SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 18.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 18.oktobra sēdē.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” uz 1 lapas;

2) likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36. nr.) šādus grozījumus:

1. 7. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts civildienesta ierēdnis, Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un civilais darbinieks un šā likuma 4. panta otrajā un 2.¹ daļā minētā amatpersona, kurai šajā pantā vai citā likumā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā;

2) citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Ja profesionālā dienesta karavīrs likumā noteiktajā kārtībā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādē vai valsts drošības iestādē, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadītājs, kurš viņu iecēlis amatā.”

2. Papildināt 23. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šās nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām.”

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1.1. Likumā ir paredzēts nepārprotami noteikt, ka ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, un citām likuma 7. panta sestajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir tiesības brīvi savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu arodbiedrībā, neprasot publiskas personas institūcijas vadītāja atļauju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 2018. gada 7. maija vēstuli, kurai pievienota sarakste starp Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. No šīm vēstulēm izriet, ka likuma norma praksē tiek tulkota tā, ka 7. panta sestajā daļā noteiktajām personām ir pienākums pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju no attiecīgās publiskas personas institūcijas vadītāja. Ņemot vērā Satversmes 108. pantā nostiprināto arodbiedrību brīvību, likumā nepieciešams nepārprotami noteikt, ka 7. panta sestajā daļā minētos valsts amatpersonu amatus var brīvi savienot ar valsts amatpersonas amatu, ja vien citā likumā attiecīgajai amatpersonu grupai nav noteikti ierobežojumi dalībai arodbiedrībā.

1.2. Likumprojekts paredz turpmāk atbrīvot no pienākuma iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas tās privātpersonas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu pildīšana (likuma 4. panta trešajā daļā minētie subjekti). Šo institūciju (Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zvērinātu Revidentu Asociācija, Latvijas Arhitektu biedrība u.c.) pārstāvji ir pauduši viedokli, ka jau šobrīd ir ievērojamas grūtības atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi ieņemt amatus šajās organizācijās, kuru ietvaros ir pildāmi valsts deleģētie uzdevumi. Valsts amatpersonu deklarācijās norādāmie un publiski pieejamie dati par radiniekiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem ir ļoti būtisks privātās dzīves ierobežojums, un cilvēki šo informāciju, ņemot vērā tās izteikti privāto raksturu, nevēlas izpaust, un labprātāk atsakās no iespējas pildīt maz atalgoto valsts amatpersonas amatu, nekā paciest ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu saistītās neērtības un savas privātās dzīves ierobežojumus. Likumā noteikto ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot Sporta likumā noteiktās no privātpersonām sastāvošās institūcijas, piemēram, Disciplināro antidopinga komisiju un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju (sk. Veselības ministrijas 06.09.2018. vēstuli Nr.01-11.1/3966 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai).

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts ir vērsts uz to, lai valsts amatpersonu amatos nonāktu profesionālas un piemērotas personas, un lai pretendentu izvēli neietekmētu samērā daudzās situācijās esošais nesamērīgais pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts neparedz papildus izdevumus valsts budžetā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo nomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu Advokātu padomi, Latvijas Zvērinātu Revidentu Asociāciju, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Arhitektu Savienību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts ieņēmumu dienestu, Veselības ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.