Rīgā
| 08.06.2022. |
Nr. 22-TA-1457 |
| |
|
Saeimas Prezidijam
Par likumprojekta nosūtīšanu
Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Pūķe 67047758, Alla.Puke@izm.gov.lv).
Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (2022-TA-1134) (likumprojektu pakete).
Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2021-TA-1134).
Lūdzam likumprojektu iekļaut Saeimas 2022. gada 9. jūnija kārtējās sēdes darba kārtībā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts
2. Anotācija
3. Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdes protokola Nr. 30 24. § izraksts
| Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs - finanšu ministrs |
(paraksts*) |
J. Reirs |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Vanaga, 67082850
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā
Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21. nr.; 2000, 15., 19. nr.; 2002, 24. nr.; 2004, 20. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 22. nr.; 2008, 23. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 206. nr.; 2011, 112., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 142. nr.; 2015, 127. nr.; 2018, 65., 132. nr.; 2020, 21., 102. nr.; 2021, 27. nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 30. panta piekto daļu.
2. Papildināt pārejas noteikumus ar 50. punktu šādā redakcijā:
"50. Grozījums par šā likuma 30. panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā:
1) 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;
2) 2024. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;
3) 2025. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9.klasē."
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
| Izglītības un zinātnes ministre |
(paraksts*) |
A. Muižniece |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Īstenojot sekmīgu pāreju uz mācībām valsts valodā izglītojamiem un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītības satura apguvē un pieejamībā, stiprinot izglītojamo valodas prasmes un vienlaikus veicinot vienlīdzīgāku pieejamību arī citu mācību priekšmetu saturam, ir izstrādāti grozījumi Izglītības likumā. Ņemot vērā, ka no Izglītības likuma tiek svītrota izglītības programma - mazākumtautību izglītības programma, tad secīgi ir nepieciešams attiecīgi Vispārējās izglītības likumā svītrot normu, kurā ir atsauce uz mazākumtautību izglītības programmu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju pārejai un mācībām valsts valodā, salāgojot ar grozījumiem Izglītības likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojekts spēkā stājas nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tomēr ar likumprojektu ir noteikts pārejas periods attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmas īstenošanu, nosakot, ka mazākumtautību izglītības programmas izslēgšana no izglītības programmu veidiem stājas spēkā pakāpeniski, t.i., 2023. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē; 2024. gada 1. septembrī attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē; 2025. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9.klasē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Vispārējās izglītības likumā 30.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Likumprojekts saistīts ar izstrādātajiem grozījumiem Izglītības likumā saistībā ar pāreju uz mācībām valsts valodā (TA-1134), kas paredz izslēgt no Izglītības likuma 41.pantu, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas kārtība.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka no Izglītības likuma tiek izslēgts 41.pants, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas kārtība, tad nepieciešams salāgot Izglītības likuma normas ar Vispārējās izglītības likuma 30.pantu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību un vienotību, likumprojektā tehniski paredzēts izslēgt normu, to salāgojot ar Izglītības likumu. Likumprojektā paredzēts pārejas noteikums, lai nodrošinātu vienveidīgu un ar Izglītības likuma pārejas noteikumiem atbilstošu tiesību normu piemērošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
skolēni
pirmsskolas vecuma bērni
vispārējās izglītības iestāžu pedagogi (tai skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi), izglītības iestāžu vadītāji, izglītojamo likumiskie pārstāvji (vecāki); profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, pedagogi, vadītāji
Ietekmes apraksts
Llikumprojekts ir cieši saistīts ar izstrādātajiem grozījumiem Izglītības likumā saistībā ar pāreju uz mācībām valsts valodā (TA-1134), kas paredz izslēgt no Izglītības likuma 41.pantu, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas kārtība. Izglītojamo skaits, kurus ietekmēs grozījumi regulējumā: 15 553 bērni, tajā skaitā 1 286 bērni, kuri apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu un 45 756 skolēni, kuri apgūst pamatizglītības programmu, tajā skaitā 2 518 skolēni speciālās izglītības programmā, kā arī skolēnu vecāki. Grozījumi regulējumā attieksies uz 992 pedagogiem mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā, 4545 pedagogiem pirmsskolas izglītības programmā mazākumtautību un latviešu valodā, 4905 pedagogiem mazākumtautību pamatizglītības programmā.
Juridiskās personas
pašvaldības, privātās izglītības iestādes, valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Mērķgrupa ir 43 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā. 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.
Savukārt 29 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā. 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā. Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Izglītības likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts saistīts ar izstrādātajiem grozījumiem Izglītības likumā saistībā ar pāreju uz mācībām valsts valodā (TA-1134). Ar Izglītības likuma grozījumiem paredzēts izslēgt no likuma 41.pantu, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmas īstenošana.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekta grozījumu būtība un atbilstība starptautiskajām saistībām ir izvērtēta, izstrādājot grozījumus Izglītības likumā saistībā ar pāreju uz mācībām valsts valodā (TA - 1134).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latviešu valodas aģentūra, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", kurā pēc būtības ir grozītas tiesību normas, kas saistīts ar mazākumtautības izglītības programmas īstenošanu interešu izglītības programmas ietvaros, sabiedrības līdzdalībai notika laikā no 2022. gada 8. aprīļa līdz 22. aprīlim. Publiskās apspriešanas laikā saņemti 4711 ieraksti gan no fiziskām personām, gan no nevalstiskām organizācijām (biedrībām): “Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja”, “Krievu valodas sabiedriskā inspekcija”, “Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa”, “Privātskolu vecāku biedrība”, “Latvijas Nākotnes Pētījumu institūts”, “Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija”, kustība “Vecāku balss”, gan no juridiskām personām: politiskās partijas “Latvijas Krievu savienība” un “Jaunā Saskaņa”. Iesniegtajos viedokļos atbalsts tiesību akta tālākai virzībai pausts 81 ierakstā, savukārt 4630 ierakstā izteikti iebildumi un prasība atsaukt izstrādāto tiesību aktu projektu. Viedokļu apkopojumā kopumā atspoguļoti visi saņemtie priekšlikumi un iebildumi, apkopojot vienuviet pilnībā vienādos ierakstus, iekavās norādot vienādo ierakstu skaitu, vai tādus, kas satur līdzīgus iebildumus pēc būtības. Izvērsts skaidrojums un pamatojums, kādēļ ir vai nav iespējams ņemt vērā ikvienā ierakstā formulēto priekšlikumu vai iebildumu, ir ietverts anotācijas saturiskajās sadaļās (1.1. Pamatojums, 1.2. Mērķis, 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi un citviet).
Saite uz likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" sabiedrības rezultātu apkopojumu.
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/01aa588d-7a1e-432b-8593-26e8f98bf8af/additional_documents
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz pāreju uz mācībām valsts valodā (TA-1134) un kas paredz izslēgt no Izglītības likuma 41.pantu, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas kārtība, un tā sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 1.redakcijas publiskās apspriešana notika laikā no 08.04.–22.04.2022. Kopā saņemti 4711 ieraksti. Paustie viedokļi ir apskatāmi šajā saitē https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/7c57954d-ad8f-48a2-a9c8-fe9da1b089c8
Viedokļu apkopojums par pāreju uz mācībām valsts valodā ir apskatāms šajā saitē: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/01aa588d-7a1e-432b-8593-26e8f98bf8af/additional_documents
6.4. Cita informācija
Cita informācija
Ņemot vērā, ka likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" par pāreju uz mācībām valsts valdodā (TA-1134) sabiedrības līdzdalības ietvaros ir saņemti vairāk kā 4711 priekšlikumu, un to, ka šā likumprojekta grozījumiem ir tehnisks raksturs, lai tos salāgotu ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", tad izskatāmie priekšlikumi par pāreju uz mācībām valsts valodā pēc būtības jau ir izsvērti un izvērtēti.
Papildus norādām, ka
2022.gada 7.aprīlī notikusi IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēde, kurā tika apspriesti grozījumi Izglītības likumā, lai veicinātu sekmīgu jaunā izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu latviešu valodā visās izglītības programmās.
2022.gada 11.aprīlī notika izglītības ministres tikšanās ar Rīgas Ukraiņu vidusskolas, Š.Dubnova Ebreju vidusskolas, Rīgas Lietuviešu vidusskolas, J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas vadību, lai pārrunātu izglītības iestāžu iespējas veidot autorprogrammas, tādējādi nodrošinot iespējas arī turpmāk īstenot starpvaldību līgumā noteiktos nosacījumus, iekļaujot mācību plānā mazākumtautību valodu, literatūru, vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru.
2022.gada 27.aprīlī notika Izglītības ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvju tikšanās ar Polijas vēstniecības Latvijā, Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas vārdā nosauktās Poļu pamatskolas, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas, J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas,Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas un 29. poļu Daugavpils pirmsskolas iestādes vadību.
Likumprojekta izstrādes procesā ir ievērots labas likumdošanas princips, proti, ir ievēroti vispārējie tiesību principi, kā arī Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktos procesuālos priekšnoteikumus un prasības; ir izvērtēta likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām (tajā skaitā Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām); ir izvērtēta tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes tiesas praksei jautājumos, kas saistīti ar izglītības reformas īstenošanu attiecībā uz mācību procesa īstenošanu valsts valodā. Anotācijas attiecīgajā sadaļā ir norādīti veiktie pētījumu, kas pamato tiesiskā regulējuma nepieciešamību, ir apsvērta regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamie papildus pasākumi - kā mācību līdzekļu iegāde un pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, kas turpinās jau vairāk nekā 20 gadus. Ir veiktas konsultācijas un pārrunas ar ieinteresētajām pusēm, pienācīgi informēta sabiedrība. Turklāt norādāms, ka izglītības sistēmas reforma un pāreja uz mācībām valsts valodā noteikt jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ar saudzējošu pārejas periodu.
Valsts valodas apguve un lietošana Latvijas izglītības sistēmā ir viens no tās centrālajiem principiem. Prasība pēc valsts valodas zināšanām caurstrāvo visu izglītības sistēmu, tā noteiktā līmenī un proporcijā izmantojama katrā izglītības pakāpē. Valsts valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai indivīdam būtu iespēja nākotnē veiksmīgi iekļauties demokrātiskas sabiedrības dzīvē. Tādējādi nav citu alternatīvo līdzekļu kā sasniegt leģitīmo mērķi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
Valsts valodas centrs Izglītības kvalitātes valsts dienests Valsts izglītības satura centrs Latviešu valodas aģentūra pašvaldības, vispārējās izglītības iestādes, t.sk., pirmsskolas izglītības iestādes; profesionālās izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
| Ietekme |
Jā/Nē |
Skaidrojums |
| 1. Tiks veidota jauna institūcija |
Nē |
- |
| 2. Tiks likvidēta institūcija |
Nē |
- |
| 3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija |
Nē |
- |
| 4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) |
Nē |
- |
| 5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija |
Nē |
- |
| 6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija |
Nē |
- |
| 7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija |
Nē |
- |
| 8. Cita informācija |
Nē |
- |
7.5. Cita informācija
Cita informācija
Ietekme uz izglītības iestādēm un izglītojamiem izsvērta un vērtēta likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" ietvaros (TA-1134).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valstij atbalstot mazākumtautību savdabības saglabāšanu un attīstību vienotas izglītības sistēmas ietvaros, veicina kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis – pretstata mazākumtautību tiesības kopējām sabiedrības interesēm. Pie mazākumtautībām piederošiem izglītojamiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas veidoties par pilnvērtīgiem Latvijas sabiedrības locekļiem, vienlaikus neierobežo pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo iespējas kopt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %). Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi. Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.
Kā liecina pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads), pirmsskolas vecuma bērni, kuri izglītības iestādē apmeklē grupas ar latviešu valodu ikdienā, uzrāda labas latviešu valodas zināšanas un prasmi un ir sagatavojušies mācīties skolā latviešu valodā. To mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” 3.5.apakšpunktā un 4.punktā norādītajām prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā, un tas nav atkarīgs no reģiona, kurā bērni dzīvo.
Jāņem vērā fakts, ka pilnveidotā mācību satura ieviešana pamatizglītības pakāpē saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” noslēgsies 2022./2023.mācību gadā, un no šī mācību gada pamatizglītības pakāpes noslēgumā tiks ieviests vienots latviešu valodas pārbaudījums visiem 9.klašu izglītojamajiem. Līdztekus šim pārbaudījumam otrs pārbaudījums ir paredzēts kā kombinētais pārbaudījums, kas arī tiks īstenots latviešu valodā. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi visos formālās izglītības posmos.
Rosinātā pāreja uz mācībām valsts valodā izglītojamiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītības satura apguvē un pieejamībā, stiprinātu izglītojamo valodas prasmes un vienlaikus veicinātu vienlīdzīgāku pieejamību arī citu mācību priekšmetu saturam, kas atbilst izglītojamo (bērnu) vislabākajām interesēm.
8.2. Cita informācija
Cita informācija
-
Protokola izraksts
| 2022. gada 7. jūnijā |
Nr. 30 |
24. §
Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"
22-TA-1457
(A. Muižniece, J. Reirs)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (2022-TA-1134).
3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministrs.
4. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (22-TA-1134) (likumprojektu pakete).
| Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ finanšu ministrs |
(paraksts*) |
J. Reirs |
| Valsts kancelejas direktors |
(paraksts*) |
J. Citskovskis |
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs