1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (0)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija (ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Bāriņtiesas sastāvs

(1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi.

(2) Bāriņtiesā ievēlējamo bāriņtiesas locekļu skaitu nosaka attiecīgās pašvaldības dome atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību.

(3) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.

1. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību.”

Kārtības ruļļa 95. pantā noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts.

1. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva jābūt ar otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību.”

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

3¹) sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai aizgādnībā esošajai personai;

7) sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošajai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

7¹) uzklausa aizgādnībā esošo personu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai aizgādnībā esošo personu kriminālprocesā;

9) informē vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas sodāmības faktu šā likuma 44.¹ pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informē pašvaldības sociālo dienestu par vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai viesģimenēm, kuras ir informētas šā likuma 44.¹ pantā noteiktajā kārtībā;

10) pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

11) izvērtē, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī informē tiesu izpildītāju par izvērtējuma rezultātiem vai pieņemtajiem lēmumiem, ja saņemts no tiesu izpildītāja akts par to, ka lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā bērns nav sastapts, vai arī saņemts akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

2. 17.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē”;

papildināt pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

10¹) pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības vienpersoniska lēmuma darbības laikā;”.

2. 17.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē;”;

papildināt pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

“10¹) pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības vienpersoniska lēmuma darbības laikā;”.

22.pants. Bērna aizgādības tiesību pārtraukšana, atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

(1¹) Bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana u.tml.), informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes.

(2) Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu:

1) par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;

2) par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu;

3) par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem.

(3) Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses.

(4) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, ja:

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

(5) Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

3. Papildināt 22.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā paredzētā gada termiņa, ja tas ir bērna interesēs, it īpaši, ja vecākam iepriekš ir atņemtas cita bērna aizgādības tiesības.”

3. Papildināt 22.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā paredzētā gada termiņa, ja tas ir bērna interesēs, it īpaši, ja vecākam iepriekš ir atņemtas cita bērna aizgādības tiesības.”

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(1¹) Ja nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā (Civilprocesa likuma 74.3 nodaļa) bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai un ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna šķiršanu no ģimenes un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un aizliegumu bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem;

2) atteikumu paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegumu šīm personām satikties ar bērnu, kamēr tas uzturas krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja šīs personas var apdraudēt nolēmuma turpmāku piespiedu izpildi un bērna sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(1²) Ja bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai nepamatoti vēlas to pārtraukt, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos. Šā panta 1.¹ daļas 1.punktā minētajā gadījumā bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un tiesības izņemt bērnu no minētajām vietām ir tikai bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kā arī personai, kura pieprasa bērna atgriešanos, vai tās pārstāvim, klātesot bāriņtiesas pārstāvim vai tiesu izpildītājam.

(2¹) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes primāri izvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu bērnam, paliekot ģimenē, un, ja to nav iespējams novērst ar līdzekļiem (pagaidu aizsardzība pret vardarbību, bērna nodošana citas personas, ar kuru bērnam ir emocionāla saikne, īslaicīgā aprūpē drošos apstākļos u.tml.), kuri mazāk ierobežo bērna tiesības uzaugt ģimenē, tā lemj par bērna šķiršanu no ģimenes.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi vai kuras darbības teritorijā atrodas bērns, ja vienpersonisku lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta 1.¹ daļu. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi par attiecīgo aizbildnības vai audžuģimenes lietu vai kuras pārraudzībā ir šī lieta, izņemot šā panta 1.¹ daļā minētos gadījumus.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

(6) Ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi un attiecīgajā brīdī nav informācijas par bērna vecākiem, aizbildni vai audžuģimeni, bāriņtiesa rīkojas saskaņā ar šā panta otro daļu.

4. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “aizbildnim” ar vārdu “adoptētājam”;

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “bērna vecāku” ar vārdiem “vai adoptētāja, kura aprūpē un uzraudzībā nodots bērns”.

4. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšanu.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “aizbildnim” ar vārdu “adoptētājam”;

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “bērna vecāku” ar vārdiem “vai adoptētāja, kura aprūpē un uzraudzībā nodots bērns”.

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu, vai atlaišanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā;

4) bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu.

(2) Ja nav iespējams bērna vecākiem atjaunot pārtrauktās aizgādības tiesības, kā arī nav iespējama bērna atgriešanās aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē, bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam citā ģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(3) Ja vienpersonisks lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 23.panta 1.¹ daļu, tas ir spēkā līdz brīdim, kad bērnu nogādā atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bet ne ilgāk kā 15 dienas. Ja šajā laikā bērns nav nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bērnu atdod bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, un par to informē tiesu izpildītāju. Ja bērna interesēs ir nepieciešams turpināt viņa sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai ja bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa vai citu ar bērnu saistītu iemeslu dēļ bērns nav nogādāts valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesa sasauc sēdi, lai lemtu par nepieciešamību pagarināt šā likuma 23.panta 1.¹ daļas 1. vai 2.punktā minētā lēmuma darbības ilgumu, bet ne vairāk kā par 15 dienām.

5. Papildināt 24. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) bērna atgriešanos adoptētāja aprūpē vai pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam.”

5. Papildināt 24. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) bērna atgriešanos adoptētāja aprūpē vai pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam.”

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(1) Ja bāriņtiesa konstatē, ka tās darbības teritorijā dzīvo vai uzturas bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, vai aizgādnībā esošā persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bāriņtiesa nekavējoties informē kompetento aizbildnības vai aizgādnības iestādi valstī, kuras pilsonis ir bērns vai aizgādnībā esošā persona, vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi un lūdz izvērtēt nepieciešamību nodibināt aizbildnību vai aizgādnību un iecelt aizbildni vai aizgādni.

(2) Bāriņtiesa lemj par ārvalsts aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu, ja ārvalsts kompetentā aizbildnības vai aizgādnības iestāde ir iecēlusi aizbildni vai aizgādni un lūgusi pārņemt aizbildnības vai aizgādnības lietu.

(3) Par aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu bāriņtiesa informē bērna vai aizgādnībā esošās personas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi.

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus bērna dzīvībai vai veselībai, tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi.

(5) Ja bāriņtiesa konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai rīcību, kas kaitē rīcībspējīgas personas interesēm, tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no aizgādņa pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

6. Aizstāt 27.panta piektajā daļā vārdu “rīcībspējīgas” ar vārdiem “aizgādnībā esošās”.

6. Aizstāt 27.panta piektajā daļā vārdu “rīcībspējīgas” ar vārdiem “aizgādnībā esošas”.

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi, bāriņtiesa nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi.

(3) Bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

7. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Bāriņtiesa lemj par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.”

7. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Bāriņtiesa lemj par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.”

41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto, atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

(2) Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt aizgādnībā esošajai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu aizgādnībā esošajai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas interesēm un normatīvo aktu prasībām.

(3) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizgādnis, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās izbeigšanās, sniedz norēķinu.

(4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

(5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.

(6) Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas intereses:

1) lemj par tās laulības līguma slēgšanu saskaņā ar Civillikuma 114.pantu;

2) uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.² panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;

3) informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana aizgādnībā esošās personas interesēs;

4) izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja aizgādnībā esošā persona vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

8. Papildināt 41.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanu vai aizgādņa atcelšanu atbilstoši tiesas spriedumā par personas rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu noteiktajam.”

8. Papildināt 41.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanu vai aizgādņa atcelšanu atbilstoši tiesas spriedumā par personas rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu noteiktajam.”

48.pants. Lietu izskatīšana

(1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. Bāriņtiesas sēdes tiek fiksētas protokolā. Bāriņtiesas sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu.

(2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.

(3) Pašvaldības dome nodrošina juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, kā arī šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē, ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija.

9. Izteikt 48.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības dome, ja nepieciešams, nodrošina juridisko atbalstu šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.”

9. Izteikt 48.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības dome, ja nepieciešams, nodrošina juridisko atbalstu šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.”

53.pants. Bāriņtiesu sadarbība

(1) Bāriņtiesas sadarbojas, lai veiktu savus uzdevumus.

(1¹) Ja bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt pietiekamu personu skaitu, kas var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, tad bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu.

(2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē.

(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu.

(4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā.

(5) Ja ģimene, kurā netiek nodrošināti apstākļi bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, maina dzīvesvietu, bāriņtiesa par šādu ģimeni informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu.

(6) Ja aizbildnis vai aizgādnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību vai iecēlusi aizgādni, nosūta aizbildņa vai aizgādņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības vai aizgādnības lietas materiālu kopijas aizbildnības vai aizgādnības pārraudzībai.

10. Izteikt 53.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot un kuras darbības teritorijā ir deklarēta attiecīgā persona vai uz kuras darbības teritoriju tā pārcēlusies dzīvot, ja persona nav mainījusi deklarēto dzīvesvietu, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu.”

10. Izteikt 53.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot un kuras darbības teritorijā ir deklarēta attiecīgā persona vai uz kuras darbības teritoriju tā pārcēlusies dzīvot, ja persona nav mainījusi deklarēto dzīvesvietu, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu.”

54.pants. Ārpusģimenes aprūpe

(1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

(4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts.

(6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem;

2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai citā ģimenē;

3) bērna uzturēšanos citā ģimenē ārvalstī;

4) atļauju rīkoties ar bērna mantu;

5) (izslēgts ar 21.12.2006. likumu);

6) (izslēgts ar 21.12.2006. likumu);

7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā;

8) bērna adopciju uz ārvalstīm;

9) (izslēgts ar 21.12.2006. likumu).

11. 54.pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Ja lietas piekritība par Latvijas valstspiederīgo bērnu, kurš šķirts no ģimenes ārvalstīs, tiek nodota Latvijas kompetentajai iestādei, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir bijusi deklarēta bērna vecāka dzīvesvieta pirms došanās uz ārvalstīm.”;

izteikt sestās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā;”.

11. 54.pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Ja lietas piekritība par Latvijas valstspiederīgo bērnu, kurš šķirts no ģimenes ārvalstīs, tiek nodota Latvijas kompetentajai iestādei, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir bijusi deklarēta bērna vecāka dzīvesvieta pirms došanās uz ārvalstīm.”;

izteikt sestās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā;”.

55.pants. Piekritība bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas jautājumos

(1) Lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(3) Ja lietas par aizgādības tiesību pārtraukšanu izskatīšanas gaitā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņem tā bāriņtiesa, kura lietu uzsākusi.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

12. Papildināt 55.panta trešo daļu pēc vārdiem “aizgādības tiesību pārtraukšanu ar vārdiem “vai atjaunošanu”.

12. Papildināt 55.panta trešo daļu pēc vārdiem “aizgādības tiesību pārtraukšanu” ar vārdiem “vai atjaunošanu”.

VI nodaļa 
Lietu piekritība

13. Papildināt VI nodaļu ar 59.⁵ pantu šādā redakcijā:

“59.⁵ pants. Aizgādņa iecelšana personai

Aizgādni personai, kurai ar tiesas nolēmumu ir nodibināta aizgādnība, ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.”

13. Papildināt VI nodaļu ar 59.⁵ pantu šādā redakcijā:

“59.⁵ pants. Aizgādņa iecelšana personai

Aizgādni personai, kurai ar tiesas nolēmumu ir nodibināta aizgādnība, ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta šīs personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.”

62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa

(1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un rīcībspējīgi.

(2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai izdarāms apliecinājums vai kura identificējama cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases. Apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

14. Papildināt 62. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izdarot apliecinājumus, saskaņā ar kuriem bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim ir pienākums pārbaudīt personu identitāti, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi apliecinājumā."

14. Papildināt 62. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izdarot apliecinājumus, saskaņā ar kuriem bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim ir pienākums pārbaudīt personu identitāti, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi apliecinājumā."

64.pants. Darījuma apliecināšana

(1) Pirms darījuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma akta projektu nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt tā noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma akta projektu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.

(2) Uz darījuma akta projekta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda:

1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu;

2) bāriņtiesas nosaukumu;

3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā;

4) katra darījuma dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kā arī šo personu dzimšanas laiku un vietu vai izdara atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami;

5) ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi.

(3) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu.

(4) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā. Darījuma aktu ieraksta reģistrā.

(5) Bāriņtiesa, kuras rīcībā ir darījuma akts, kas satur rīkojumu nāves gadījumam, izsniedz tā izrakstu pēc pieprasījuma tam zvērinātam notāram, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu.

15. Papildināt 64. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Apliecinot darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma apliecināšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatas nodalījumā."

15. Papildināt 64. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Apliecinot darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma apliecināšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatas nodalījumā."

71.pants. Paraksta īstuma apliecināšana

Pirms paraksta īstuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

16. 71. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis personas parakstu īstumu un rīcībspēju neapliecina uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

16. 71. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis personas paraksta īstumu un rīcībspēju neapliecina uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

80.pants. Bāriņtiesas faktiskās rīcības un lēmumu pārsūdzēšana

(1) Ja ieinteresētā persona uzskata bāriņtiesas rīcību apliecinājumu izdarīšanā un citu šajā nodaļā minēto darbību veikšanā par nepamatotu, tā var mēneša laikā iesniegt attiecīgu pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesas atteikumu izdarīt apliecinājumu vai pildīt citas šajā nodaļā noteiktās darbības ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

17. Izteikt 80.pantu šādā redakcijā:

"80.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzības par bāriņtiesas nepareizu rīcību, izdarot apliecinājumu vai veicot citu šajā nodaļā minēto darbību, kā arī sūdzības par nepamatotu atteikšanos izpildīt šos pienākumus, iesniedzamas apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, mēneša laikā no dienas, kad bāriņtiesa izpildījusi darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad tā atteikusies izpildīt šādu darbību.

(2) Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Tiesa var pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildu rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu sūdzībā minētos apstākļus.

(4) Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot par to blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā."

17. Izteikt 80.pantu šādā redakcijā:

"80.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzības par bāriņtiesas nepareizu rīcību, izdarot apliecinājumu vai veicot citu šajā nodaļā minēto darbību, kā arī sūdzības par nepamatotu atteikšanos izpildīt šos pienākumus, iesniedzamas apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, mēneša laikā no dienas, kad bāriņtiesa izpildījusi darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad tā atteikusies izpildīt šādu darbību.

(2) Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Tiesa var pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildu rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu sūdzībā minētos apstākļus.

(4) Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot par to blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā."

82.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pieaicināmās personas

Mantojuma saraksta sastādīšanā bāriņtiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.

18. Izslēgt 82. pantā vārdus "kā arī divus lieciniekus".

18. Izslēgt 82. pantā vārdus "kā arī divus lieciniekus".

Pārejas noteikumi

19. Šā likuma 43.¹ pants stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019.)

19. Pārejas noteikumos:

aizstāt pārejas noteikumu 19. punktā skaitli “2019” ar skaitli “2020”;

papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

“20. Grozījums šā likuma 7.pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu, kas paredz prasības par nepieciešamo izglītību vismaz vienai personai bāriņtiesas sastāvā, un grozījums šā likuma 48.panta trešajā daļā par pašvaldības domes nodrošināto juridiskā atbalsta attiecināšanu uz šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi, stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

21. Ja bāriņtiesas sastāvā ir persona, kura iegūst šā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteikto izglītību, bet līdz 2021.gada 1.janvārim to vēl nav ieguvusi, šai personai ir tiesības turpināt pildīt bāriņtiesas locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.”

19. Pārejas noteikumos:

aizstāt 19. punktā skaitli “2019.” ar skaitli “2020.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

“20. Grozījums šā likuma 7.pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu, kas paredz prasības par nepieciešamo izglītību vismaz vienai personai bāriņtiesas sastāvā, un grozījums šā likuma 48.panta trešajā daļā par pašvaldības domes nodrošinātā juridiskā atbalsta attiecināšanu uz šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

21. Ja bāriņtiesas sastāvā ir persona, kura iegūst šā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteikto izglītību, bet līdz 2021.gada 1.janvārim to vēl nav ieguvusi, šai personai ir tiesības turpināt pildīt bāriņtiesas locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.”