___.09.2018.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2018.gada 27.septembra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā:     Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

Romāns Naudiņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

 

 “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”

 

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt  1. panta otro daļu ar 3 ¹, 19 ¹ 19 ², 19 ³, 22 ¹ punktu šādā redakcijā:

 

 “3 ¹) atbalsta periods – periods visā stacijas dzīvescikla laikā, kurā stacija saņem valsts atbalstu;

 

19 ¹) koģenerācijas elektrostacija – tehnoloģisku iekārtu, būvju un infrastruktūras kopums, kas paredzēts vienlaicīgai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Šī likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu nolūkos funkcionāli saistītu iekārtu kopums tiek uzskatīts par vienu staciju (piemēram, iekārtas, kas atrodas vienā adresē, kurām ir kopīgs komunikāciju pieslēgums, vai kuras tiek izmantotas koģenerācijai nepieciešamu savstarpēji saistītu tehnoloģisko procesu īstenošanai);

 

19 ²) kopējais elektrostacijas lietderības koeficients – konversijas efektivitāte, ar ko saprot proporciju starp primārās enerģijas daudzumu, ko izlieto sekundāras enerģijas veida ražošanai, un faktiski saražoto sekundārās enerģijas daudzumu. Aprēķinot lietderības koeficientu koģenerācijas elektrostacijai, formulā tiek izmantots tikai tas saražotās enerģijas daudzums, kas paliek pāri pēc pašpatēriņa nodrošināšanas;

 

19 ³) lietderīgā siltumenerģija –  elektrostacijā saražotā siltumenerģija, kas atbilst Ministra kabineta noteiktajiem lietderīguma kritērijiem un kas tiek izmantota lietderīgam galapatēriņam;

 

22 ¹) pārkompensācija – ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas pārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu. Kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma tiek piemērota visam atbalsta periodam un tiek aprēķināta, ņemot vērā pamatotus efektīvi strādājošas stacijas izdevumus atbilstoši Ministra kabineta līmeņatzīmēm un visus ražotāja ieņēmumus. Aprēķinā izmantojamie siltumenerģijas ieņēmumi koģenerācijas stacijām tiek noteikti, ievērojot regulatora noteikto siltumenerģijas cenas etalonu. Ministra kabineta līmeņatzīmes, regulatora noteiktā kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālā likme un siltumenerģijas cenas etalons tiek noteikti tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu un saražotās elektroenerģijas cenas pamatotību lietotājiem saskaņā ar šā likuma 2. panta otrajā  punktā noteikto.”

 

2. Papildināt ar 27.¹ pantu šādā redakcijā:

 

“27.¹ pantu Elektroenerģijas ražotāju atbalsta uzraudzība

(1) Ministrija organizē atbalstu saņemošu elektroenerģijas ražotāju uzraudzības sistēmu tā, lai nodrošinātu ražotāju darbības atbilstību šī likuma 2. panta otrajā punktā noteikto. Ministrija nodrošina atbalstu saņemošo elektroenerģijas ražotāju dokumentācijas un datu (tostarp, datu par saražoto enerģiju un izmantoto kurināmo, kurus ražotājs uzskaita vismaz reizi dienā) pārbaudi un organizē regulāru staciju pārbaudi klātienē, nodrošinot atbilstošu nozares ekspertīzi un pieprasot ražotāju darbības  uzraudzībai nepieciešano informāciju arī no citām iestādēm. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums nodrošināt piekļuvi stacijai šajā pantā noteiktās pārbaudes veikšanai.

 

(2) Ministrija anulē elektroenerģijas ražotāja tiesības saņemt atbalstu, ja tas neizpilda atbalsta saņemšanas kritērijus, nenodrošina pieeju stacijai šā panta pirmajā daļā noteiktās pārbaudes veikšanai vai ja ministrija konstatē citus būtiskus pārkāpumus atbalsta saņēmēja darbībā.

 

(3) Ministrija pārrauga valsts atbalsta izlietojumu, novērš valsts atbalsta saņēmēju pārkompensāciju un organizē nepamatoti izmaksātā atbalsta atgūšanu.”

Likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”

ANOTĀCIJA

 

1.  Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Ņemot vērā Obligātā Iepirkuma (OI) mehānisma mērķi sekmēt efektīvu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un no atjaunojamiem resursiem un to, ka OI atbalsta mehānisma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji nav pieļaujama izveidojusies situācija, kurā OI līdzekļu izlietojums un saņēmēju atbilstība OI saņemšanas prasībām netiek efektīvi kontrolēta, ražotāji tiek pārkompensēti, OI ietvaros izmaksātie līdzekļi tiek prettiesiski un nelietderīgi izmantoti un nekalpo OI mehānisma mērķim. Šādā gadījumā faktiski notiek elektroenerģijas galapatērētāju līdzekļu izšķērdēšana negodprātīgu komersantu peļņas nolūkā. Ņemot vērā augstāk minēto, likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem tiesisku, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu.

Lai īstenotu šo mērķi, likumprojekts paredz šādus risinājumus:

(1)   Likuma līmenī nostiprināt Ekonomikas ministrijas pienākumu nodrošināt OI mehānisma kontroli, kas ietver pienākumu pārbaudīt, vai OI atbalsta programmas saņēmēji pēc būtības atbilst OI atbalsta saņemšanas kritērijiem un darbojas saskaņā ar OI atbalstu regulējošām normatīvo tiesību aktu prasībām. Lai īstenotu kontroles funkciju, ministrijai jānodrošina, ka tiek padziļināti pētīta OI atbalsta saņēmēju iesniegtā dokumentācija un informācija un tās atbilstība faktiskajiem apstākļiem. Ministrijai ir pienākums (nevis tikai tiesības) organizēt OI saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē, nodrošinot ekspertīzi enerģētikas jomā, un pieprasīt informāciju no citām valsts, pašvaldības un privātām iestādēm (tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta, pārvades sistēmas operatoriem, sistēmas operatoriem, kredītiestādēm).

(2)   Likuma līmenī noteikt ministrijas pienākumu anulēt OI saņemšanas tiesības ražotājiem, kas neatbilst vai pārkāpj OI atbalsta mehānisma noteikumus. Nav pieļaujama izveidojusies situācija, kurā elektroenerģijas galalietotāji vairākus mēnešus un gadus turpina subsidēt neefektīvu elektroenerģijas ražošanu un komersantus, kas saņem OI maksājumus, pārkāpjot OI saņemšanas noteikumus.

(3)   Paredzēt ministrijas pienākumu novērst atbalsta saņēmēju pārkompensāciju, nodrošinot, ka atbalsta saņēmējs saņem samērīgu atbalstu, kas ir minimāli nepieciešamais atbalsts atbalsta mērķa sasniegšanai, saskaņā ar EK lēmumu. Noteikt, ka ražotājiem, kuriem ir tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma (IRR) tiek piemērota attiecībā uz visu periodu visā stacijas dzīvescikla laikā, kad stacija saņem valsts atbalstu. Noteikt, ka IRR tiek rēķināta, pamatojoties uz visiem ražotāja ieņēmumiem un pamatotiem efektīvas stacijas izdevumiem, nosakot šos izdevumus kā maksimāli pieļaujamās izdevumu līmeņatzīmes Ministru kabineta noteikumos.  Šādas aprēķina kārtības mērķis ir novērst ražotāju iespēju pārrēķināt IRR, iekļaujot izdevumus, kas neattiecas uz elektroenerģijas ražošanu vispār vai ir neatbilstīgi, lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas ražošanu saskaņā ar OI atbalsta nosacījumiem, vai arī iesniedzot zvērināta revidenta apstiprinātu pārrēķinu. Pārkompensācijas novēršanas mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas cenu galapatērētājiem pamatotību un novērst pārmērīgas ražotāju kompensācijas risku, t.i., situāciju, kurā atbalsts tiek izmantots nelietderīgi un nekalpo tā ieviešanas mērķim visefektīvākajā iespējamajā veidā.

(4)   Likuma līmenī noteikt “koģenerācijas elektrostacijas”, “lietderīgas siltumenerģijas” un “kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta” pamatdefinīcijas, lai novērstu OI atbalsta nelietderīgu izmantošanu, izpildot OI prasības formāli vai tās apejot. Jāparedz, ka likuma nolūkā atsevišķas iekārtas tiek uzskatītas par vienu elektrostaciju, ja šīs stacijas (šo staciju iekārtas) faktiski un funkcionāli veido vienu elektrostaciju (piemēram, stacijas ir izvietotas vienā adresē, tām ir kopīgs pieslēgums komunikācijām vai tās tiek izmantotas savstarpēji saistīta tehnoloģiskā procesa īstenošanai), lai novērstu OI saņēmēju iespēju vienas stacijas iekārtas uzskaitē uzrādīt kā vairākas stacijas vai kā stacijai nepiederošas iekārtas, tādējādi saņemot lielāku maksājumu OI ietvaros vai vispār saņemot nepamatotu iespēju pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros. Jānosaka, ka par lietderīgu siltumenerģiju tiek uzskatīta tikai tāda siltumenerģija, kas ir paredzēta un tiek izmantota lietderīgam un reālam galapatēriņam, lai novērstu neefektīvas siltumenerģijas ražošanu un izmantošanu, proti, situāciju, kad stacijas siltumenerģija ir formāli pārdota fiktīvā darījumā, taču faktiski tā tiek dzesēta un nav izlietota. Lai novērstu šādu fiktīvu darījumu iespējas, tiek paredzēts noteikt siltumenerģijas cenas etalonu, kas tiek piemērots, veicot iekšējās peļņas aprēķinu. Jāparedz tāda kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta aprēķināšanas metode, saskaņā ar kuru formulā izmantots tikai tas enerģijas apjoms, kas paliek pāri un ir reāli izmantojams pēc pašas stacijas darbības  nodrošināšanas (kā tas ir paredzēts Eiropas Savienības tiesību normatīvajos aktos), lai nepieļautu neefektīvu staciju subsidēšanu.

 

2.  Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Ņemot vērā, ka OI atbalsta mehānisma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji – gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības, likumprojekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, jo tiks novērsta OI ietvaros izmaksāto līdzekļu prettiesiska un nelietderīga izmantošana. 

 

3.  Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likumprojektam ir paredzama pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem.

 

4.  Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti:

1)      Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”;

2)      Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.

5.  Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts pastiprina valsts atbalsta uzraudzību starptautisko saistību ietvaros.

 

6.  Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Izstrādājot likumprojektu notikušas konsultācijas ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija organizējusi sešas komisijas sēdes par OI atbalsta mehānismu, kuru laikā tikuši uzklausīti visu iesaistīto pušu, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas, viedokļi.

 

7.  Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību to kompetences ietvaros.