2018. gada 23. oktobrī

Nr. 111.9/3-116-12/18

SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2018. gada 25. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” uz 2 lapām.

2. Likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

Komisijas priekšsēdētājs G. Bērziņš

Likumprojekts

Grozījumi Notariāta likumā

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 23. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2013, 21., 112. nr.; 2014, 98., 228. nr.; 2015, 245. nr.; 2017, 231. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ Ministru kabinets, izvērtējis notariālo pakalpojumu pieejamību, pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā, kā arī ņemot vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas vai likvidē esošās amata vietas.”

2. Papildināt 65. pantu ar 5.³ punktu šādā redakcijā:

"5³) veikt darbības, kas saistītas ar tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nostiprinājumu pamato zvērināta notāra sastādīts notariāls akts.

3. Izteikt 66. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariālo aktu noslēgšanai, kā arī tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanai zemesgrāmatās;".

4. Papildināt 76. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums nekustamo īpašumu jomā un pastāv aizdomas par svešas personas identitātes izmantošanu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam viņš pārbauda akta vai apliecinājuma dalībnieka datus biometrijas datu apstrādes sistēmā, salīdzinot personas pirkstu nospiedumus ar šajā sistēmā pieejamajiem datiem".

5. Aizstāt 104. panta pirmajā daļā vārdus "apgabaltiesas priekšsēdētāja" ar vārdiem "Latvijas Zvērinātu notāru padomes".

6. Papildināt likumu ar S sadaļu šādā redakcijā:

“S sadaļa

Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē iesniegta paziņojuma apliecināšana

344. Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē iesniegtā paziņojumā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, satur laika zīmogu un iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, gribu var izteikt šādas personas:

l) kredītiestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums, — par piekrišanu hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanai vai cesijas nostiprināšanai;

2) kredītiestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums, — par piekrišanu nostiprinājumam, kas izriet no nostiprinātām tiesībām vai šo tiesību aprobežojumiem;

3) juridiskas personas, kā arī individuālie komersanti kā nekustamā īpašuma īpašnieks – par piekrišanu tiesību nostiprināšanai uz ieguvēju — juridisko personu, kā arī individuālo komersantu;

4) juridiskas personas, kā arī individuālie komersanti kā tiesību ieguvējs – par piekrišanu tiesību nostiprināšanai, ja nekustamais īpašums pieder juridiskai personai, kā arī individuālam komersantam.

Šajā pantā noteiktajā kārtībā iesniegta paziņojuma apliecināšanā piemēro šā likuma D sadaļā minētās prasības tiktāl, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

345. Šā likuma 344.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto personu iesniegts paziņojums uzskatāms par pietiekamu nostiprinājumam zemesgrāmatā.

Piekrišanu, kas ietverta paziņojumā, kuru iesniegušas 344.panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktās personas, zvērināts notārs apliecina notariāli videokonferences režīmā atbilstoši šā likuma E^Isadaļā minētajai kārtībai vai pēc juridiskas personas, kā arī individuālie komersanti izvēles arī klātienē.”

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 33.punktu šādā redakcijā:

“33. Šā likuma 76.panta trešā daļa par biometrijas datu apstrādes sistēmas izmantošanu, 344.panta pirmās daļas 1. un 2. punkts un 345.panta pirmā daļa par kredītiestādes piekrišanas izteikšanu Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē stājas spēkā 2019.gada 1.maijā.”

Likumprojekta

“Grozījumi Notariāta likumā”

anotācija

I Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

Aktuāla ir notariālo pakalpojumu pieejamība, dažreiz praktiski nav iespējams vienoties ar notāru, lai nodrošinātu notāra pakalpojumus mājas vizītē vai ieslodzījuma vietās, jo notārs norāda uz viņa noslogojumu prakses vietā. Ievērojot minēto, precizējami kritēriji, kas ņemami vērā Ministru kabinetam nosakot zvērinātu notāru amata vietas, proti, ka vērtējama notariālo pakalpojumu pieejamības aspekts.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 56.¹ panta pirmās daļas 5. punktu kopš 2015. gada 1. maija zvērinātiem notāriem noteikts pienākums iesniegt zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir šī zvērināta notāra sastādīts notariālais akts. Zvērināts notārs nostiprinājuma lūgumu iesniedz kā tā iesniegšanai īpaši pilnvarota perona. Attiecīgi regulējums, kas noteic zvērināta notāra pienākumu iekļauts likumprojekta 65.pantā.

Biometrijas datu apstrādes sistēmā esošā informācija izmantojama nepazīstamu personu identifikācijā, ja tiek taisīts akts vai apliecinājums nekustamā īpašuma jomā un pastāv aizdomas par svešas personas identitātes izmantošanu. Šādā gadījumā identitātes pārbaudei tiek salīdzināti akta vai apliecinājuma dalībnieka pirkstu nospiedumi ar Biometrija datu apstrādes sistēmā esošo informāciju. Attiecīgais regulējums novērsīs, ka tiek izmantota svešas personas identitāte krāpnieciskās darbībās un garantēs Satversmes 105.pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, par kuru aizsardzību atbildīga valsts.

Notariāta likumā noteiktajā kārtībā tiešsaistes sistēmā iesniegtā paziņojumā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, gribu savā vārdā var izteikt šādi notariālā akta dalībnieki:

1) kredītiestāde (arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums) par hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanu vai dzēšanu daļā, kā arī gadījumā, ja kredītiestāde cedē tās labā nostiprināto hipotēku citai personai;

2) kredītiestāde (arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums) kā trešā persona, kuras piekrišana pēc likuma nepieciešama nostiprinājumam;

3) juridiskā persona, tajā skaitā, individuālais komersants, kā nekustamā īpašuma īpašnieks par piekrišanu tiesību nostiprināšanai uz ieguvēju – juridisko personu, tajā skaitā, individuālo komersantu;

4) juridiskā persona, tajā skaitā, individuālais komersants kā persona, kuras labā nostiprināma īpašuma tiesība, ja nekustamo īpašumu atsavina juridiskā persona tajā skaitā, individuālais komersants.

Šajā kārtībā iesniegta paziņojuma apliecināšanā piemēro Notariāta likuma D sadaļā minētās prasības ar nosacījumu, ka iepriekš minēto personu iesniegts paziņojums Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē, caur drošu dokumentu aprites kanālu. Paredzēts, ka šādā kārtībā iesniegts juridiskās personas, tajā skaitā, individuālā komersanta, paziņojuma saturs būs apspriežams ar zvērinātu notāru videokonferences režīmā.

II Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Ar plānotajiem grozījumiem paredzēts, ka kredītiestādes pārstāvim nebūs jāvēršas pie zvērināta notāra paraksta apliecināšanai uz piekrišanām un vairāku veida nostiprinājuma lūgumiem, kas skar hipotēkas nostiprinājumu. Tādējādi tiks vienkāršots hipotēkas un ar to saistīto tiesību nodrošinājumu ierakstīšanas process. Kredītiestādes pilnvarotām personām, nebūs jāvēršas pie zvērināta notāra paraksta apliecināšanai uz nostiprinājuma lūgumiem atzīmes ierakstīšanai. Tādējādi minētajam regulējumam būs pozitīva ietekme uz pakalpojumu digitālo un attālināto pieejamību, pozitīvi ietekmējot produktivitāti, kas ir atzīta par augstu prioritāti Eiropas un Latvijas publiskajā un privātajā sektorā.

Tā kā plānotie grozījumi paredz, ka arī juridiskās personas varēs piekrišanu īpašuma tiesību vai citu lietu tiesību nostiprināšanai izteikt attālināti, tiešsaistes sistēmā, fiziski nevēršoties zemesgrāmatā, augstāk minētie ieguvumi, tostarp, attiecībā uz tautsaimniecību pozitīvi ietekmējot produktivitāti, kas ir atzīta par augstu prioritāti Eiropas un Latvijas publiskajā un privātajā sektorā, būs attiecināmi arī uz juridiskām personām.

III Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nepieciešami grozījumi Zemesgrāmatu likumā.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Ar Saeimas Juridisko biroju un Tieslietu ministriju.

VII Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likumprojekta izpildi atbilstoši savai kompetencei nodrošinās jau izveidotās institūcijas.