2018. gada 3. oktobrī

Nr.

Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz likumprojekta “Kultūras centru likums” (Nr.1296/Lp12) anotāciju minētā likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

          Pielikumā: likumprojekta “Kultūras centru likums” (Nr.1296/Lp12) anotācija uz 2 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                                  A.Adamovičs

Likumprojekta “Kultūras centru likums”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Latvijā ir 119 pašvaldības – 110 novadi un 9 republikas pilsētas: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava.

Pašvaldībās ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri vai nu kā atsevišķas iestādes, vai to struktūrvienības. Kultūras centru nosaukumi ir dažādi – kultūras centrs, kultūras nams, tautas nams, saietu nams u.c.  Tos izveido pašvaldības pēc savas iniciatīvas un tā, kā pašvaldība nolemj pildīt likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.).

Citu kultūras iestāžu un jomu darbību regulē atsevišķi likumi (Muzeju likums, Bibliotēku likums, Arhīvu likums u.c.), bet nav likuma, kas noteiktu kultūras centru statusu, regulētu to darbību, finansēšanu un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus.

Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu, attīstību un nodošanu nākamajām paaudzēm starplaikā starp Dziesmu un deju svētkiem uztur un nodrošina pašvaldības un to izveidotie kultūras centri, tajos darbojošies amatiermākslas un tautas mākslas kolektīvi.

Par kultūras centriem un to darbības nepieciešamību, par kultūras funkcijas izpildes organizāciju pašvaldībās ir atsevišķas norādes citos likumos – likumā „Par pašvaldībām”, Kultūras institūciju likumā, Dziesmu un deju svētku likumā, Nemateriālā kultūras mantojuma likumā.

Likumprojekts paredz, ka katrs jau nodibināts vai no jauna dibināts kultūras centrs tiek reģistrēts kultūras centru reģistrā, lai nodrošinātu pilnīgu statistisku informāciju un darbības pārskatāmību par pašvaldību dibinātajiem kultūras centriem.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekta mērķis ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, kultūras un mākslas pieejamību visās Latvijas pašvaldībās un visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem.

Likumprojekta mērķgrupa ir pašvaldības un to kultūras centri, to darbinieki, valsts un pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas.

Likumprojekta galvenie uzdevumi ir nostiprināt valsts un pašvaldību atbildību kultūras funkcijas izpildē, kultūras pieejamībā sabiedrībai pašvaldībās, nodrošinot saturā un formā daudzveidīgu kultūras un mūžizglītības pakalpojumu klāstu, uzturēt un izkopt Latvijas kultūras daudzveidību, jo sevišķi sekmējot nacionālo un vietējo kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu un pārmantošanu, veicināt starpkultūru dialogu un sadarbību, veidot labvēlīgu vidi jaunradei, sociālajai līdzdalībai, mūžizglītības procesam, sabiedrības izglītošanai un attīstībai, kā arī radošajai ekonomikai.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts paredz Ministru kabinetam apstiprināt kultūras centru akreditācijas noteikumus. Līdz ar akreditācijas ieviešanu nepieciešams izveidot mērķprogrammas un paredzēt finansējumu, kuru kā valsts budžetā speciāli paredzētus līdzekļus ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai varētu saņemt akreditētie kultūras centri.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts paredz ieviest kultūras centru brīvprātīgu akreditāciju, paredzot iespēju kreditētajiem, tas ir, noteiktiem kritērijiem atbilstošajiem, kultūras centriem, saņemt valsts budžetā speciāli paredzētus līdzekļus ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai. Akreditācija tiks veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, līdz ar to ir izstrādājami attiecīgi noteikumi.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Likumprojekts "Kultūras centru likums" izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra 2015. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.179 "Par darba grupas izveidi" 3.1.apakšpunktu, ar kuru apstiprināta darba grupa, kā vienu no mērķiem nosakot – izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem pašvaldību kultūras centru darbībā, izvērtējot nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos.

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Kultūras centru asociāciju (Biedrība „Latvijas Kultūras darbinieku biedrība”), Latvijas Nacionālo kultūras centru, Latvijas Pašvaldību savienību.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Kultūras ministrija, atbalstot un veicinot kultūras centru darbību, izstrādās valsts politiku kultūras centru jomā atbilstoši kultūras attīstības nacionālajām koncepcijām un valsts programmām un nodrošinās kultūras centru darbības un attīstības jautājumu iekļaušanu valsts attīstības plānošanas un politikas dokumentos.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izveidos un uzturēs kultūras centru reģistru, veiks kultūras centru akreditāciju, akreditēto kultūras centru uzskaiti, veiks koordinējošu un metodisku darbu,  sniedzot organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu kultūras centriem.

Pašvaldības nodrošinās kultūras centru kā daudzfunkcionālu starpnozaru kultūras institūciju darbību un attīstību, veicinot savas pašvaldības administratīvajā teritorijā kultūras un mūžizglītības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.