Rīgā
| 21.09.2022. |
Nr. 22-TA-2503 |
| |
|
Saeimas Prezidijam
Par likumprojekta nosūtīšanu
Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upeniece 67335241, Vita.Upeniece@mod.gov.lv).
Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492) un likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481).
Lūdzam likumprojektu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2022. gada 22. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts
2. Anotācija
3. Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra sēdes protokola Nr. 48 54. § izraksts
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Vanaga, 67082850
Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Izdarīt Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 96. nr.; 2022, 75.A nr.) šādu grozījumu:
Papildināt 29. panta pirmo daļu aiz vārdiem "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs" ar vārdiem "Militārā policija".
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
| Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs |
(paraksts*) |
A. Pabriks |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesības Militārajai policijai veikt Administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, proti, gadījumos, kad Militārā policija veic tai Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktos uzdevumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, ir nepieciešams salāgot likumprojekta spēkā stāšanās termiņu ar Valsts aizsardzības dienesta likuma spēkā stāšanos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022. gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD). Sagatavots likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums", reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta 3.pantā noteiktajam, valsts aizsardzības dienesta izpilde ietvers gan dienestu NBS regulāro spēku vienībā, gan Zemessardzē, gan dažādu speciālo apmācību kursu apguvi (augstskolu studentu speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu, kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu un ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā). Personām, kuras likumā noteikto iemeslu dēļ, nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, to var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulēs speciālais likums. Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Likumprojekts paredz tiesības Militārajai policijai veikt Administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas.
Ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt paredzēts izslēgt riskus, kas saistās ar personāla nenokomplektēšanu. Radot sistēmu, kas paredz obligātu pilsoņu iesaisti aizsardzības stiprināšanā caur VAD, jāparedz, ka daļa pilsoņu vēlēsies izvairīties no dienesta, tai skaitā, nesniedzot informāciju, sniedzot nepienācīgu informāciju vai nepatiesu informāciju NBS vai mēģinot panākt nepienācīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu ar juridisko personu starpniecību. Valsts aizsardzības dienesta likumā ir paredzētas tiesības Aizsardzības ministrijai savu uzdevumu izpildei pieprasīt un saņemt bez maksas šādus datus:
1) no Fizisko personu reģistra – vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese;
2) no Sodu reģistra – informācija par sodāmībām;
3) no Valsts izglītības informācijas sistēmas – informāciju par iegūto vai iegūstamo izglītību;
4) no Invaliditātes informatīvās sistēmas – informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli;
5) no Latvijas Republikas E-veselības sistēmas - informāciju, kas raksturos personas veselības stāvokli;
6) no noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra – informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli.
Ministru kabinets nosaka šā likumā noteiktās informācijas par iesaucamo saņemšanas, aktualizēšanas un glabāšanas kārtību.
Ar informācijas nesniegšanu iestādei saprot gadījumus, kad informācija nav iesniegta vai nepilnīgi iesniegta. Ar informācijas nepienācīgu sniegšanu iestādei saprot informācijas nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (piemēram, neiesniedz elektroniski, nav ievērots informācijas iesniegšanas termiņš). Likuma projektā šādos gadījumos paredzēts, ka Militārā policija veiks Administratīvā pārkāpuma procesu. Ja iesniegtajā informācijā ir pārrakstīšanās kļūdas, šāda informācija nav uzskatāma par nepatiesi sniegtu informāciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālie bruņotie spēki jau šobrīd saskaras ar personāla komplektēšanas izaicinājumiem, analoģiski secināms, ka līdzīgi būs ar VAD, tāpēc nepieciešams paredzēt arī mehānismus, kā rīkoties gadījumā, ja persona apzināti izvairās no VAD.
Risinājuma apraksts
Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, paredz papildināt 29.panta pirmo daļu aiz vārdiem "Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs" ar vārdiem "Militārā policija", līdz ar to nosakot, ka Militārajai policijai ir tiesības veikt Administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, šai gadījumā - pilnvērtīgu VAD iesaukumu nodrošināšanu. Apziņa, ka par informācijas nesniegšanu par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai šādas informācijas sniegšanu nepienācīgā kārtība vai nepatiesas informācijas sniegšanu, var saukt pie administratīvās atbildības, atturēs no pārkāpuma izdarīšanas. Savukārt, šīs funkcijas uzticēšana tieši Militārajai policijai, nevis Valsts policijai vai pašvaldības policijai, saistās ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 4. un 6. punktā noteiktajiem Militārās policijas veicamajiem pasākumiem.
Atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem valsts aizsardzības dienesta izpildes jomā ir noteikta arī Valsts aizsardzības dienesta likumā (par valsts aizsardzības dienesta izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma; par valsts aizsardzības dienestā iesauktā pilsoņa neierašanos bez attaisnojoša iemesla Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā vietā). Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veiks Militārā policija.
Atbildības noteikšanas galvenā loma izpaužas nevis kaut kādu prasību izvirzīšanā indivīdam, bet gan apstāklī, ka tā apvieno vienā kopējā veselumā indivīda gribas (izvēles) brīvību un nepieciešamību izvērtēt savu rīcību saistībā ar tās izraisītajām sekām, proti, saistībā arī ar sabiedrības izvirzītajām prasībām, noteiktajām normām, kurās norādīts par konkrēto seku vēlamību vai nevēlamību. Atkarībā no indivīda īpašībām un no dažādiem citiem iekšējiem faktoriem atbildība funkcionē kā bremze vai, tieši otrādi, kā stimuls atbilstošai uzvedībai (Administratīvā atbildība kā viens no juridiskās atbildības veidiem. Dr.iur. A. Matvejevs. Administratīvā un kriminālā justīcija Nr. 3/4/2019. 131. lpp.)
Administratīvā atbildība par ziņu nesniegšanu par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai šādu ziņu nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana tiek noteikta, jo šādu ziņu pieejamība ir svarīga NBS komplektēšanai un attiecīgi kaujas spēju nodrošināšanai. Šādos gadījumos nevajadzētu paļauties tikai uz administratīvā akta labprātīgu izpildi, līdz ar to esošais regulējums (paredzot administratīvo atbildību) nodrošinās adekvātu mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interešu aizsardzību kopumā.
Likumprojekts arī nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš minēto pārkāpumu veic Militārā policija.
Nosakot jaunu administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
1) Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas un aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir nodrošināt valsts aizsardzību un neaizskaramību, tādēļ apdraudējuma pārvarēšanā ir svarīga militāri apmācīta personālsastāva iesaiste. Viens no militārās apmācības apguves veidiem ir valsts aizsardzības dienesta izpilde.
Nevar paļauties tikai uz apstākli, ka persona brīvprātīgi izpildīs likumā noteiktos pienākumus. Ir prezumējams, ka būs gadījumi, kad nolūkā izvairīties no valsts aizsardzības dienesta izpildes, attiecīgo iestāžu personāls nesniegs ziņas par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai sniegs to nepienācīgā kārtā vai apmērā. Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus, kā arī to, ka vitāli svarīgi nodrošināt atbilstošu personāla skaitu uzdevumu izpildei, prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai, nevis administratīvā akta izdošanai ar likumā norādītiem pienākumiem un disciplināratbildībai par to. Šāds mehānisms, kas noteic administratīvā soda piemērošanu, ir vērtējams kā preventīvā rakstura līdzeklis, kas nodrošinās attiecīgo subjektu personāla atbildīgāku attieksmi pret likumā noteiktajiem pienākumiem sniegt pilnu, vispusīgu un patiesu informāciju par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām.
Administratīvais sods, kā preventīvais līdzeklis, mazinās problēmsituāciju skaitu, atturot personas no likumprojekta 3. panta paredzēto pienākumu neizpildes.
2) Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšana vērtējama kopsakarā ar to, ka patiesas, precīzas un vispusīgas informācijas sniegšana par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām ir nepieciešama, lai nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēkus ar apmācīto personālu valsts aizsardzības un neaizskaramības nolūkos, kas ietver sevī sabiedriskās kārtības pastāvēšanu valstī.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
Vērtējot problēmsituācijas attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, šādas administratīvās atbildības noteikšana ir attaisnojama, jo tiek skartas sabiedriskās drošības intereses un informācijas nesniegšana par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai šādas informācijas nepienācīga sniegšana var rezultēties ar valsts aizsardzības spēju novājināšanu.
4) Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.
Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas, it īpaši, ja informācijas nesniegšana par valsts aizsardzības dienesta pakļautajām personām būs vērojama lielā apmērā. Šādas rīcības rezultātā var tikt vājinātas valsts aizsardzības spējas, kā arī var rasties priekšstats par valsts un pašvaldību iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu juridisko personu darbinieku nepietiekamo patriotismu, lojalitāti valstij un izpratnes trūkumu par valsts aizsardzības nozīmi, visaptverošās aizsardzības principiem un NBS lomu valsts suverenitātes, neaizskaramības un drošības nodrošināšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Pret personām, kas kuras nesniegs informāciju par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, vai sniegs šo informāciju nepienācīgi vai sniegs nepatiesu informāciju, tiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai, tāpēc virzāms kopā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu (22- TA-2481 )
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
| Ietekme |
Jā/Nē |
Skaidrojums |
| 1. Tiks veidota jauna institūcija |
Nē |
- |
| 2. Tiks likvidēta institūcija |
Nē |
- |
| 3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija |
Nē |
- |
| 4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) |
Jā |
Palielināsies Militārās policijas darba apjoms, veicot Administratīvo pārkāpumu procesu lietās par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu NBS. |
| 5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija |
Nē |
- |
| 6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija |
Nē |
- |
| 7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija |
Nē |
- |
| 8. Cita informācija |
Nē |
- |
7.5. Cita informācija
Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts labvēlīgi ietekmē sabiedrības drošības apziņu – iedzīvotāju pārliecību par savu tiesību un interešu aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem drošības riskiem, pārliecību par tiesībsargājošo iestāžu adekvātu rīcību un uzticēšanos tām. Nodrošinot pilnvērtīgu VAD funkcionēšanu, uzlabosies NBS spēja nodrošināt iespējamo nākotnes drošības izaicinājumu atrisināšanu, vienlaikus sekmējot drošas, stabilas un paredzamas dzīves vides izveidi Latvijā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Cita informācija
-
Protokola izraksts
| 2022. gada 20. septembrī |
Nr. 48 |
54. §
Likumprojekts "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā"
22-TA-2503
(A. Pabriks, A. K. Kariņš)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697).
3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.
4. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt to vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
| Valsts kancelejas direktors |
(paraksts*) |
J. Citskovskis |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs