2022. gada 21. aprīlī
Nr. ________________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas š.g. 21. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr.1432/Lp13) izskatīšanu pirmajā lasījumā un komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Komisija savā š.g. 21. aprīļa sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr.1432/Lp13) un nolēma to noraidīt, kā arī iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Komisija ierosina alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Pielikumā:
1. Likumprojekts uz 1 lpp;
2. Likumprojekta anotācija uz 3 lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J. Rancāns
Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Izdarīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 45.A, 50.A, 60.A, 70.A) šādu grozījumu:
Papildināt 7. pantu ar 4.2 daļu šādā redakcijā:
“(42) Ukrainas civiliedzīvotājām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā. Grūtniecības pārtraukšanai nav nepieciešama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa un ārstu konsilija apstiprinājums, kā arī grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama ātrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns
Likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” anotācija
1. |
Kādēļ likums ir vajadzīgs? |
Paredzēts sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājām, nosakot tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumu un ar tā sniegšanu saistītos veselības aprūpes pakalpojumus, vienlaikus nosakot izņēmumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktos nosacījumu piemērošanā un paredzot vienādas tiesības saņemt šo pakalpojumu neatkarīgi no personas vecuma. Šobrīd nosacījumus, kādos tiek pārtraukta grūtniecība, kas iestājusies izvarošanas rezultātā, kā arī citās nepieciešamajās situācijās, nosaka Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, kas paredz nosacījumus grūtniecības pārtraukšanai: - Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījum - Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu.ā iespējamiem sarežģījumiem. - Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana. Pārtraukt grūtniecību medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, drīkst tikai ginekologs (dzemdību speciālists) stacionārā ārstniecības iestādē. Paredzams, ka bruņotā konflikta Ukrainā ietvaros cietušajām sievietēm nebūs pieejama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu, kā arī šīm sievietēm nebūs pieejams ārstu konsilija apstiprinājums, kura nepieciešamību paredz Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 26. panta trešā daļa. Vienlaikus, šādā situācijā arī Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktā tiesību norma, kas paredz, ka grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne agrāk kā 72 pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, var kavēt un apgrūtināt pakalpojuma saņemšanu. Atbilstoši likumprojektā iekļautajām tiesību normām ir plānots paredzēt iespēju Ukrainas civiliedzīvotājām saņemt grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumu ne tikai ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā, bet arī dienas stacionārā, nodrošinot vienuviet gan ginekoloģisko konsultāciju, gan grūtniecības pārtraukšanas manipulāciju, kā arī neattiecinot uz Ukrainas civiliedzīvotājām Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteikto tiesību normu, kas paredz, ka grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne agrāk kā 72 pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. Tādējādi tiks nodrošināta vienkāršāka un savlaicīgāka grūtniecības pārtraukšanas pakalpojuma saņemšanas iespēja cietušajām Ukrainas civiliedzīvotājām. Plānots, ka lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu konsultācijas laikā pieņems tas ginekologs, dzemdību speciālists, kurš veiks grūtniecības pārtraukšanu, pirms tam sniedzot grūtniecei konsultāciju, tādējādi grūtniecei nebūs jāuzrāda Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktā tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kā arī ārstu konsilija- apstiprinājums. Likumprojektā paredzētais veidos arī izņēmumu attiecībā uz Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 27. panta piemērošanas nepieciešamību un minētā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas nosacījumi tiks garantēti vienlīdzīgi un tiks paredzētas tiesības veikt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu visām Ukrainas civiliedzīvotājām, kuras cietušas no vardarbības, neatkarīgi no vecuma. |
2. |
Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
3. |
Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? |
Indikatīvās izmaksas nav nosakāmas, aprēķināmas, jo nav prognozējams to Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kurām būs nepieciešams grūtniecības pārtraukšanas pakalpojums. Papildus radušies faktiskie izdevumi sedzami Veselības ministrijai (Nacionālam veselības dienestam) no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 28.februāra rīkojuma Nr.131 “Par Pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā” (prot.Nr.10 4.§) 1.pielikuma 2.7.pasākumā plānotajam. Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus rīkojuma projektus par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram. |
4. |
Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
5. |
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
6. |
Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? |
Notikušas konsultācijas ar Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju. |
7. |
Kā tiks nodrošināta likuma izpilde? |
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama. |