2022. gada 6. aprīlī

Nr. ___________________

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2022. gada 7. aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešajā daļā noteikto komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 7.aprīļa Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

  Pielikumā:

1. Likumprojekts uz 1 lpp.;

2. Likumprojekta anotācija uz … lpp.

 

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                                          J. Rancāns

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Pilsonības likumā

 

 

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17. nr.; 1995, 8. nr.; 1997, 5. nr.; 1998, 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 98. nr., 2022, 41. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 24. panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

“5) sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku. Minētā atbalsta sniegšana, piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā ir konstatējama ar valsts drošības  iestādes atzinumu. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem Administratīvā rajona tiesa. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams.”

 

 

2. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

 

“26.¹ Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas gaitas uzskaite

Ziņas par personām, par kurām tiek lemts par Latvijas pilsonības iegūšanu un zaudēšanu, kā arī Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas gaitu reģistrē informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām.”.

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

 

“15. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. martam izdod šā likuma 26.¹ pantā minētos noteikumus.”.

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Pilsonības likumā”

 

ANOTĀCIJA

 

 

1.   Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka neizprovocētu karadarbību Ukrainas teritorijā.

2022.  gada 26. februārī Ukraina ir iesniegusi pieteikumu Starptautiskajā tiesā (International Court of Justice) par lietas uzsākšanu pret Krieviju par Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu normu interpretāciju un piemērošanu. 2022.  gada 1. martā Ministru kabinets lēma, ka Latvija šajā lietā iestāsies trešās puses statusā atbilstoši Starptautiskās tiesas Statūtu 63. pantam

2022. gada 2. martā Starptautiskās Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hans paziņoja, ka uzsāk aktīvu izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā, kas ietilpst tiesas jurisdikcijā. Izmeklēšana uzsākta pēc tam, kad saņemti 39 dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, lūgumi sākt izmeklēšanu saistībā ar situāciju Ukrainā. Latvijā, pamatojoties uz universālās jurisdikcijas principu, tika uzsākts kriminālprocess saistībā ar notikumiem Ukrainas teritorijā.

 2022. gada 2. martā Ņujorkā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju “Agresija pret Ukrainu”. Ar šo rezolūciju tiek pausts pārliecinošs starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistei šajā militārajā agresijā un Krievijas atbalstam nelikumīga spēka pielietošanā Ukrainā. Rezolūcija pieprasa nekavējoties pārtraukt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas. Rezolūciju atbalstīja 141 valsts, tostarp arī Latvija.

Latvija stingri iestājas par demokrātiski tiesiskas valsts vērtībām. Latvijas demokrātisko vērtību tvērumā ietilpst arī citu demokrātisko valstu suverenitātes atzīšana un atbalstīšana. Latvija atbalsta starptautisko tiesību sistēmu un miermīlīgu starpvalstu strīdu risināšanas kārtību. Latvija iestājas pret militāru agresiju un tās laikā veiktiem noziegumiem pret mieru, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un pret citiem ius cogens normu pārkāpumiem.

Būtiski Latvijas aizstāvēto ius cogens normu pārkāpumi šobrīd ir vērojami Krievijas Federācijas uzsāktajā karā pret Ukrainu. Šāda Krievijas Federācijas un personu, kas to atbalsta, rīcība degradē valstu cieņpilnas un miermīlīgas līdzāspastāvēšanas principus, kas likti starptautisko tiesību sistēmas pamatos, tai skaitā 1965. gada 26. jūnija ANO Statūtu 1. panta pirmajā daļā noteiktajiem principiem.  Šāda rīcība apdraud un degradē visu demokrātisko valstu, tai skaitā Latvijas, valsts suverenitātes principu un cilvēktiesību pamatprincipus. Krievijas Federācijas uzsāktais karš Eiropā potenciāli var apdraudēt mieru, konstitucionālo iekārtu un sabiedrisko kārtību visā Eiropā, tai skaitā Latvijā. Uz likumprojekta sagatavošanas brīdī pilns Krievijas Federācijas militārās agresijas seku apmērs un ietekme uz Latviju nav precīzi nosakāma.

Pilsonības atņemšanas pamatu šobrīd nosaka Pilsonības likuma 24. panta pirmā daļa, kurā šobrīd ir uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Visi šie pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret Latvijas valsti un tādejādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu.  Šobrīd Pilsonības likumā nav paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaikus radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.

Uzskatāms, ka Latvijas pilsonis, kas būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, tādejādi veicinādams arī Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu, ir pārkāpis valsts un pilsoņa savstarpējās lojalitātes pienākumu.

Pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti, no kuras izriet gan savstarpēji pienākumi, gan tiesības. Situācijā, kad Latvijas pilsonis veic tādas darbības, kādas minētas likumprojektā, Latvijas valstij jābūt tiesībām izvērtēt, vai šāda persona ir tiesīga baudīt no pilsonības izrietošās tiesības un Latvijas Republikas sniegto starptautisko aizsardzību savam pilsonim.

Reaģējot uz situācijas nopietnību un risinātu šo situāciju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izstrādājusi grozījumus Pilsonības likumā, kuros piedāvāts papildināt likuma 24. pantu par Latvijas pilsonības atņemšanu ar regulējumu, kas paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura “sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā”.

Šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas:

1) nav savietojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām;

2) neatbilst starptautiski saistošiem līgumiem, ir aizliegtas un nosodāmas;

3) apdraud Latvijas un arī citu demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, nacionālo drošību, konstitucionālo iekārtu.

Latvijas pilsonis, īstenojot savas pilsoņa tiesības pretēji Latvijas interesēm, var nodarīt nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai un konstitucionālajai iekārtai, piemēram, veidojot politiskas partijas un, kandidējot vēlēšanās, vai, būdams pakļauts mobilizācijai, iesaistoties valsts aizsardzībā.

Jāņem vērā, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir arī Eiropas Savienības pilsonība, kas automātiski piešķir tiesības brīvi pārvietoties un piekļūt Eiropas Savienības iekšējam tirgum, kā arī tiesības balsot un tikt ievēlētam Eiropas un pašvaldību vēlēšanās u.c.. Līdz ar to Latvija noteiktā mērā ir atbildīga arī par to, lai tās pilsoņi neveiktu darbības, kas apdraud Eiropas Savienības tiesības un vērtības, un gadījumā, ja šādas darbības tiek veiktas, pieņemt attiecīgus lēmumus.

Likumprojektā arī paredzēts papildināt likumu ar jaunu 26.¹ pantu, kurā precizēts Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas gaitas uzskaites regulējums. Lai efektīvi pārvaldītu pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procedūru, tai skaitā nodrošinātu pārskatāmu minēto procedūru uzskaiti, paredzēts izveidot Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmu.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr.975 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība”.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst 1961. gada 30. augusta Konvencijas par bezvalstniecības samazināšanu 8. panta 1.punktam, kas nosaka, ka līgumslēdzēja valsts neatņem personai pilsonību, ja atņemšanas gadījumā šī persona kļūtu par bezvalstnieku. Likumprojekts atbilst arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz pilsonību un nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt tā pilsonību vai atteikt tiesības mainīt savu pilsonību.

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes 1997. gada 6. novembra Konvencijai par pilsonību, kuras 4. pantā ir noteikts, ka ikvienas līgumslēdzējas valsts noteikumiem attiecībā uz pilsonību ir cita starpā jābalstās uz tādiem principiem, ka ikvienam ir tiesības uz pilsonību, ir jāvairās no bezvalstniecības, un ka nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt pilsonību.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Likumprojekta pamatā esošais jautājums, uzklausot arī ekspertus, apspriests Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2022. gada 5. un 6. aprīļa sēdēs.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību esošo valsts institūciju funkciju ietvaros. Lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa, kuras nolēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Attiecībā uz informācijas sistēmu Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. martam izdos noteikumus, kuru projektu izstrādās Iekšlietu ministrija (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde).