdzināšanas kārtībā piešķirt viņa militārajai sagatavotībai un izglītībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi gadījumā, ja viņu atkal pieņem militārajā dienestā (vai iesauc uz mācībām).Likumprojekts paredz VAD pavadītā laika ieskaitīšanu karavīra izdienas stāžā.Likumprojekts nosaka, ka rezerves karavīros ieskaita:1) VAD karavīrus pēc valsts aizsardzības dienesta beigšanas;2) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas, ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;3) Latvijas pilsoņus, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā.Savukārt rezervistos ieskaita:1) Latvijas pilsoņus pēc valsts civilā dienesta beigšanas;2) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas, ir pildījuši valsts civilo dienestu ārvalstīs;3) Latvijas pilsoņus, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir pildījuši valsts civilo dienestu ārvalstīs.Likumprojekts paredz no VAD atvaļināto karavīru īpašu iesaukšanas kārtību uz militārajām mācībām pirmos piecus gadus pēc atvaļināšanas no VAD. Proti, no VAD atvaļināto rezerves karavīru piecu gadus kopš VAD pabeigšanas iesauc uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā (kopumā piecas reizes piecu gadu laikā) katru reizi uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma, no VAD atvaļināto rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām parastajā kārtībā.Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un citiem ar Valsts aizsardzības likuma projektu saistītajiem likumprojektiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
VAD pamatojums un tā priekšrocības, salīdzinājumā ar palikšanu ar veco uz brīvprātību balstīto dienesta sistēmu ir iekļauts informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Likumprojekts attiecas uz valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem Latvijas pilsoņiem.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
Augstas gatavības Rezerves karavīru nodrošināšana ar tiem nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros no uzturēšanas izdevumiem atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam. No 2023.gada līdz 2025.gadam netiek prognozēta ietekme uz valsts budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likuma projekts un ar tā ieviešanu saistītie likumprojekti.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai, tāpēc tas tiek virzīts vienkopus ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” 22- TA-2481 un citiem saistītajiem likumprojektiem VAD ieviešanai.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Studentu apvienība
Cits
Nē
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/231a18d0-c827-463a-88ff-be740d0eb0e0#
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ministriju izteiktie ierosinājumi teiši enattiecās uz šo likumprojektu.
6.4. Cita informācija
Cita informācija
Sabiedrība tika informēta par ar valsts aizsardzības dienestu saistīto likumprojektu paketi kopā ar informatīvo ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" publicēšanu. Apspriedes rezultāti atspoguļoti informatīvā ziņojuma izziņā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
Aizsardzības ministrija
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
Militārās izlūkošanas un drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
| Ietekme |
Jā/Nē |
Skaidrojums |
| 1. Tiks veidota jauna institūcija |
Nē |
- |
| 2. Tiks likvidēta institūcija |
Nē |
- |
| 3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija |
Nē |
- |
| 4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) |
Nē |
- |
| 5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija |
Nē |
- |
| 6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija |
Nē |
- |
| 7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija |
Nē |
- |
| 8. Cita informācija |
Nē |
- |
7.5. Cita informācija
Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Cita informācija
-
Protokola izraksts
| 2022. gada 20. septembrī |
Nr. 48 |
56. §
Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā"
22-TA-2492
(A. Pabriks, A. K. Kariņš)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697).
3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.
4. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt to vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
| Valsts kancelejas direktors |
(paraksts*) |
J. Citskovskis |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs