22

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 111.9/15-3-13/22

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iesniedz likumprojektu “Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni” un lūdz to iekļaut 2022. gada 16. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija lūdz likumprojektu nodot tikai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā: Likumprojekts uz 1 lapas un anotācija uz 1 lapas.       

     

 

 

            Cieņā

komisijas priekšsēdētājs                       (paraksts*)                     Andrejs Judins

 

 

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

 

Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni

 

Atzīt Diānu Meju Mathuru par Latvijas pilsoni.

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Anotācija likumprojektam

“Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni”

1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Amerikas Savienoto Valstu pilsoni Diānu Meju Mathuru (Diana Mae Mathur) dzim. 1960. gada 28. oktobrī Kalifornijā, ASV, par Latvijas pilsoni.        D. M. Mathura ir precējusies ar latviešu izcelsmes ASV pilsoni Krišu Mathuru. Laulībā dzimuši trīs bērni. Laulātais un bērni kā Latvijas trimdinieku pēcnācēji ir ieguvuši Latvijas pilsonību.  

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija saņēma D. M. Mathuras iesniegumu, kurā izteikts lūgums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā. Iesniegumā D. M. Mathura norāda, ka aktīvi iesaistās Amerikas latviešu diasporas organizāciju darbībā, ir vēsturisku grāmatu sērijas “Liepa un leģionārs” autore. Grāmatās tiek atainoti Otrā pasaules kara laika notikumi, skaidrota Latvijas vēsture un atspoguļota latviešu leģionāru cīņa pret okupācijas varu. Pilsonības pretendente norāda, ka vēlas pēc iespējas vairāk laika pavadīt Latvijā, lai pilnīgāk integrētos latviešu sabiedrībā un uzlabotu latviešu valodas prasmes, turpinātu rakstīt vēsturiskos romānus, izdotu tos latviešu valodā un veicinātu šo grāmatu starptautisko atpazīstamību. Atbalstu D. M. Mathuras vēlmei iegūt Latvijas pilsonību ir pauduši Latvijas Republikas goda konsuls Kalifornijā J. Buiķis, Latviešu diasporas organizāciju Amerikā pārstāvji un sabiedriskie darbinieki.

Komisija pieprasīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei veikt pārbaudi par pilsonības pretendentes atbilstību Pilsonības likuma nosacījumiem un saņēma atbildi, ka Latvijas atbildīgo iestāžu rīcībā nav informācijas, ka uz D. M. Mathuru būtu attiecināmi kādi Pilsonības likuma 11. pantā minētie ierobežojumi. Pārvalde arī norādīja, ka D. M. Mathura nevar pretendēt uz Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, jo viņai nav noteikts tiesiskais statuss Latvijā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus, tikās ar pilsonības pretendenti un uzklausīja viņas skaidrojumu par motivāciju iegūt Latvijas pilsonību un nākotnes iecerēm. Izvērtējot visu iegūto informāciju, komisija atbalstīja Latvijas pilsonības atzīšanu D. M. Mathurai ar speciālu likumu. Komisijas sēdē D. M. Mathura deva solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Ņemot vērā D. M. Mathuras aktīvo iesaisti un dalību Amerikas latviešu diasporas organizāciju darbībā, Latvijas tēla atpazīstamības popularizēšanu pasaulē, izvērtējot viņas individuālās situācijas apstākļus un ņemot vērā citus apsvērumus, komisija sagatavoja likumprojektu par D. M. Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas nav notikušas. 

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.