LP teksts

A4 Veidlapa Aizsardzibas iekslietu un korupcijas komisija 11 SA

2022. gada 14. jūlijā

Nr. ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi š.g. 14. jūlijā darba kārtībā un iekļaut tās darba kārtībā komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” izskatīšanu.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un lūdz izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Kā arī komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz 3 lpp.

2. Anotācija uz 3 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs J. Rancāns

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Izdarīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 45.A, 50.A, 60.A, 70.A, 78.A, 95., 101.A, 101.B, 120., 120.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 7. panta 3.² vārdus un skaitļus “kuras atrodas ēkās, kuru galvenais saskaņā ar būvju klasifikatoru noteiktais lietošanas veids ir "1211 — Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas” ar vārdiem “kas ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai”.

2. 7.¹pantā:

izteikt 1.² daļas 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

5) Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē, iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē, vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā vai attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē;

6) ir sieviete, kura stājusies grūtniecības uzskaitē;

7) ir viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam;

8) nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi;

papildināt 1.² daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

9) ir bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.”

3. 12. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu - līdz 60 vai līdz 120 dienām, kā arī pārtiku līdz 30 dienām, ievērojot šā panta 1.¹ daļā noteikto atbalsta sniegšanas termiņu un 1.³ daļā noteiktos nosacījumus izmitināšanas ilguma noteikšanai. Primāri sniedzamo atbalstu valsts nodrošina tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nav izmitināti šā likuma 7.¹ pantā noteiktajā kārtībā."

papildināt 1.² daļu pēc vārda “minētā” ar skaitli un vārdu “60 vai”;

izteikt 1.² daļas 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

6) ir sieviete, kas stājusies grūtniecības uzskaitē;

7) ir viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam;

8) nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi;

papildināt 1.² daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

9) ir bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.”

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

“(1³) Valsts nodrošina šā panta pirmajā daļā noteikto primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu – līdz 120 dienām, bet, ja nav iespējams to nodrošināt attiecīgajā pašvaldībā, tad primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu – nodrošina līdz 60 dienām. Pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā. Izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai sedz, ņemot vērā izvēlēto izmitināšanas ilgumu, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo apmēru. Pašvaldība, pirms lēmuma pieņemšanas par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, ņemot vērā attiecīgajā pašvaldībā faktiski izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, attiecīgās pašvaldības atrašanās vietu, iespējamās izmitināšanas izmaksas atbilstoši faktiskajai īres tirgus situācijai attiecīgajā pašvaldībā, nodarbinātības, izglītības un sociālā atbalsta iespējas attiecīgajā pašvaldībā un attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no šā panta 1.² daļā minētajām personu grupām, sākotnēji izvērtē iespējas piedāvāt attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanu citā pašvaldībā. Ja pašvaldība pieņēma lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, tad attiecīgais Ukrainas civiliedzīvotājs nevar saņemt primāro atbalstu - izmitināšanu līdz 120 dienām."

4. 13.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) pieņem lēmumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un to izmitināšanas ilgumu, kā arī informē par pieņemto lēmumu Ukrainas civiliedzīvotājus;

7) pastāvīgi veic uzraudzību un kontroli par faktiskajām iespējām nodrošināt izmitināšanu attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam savā pašvaldībā, kā arī pieņem lēmumus par papildus izmitināšanas iespējām pašvaldībā, ievērojot šā likuma 13.⁴pantā noteikto, nosūtot pieņemtos lēmumus Komisijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai.”

aizstāt 1.²daļas 2.punktā skaitli un vārdus "14.panta otrajā daļā" ar skaitli un vārdiem "14.pantā".

5. Izteikt 13.⁴ panta tekstu šādā redakcijā:

“Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība var izmitināt, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, tai piederošās ēkās vai telpās, veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka ēkas vai telpas ir dzīvošanai derīgas apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. Informāciju par ēkām vai telpām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās vai telpās lemj Ministru kabineta izveidota komisija.”

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Pašvaldība nedrīkst pieņemt šā likuma 12.panta 1.³daļā norādīto lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir izmitināti pirms šās daļas spēkā stāšanas dienas."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancans

Likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” anotācija

1.	Kādēļ likums ir vajadzīgs?	Likumprojekts paredz regulējuma papildināšanu ar vel vienu primārā atbalsta veidu - izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām, paredzot, ka pašvaldība, pirms lēmuma pieņemšanas par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, ņemot vērā attiecīgajā pašvaldībā faktiski izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, attiecīgās pašvaldības atrašanās vietu, iespējamās izmitināšanas izmaksas atbilstoši faktiskajai īres tirgus situācijai attiecīgajā pašvaldībā, nodarbinātības, izglītības un sociālā atbalsta iespējas attiecīgajā pašvaldībā un attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 12.panta 1.² daļā minētajām personu grupām, sākotnēji izvērtē iespējas piedāvāt attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanu citā pašvaldībā. Ja pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, tad attiecīgais Ukrainas civiliedzīvotājs nevar saņemt primāro atbalstu - izmitināšanu līdz 120 dienām. Ja Ukrainas civiliedzīvotājs tiek izmitināts uz termiņu līdz 60 dienām, tad to nevar izmitināt uz termiņu līdz 120 dienām, proti nevar pagarināt termiņu vai noteikt papildus termiņu. Papildus likumprojektā ir paredzēts, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc 60 dienu perioda, ja persona atbalsta pagarināšanas pieteikuma brīdī atbilst kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.panta 1.² daļā minētajām personu grupām. Svarīgi atzīmēt, ka pašvaldība var pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā. Izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai sedz, ņemot vērā izvēlēto izmitināšanas ilgumu, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo apmēru. Pašvaldība nevar pieņemt lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir izmitināti līdz šajā likumprojektā paredzēto grozījumu spēkā stāšanas dienai, tādējādi liedzot iespēju pārvietot Ukrainas civiliedzīvotājus no lētākām uz dārgākām izmitināšanas vietām. Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā paredzēts arī paplašināt kompetenci pašvaldībām atbalsta sniegšanas jautājumos, proti, noteikt, ka pašvaldības pieņem lēmumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un to izmitināšanas ilgumu, kā arī informē par pieņemto lēmumu Ukrainas civiliedzīvotājus; pastāvīgi veic uzraudzību un kontroli par faktiskajām iespējām nodrošināt izmitināšanu attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam savā pašvaldībā, kā arī pieņem lēmumus par papildus izmitināšanas iespējām pašvaldībā, ievērojot šā likuma 13.⁴ pantā noteikto, nosūtot pieņemtos lēmumus Komisijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai. Tāpat ir noteikts, ka mājoklis vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, līdz ar to piedāvāta vienveidīga pieeja arī attiecībā uz Likuma 7. panta 3.² daļā un 13.⁴pantā noteikto, tādējādi palielinot iespējamo izmitināšanas vietu skaitu, proti, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto mājokļa pabalstu arī tādu izdevumu segšanai, kas saistīti un pielīgti par tādu telpu lietošanu, kas ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī, ka Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība var izmitināt, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, tai piederošās dzīvojamās ēkās vai telpās, veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka ēkas vai telpas ir dzīvošanai derīgas apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. Informāciju par ēkām vai telpām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās vai telpās lemj Ministru kabineta izveidota komisija. Personu grupas, kurām tiek turpināts atbalsts pēc 120 dienām, ir noteiktas Likuma 7.¹ panta 1.² daļā un 12. panta 1.² daļā. Lai nodrošinātu regulējuma tiesisko skaidrību, rosināti precizējumi šo grupu uzskaitījumā. Likuma 13.pantā, kur noteikts regulējums par piemaksām bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, ir atsauce uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta otro daļu. Atbilstoši grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.jūlijā, minētajā likumā ir izslēgta 14.panta otrā daļa, tomēr regulējums par piemaksām pantā ir saglabāts. Tādējādi nepieciešams precizēt šajā likumā 13.pantā par piemaksām minēto atsauci uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, svītrojot vārdus "otro daļu" un atsaucoties tikai uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu.
2.	Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?	Likumprojekts šo jomu neskar.
3.	Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?	Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 29. aprīļa rīkojumu Nr. 302 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā”, kurā ir atzīmēts, ka indikatīvi pasākumu plāna īstenošanai papildu finansējums nepārsniedz 116 277 466 euro. Savukārt ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, ir uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un attiecīgajam ministram iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 3. maija rīkojumu Nr. 307 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” Finanšu ministrijai uzdots no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 53 379 104 euro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai un valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam.
4.	Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.	Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?	Likumprojekts šo jomu neskar.
6.	Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?	Notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību.
7.	Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?	Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.