Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts, lai nodrošinātu aizsargāta pakalpojuma sniedzēja aizsardzību no neatļautas aizsargāta pakalpojuma izmantošanas arī nekomerciāliem (privātiem) mērķiem, lietojot nelegālu sistēmu, kā arī no nelegālu sistēmu izmantošanas un izplatīšanas Latvijas teritorijā.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi stiprināt aizsargāta pakalpojuma sniedzēju aizsardzību, kā arī stiprināt Latvijas informatīvo telpu, paredzot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu privātiem mērķiem, tādējādi skaidri nosakot, ka šādu sistēmu prettiesiska izmantošana un citu darbību veikšana ir administratīvais pārkāpums, par kuru persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības. Likumprojektā iekļautais regulējums ir orientēts, galvenokārt, uz valsts digitālās telpas drošības nodrošināšanu, nevis uz Administratīvās atbildības likumā noteikto mērķu sasniegšanu un personu sodīšanu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Spēkā esošā Aizsargāta pakalpojuma likuma redakcija paredz, ka aizsargāta pakalpojuma sniedzējs tiek aizsargāts no neatļautas aizsargāta pakalpojuma izmantošanas komerciāliem mērķiem, lietojot nelegālas sistēmas. Taču, piemērojot tiesību normu praksē, secināms, ka šis aizsardzības mehānisms nenodrošina pietiekamu aizsargāta pakalpojuma sniedzēja aizsardzību, jo joprojām, lai saņemtu aizsargātu pakalpojumu, tiek izmantotas nelegālas sistēmas. Tādējādi tiek pārkāptas ne tikai aizsargāta pakalpojuma sniedzēja tiesības, bet cita starpā arī iegūti pakalpojumi, kuru sniegšana Latvijas teritorijā ir aizliegta, piemēram, izmantojot nelegālās sistēmas, tiek iegūta piekļuve tādam audiovizuālam pakalpojumam, kas, iespējams, ir naidīgs un pret Latvijas valsti vērsts, kā arī satur dezinformāciju, nepatiesas ziņas un pret valsts drošību vērstu saturu un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumus par šādu programmu izplatīšanas aizliegumu Latvijas teritorijā.

2021.gadā veiktajā pētījumā “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem” iegūtie dati liecina, ka gandrīz visi (85%) aptaujas dalībnieki ir saskārušies ar viltus ziņām, tendenciozu vai safabricētu informāciju.^[1] Tādējādi nav šaubu, ka esošajos apstākļos ir būtiski garantēt arī informatīvās telpas drošību, uzticamas un pārbaudītas informācijas pieejamību, tajā skaitā ierobežojot piekļuvi tādiem avotiem, kas izplata iepriekš minēto prettiesisko saturu. Šo nelegālo sistēmu izmantošanas samazināšana cita starpā veicina ne tikai aizsargāta pakalpojuma sniedzēju aizsardzību, bet ir saistīta arī ar valsts drošības nodrošinājumu.

Ņemot vērā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju šo saturu iegūst, izmantojot nelegālas sistēmas, lai mazinātu nelegālu sistēmu izmantošanu privātām (nekomerciālām) vajadzībām, likumprojekta 7.pantu nepieciešams papildināt ar jaunu otro daļu, nosakot, ka arī par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu privātiem mērķiem persona ir saucama pie administratīvās atbildības. Ņemot vērā faktisko situāciju, ka patērētāji nereti nezina, ka izmanto nelegālas sistēmas, nosakāms, ka vienlaikus ar administratīvās atbildības noteikšanu nelegālās sistēmas lietotājam, veicams informējošais un izglītojošais darbs, informējot sabiedrību, it īpaši skartās mērķgrupas, par nelegāla pakalpojuma izmantošanas kaitīgumu un iespējamajām sekām, to, ka turpmāk likumprojektā minēto informācijas avotu izmantošana valstī ir sodāma, pirmkārt, tāpēc, ka tas rada apdraudējumu valsts informatīvajai telpai un negatīvi ietekmē valsts drošību (plašākajā nozīmē), un, otrkārt, tas nodara zaudējumus satura veidotājiem, īpašniekiem, pārstāvjiem un legālajiem pakalpojumu sniedzējiem. Nepieciešams informēt iedzīvotājus par nelegālām iekārtām un to lietošanas aizliegumu, uzsverot, ka nelegālas iekārtas var konstatēt, neieejot mājoklī, tas ir, attālināti.

Vienlaikus joprojām būtiska informatīvās kampaņas daļa vēršama arī personām, kuras izplata ierobežotas piekļuves sistēmas bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas, jāveicina iedzīvotājos izpratne par prettiesiska pakalpojuma pazīmēm un negatīvajām sekām, šādas sistēmas izmantojot.

Vienlaikus jāuzsver, ka esošajā regulējumā par ierobežotas piekļuves sistēmu prettiesisku ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu komerciāliem mērķiem kā soda sankcija paredzēts administratīvais sods – naudas sods. Papildinot likuma 7.pantu ar jaunu otro daļu un paredzot personu atbildību par nelegālu sistēmu lietošanu, paredzot administratīvo atbildību par šo administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts privātiem mērķiem, kā soda sankcija būtu paredzams arī brīdinājums, kā arī naudas soda apmērs fiziskai personai nosakāms no divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

Lai nodrošinātu tiesību normas piemērošanu praksē, uzsverams, ka nelegālu sistēmu izmantošana visbiežāk notiek publiski nepieejamā telpā, tādējādi, veicot procesuālās darbības, ievērojamas Administratīvās atbildības likumā un likumā Par policiju noteiktās tiesības un pienākumi.

Jāuzsver, ka, paredzot likumprojektā administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu privātiem (nekomerciāliem) mērķiem, kā arī ņemot vērā Valsts policijas kapacitāti un resursus, normas mērķis nav panākt, ka pēc iespējas vairāk iedzīvotāju tiek administratīvi sodīti par prettiesisku ierobežotas piekļuves sistēmu un nelegālu sistēmu lietošanu, bet gan stingri noteikt, ka nelegālu sistēmu uzstādīšana, ierīkošana, instalēšana vai izmantošana privātiem mērķiem ir prettiesiska un par to persona var tikt administratīvi sodīta. Kopā ar informatīvo un izglītojošo darbu panākt, ka personas ikdienā arvien vairāk izvēlas tādas ierobežotas piekļuves sistēmas, kuras nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam tiesiskā veidā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts policija, Kultūras ministrija

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kā arī aizsargāta pakalpojuma sniedzējiem. Projekts attiecas arī Valsts policiju, kuras kompetencē ir nodrošināt tādu personu aizsardzību, kas sniedz aizsargātu pakalpojumu, kā arī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kura, sadarbojoties ar Valsts policiju, paredz izglītot sabiedrību par nelegālu sistēmu lietošanas aizliegumu nekomerciāliem mērķiem.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Samazinās prettiesiski sniegtu pakalpojumu pēc pieprasījuma īpatsvars.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts policija, Kultūras ministrija

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Paplašinātas Valsts policijas funkcijas.

3.

Cita informācija

Nav