Rīgā
| 21.09.2022. |
Nr. 22-TA-2481 |
| |
|
Saeimas Prezidijam
Par likumprojekta nosūtīšanu
Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upeniece 67335241, Vita.Upeniece@mod.gov.lv).
Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492) un likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums" (22-TA-2481).
Lūdzam likumprojektu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2022. gada 22. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts
2. Anotācija
3. Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra sēdes protokola Nr. 48 47. § izraksts
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Vanaga, 67082850
Valsts aizsardzības dienesta likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants.
Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu (turpmāk – pilsoņi) sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības, lai nodrošinātu valsts un iedzīvotāju aizsardzību no ārējā iebrukuma.
2. pants.
(1) Visiem pilsoņiem – vīriešiem – šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda valsts aizsardzības dienests. Valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā vai Zemessardzē, vai apgūstot augstskolu studentiem, kapelānu dienestam vai ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri ņem vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšanu.
(2) Valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestu var pildīt arī sievietes – pilsones.
3. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienestu pilda:
1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā (turpmāk – Nacionālo bruņoto spēku vienība);
2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, kurai var pieteikties noteiktu reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs;
5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās apmācības apgūšanas kārtību, kā arī šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minētās apmācības termiņus.
4. pants.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu uzskaiti, reģistrāciju un iesaukšanu.
5. pants.
Aizsardzības ministrijas reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā sauc par iesaucamajiem, bet pilsoņus, kuri dien valsts aizsardzības dienestā, – par valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
6. pants.
Uzsākot valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienesta karavīrs saskaņā ar Militārā dienesta likuma 4. pantu dod karavīra zvērestu.
7. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā piešķir militārā dienesta pakāpes.
II nodaļa
Pilsoņu uzskaite, reģistrācija un iesaukšana valsts aizsardzības dienestā
8. pants.
Aizsardzības ministrs nosaka valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu, izdodot pavēli par iesaukšanu.
9. pants.
(1) Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvajai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas Republikas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo, lai izvērtētu viņa atbilstību valsts aizsardzības dienestam.
(2) Aizsardzības ministrija no šā panta pirmajā daļā minētajiem reģistriem par iesaucamo iegūst šādus datus:
1) no Fizisko personu reģistra – vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese;
2) no Sodu reģistra – šā likuma 14. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā un otrās daļas 2. un 3. punktā minētā informācija;
3) no Valsts izglītības informācijas sistēmas – informācija par iegūto vai iegūstamo izglītību šā likuma 14. panta otrās daļas 1. punktā minētā kritērija izvērtēšanai;
4) no Invaliditātes informatīvās sistēmas – informācija par personas veselības stāvokli;
5) no Latvijas Republikas E-veselības sistēmas – informācija par personas veselības stāvokli;
6) no ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra – informācija par personas veselības stāvokli.
(3) Ministru kabinets nosaka šajā likumā noteiktās informācijas par iesaucamo saņemšanas, aktualizēšanas un glabāšanas kārtību.
10. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienestā iesauc vīriešus no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
(2) Valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi var uzsākt vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
11. pants.
(1) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieņem lēmumu par iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam. Ministru kabinets nosaka iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veic iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un izvērtē viņu atbilstību valsts aizsardzības dienestam.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos Aizsardzības ministrija var veikt atkārtotu veselības stāvokļa izvērtēšanu un noteikt atbilstību valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienesta veidam pārejošu veselības traucējumu dēļ.
12. pants.
(1) Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir izvērtēta iesaucamā atbilstība valsts aizsardzības dienestam vai izskatīts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) iesaukt valsts aizsardzības dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai;
2) atlikt iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 14. panta otro daļu un termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā;
3) neiesaukt valsts aizsardzības dienestā un noņemt no valsts aizsardzības dienesta uzskaites, ja iesaucamais neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām.
(2) Ja ir saņemts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, Aizsardzības ministrija to nosūta šā likuma 17. pantā minētajai kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai.
(3) Ja ir saņemts šā likuma 17. pantā minētais kontroles komisijas lēmums par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu, lēmumu par iesaucamā norīkošanu valsts civilā dienesta pildīšanai, dienesta pildīšanas vietu, ilgumu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai pieņem saskaņā ar speciālo likumu. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu valsts civilā dienesta pildīšanai noraidījusi, Aizsardzības ministrija pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā norādītajiem lēmumiem un paziņo to iesaucamajam.
13. pants.
(1) Šā likuma 12. panta pirmajā daļā minēto lēmumu iesaucamais var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu šā likuma 17. pantā minētajai kontroles komisijai. Kontroles komisijas lēmumu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Kontroles komisijas lēmumu par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
14. pants.
(1) Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
1) pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
2) pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
5) profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
6) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
7) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā trīs gadus.
(2) Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
1) pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
2) pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3) pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
4) pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
5) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
6) profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
7) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
8) pilsoni kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētos pilsoņus noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites.
15. pants.
(1) Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā var atlikt pilsoņiem, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama.
(2) Šā likuma 14. panta otrās daļas 1. punktā minētie pilsoņi netiek iesaukti līdz 24 gadu vecumam.
16. pants.
Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajiem tika atlikta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoņus iesauc valsts aizsardzības dienestā.
17. pants.
Aizsardzības ministrija izveido valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju (turpmāk – kontroles komisija). Kontroles komisijas locekļi darbojas tās sastāvā bez atlīdzības, bet uz kontroles komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, kur turpina saņemt atlīdzību. Kontroles komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga komisijas darbā piesaistīt citu valsts un pašvaldības institūciju speciālistus un ekspertus, kā arī pieprasīt un bez maksas saņemt no šīm institūcijām un citām juridiskām personām lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kontroles komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus un izskata pilsoņu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu.
III nodaļa
Valsts aizsardzības dienesta pildīšana
18. pants.
Valsts aizsardzības dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī militārie reglamenti.
19. pants.
Pamats iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un Aizsardzības ministrijas lēmums.
20. pants.
Valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu savlaicīgu nosūtīšanu uz dienesta izpildes vietām nodrošina Aizsardzības ministrija, pret parakstu izsniedzot viņiem attiecīgu norīkojumu vai nosūtot to uz oficiālo elektronisko vai deklarēto dzīvesvietas adresi ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesaukuma.
21. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienesta izpilde sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar norīkojumu ir ieradies dienesta izpildes vietā un iekļauts konkrētās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) uzskaita valsts aizsardzības dienesta apmācību laiku un atvaļina rezervē, kā arī 10 dienu laikā informē Aizsardzības ministriju par valsts aizsardzības dienesta apmācību sākumu un beigām.
(2) Izvērtējot valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības amatā, Nacionālie bruņotie spēki var lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
(3) Kārtību, kādā valsts aizsardzības dienesta karavīru atvaļina rezervē, nosaka aizsardzības ministrs.
(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs dienestu rezervē pilda Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
22. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīram laiks, kad viņš atradies patvaļīgā prombūtnē, nav ieskaitāms valsts aizsardzības dienesta laikā.
23. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības dienesta termiņa izbeigšanās, ja:
1) viņš valsts aizsardzības dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ kļuvis valsts aizsardzības dienestam nederīgs;
2) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš ir notiesāts nosacīti;
3) viņš pēc sešiem dienesta mēnešiem 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta Nacionālo bruņoto spēku vienībā noslēdz profesionālā dienesta līgumu un nodien profesionālajā dienestā ne mazāk kā vienu gadu;
4) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm.
24. pants.
(1) Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais valsts aizsardzības dienesta karavīrs izvairās no valsts aizsardzības dienesta izpildes, viņu pārceļ 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Valsts aizsardzības dienestā Zemessardzē pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
(2) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs izvairās no valsts aizsardzības dienesta izpildes augstskolu studentiem vai ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas ietvaros, viņu pārceļ 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Augstskolu studentiem un ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības programmas ietvaros pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
(3) Šā likuma 23. panta 3. punktā minēto karavīru, kurš ir nodienējis profesionālajā dienestā mazāk par vienu gadu un ar kuru noslēgtais profesionālā dienesta līgums ir izbeigts pirms termiņa (izņemot Militārā dienesta likuma 43. panta otrās daļas 2. un 7. punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, ja karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem) disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās, pārceļ 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta turpināšanai Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Profesionālajā dienestā nodienēto laiku ieskaita 11 mēnešu garā valsts aizsardzības dienesta periodā.
25. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem var piešķirt Militārā dienesta likuma 69. pantā minētos apbalvojumus, izņemot šā panta pirmās daļas 6. un 8. punktā minētos apbalvojumus.
IV nodaļa
Iesaucamā un valsts aizsardzības dienesta karavīra tiesības, pienākumi un atbildība
26. pants.
Iesaucamā pienākums ir ierasties Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā laikā un vietā. Par attaisnojošu neierašanās iemeslu valsts aizsardzības dienesta izpildei tiek atzīti nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājusi pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestāde.
27. pants.
Darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo pilsonis no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām) Aizsardzības ministrijas izsaukumā norādītajā laikā. Darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas, jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Izglītības iestādei pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām (studijām), jāsaglabā tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.
28. pants.
Valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām.
29. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīra dienesta dienas ilgums tiek noteikts atbilstoši nepieciešamībai. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotie rīkojuma dokumenti.
30. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienesta karavīram ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.
(2) Ja tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajam valsts aizsardzības dienesta karavīram iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, valsts aizsardzības dienesta karavīru uz darbnespējas laiku atbrīvo no dienesta pienākumu izpildes un pārtrauc šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt dienesta tiešās izpildes periodā, vai karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt dienesta uzdevumu izpildes periodā, karavīram izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Valsts aizsardzības dienesta karavīra bērniem uzturlīdzekļus dienesta laikā sedz no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja karavīrs pilda šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minēto valsts aizsardzības dienestu.
31. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīrs valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs valsts aizsardzības dienesta karavīrs dienesta laikā saņem karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs. Valsts aizsardzības dienesta karavīrs nesaņem šajā pantā noteikto karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija. Uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
32. pants.
Valsts aizsardzības dienesta tiešās izpildes laikā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā. Pildot valsts aizsardzības dienesta pienākumus lauka apstākļos, valsts aizsardzības dienesta karavīram pēc iespējas nodrošina telti.
33. pants.
Katrs iesaucamais un valsts aizsardzības dienesta karavīrs ir personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus valsts aizsardzības dienesta izpildei.
34. pants.
(1) Par prettiesisku rīcību valsts aizsardzības dienesta karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un no viņa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu.
(2) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām, iestādei, kas nodrošina valsts aizsardzības dienesta karavīru apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk – juridiskā persona), valsts aizsardzības dienesta karavīram ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.
(3) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar valsts aizsardzības dienesta karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar aktīvā dienesta pildīšanu, valsts aizsardzības dienesta karavīrs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.
(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā. Valsts aizsardzības dienesta karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.
35. pants.
(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija valsts aizsardzības dienesta karavīram sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas, ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināts no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību valsts aizsardzības dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar valsts aizsardzības dienestu, kā arī attiecīgo izmaksu apmēru.
(2) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs, pildot valsts aizsardzības dienestu, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.
(3) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros dienesta laikā cietuši valsts aizsardzības dienesta karavīri, nosaka Ministru kabinets.
36. pants.
(1) Uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta pirmās daļas nosacījumi. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta trešajā un sestajā daļā minēto pabalstu valsts aizsardzības dienesta karavīram aprēķina, par pamatu ņemot profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi noteikto mēneša bāzes algu.
(2) Aizsardzības ministrija likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
V nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts aizsardzības dienesta izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
37. pants.
(1) Par valsts aizsardzības dienesta izpildei vai reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma – izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.
(2) Par valsts aizsardzības dienestā iesauktā pilsoņa neierašanos bez attaisnojoša iemesla Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā dienesta vietā – piemēro naudas sodu līdz divdesmit naudas soda vienībām.
38. pants.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem veic Militārā policija.
Pārejas noteikumi
1. 2023. gada pirmā pusgada iesaukums valsts aizsardzības dienestā notiek tikai brīvprātīgi. Šim, kā arī 2023. gada otrā pusgada iesaukumam pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem ir aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi. 2023. gada otrā pusgada iesaukumā trūkstošais personu skaits tiks iesaukts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
2. Likums piemērojams pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.
3. Valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumu par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē un līdz 27 gadu vecumam nepārtraukti dien Zemessardzē.
4. Šajā likumā minētās Aizsardzības ministrijas darbības līdz 2023. gada 1. jūlijam veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība.
5. Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri ir pieteikušies valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi līdz 2027. gada 1. janvārim, izmaksā šā likuma 30. panta pirmajā daļā minēto kompensāciju paaugstinātā apmērā. Kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. janvārim izdod šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz 2024. gada 1. janvārim šā likuma 11. panta pirmajā daļā minēto veselības pārbaudi veic Nacionālie bruņotie spēki aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
7. Šā likuma 2. panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Valsts civilā dienesta likumu.
8. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
| Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs |
(paraksts*) |
A. Pabriks |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 06.09.2022.sēdes protokola Nr.44 54.§.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojektam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, jo pirmais iesaukums ir plānots ar 2023.gada 1.janvāri. Līdz minētajam datumam ir jāveic virkne pasākumu iesaukuma organizēšanai, piemēram, jāizsūta aicinājumi brīvprātīgi pieteikties dienestam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija Eiropā. Šis karš apliecina, ka ir būtiski augusi Krievijas vadības politiskā gatavība veikt pilna mēroga neslēptus militārus uzbrukums pret kaimiņvalstīm, kuras Krievija uztver par savu ietekmes sfēru.
Ukrainas spēcīgā aizsardzība ir devusi laiku Latvijai sagatavoties – attīstīt savas aizsardzības spējas.
Ukrainas aizsardzība apliecina, ka ir iespējams veiksmīgi aizsargāties arī pret pretinieku, kam ir ievērojamas personāla un materiāltehnisko resursu priekšrocības. Šīs priekšrocības nevar pilnībā atsvērt tikai paaugstinot aizsardzības spēku tehnoloģisko un profesionālo kvalitāti. Ņemot vērā pieaugošos draudus, nepieciešams audzēt NBS kaujas spējas gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, turklāt tas jādara straujākā tempā kā plānots līdz šim.
Aizsardzības spēku apjomam, it īpaši personālam, ir jābūt konkurētspējīgā daudzumā. Neatņemami nepieciešama ir arī visaptveroša sabiedrības un valsts pārvaldes sagatavotība pēc iespēja pilnvērtīgāk nodrošināt visas ikdienas funkcijas arī kara apstākļos, vienlaikus, spējot parūpēties par savu drošību un sniedzot atbalstu aizsardzības centieniem. Lai Latvijas neatkarība nākotnē varētu tikt pārliecinoši nosargāta, aizsardzības jomai ir jākļūst par integrētu daļu no visas sabiedrības dzīves.
Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā 2020.-2032.gadam noteiktajam 2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 28 400 karavīru. Šo struktūru galvenokārt tika paredzēts komplektēt ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, pastiprinot to ar nelielu skaitu rezerves karavīru. Līdzšinējā NBS attīstība tika veikta, prioritizējot pastāvīgu spēju ātri reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī esošā personāla bruņojuma modernizēšanu un apmācību. Šie mērķi šobrīd tiek sasniegti, tomēr pilnīgā brīvprātībā balstītā sistēma ir sasniegusi savus limitus, un Aizsardzības ministrijas ieskatā Latvijas drošībai nepieciešamās augstākās NBS attīstības ambīcijas nav sasniedzamas tikai esošās sistēmas ietvaros. Šī brīža rekrutēšanas tendences apliecina, ka nav pamata prognozēt būtisku profesionālā dienesta un ZS personāla skaita pieaugumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vēra drošības situācijas maiņu reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 tūkstošiem personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības, kuras aktivējamas kara gadījumā, miera laikā gatavojot tām personālu (rezerves jautājumu regulēs vienlaikus virzāmie grozījumi Militārā dienesta likumā).
Jaunās NBS struktūras nodrošināšanai, būs nepieciešams ievērojams personāla pieaugums, kas atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
2021. gadā profesionālā dienesta karavīru skaitu izdevās pieaudzēt tikai par 68 karavīriem (ikgadējais mērķis +300 profesionālā dienesta karavīri), bet zemessargu skaitu par 62 (izvirzītais mērķis +500 zemessargi). Ņemot vērā pēdējo gadu tendences var secināt, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c. pasākumiem. Turklāt nepieciešamā personāla izaugsme tiktu nodrošināta ievērojami ilgākā laikā. Ņemot vērā šīs tendences un to, ka tiek plānota paātrināta jauno spēju attīstīšana, tad, ja nekas netiek darīts, ir nopietns risks, ka jau nākošgad būs nepilnīgi nokomplektētas vienības.
Ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt, tiek izslēgti riski, kas saistās ar NBS personāla nenokomplektēšanu. Radot sistēmu, kas paredz obligātu pilsoņu iesaisti aizsardzības stiprināšanā caur valsts aizsardzības dienestu, rodas iespējas prognozēt un ticami plānot NBS struktūras izaugsmi.
Valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu. Vispārējā karaklausība bez izņēmumiem ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības vēlmē ņemt dalību valsts aizsardzībā, jo šādi tiek novērsta nosacīta segregācija. Tas nozīmē, ka pienākums pildīt dienestu ir visiem pilsoņiem vienlīdzīgi, nevis tikai tiem, kuri nezināja vai nemācēja atrast veidu, kā no dienesta izvairīties.
Ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka citai valstij būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.
Aizsardzības ministrija ir veikusi sākotnējo analīzi par svarīgākajiem jautājumiem, kas skar valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD): informācijas par iesaucamajiem pilsoņiem ieguvi, iesaukšanu dienestā, dienestu un visbeidzot – VAD karavīru ieskaitīšanu rezervē. Šīs analīzes rezultāti atspoguļoti informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
Risinājuma apraksts
Piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Jaunizveidotajam VAD jākļūst par pašsaprotamu posmu ikviena Latvijas pilsoņa-vīrieša iesaistei valsts aizsardzībā, pēc iespējas atbalstot un popularizējot arī sieviešu brīvprātīgo dienestu. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciālu netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem.
Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS vienībā, dienests Zemessardzē (turpmāk – ZS), augstskolu studentiem, kapelānu dienestam un ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apguve. Vienlaikus plānots ieviest valsts civilo dienestu, kuru regulēs atsevišķs likums (alternatīvais dienests visā nacionālajā regulējumā tiks apzīmēts ar vārdiem "valsts civilais dienests").
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD) plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet 2023. gada otrajā pusgadā – gan piedāvājot personām iestāties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, gan iesaucot pilsoņus obligātā kārtā, lai kopumā iesauktu nepieciešamo personu skaitu.
Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšana NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 valsts aizsardzības dienesta karavīri. Papildus līdz 1200 valsts aizsardzības dienesta karavīru dienestu pildītu ZS, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Pašreiz tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. Valsts aizsardzības dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024. gada 1.janvārim.
Likumprojekts paredz, ka pieteikumus valsts civilā dienesta pildīšanai izvērtēs un konceptuālos lēmumus par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu pieņems Aizsardzības ministrijas izveidotā starpinstitūciju valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija (turpmāk – Kontroles komisija), kuras locekļi darbosies tās sastāvā bez atlīdzības saņemšanas, bet uz šīs komisijas darbības laiku tiks atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, kur turpina saņemt atlīdzību. Pieņemot lēmumu, Kontroles komisija vērtēs iesaucamā norādīto motivāciju VAD aizstāšanai ar valsts civilo dienestu, nepieciešamības gadījumā, pieprasot informāciju no attiecīgām juridiskām personām (piemēram, reliģiskām organizācijām), kā arī iespējamo dienesta pildīšanas vietu konkrētajam iesaucamajam, ņemot vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli, dzīvesvietu un attiecīgo valsts vai pašvaldības iestāžu spēju nodrošināt attiecīgai personai valsts civilā dienesta izpildes vietu. Papildus Kontroles komisija apstrīdēšanas procesa ietvaros Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārskatīs likumprojekta 12.panta pirmajā daļā minētos Aizsardzības ministrijas lēmumus.
Katrs institūcijas pārstāvis Kontroles komisijā darbosies atbilstoši savai un pārstāvētās institūcijas kompetencei, piemēram, sniedzot vērtējumu par iesaucamā piemērotību valsts civilā dienesta izpildei konkrētajā iestādē vai sekojot līdzi iesaucamo tiesību un tiesisko interešu ievērošanai.
Darbinieku izvēle Kontroles komisijas darbam, kā arī šo darbinieku tiešo amata pienākumu izpildes organizācija, darba pienākumu pārdale (ja tāda būs nepieciešama) un piemaksu noteikšana par papildu pienākumu izpildi paliks katras institūcijas ziņā un būs atkarīga no Kontroles komisijas darba intensitātes, kuru pašlaik nav iespējams prognozēt. Jebkurā gadījumā Kontroles komisijas darbs tiks plānots, iespēju robežās ņemot vērā tās locekļu noslodzi pamatdarba vietā.
Tā kā līdz minētā speciālā likuma pieņemšanai nebūs iespējas nodrošināt valsts aizsardzības dienestu noteiktām iesaucamo kategorijām, iesaukšana 2023. gada pirmajā pusē būs tikai brīvprātīga. Iesaucamo sadalījumu pa dienestu veidiem plānots kvotēt, lai tas atbilstu NBS vajadzībām, augstāko prioritāti nosakot dienestam NBS vienībās. Pēc pilnīgas valsts aizsardzības dienesta ieviešanas šo proporciju lielā mērā noteiktu NBS miera un kara laika struktūras nepieciešamība, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi (nepieciešamās profesijas un zināšanas).
Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem:
1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā (turpmāk – NBS vienība);
2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;
3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Ņemot vērā, ka 3., 4.un 5.punktā minētie kursi ir jauni, to ieviešana ir paredzēta ar 2024. gada 1.janvāri.
(1) Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
1) pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
2) pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
5) profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
6) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
7) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.
(2) Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
1) pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst vai profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; vai mācās profesionālās izglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguvei;
2) pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3) pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šīs šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
4) pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (piemēram, vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, vecāks ir persona ar invaliditāti), kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
5) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
6) profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
7) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
8) pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
Lai gan to pilsoņu iesaukšana, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo (alternatīvo) dienestu, VAD netiks veikta, šis regulējums neliedz iepriekš minētajiem pilsoņiem pieteikties VAD brīvprātīgi.
Likumprojekta 15.pantā ir paredzēta iespēja uz laiku atlikt iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā svarīgu iemeslu dēļ, kuru pilsonis var lūgt Aizsardzības ministrijai ar pamatotu rakstveida lūgumu. Tiks individuāli vērtēta arī ārvalstīs dzīvojošo un studējošo (strādājošo) iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Valsts aizsardzības dienestā varēs neiesaukt personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Iesaukšanas procesa plānošanai un organizēšanai Aizsardzības ministrijai būs regulāri jāiegūst informācija par 18 gadu vecumu sasniegušajiem pilsoņiem-vīriešiem, kā arī sievietēm, kas VAD piesakās brīvprātīgi, un jāpārbauda šo personu atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Likumprojekts paredz iespēju Aizsardzības ministrijai bezmaksas saņemt informāciju Fizisko personu reģistra (vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese), Sodu reģistra (informācija par sodāmībām), Valsts izglītības informācijas sistēmas (informāciju par iegūto vai iegūstamo izglītību), Invaliditātes informatīvās sistēmas, (informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli), Valsts izglītības informācijas sistēmas (informāciju par iegūto vai iegūstamo izglītību) un Latvijas Republikas E-veselības sistēmas un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra (informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli). Ministru kabinets nosaka likumā noteiktās informācijas par iesaucamo saņemšanas, aktualizēšanas un glabāšanas kārtību. Piekļuves nosacījumi šīm datu bāzēm un iegūstamo datu apjoms būs noteikts starpresoru vienošanās ar attiecīgām iestādēm. Ņemot vērā, ka ne visa informācija ir rodama iepriekš minētajās datu bāzēs (piemēram, informācija un to apliecinoši dokumenti par otra laulātā nespēju īstenot aizgādnību, vai informācija par dienestu Iekšlietu sistēmas iestādē), nav izslēdzami gadījumi, ka attiecīga informācija tiks pieprasīta arī no pilsoņa vai attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes. Tomēr, lai mazinātu šādu informācijas sniegšanas slogu, tiek plānots veicināt sadarbību ar citām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm datu bāžu sinhronizācijas nodrošināšanai, lai nodrošinātu nepastarpinātu piekļuvi attiecīgo datu bāžu datiem.
Papildus turpināma uzsāktā izpēte par iespējām analizēt arī datus, kas tiek uzkrāti privātā sektora komersantu informācijas sistēmās, piemēram, elektroniskās skolvadības sistēmās. Tas ļautu gan analizēt kopējās tendences jauniešu sagatavotībā un attiecīgi pielāgot VAD apmācību programmas, gan ar mērķi nodrošināt NBS nepieciešamās specialitātes nodrošināt efektīvu iesaucamo profilēšanu atbilstoši sekmēm un civilajā dzīvē jau apgūtajai profesijai. Izmantojami arī izglītojamo vērtējumi valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kur būtu, piemēram, identificējami jaunieši ar izteiktām līdera dotībām, kuri var tikt vizīti jaunākā komandējošā sastāva militārās izglītības iegūšanai.
Iesaucamo personu datu vākšanai un apstrādei norādītajā apjomā ir leģitīms mērķis - valsts aizsardzības spēju vairošana ar atbilstoši apmācītiem karavīriem.
Likumprojektā piedāvātais regulējums ir piemērots minētā leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ļaus Aizsardzības ministrijai ātri un efektīvi atlasīt VAD iesaucamās personas un organizēt to apmācības procesu. Proti, dati tiks izmantoti, lai maksimāli objektīvi izvērtētu iesaucamo veselību, sekmes, personiskās īpašības u.tml. un piemeklētu tiem piemērotāko dienesta veidu un izpildes vietu. Rezultātā tiks būtiski palielināts militāri sagatavotu rezerves karavīru skaits un attiecīgi tiks stiprinātas NBS kaujas spējas.
Izvirzīto leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, šo mērķi nav iespējams sasniegt bez pieejas iesaucamo personu datiem. Alternatīvs risinājums - informācijas pieprasīšana no iesaucamās personas radītu tai papildu slogu attiecībā uz dokumentu savākšanu par tās atbilstību valsts aizsardzības dienestam, un ir uzskatāms par nesamērīgu, jo lielākā daļa nepieciešamās informācijas jau ir valsts rīcībā dažādos reģistros.
Ņemot vērā, ka VAD iesaucamo personu datu apstrāde kalpo valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, labums, ko izskatāmajā gadījumā iegūst sabiedrība, ir lielāks par iesaucamo personu tiesību uz datu aizsardzību ierobežojumu.
Tiek plānots, ka pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā veiks Aizsardzības ministrijas atbildīgā struktūrvienība, bet līdz brīdim, kad tā uzsāks savu darbību (līdz 2023.gada 1.jūlijam), šīs funkcijas nodrošinās NBS.
Pirms iesaukšanas VAD tiks veikta iesaucamo veselības pārbaude Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašreiz tiek plānots, ka iesaucamā medicīnisko pārbaudi uz ģimenes ārsta norīkojuma pamata veiks attiecīgie ārsti-speciālisti. Ņemot vērā pārbaudes laikā iegūto informāciju par iesaucamā veselības stāvokli, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieņems lēmumu par iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību VAD prasībām. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar veselības nozares pārstāvjiem turpina darbu pie iesaucamo veselības pārbaudes modeļa izveides. Līdz 2024.gada 1.janvārim iesaucamo medicīniskā pārbaude veselības stāvokļa novērtēšanai un veselības kapacitātes atbilstības noteikšanai dienestam NBS regulāro spēku vienībās un ZS tiks realizēta pastāvošās NBS sistēmas ietvaros, piemērojot profesionālā dienesta kandidātiem noteiktās veselības kapacitāšu prasības.
Dienests NBS vienībās paredz, ka VAD karavīrs dienē kopumā 11 mēnešus, kur pirmajā dienesta laika daļā apgūst militārās pamatzināšanas un prasmes, kā arī apgūst militāro specialitāti, bet otrajā daļā pilda amata pienākumus NBS vienībā. Apmācības modelis plānots identisks šobrīd jau īstenotajām karavīru pamatapmācības un dažādu specialitāšu apguves programmām, kuras ir vērstas uz vispārējām karavīram nepieciešamajām prasmēm un iemaņām, kas būs pamatā karavīra spējai pildīt amata pienākumus atbilstoši tā brīža nepieciešamajām prioritātēm. Tālāko dienesta uzdevumu izpilde ir saistāma ar attiecīgās NBS vienības noteiktajiem kaujas gatavības uzdevumiem.
VAD karavīrs ir pakļauts tās NBS vienības dienas kārtībai, kurā pilda dienestu, proti, attiecīgās dienas mācību vai uzdevumu izpilde tiek veikta vienības komandiera noteiktajā laikā. VAD karavīram tiks nodrošināta dzīvojamā telpa kazarmā (lauka apstākļos – teltī). Katrs VAD karavīrs saņems karavīram noteikto uzturdevu (vai tās kompensāciju), karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. VAD karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju (šobrīd plānots 300 EUR apmērā), bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju (šobrīd plānota 1100 EUR apmērā). Plānoto kompensāciju apmēru var pārskatīt atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī. Būtiski atzīmēt, ka par VAD karavīriem tiks veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.
Primārā un ierobežota sekundāra veselības aprūpe VAD karavīriem, pieejamo resursu ietvaros, tiks nodrošināta NBS ārstniecības iestādēs. Nepieciešamības gadījumā VAD karavīru ārstniecībai tiks nodrošināta arī ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšana ārstniecības iestādēs. Gadījumos, kad VAD karavīram dienesta laikā tiks noteikta gūtas slimības, ievainojuma, kontūzijas, traumas vai sakropļojuma cēloniska sakarība ar dienesta pienākumu izpildi, pēc dienesta izbeigšanas tiks nodrošināta apmaksājamo veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā un apjomā.
Uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta pirmās daļas nosacījumi. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta trešajā un sestajā daļā minēto pabalstu valsts aizsardzības dienesta karavīram aprēķina, par pamatu ņemot profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi noteikto mēneša bāzes algu.
Tādējādi VAD karavīri, kuri, pildot dienesta pienākumus, guvuši veselības bojājumus, varēs saņemt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 21. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētos veselības bojājuma pabalstus.
Bojāgājušā VAD karavīra mantinieki (ģimenes locekļi) varēs pretendēt uz Atlīdzības likuma 21.panta ceturtajā daļā paredzēto pabalstu, kā arī uz šā panta piektajā un vienpadsmitajā daļā minēto izdevumu kompensāciju.
Pēc 11 mēnešu dienesta NBS vienībā valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaita dienestā rezervē, kuras augsta gatavība tiks nodrošināta ar regulārām (reizi gadā piecu gadu laikā) militārajām mācībām (sk.vienlaikus virzāmos grozījumus Militārā dienesta likumā).
Augstskolu studentiem, kuri pildīs valsts aizsardzības dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, pēc atvaļināšanas rezervē tiks noteiktas tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.
Arī pēc VAD ieviešanas NBS kodolu veidos profesionāļi, jeb labi sagatavoti profesionāla dienesta karavīri un zemessargi, kuri dienestu būs izvēlējušies brīvprātīgi, sekojot savam aicinājumam. Ja VAD karavīrs dienesta laikā pēc militāro pamatzināšanu un prasmju apguves un militārās jomas iepazīšanas (pēc ~ 6 mēnešu dienesta) vēlēsies uzsākt profesionālo dienestu (slēdzot profesionālā dienesta līgumu), šāda iespēja tiks nodrošināta. Ja profesionālā dienesta līgums tiks izbeigts ātrāk par sešiem mēnešiem, personai būs jāatgriežas VAD un jānodienē nenodienētais laiks. Profesionālajā dienestā nodienēto laiku paredzēts ieskaitīt 11 mēnešu garā VAD periodā.
Dienests ZS paredz, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs ZS vienībā. VAD karavīri tiks integrēti esošajā Zemessardzes apmācību un dienesta uzdevumu izpildes ciklā. ZS dienestu pildošajiem VAD karavīriem plānots nodrošināt vienotu un līdzvērtīgu apmācību procesu kā esošajam ZS personālam.
VAD karavīru apmācība ZS notiks 5 gadu garumā, katru dienesta gadu karavīru iesaistot 28 dienu apmācībā un dienesta uzdevumu izpildē. Dienesta laikā valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūs militāro pamatapmācību, speciālistu apmācību un kolektīvo apmācību, ka arī tiks iesaistīti dienesta uzdevumu izpildē.
VAD karavīram dienests ZS būs jāpilda ZS vienības noteiktajā laikā un vietā. Par apmācību aktivitātēm ZS valsts aizsardzības dienesta karavīri tiks savlaicīgi informēti. Darba devējiem tiks noteikts pienākums atbrīvot personu no darba pienākumu izpildes un saglabāt darba vietu uz visu valsts aizsardzības dienesta laiku.
VAD karavīri, kuri dienestu pildīs Zemessardzē, par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu saņems kompensāciju, kas tiks aprēķināta proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.
Pēc dienesta ZS vienībā VAD karavīru ieskaitīs dienestā rezervē, kuras augsta gatavība tiks nodrošināta ar regulārām (reizi gadā piecu gadu laikā) militārajām mācībām (sk.vienlikus virzāmos grozījumus Militārā dienesta likumā).
Pretendēt uz augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apguvi varēs tikai tie VAD iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Analoģisks apmācību formāts jau šobrīd eksistē un to regulē Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumi Nr.48 "Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība".
VAD izpildes ietvaros studentiem tiks piedāvāta iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši ZS dienesta un apmācības modelim. Orientējoši katru gadu VAD karavīram dienestu būtu jāpilda līdz 50 dienām. Augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas ietvaros paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Kā priekšnoteikums šādas kvalifikācijas apguvei būs attiecīgā augstskolas studenta aktīva darbība ZS, kur pirmos divus gadus paralēli studijām būs jāspēj apgūt pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programma. Sekmīgi apgūstot šīs programmas un saņemot komandiera pozitīvu vērtējumu par attiecīgajā studenta potenciālu kļūt par vada komandieri nākotnē, atlikušajos augstskolas studiju gados, tiks radīta iespēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas apmācību vidē iegūt virsnieka kvalifikāciju.
Pēc augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apgūšanas VAD karavīru ieskaitīs dienestā rezervē, kuras augsta gatavība tiks nodrošināta ar regulārām (reizi gadā piecu gadu laikā) militārajām mācībām (sk.vienlikus virzāmos grozījumus Militārā dienesta likumā).
Kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, kā arī ārstniecības personas varēs apgūt šīm personām speciāli veidoto valsts apsardzības apmācības kursu. Arī pēc šī kursa apgūšanas minētie VAD karavīri tiks ieskaitīti rezervē.
Ja tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā valsts aizsardzības dienesta karavīram, kas pilda dienestu Zemessardzē, iestāsies pārejoša darbnespēja un būs izsniegta darbnespējas lapa, valsts aizsardzības dienesta karavīru uz darbnespējas laiku atbrīvos no dienesta pienākumu izpildes un pārtrauks kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksās slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekritīs dienesta tiešās izpildes periodā, vai karavīram netiks maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekritīs dienesta uzdevumu izpildes periodā, karavīram izmaksās slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniegs noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Šis regulējums ir veidots pēc analoģijas ar Militārā dienesta likuma 66.panta 7.2daļu, kas regulē rezerves karavīru sociālo nodrošinājumu darba nespējas gadījumā.
Lai novērsu iesaucamo personu mēģinājumus izvairīties no VAD izpildes, plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no VAD. Par prettiesisku rīcību iesaucamo un valsts aizsardzības dienesta karavīru sauks pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, atkarībā no tā, kas ir izdarījis pārkāpumu un no pārkāpuma smaguma pakāpes.
Likumprojekta 37.pants paredz VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa administratīvo atbildību par:
1) izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma;
2) neierašanos bez attaisnojoša iemesla Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā dienesta vietā;
Atbildība par analoģiskiem pārkāpumiem bija noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.1 pantā un Krimināllikuma 282.pantā (redakcijā, kas spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim).
Minētie pārkāpumi nesasniedz tādu kaitīguma pakāpi kā noziedzīgie nodarījumi militārajā dienestā un nerada tādas sekas, par kurām būtu piemērojama kriminālatbildība. Vienlaikus minētā VAD iesaucamo personu rīcība ir noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, kas neapšaubāmi kavē valsts plānoto NBS rezerves karavīru skaita palielināšanu un kaujas spēju vairošanu.
Iesaucamās personas meklēšana un piespiedu atvešana prasa ne tikai lielus finanšu un cilvēkresursus, bet arī ir iespējama ierobežotos gadījumos administratīvās tiesvedības laikā un kriminālprocesa ietvaros. Ņemot vērā, ka VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļautajam pilsonim paredzēto pienākumu izpildi (ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma, doties uz norīkojumā minēto dienesta vietu) nav iespējams panākt, izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, likumprojekts paredz minēto personu administratīvo atbildību. Šajā situācijā tā ir atzīstama par efektīvu iesaucamo personu motivēšanas veidu ievērot regulējumā noteiktos pienākumus.
Likumprojektā 39.pantā paredzētās sankcijas tika noteiktas, samērojot nepieciešamību panākt VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļautajam pilsonim paredzēto pienākumu izpildi un pārkāpumu kaitīgumu.
No Valsts aizsardzības dienesta karavīra tiks piedzīta arī atlīdzība par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas pamatojums un priekšrocības, salīdzinājumā ar palikšanu ar veco uz brīvprātību balstīto dienesta sistēmu ir iekļauts informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Likumprojekts attiecas uz Latvijas pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts veicina Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
Juridiskās personas
darba devēji
augstskolas
Ietekmes apraksts
Darba devējiem tiks noteikts pienākums atbrīvot personu no darba pienākumu izpildes un saglabāt darba vietu uz visu valsts aizsardzības dienesta laiku, vai nodrošinot līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu darbiniekam, kas atgriežas no valsts aizsardzības dienesta.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
| Rādītājs |
2022 |
Turpmākie trīs gadi (euro) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2023 |
2024 |
2025 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1. Budžeta ieņēmumi |
758 348 915 |
0 |
886 466 480 |
0 |
1 002 485 480 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
758 348 915 |
0 |
886 466 480 |
0 |
1 002 485 480 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. Budžeta izdevumi |
758 348 915 |
0 |
886 466 480 |
87 413 248 |
1 002 485 480 |
301 034 566 |
455 870 385 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.1. valsts pamatbudžets |
758 348 915 |
0 |
886 466 480 |
87 413 248 |
1 002 485 480 |
301 034 566 |
455 870 385 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3. Finansiālā ietekme |
0 |
0 |
0 |
-87 413 248 |
0 |
-301 034 566 |
-455 870 385 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
-87 413 248 |
0 |
-301 034 566 |
-455 870 385 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi) |
0 |
0 |
0 |
87 413 248 |
0 |
301 034 566 |
455 870 385 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme |
|
0 |
|
0 |
|
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5.1. valsts pamatbudžets |
|
0 |
|
0 |
|
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5.2. speciālais budžets |
|
0 |
|
0 |
|
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5.3. pašvaldību budžets |
|
0 |
|
0 |
|
0 |
0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā) |
Aizpildītajā tabulā AM ieskatā indikatīvi uzrādītas optimālās izmaksas ietekmei uz valsts budžetu. Šobrīd veikti provizoriski aprēķini par VAD izmaksām, prognozējot finanšu līdzekļu apjomu, kas būs nepieciešams VAD karavīru kompensācijām, valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu segšanai, kā arī ēdināšanai. Piemēram, VAD karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju (šobrīd plānots 300 EUR apmērā vai 600 EUR pie dažādiem kritērijiem), bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju (šobrīd plānota 1100 EUR apmērā), par VAD karavīriem tiks veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā un ēdināšanas izdevumi aprēķināti 14 eiro dienā. Minēto pozīciju kopējās izmaksas ir atkarīgas no iesaucamo skaita, attiecīgi prognozējams no 9.4 miljoniem eiro līdz 58.8 miljoniem eiro (ja iesaucamo skaits – 7500) Ieviešot VAD un sasniedzot noteiktu NBS regulāro spēku un Zemessardzes vienību aizpildījumu, veidojamas jaunas NBS vienības, kuru izveidei nepieciešams attīstīt infrastruktūru un iegādāties papildu kolektīvo un individuālo ekipējumu. Pēc dienesta beigām, ieskaitot vienību rezervē, tai tiktu saglabāt viss nepieciešamais ekipējums turpmākos piecus gadus. Būtiskas investīcijas NBS aktīvās rezerves attīstībā plānojamas piecu gadu periodā, kuru laikā tiktu iegādāts nepieciešamais kolektīvais un individuālais ekipējums ilgstošai uzturēšanai. Indikatīvi rezerves vienību veidošanai būs nepieciešami aptuveni 116 mij. eiro gadā, bet precīzi aprēķini šobrīd vēl tiek veikti. Tāpat arī tiek vērtētas iespējas optimizēt šīs izmaksas, piemēram, Aizsardzības ministrijai pārņemot infrastruktūru, kur agrāk atradušās izglītības iestādes, kas šobrīd slēgtas. Aprēķinos šobrīd nav iekļautas alternatīvā dienesta jeb Valsts civilā dienesta izmaksas.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
- |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
Provizoriskais aprēķins sadalījumā pa sīkākām pozīcijām iekļauts Informatīvajā ziņojumā 22-TA-2336 "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" milj.eiro:
1 Sākot ar 2025.gadu ņemts par pamatu finansējums 2.5% no IKP. 2 Faktiskais nepieciešamā papildus finansējuma apjoms 2023- 2025.gadam ietekmē arī AM piešķirto budžetu un daļēji jau tiek iekļauts budžeta bāzē. Pastāv trīs iespējamās rīcības, lai panāktu VAD ieviešanu ar atbilstošu finansējumu. 1. Daudz straujāk kāpināt finansējumu aizsardzībai 3% no IKP jau 2025.gadā, kas dotu vislielāko ieguvumu aizsardzības stiprināšanā. 2. Kāpināt finansējumu aizsardzībai 2.75% no IKP 2026.gadā un līdz 3% no IKP 2027.gadā, kas paredzētu straujāku, taču izlīdzinātu VAD ieviešanas grafiku. 3. Ieviest VAD aizsardzībai piešķirtā finansējuma ietvaros, kas nozīmē būtisku NBS kaujas spēju pārcelšanu tālākā perspektīvā. Pārcelšana skartu tādu resursu ietilpīgu spēju kā, pretgaisa aizsardzība, raķešu artilērija, krasta aizsardzība, kājnieku kaujas mašīnas. VAD ieviešana pie nemainīga aizsardzības budžeta ietekmēs NBS attīstību un nozīmēs tālākā perspektīvā pārcelt būtiskas NBS kaujas spējas vai VAD ieviešana tiks realizēta tikai daļēji, tādēļ gala lēmumu par finansējuma pieaugumu no 2023. līdz 2028. gadam par papildu finansējuma piešķiršanu tiks pieņemts termiņā, kas tiks noteikts aktualizētajā budžeta sagatavošanas grafikā, kas tiks sagatavots divu nedēļu laikā pēc jaunievēlētās 14. Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam. Rīcības varianti izskatīti 24.08.2022. Valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē un tika secināts, ka optimālais būtu otrais risinājuma variants. Informatīvais ziņojums "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" ar plānoto ambīciju līmeni izskatīts MK 06.09.2022. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.) |
- |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cita informācija
Atbilstoši 06.09.2022. MK sēdes protokola Nr.44 54.§ 5. punktā dotajam uzdevumam līdz 1.decembrim Aizsardzības ministrija turpina strādāt pie Valsts aizsardzības dienesta likuma ieviešanai nepieciešamo izdevumu precizēšanas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Militārā dienesta likumā (22-TA-2492)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams valsts aizsardzības dienesta iekļaušanai aktīvā dienesta sastāvā un augstas gatavības rezerves izveidei.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.2. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (22-TA-2503)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams Militārās policijas tiesību paplašināšanai saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.3. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (22-TA-2516)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts ir nepieciešams sociālo garantiju noteikšanai valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.4. Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā (22-TA-2509)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams, lai noteiktu valsts aizsardzības dienesta karavīriem piemērojamos disciplinārsodus.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.5. Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (22-TA-2513)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts ir nepieciešams, lai valsts aizsardzības dienesta izpildes laiku ieskaitītu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.6. Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (22-TA-2514)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams, lai papildinātu Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva sarakstu ar valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.7. Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (22-TA-2515)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams, lai noteiktu pienākumu Latvijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 27 gadiem izveidot oficiālo elektronisko adresi komunikācijas nodrošināšanai valsts aizsardzības dienesta jautājumos.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.8. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (22-TA-2493)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts ir nepieciešams, lai papildinātu apdrošināšanas iemaksu periodu sarakstu ar laiku, kad persona pildīja valsts aizsardzības dienestu vai alternatīvo dienestu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.9. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (22-TA-2505)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts ir nepieciešams, lai papildinātu pensiju apdrošināšanai pakļauto personu sarakstu ar personām, kas pilda valsta aizsardzības dienestu vai alternatīvo dienestu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.10. Grozījums Ministru kabineta 2019.gada 24.augusta noteikumos Nr.381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts nepieciešams, lai noteiktu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku no invaliditātes informatīvās sistēmas iegūstamās informācijas apjomu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.11. Ministru kabineta noteikumi par valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu uzskaiti, reģistrāciju, iesaukšanu un valsts aizsardzības dienesta izpildes kārtību.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu uzskaiti, reģistrāciju, iesaukšanu un valsts aizsardzības dienesta izpildes kārtību.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.12. Ministru kabineta noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasībām un pārbaudes kārtību.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam noteikt prasības iesaucamo veselības stāvoklim un to pārbaudes kārtību.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.13. Ministru kabineta noteikumi par valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju un tās darba kārtību.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izveidot valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju un noteikt tās darba kārtību.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.14. Ministru kabineta noteikumi par dienesta pienākumu izpildes kompensācijas apmēru un tās izmaksas kārtību.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt kompensācijas, tai skaistā paaugstinātās kompensācijas, apmēru un izmaksas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.15. Ministru kabineta noteikumi par slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.16. Ministru kabineta noteikumi par valsts aizsardzības dienesta karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksu segšanas apjomu un kārtību.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt valsts aizsardzības dienesta karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksu segšanas apjomu un kārtību.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.17. "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" (22-TA-2336)
Pamatojums un apraksts
Informatīvais ziņojums
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.18. Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā augstskolu studenti apgūst tiem paredzēto speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu.
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts nepieciešams, lai noteiktu minētās programmas apgūšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.19. Grozījums Pacientu tiesību likumā (22-TA-2697)
Pamatojums un apraksts
Grozījums ir nepieciešams, lai paredzētu tiesības Aizsardzības ministrijai un Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no citām ārstniecības iestādēm par karavīru un zemessargu, kā arī valsts aizsardzības dienesta, profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Cits
Nē
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/231a18d0-c827-463a-88ff-be740d0eb0e0#
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ministriju izteiktie ierosinājumi iestrādāti likumprojektā un tā anotācijā.
Ņemts vērā Latvijas Ģimenes ārstu asociājas izteiktais iebildums par ģimenes ārstu iesaisti lēmuma pieņemšanā par iesaucamo personu derīgumu valsts aizsardzības dienestam.
6.4. Cita informācija
Cita informācija
Sabiedrība tika informēta par ar valsts aizsardzības dienestu saistīto likumprojektu paketi kopā ar informatīvo ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" publicēšanu. Apspriedes rezultāti atspoguļoti informatīvā ziņojuma izziņā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
Veselības ministrija
Aizsardzības ministrija
Iekšlietu ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija
Labklājības ministrija
Tieslietu ministrija
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
Ģenerālprokuratūra, Tiesībsargs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
| Ietekme |
Jā/Nē |
Skaidrojums |
| 1. Tiks veidota jauna institūcija |
Nē |
- |
| 2. Tiks likvidēta institūcija |
Nē |
- |
| 3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija |
Nē |
- |
| 4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) |
Jā |
Aizsardzības ministrijā tiks izveidota atbildīgā struktūrvienība. |
| 5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija |
Nē |
- |
| 6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija |
Nē |
- |
| 7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija |
Nē |
- |
| 8. Cita informācija |
Nē |
- |
7.5. Cita informācija
Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Cita informācija
-
Protokola izraksts
| 2022. gada 20. septembrī |
Nr. 48 |
47. §
Likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums"
22-TA-2481
(A. Pabriks, A. K. Kariņš)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Aizsardzības ministrijai sagatavot un iesniegt grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kuros tiktu noteikts pakāpenisks aizsardzības finansējuma pieaugums 2026. un 2027. gadā, sasniedzot 3% no IKP 2027. gadā straujākai valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, nesamazinot NBS attīstībai paredzēto finansējumu. Grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā virzīt Saeimā vienā pakotnē ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums".
3. Jautājums par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2023. un turpmākajiem gadiem ir skatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Pieņemt zināšanai, ka lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu tiks pieņemts atbilstoši aktualizētajā budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam, kas tiks sagatavots divu nedēļu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam.
4. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697).
5. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.
6. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt to vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (22-TA-2516), likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (22-TA-2515), likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (22-TA-2514), likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (22-TA-2513), likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (22-TA-2509), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (22-TA-2505), likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (22-TA-2503), likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (22-TA-2493), likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (22-TA-2492), likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2697) (likumprojektu pakete).
7. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 57.panta pirmo daļu un 58.panta otro daļu, pilnvarot Ministru prezidenta biedru, aizsardzības ministru A. Pabriku izteikties kā Ministru kabineta pārstāvi, izskatot Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums".
8. Aizsardzības ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju izstrādāt valsts aizsardzības dienesta iesaucamo veselības aprūpes sistēmu.
9. Pieņemt zināšanai, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 44 54. §) 5. punktā dotajam uzdevumam Aizsardzības ministrija līdz 1. decembrim turpina precizēt Valsts aizsardzības dienesta likuma ieviešanai nepieciešamos izdevumus.
| Ministru prezidents |
(paraksts*) |
A. K. Kariņš |
| Valsts kancelejas direktors |
(paraksts*) |
J. Citskovskis |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs