Rīgā,

2022. gada 11. maijā

Nr.121.9/1- 5 - 13/22

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

Ārlietu komisija lūdz grozīt Saeimas 2022. gada 12. maija sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai pirms pirmā darba kārtības punkta Ārlietu komisijas izstrādāto  likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem"".

 

 

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92. pantu, Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Par likumprojektu atbildīgais referents – Rihards Kols.

 

Pielikumā:

1)likumprojekts "Grozījums likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem"" uz 1.lpp.;

2) likumprojekta anotācija uz 6.lpp.

 

 

Cieņā,

 

 

Rihards Kols

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”

 

 

Izdarīt likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar 7. pantu šādā redakcijā:

 

“7. pants. Šā likuma 1. panta 4. punktā minētās Vienošanās 13. panta darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.”

 

 

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem””

anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

1994. gada 30. aprīlī Latvija Republika un Krievijas Federācija parakstīja četrus savstarpēji saistītus starptautiskos līgumus, kas noteica Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumus un termiņus, kā arī paredzēja citus ar Krievijas Federācijas armijas izvešanu saistītos jautājumus. Vēlāk visus šos starptautiskos līgumus apstiprināja Saeima, 1994. gada 24. novembrī pieņemot likumu “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”.

Noslēgto līgumu pamatmērķis bija pēc iespējas ātrāk un ar mazākajām iespējamām negatīvām sekām izvest no Latvijas Republikas teritorijas Krievijas Federācijas armiju. Viens no šiem starptautiskajiem līgumiem ir arī Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību (turpmāk — Vienošanās). Vienošanās primārais objekts ir Krievijas Federācijas militāro pensionāru sociālie jautājumi, proti, nodrošināt, ka iedzīvotāju daļai, kas kā militārpersonas turpina dzīvot Latvijā, ir noregulēti īpašuma, pensiju, medicīnisko pakalpojumu, izglītības un kultūras organizāciju jautājumi. Vienlaikus Vienošanās 13. pantā noteic, ka:  

“Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu. ”

Atbilstoši Ārlietu ministrijas Saeimas Ārlietu komisijai sniegtajai informācijai, būve Pārdaugavā, kura tiek dēvēta arī par “Uzvaras pieminekli” (turpmāk – Piemineklis), Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas diplomātiskajā sarakstē esot atzīta par Vienošanās 13. panta objektu. Apliecinot gatavību uzturēt un saglabāt Pieminekli, Latvija vērtēja to par vietu, kurā Latvijas iedzīvotāji var pieminēt II pasaules karā kritušos un kara beigas. Neskatoties uz Latvijas sabiedrības pretrunīgo attieksmi pret pieminekļa vēstījumu, Latvijas puse ir godprātīgi pildījusi savas saistības gandrīz trīsdesmit gadu garumā un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām.

Savukārt Krievijas Federācija ir uzsākusi militāru iebrukumu Ukrainā. Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir uzskatāms par agresiju (agression). Valsts īstenots agresijas akts ir definēts ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijā 3314 (XXIX). Atbilstoši šai rezolūcijai agresija cita starpā ietver: valsts bruņoto spēku iebrukumu citas valsts teritorijā vai jebkādu militāru okupāciju, vai jebkādu citas valsts teritorijas vai tās daļas aneksiju, lietojot spēku; bombardēšanu vai arī jebkādu ieroču lietošanu, ko veic valsts bruņotie spēki attiecībā pret citas valsts teritoriju; valsts ostu vai krastu blokādi; bruņoto spēku uzbrukumu citas valsts sauszemes, jūras vai gaisa spēkiem vai jūras un gaisa flotei; valsts vai tās vārdā nosūtītus bruņotus grupējumus, grupas, neregulārā karaspēka karavīrus vai algotņus, kuri, lieto bruņotu spēku pret citu valsti; un citi līdzīga veida pārkāpumi.

Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvam starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Latvijas Republika, tostarp Saeima savos publiskajos paziņojums ir daudzkārt kategoriski nosodījusi Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā (sk., piemēram, LR Saeimas paziņojumu “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”. Pieejams: https://www.saeima.lv/documents/ad357d51b23d940fa5525bca3d2457a47ba2a09f). Tāpat Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt un novērst šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos (sk., piemēram, LR Saeimas paziņojumu ”Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument).

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1)  (turpmāk - Panti par valsts atbildību) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas Federācijas veikto pārkāpumu raksturu (sk. arī Tams, Christian, Enforcing Obligations Erga Omnes in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2005; Dawidowicz, Martin. Third-Party Countermeasures in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2017). Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.

Krievijas Federācijas amatpersonu izteikumi un informatīvās telpas saturs ir vērsti uz to, lai attaisnotu Krievijas Federācijas armijas darbības Ukrainā ar nepieciešamību izskaust fašismu un novērst genocīdu. Tā saucamās “speciālās militārās operācijas” mērķis tiek bieži pielīdzināts Padomju armijai un tās paveiktajam, atbrīvojot Eiropas valstis no fašisma. Tādējādi, Padomju armijas tēls un tās simbolika šobrīd asociējas ar Krievijas agresiju un tās bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Krievijas Federācijas bruņoto spēku veiktās noziedzīgās darbības Ukrainā un Krievijas Federācijas propagandas retorika, kas attaisnot šādu rīcību, ir diskreditējusi Pieminekļa simbolismu kā par Padomju armijas uzvaru pār fašismu un karā kritušo piemiņas vietu.

Tādēļ, ņemot vērā Saeimas Ārlietu komisijas 2022. gada 6. maija sēdē izskanējušo vērtējumu par Vienošanās 13. panta saturu, tajā ietilpstošo būvju vēstījumu, un valsts iespējamo tiesisko rīcību attiecībā pret šī panta darbību, Saeimas Ārlietu komisija pieņēma lēmumu apturēt Vienošanās 13. panta darbību līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Šis grozījumu likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Vienošanās 13. panta darbības apturēšanu atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. panta otrās daļas prasībām. Proti, ņemot vērā, ka Vienošanos ar likumu ir apstiprinājusi Saeima, tad tikai Saeima ar likumu ir tiesīga šis Vienošanās 13. panta darbību apturēt.

Jebkurā gadījumā ir iemesls uzskatīt, ka Latvijas pienākumi atbilstoši Vienošanās 13. pantam vairs neattiecas uz tādu būvi kā Piemineklis. Vienošanās 13. panta apjomu nosaka vārdkopa “[s]askaņā ar starptautisko praksi”. Pēdējo gadu laikā ir mainījusies ģeopolitiskā situācija un līdz ar to arī starptautiskā prakse, kur arvien vairāk valstu kritiski izturas pret kara simbolikas saglabāšanu. Apzinoties II pasaules kara nodarīto postu Eiropai un tās iedzīvotājiem, vairākas valstis ir izvēlējušās kara un uzvaras glorifikācijas simbolus pārvietot no publiskajām vietām uz muzejiem vai kapsētām, tos rekonstruēt vai nojaukt. Ir likvidēti vai pārvietoti virkne šādu pieminekļu. Starptautiskā prakse mainās vēl jo vairāk līdz ar Ukrainā notiekošo karu, jo, kā minēts iepriekš, Padomju armijas tēls un tās simbolika šobrīd asociējas ar Krievijas Federāciajs agresiju un tās bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Tādējādi nav uzskatāms, ka Latvijai arī turpmāk būtu pienākums saglabāt tādas būves kā Pieminekli saskaņā ar Vienošanās 13. pantu.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Likumprojektam pašam par sevi nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem. Tajā piedāvātā regulējuma ieviešanai nav nepieciešami arī papildu valsts budžeta līdzekļi. Atbilstoši piedāvātajam grozījumam uz laiku nebūs noteikts starptautiski saistošs pienākums veikt memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu atbilstoši Vienošanās 13. panta noteiktajam.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Likumprojekts šo jomu neskar. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā nav nepieciešami citu likuma grozījumi vai jauni likumi.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

 

Skatīt šī likumprojekta anotācijas 1. punktu.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

 

Likumprojekts sagatavots balstoties uz 2022. gada 20. aprīļa, 27. aprīļa un 6. maija Ārlietu komisijas sēdēs uzklausīto nozaru ministriju pārstāvju un ekspertu ziņojumiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību. Jaunas institūcijas netiek radītas.