Rīgā
| 21.09.2022. |
Nr. 22-TA-2514 |
| |
|
Saeimas Prezidijam
Par likumprojekta nosūtīšanu
Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upeniece 67335241, Vita.Upeniece@mod.gov.lv).
Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492) un likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481).
Lūdzam likumprojektu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2022. gada 22. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts
2. Anotācija
3. Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra sēdes protokola Nr. 48 50. § izraksts
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Vanaga, 67082850
Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā
Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24. nr.; 2001, 21. nr.; 2002, 3. nr.; 2004, 2., 8. nr.; 2005, 7., 10. nr.; 2006, 24. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52., 205. nr.; 2014, 114. nr.; 2015, 49. nr.; 2016, 48. nr.; 2017, 106. nr.; 2019, 118., 212. nr.; 2022, 19., 120. nr.) šādu grozījumu:
Papildināt 5. panta otro daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
"31) valsts aizsardzības dienesta karavīri;".
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
| Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs |
(paraksts*) |
A. Pabriks |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas. Saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, Nacionālo bruņoto spēku likums tiek papildināts ar normu, ka NBS personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka NBS personālsastāvu miera laikā veido:
1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;
2) zemessargi;
3) civilie darbinieki;
4) uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesauktie rezerves karavīri.
Likumprojekts paredz papildināt Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otro daļu ar 3.1 punktu, kas nosaka, ka NBS personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, likumprojekta spēkā stāšanās termiņš salāgojams ar Valsts aizsardzības dienesta likuma spēkā stāšanos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD). Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi un vienlaikus ar šo likumprojektu izskatīšanai virza likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (turpmāk – VAD likumprojekts). VAD likumprojektā paredzēts, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Atbilstoši VAD likumprojekta 3.pantā noteiktajam, valsts aizsardzības dienesta izpilde ietvers gan dienestu NBS regulāro spēku vienībā, gan Zemessardzē, gan dažādu speciālo apmācību kursu apguvi (augstskolu studentu speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu, kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu un ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā). Personām, kuras likumā noteikto iemeslu dēļ, nevēlās pildīt VAD, to var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulēs speciālais likums.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. VAD likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests – aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā NBS noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otro daļu NBS personālsastāvu miera laikā veido:
1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;
2) zemessargi;
3) civilie darbinieki;
4) uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesauktie rezerves karavīri.
Savukārt Saeimā esošie grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (Nr: 1427/Lp13) paredz, ka NBS sastāvu miera laikā veido arī militārie darbinieki.
Likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” nosaka, ka valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests, kuru persona pildīs valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.
Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otrajā daļā valsts aizsardzības dienesta karavīri nav iekļauti.
Risinājuma apraksts
Lai precīzi atspoguļotu NBS personālsastāva kategorijas un miera laikā iekļautu valsts aizsardzības dienesta karavīrus, likumprojekts paredz papildināt Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otro daļu ar 3.1 punktu, kas nosaka, ka NBS personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" tiek virzīts kopā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Cita informācija
-
Protokola izraksts
| 2022. gada 20. septembrī |
Nr. 48 |
50. §
Likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā"
22-TA-2514
(A. Pabriks, A. K. Kariņš)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697).
3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.
4. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt to vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481), likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
| Valsts kancelejas direktors |
(paraksts*) |
J. Citskovskis |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs