Rīgā,

2022. gada 11. maijā

Nr.121.9/1- 6 - 13/22

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Ārlietu komisija lūdz  grozīt Saeimas 2022. gada 12. maija sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai  pēc likumprojekta "Grozījums likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem"" Ārlietu komisijas izstrādāto  likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu"".

 

 

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92. pantu, Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Par likumprojektu atbildīgais referents – Rihards Kols.

 

Pielikumā:

1)likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu""

uz 1.lpp.;

2) likumprojekta anotācija uz 3.lpp.

 

 

Cieņā,

 

 

 

 

Rihards Kols

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”

 

 

Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 99. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar 5. pantu šādā redakcijā:

 

“5. pants. Šā likuma 1. pantā minētā Līguma un tā Protokola darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.”

 

 

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem

un tā Protokolu”

anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

2010. gada 20. decembrī Latvija Republika un Krievijas Federācija parakstīja līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk - Līgums). Vēlāk šo Līgumu un tā Protokolu apstiprināja Saeima, 2011. gada 9. jūnijā pieņemot likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”. Līgums kopumā vērsts uz to, lai veicinātu komercdarbību Latvijā un Krievijā, kā arī kopumā veicinātu ārvalstu investīciju piesaistīšanu. Latvijas puse ir godprātīgi pildījusi savas saistības un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām.

Savukārt Krievijas Federācija ir uzsākusi militāru iebrukumu Ukrainā. Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir uzskatāms par agresiju (agression). Valsts īstenots agresijas akts ir definēts ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijā 3314 (XXIX). Atbilstoši šai rezolūcijai agresija cita starpā ietver: valsts bruņoto spēku iebrukumu citas valsts teritorijā vai jebkādu militāru okupāciju, vai jebkādu citas valsts teritorijas vai tās daļas aneksiju, lietojot spēku; bombardēšanu vai arī jebkādu ieroču lietošanu, ko veic valsts bruņotie spēki attiecībā pret citas valsts teritoriju; valsts ostu vai krastu blokādi; bruņoto spēku uzbrukumu citas valsts sauszemes, jūras vai gaisa spēkiem vai jūras un gaisa flotei; valsts vai tās vārdā nosūtītus bruņotus grupējumus, grupas, neregulārā karaspēka karavīrus vai algotņus, kuri, lieto bruņotu spēku pret citu valsti; un citi līdzīga veida pārkāpumi.

Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvam starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Latvijas Republika, tostarp Saeima savos publiskajos paziņojums ir daudzkārt kategoriski nosodījusi Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā (sk., piemēram, LR Saeimas paziņojumu “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”. Pieejams: https://www.saeima.lv/documents/ad357d51b23d940fa5525bca3d2457a47ba2a09f) Tāpat Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt un novērst šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos (sk., piemēram, LR Saeimas paziņojumu ” Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument).

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1)  (turpmāk - Panti par valsts atbildību) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas Federācijas veikto pārkāpumu raksturu (sk. arī Tams, Christian, Enforcing Obligations Erga Omnes in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2005; Dawidowicz, Martin. Third-Party Countermeasures in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2017). Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.

Līdz ar to, ņemot vērā Saeimas Ārlietu komisijas 2022. gada 20. aprīļa sēdē izskanējušo vērtējumu par Līguma un tā Protokola saturu un valsts iespējamo tiesisko rīcību attiecībā uz Līguma un tā protokola darbību, Saeimas Ārlietu komisija pieņēma lēmumu apturēt Līguma un tā Protokola darbību līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Šis grozījuma likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Līguma un tā Protokola darbības apturēšanu atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. panta otrās daļas prasībām. Proti, ņemot vērā, ka Līgumu un tā Protokolu ar likumu ir apstiprinājusi Saeima, tad tikai Saeima ar likumu ir tiesīga šī Līguma un tā Protokola darbību apturēt.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Likumprojektam pašam par sevi nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem. Tajā piedāvātā regulējuma ieviešanai nav nepieciešami arī papildu valsts budžeta līdzekļi.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Likumprojekts šo jomu neskar. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā nav nepieciešami citu likuma grozījumi vai jauni likumi.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

 

Skatīt šī likumprojekta anotācijas 1. punktu.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

 

Likumprojekts sagatavots balstoties uz 2022. gada 20. aprīļa, 27. aprīļa un 6. maija Ārlietu komisijas sēdēs uzklausīto nozaru ministriju pārstāvju un ekspertu ziņojumiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas netiek radītas.