Rīgā
2021. gada 28. maijā
SAEIMAS PREZIDIJAM
Administratīvi teritoriālās reformas komisija iesniedz izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: Likumprojekts “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums” uz 4 lp. un likumprojekta anotācija uz 3 lp.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Iesniedz Administratīvi teritoriālās reformas komisija
Likumprojekts
Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums
1. pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā organizējamas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Madonas novadā un Rēzeknes novadā, ieceļama pagaidu administrācija un sasaucama jaunievēlētās pašvaldības domes pirmā sēde.
2. pants. (1) Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas notiek 2021. gada 11. septembrī. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas jaunveidojamā Madonas novada teritorijā un jaunveidojamā Rēzeknes novada teritorijā atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 26. un 31. punktam ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.
(2) Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai, un tajā piemērojamas Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu.
3. pants. (1) Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu sarīkošanu nodrošina attiecīgā novada vēlēšanu komisija, kas izveidota saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 4. punktu.
(2) Lai nodrošinātu vēlēšanas Madonas novadā un Rēzeknes novadā šā likuma 2. pantā noteiktajā termiņā, Vēlētāju reģistra likumā ietvertie termiņi nosakāmi šādi:
1) 7. pantā minētās darbības veicamas 75 dienas pirms vēlēšanām;
2) 9. pantā minētās darbības veicamas 45 dienas pirms vēlēšanām;
3) 12. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanām;
4) 13. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanām un 14 dienas pirms vēlēšanām;
5) 13. panta trešajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanām;
6) 14. panta ceturtajā un ceturtajā prim daļā minētās tiesības īstenojamas ne agrāk kā 40 dienas pirms vēlēšanām un ne vēlāk kā 9 dienas pirms vēlēšanām;
7) 14. panta ceturtajā daļā minētās tiesības īstenojamas, vēršoties kādā no attiecīgo novadu teritorijās ietilpstošajām pašvaldībām vai dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm.
(3) Lai nodrošinātu vēlēšanas Madonas novadā un Rēzeknes novadā šā likuma 2. pantā noteiktajā termiņā, Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ietvertie termiņi nosakāmi šādi:
1) 15. panta ceturtajā daļā minētās darbības veicamas no 54. līdz 45. dienai pirms vēlēšanu dienas;
2) 33.1 panta pirmajā daļā minētās tiesības īstenojamas no 40. līdz 30. dienai pirms vēlēšanu dienas;
3) 33.1 panta piektajā daļā paredzētais nosacījums ir 25 dienas pirms vēlēšanu dienas.
(4) Ar Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanām saistītos izdevumus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no saviem budžeta līdzekļiem finansē:
1) līdz 2021. gada 30. jūnijam – novadus veidojošās pašvaldības proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem;
2) no 2021. gada 1. jūlija – attiecīgās (jaunizveidotās) pašvaldības.
4. pants. (1) Jaunievēlēto Madonas novada domi un jaunievēlēto Rēzeknes novada domi uz pirmo sēdi sasauc likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. oktobrī.
(2) Jaunievēlētās Madonas novada domes un jaunievēlētās Rēzeknes novada domes pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāk 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome. Likumā noteiktajos gadījumos domes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms šā termiņa.
5. pants. (1) Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Madonas novada dome, Madonas novada pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:
1) pagaidu administrācijas vadītājs –Vides aizsardzības un reģionālās attīstības. ministrijas valsts sekretāra vietniece Elita Turka
2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Pašvaldību finansēšanas nodaļas vadītājas vietniece Elīna Sakniņa;
3) pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Starptautisko publisko tiesību nodaļas vadītāja Sandra Vīgante.
(2) Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Rēzeknes novada dome, Rēzeknes novada pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:
1) pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības. ministrijas vadošais eksperts Arnis Šults;
2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika;
3) pagaidu administrācijas loceklis – Zemkopības ministrijas Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sintija Dumbrovska.
(3) Pagaidu administrācijas locekļiem ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.
(4) Madonas novada pašvaldības administrācija un Rēzeknes novada pašvaldības administrācija uz pirmo sēdi sanāk 2021. gada 1. jūlijā.
6. pants. (1) Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.
(2) Pagaidu administrācija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi pieņem pagaidu administrācijas nolikumu (saistošie noteikumi), kurā nosaka pagaidu administrācijas darba organizāciju, tai skaitā:
1) pagaidu administrācijas locekļu kompetenci;
2) sēžu sasaukšanas un norises kārtību;
3) darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;
4) lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās (tai skaitā tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu).
(3) Pagaidu administrācijas darbības laikā pašvaldības nolikums piemērojams tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar pagaidu administrācijas nolikumu.
7. pants. (1) Pagaidu administrācijas vadītājs pilda pašvaldības domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
(2) Pagaidu administrācijas vadītājs savus pienākumus veic klātienē, atrodoties attiecīgajā pašvaldībā, ne mazāk kā trīs darba dienas nedēļā. Pārējā laikā pagaidu administrācijas vadītājs var strādāt attālināti.
8. pants. Pagaidu administrācijai nosakāma atlīdzība pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā domes priekšsēdētājam un pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam paredzēto atlīdzību, piemērojot šādus koeficientus:
1) pagaidu administrācijas vadītājam – mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,64;
2) pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam – mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,2;
3) pagaidu administrācijas loceklim – mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 2,55.
9. pants. (1) Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
(2) Pagaidu administrācijas loceklim ir tiesības uz tādu izdevumu kompensāciju, kas ir radušies sakarā ar ierašanos un uzturēšanos attiecīgajā pašvaldībā pagaidu administrācijas pienākumu izpildes ietvaros (izdevumi par transportu un izmitināšanas pakalpojumiem, izņemot ēdināšanas izdevumus), ja pagaidu administrācijas locekļa faktiskā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Kompensācijas saņemšanai pagaidu administrācijas loceklis iesniedz pašvaldībā izdevumus apliecinošus dokumentus.
1. Attiecībā uz šajā likumā noteikto vēlēšanu kandidātiem nav piemērojamas Pašvaldības domes vēlēšanu likuma pārejas noteikumu 18. punkta prasības.
2. Par Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu priekšvēlēšanu izdevumiem, kas radušies laikposmā no šajā likumā noteikto vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz 2021. gada 11. septembrim, politiskajām organizācijām (partijām) jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajam.
3. Par 2021. gada 5. jūnija pašvaldību, tai skaitā Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes, vēlēšanu izdevumiem, kas radušies laikposmā no 2021. gada 6 februāra līdz 2021. gada 5. jūnijam, politiskajām organizācijām (partijām) jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajam.
4. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis priekšvēlēšanu papildu aģitācijas raidlaika izcenojumus nosūta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei publiskošanai ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēlēšanu izsludināšanas dienas.
5. Preses izdevums, reklāmas pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā par samaksu izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus internetā, un reklāmas pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti), papildu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un atlaižu piemērošanas kritērijus, nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam publiskošanai ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēlēšanu izsludināšanas dienas.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums” anotācija
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Satversmes tiesa 2021. gada 28. maijā pieņēma spriedumu apvienotajā lietā Nr. 2020-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”, un tajā citastarp nolēma atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – ATAVL) pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” (turpmāk – pielikums) 31.15., 31.29. un 31.30. apakšpunktus par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums). Līdz ar to nepieciešams ne tikai izdarīt grozījumus ATAVL, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, bet arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamo Madonas novada pašvaldības un Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanas.
Madonas novadā vēlēšanu organizēšanu rudenī pamato arī Satversmes spriedumā atspoguļotie argumenti par to, ka Saeimai pašvaldību intereses par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli jāņem vērā tiktāl, ciktāl tas ir iespējams, samērojot šīs intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un izvēloties iespējami labākos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 12.marta sprieduma lietā Nr.2020-37-0106 23.7.punktu) Tas nozīmē, ka reformas īstenošanā var būt nozīmīga arī pašvaldības iedzīvotāju piederības izjūta un kopīgā identitāte. Lemjot par pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā pašvaldības īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam. Tātad, ja vien, ievērojot reformas mērķi un tās pamatā esošos kritērijus, pastāv iespēja pašvaldību apvienot ar dažādiem novadiem, papildus var noskaidrot arī to, ar kuru no šiem citiem novadiem vēlas apvienoties pašvaldības iedzīvotāji. Kā jau tika secināts iepriekš, Varakļānu novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecināja novada iedzīvotāju atbalstu tā teritorijas pievienošanai jaunveidojamam Madonas novadam.[1]
Vēlēšanas jaunizveidojamā Madonas novadā, pēc Varakļānu novada apvienošanas ar Madonas novadu nodrošinātu Varakļānu novada iedzīvotājiem iespējas vēlēt savu pārstāvniecību jaunizveidojamā Madonas novada domē.
Likumprojekts “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums” (turpmāk – likumprojekts) paredz izsludināt 2021. gada pašvaldību vēlēšanas jaunveidojamā Madonas novada teritorijā – Cesvaines novadā, Ērgļu novadā, Lubānas novadā, Madonas novadā un Varakļānu novadā – un jaunveidojamā Rēzeknes novada teritorijā – Rēzeknes novadā un Viļānu novadā – 2021. gada 11. septembrī.
Vēlēšanu sarīkošana vienlaikus ar citu pašvaldību domju vēlēšanām 2021. gada 5. jūnijā nav iespējama, jo Satversmes tiesas sprieduma rezultātā Madonas novadā un Rēzeknes novadā mainās vēlēšanu apgabalu robežas. Vēlētāju reģistra informācijas sistēmā (VRIS) nav tādas funkcionalitātes, lai veiktu vēlētāju kopuma pārreģistrēšanu citā vēlēšanu apgabalā, balstoties uz izmaiņām vēlēšanu teritoriju klasifikatorā. 2021. gada 29. maijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jāsagatavo elektroniskais vēlētāju saraksts importēšanai Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistra modulī 2021. gada 5. jūnija vēlēšanām un 2021. gada 31. maijā, pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, jau jāsāk vēlētāju dalības reģistrācija, kuru uzsākot vairs nav iespējams veikt izmaiņas elektroniskajā vēlētāju sarakstā. Līdz ar to, lai izpildītu Pašvaldības domes vēlēšanu likumā iekļautos nosacījumus aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību izmantošanai (pārliecinātos par deputātu kandidātu un vēlētāju tiesībām kandidēt vai balsot attiecīgajā administratīvajā teritorijā), Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu process uzsākams no jauna, paredzot samērīgu laiku kandidātu sarakstu sagatavošanai, iesniegšanai, reģistrēšanai, deputātu kandidātu pārbaudēm, vēlēšanu zīmju drukāšanai, vēlētāju sarakstu sagatavošanai, iespējai vēlētājiem reģistrēties balsošanai pēc īpašuma pazīmes, pieteikties pasta balsošanai no ārvalstīm, sagatavot un nodrošināt vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu apmācību, vēlēšanu vadības sistēmas un vēlētāju reģistra informācijas sistēmas pielāgošanai, vēlētāju informēšanai.
Vienlaikus saskaņā ar ATAVL pārejas noteikumu 2. punktu jaunievēlētās pašvaldības domes pirmās sēdes diena (2021. gada 1. jūlijs) ir uzskatāma arī par administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās dienu, kad jaunveidojamās pašvaldības savu darbību uzsāk ATAVL pielikumā noteiktajās teritorijās. Lai līdz ar pārceltām vēlēšanām un jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu netiku pārcelta arī administratīvi teritoriālās reformas ieviešana atsevišķās administratīvajās teritorijās, ar likumprojektu tiek noteikts, ka jaunveidojamajās pašvaldībās, kurās vēlēšanas nenotiks 2021. gada 5. jūnijā, bet notiks 2021. gada 11. septembrī, 2021. gada 1. jūlijā darbu sāk pagaidu administrācija, kas darbojas līdz jaunievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei 2021. gada 1. oktobrī.
Regulējums par pagaidu administrācijas iecelšanu izvēlēts kā pagaidu noregulējums analoģiski likuma “Par pašvaldībām” 92. panta trešās un ceturtās daļas regulējumam, kad pašvaldībā kā augstākā pārvaldes institūcija tiek iecelta pagaidu administrācija uz laiku, kamēr ir atlaista pašvaldības dome un tiek ievēlēta jaunā dome (Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām; pagaidu administrācijas un jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums; pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome).
Tā kā pagaidu administrācijas darba organizācija un nodrošinājums likumā “Par pašvaldībām” vai citā likumā nav noregulēts, tas ir jānosaka likumprojektā. Tādējādi likumprojekts paredz noteikt arī pagaidu administrācijas sastāvu, finansēšanas kārtību, kā arī pilnvaro pagaidu administrāciju apstiprināt tās darbības nolikumu, nosakot pagaidu administrācijas locekļu kompetences sadalījumu, darba organizāciju, lēmumu projektu virzības kārtību u.c.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Nav paredzama būtiska likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Ja pārējās pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās domes uzsāks darbu 2021. gada 1. jūlijā, tad Madonas novada dome un Rēzeknes novada dome darbu sāks 2021. gada 1. oktobrī, bet no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim domes uzdevumus veiks pagaidu administrācija. Jautājumi, kas skar apvienojamo pašvaldību sadarbību un jaunveidojamo pašvaldību darbības uzsākšanu, ir regulēti ATAVL un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Priekšvēlēšanu aģitācija un atskaitīšanās par Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu priekšvēlēšanu izdevumiem notiek Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus ievērojot likumprojektā ietvertos izņēmuma nosacījumus.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Lai nodrošinātu vēlēšanas Madonas novadā un Rēzeknes novadā likumprojektā noteiktajā kārtībā un termiņā, nepieciešams papildu finansējums 206 859 euro apmērā, tai skaitā:
1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iekšlietu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 50 142 euro apmērā Vēlētāju reģistrā informācijas sistēmas (elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (ETVR) modulis) darbības nodrošināšanai un tehniskajam atbalstam: 1120 CVH x 37 euro = 41 440 euro + 21 % PVN = 50 142 euro.;
2) Centrālajai vēlēšanu komisijai valsts budžeta programmā 03.00.00 “Pašvaldību vēlēšanas” 156 717 euro apmērā, tai skaitā:
2.1) atlīdzībai 9 245 euro – piemaksām par virsstundu un nakts darbu Centrālās vēlēšanu komisijas darbiniekiem, līgumdarbiem, ieskaitot 23,59 % darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 1765 euro;
2.2) precēm un pakalpojumiem 147 472 euro, tai skaitā:
2.2.1) Vēlēšanu vadības sistēmas darbības nodrošināšanai un tehniskajam atbalstam 2424 CVH x 37,62 euro = 91 191 euro + 21% PVN = 110 341 euro;
2.2.2) īsziņu mākoņpakalpojumu apmaksai divu faktoru autentifikācijai 496 euro + 21% PVN = 600 euro;
2.2.3) viedtālruņu ar mobilo internetu nomai vēlētāju reģistrēšanai vēlēšanu iecirkņos (250 gab.) 21 762 euro + 21% PVN = 26 332 euro;
2.2.4) vēlētāju informēšanai 6611 euro + 21% PVN = 7 999 euro;
2.2.5) poligrāfijas materiāliem, maketēšanai 1818 euro + 21% PVN = 2 200 euro.
Papildu izdevumi paredzami arī gan Madonas novadu un Rēzeknes novadu veidojošajām pašvaldībām – Cesvaines novada, Ērgļu novada, Lubānas novada, Madonas novada, Varakļānu novada, Rēzeknes novada un Viļānu novada pašvaldībai (līdz 2021. gada 30. jūnijam – proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem), gan jaunveidojamajām Madonas novada un Rēzeknes novada pašvaldībām (no 2021. gada 1. jūlija), no kuru budžetiem jāfinansē pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbība.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Saskaņā ar likumprojektu izdarāmi grozījumi arī ATAVL, paredzot, ka visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras izbeidzas ne tikai ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, bet var izbeigties arī ar pagaidu administrācijas pirmo sēdi, ja pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija. Gan jaunievēlētās domes, gan pagaidu administrācijas pirmā sēde ir paredzēta 2021. gada 1. jūlijā.
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Nav attiecināms.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar VARAM un Saeimas Juridisko biroju, tā izstrādē konsultācijas notikušas ar Centrālo vēlēšanu komisiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kā arī uz komisijas sēdi bija uzaicināti LPS, Madonas novada, Rēzeknes novada un Varakļānu novada pārstāvji.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas vadīs un norisi uzraudzīs Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā. Domes vēlēšanas sagatavos un sarīkos attiecīgi Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanu komisijas, kas izveidotas saskaņā ar ATAVL pārejas noteikumu 4. punktu, un attiecīgo pašvaldību vēlēšanu komisiju izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas. Likuma izpildes nodrošināšanai Centrālā vēlēšanu komisija pieņems nepieciešamos lēmumus, instrukcijas, izdos rīkojumus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošinās vēlētāju reģistra darbību.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs