Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (0)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(Ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 23. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 3., 15. nr.; 2009, 2., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 101. nr.; 2011, 103. nr.; 2012, 59. nr.; 2013, 126. nr.; 2015, 97. nr.; 2016, 120. nr.; 2017, 147. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 23. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 3., 15. nr.; 2009, 2., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 101. nr.; 2011, 103. nr.; 2012, 59. nr.; 2013, 126. nr.; 2015, 97. nr.; 2016, 120. nr.; 2017, 147. nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija).

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes.

1. Izslēgt 4. panta otrajā daļā vārdu “flotiles”.

1. Izslēgt 4. panta otrajā daļā vārdu “flotiles”.

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

2) nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, Starptautiskajā Hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

3¹) ne retāk kā reizi septiņos gados nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir piekritusi, kā arī nodrošina audita rezultātu vispārpieejamās informācijas publicēšanu;

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;

7) izsniedz un anulē atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām;

.................................

2. Papildināt 5. pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) pārziņa funkcijas. Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkciju pildīšanu Satiksmes ministrija slēdz deleģēšanas līgumu ar Latvijas Jūras administrāciju;”.

2. Papildināt 5. pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) pārziņa funkcijas. Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkciju pildīšanu Satiksmes ministrija slēdz deleģēšanas līgumu ar Latvijas Jūras administrāciju;”.

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

(1) Latvijas Jūras administrācija:

1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes;

3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā:

a) veic kuģu pārbaudes,

b) izsniedz kuģu sertifikātus,

c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju, kā arī izdod un reģistrē kuģa žurnālus,

d) uzrauga Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem,

e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;

5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;

7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;

7¹) piešķir vienoto ražotāja kodu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus;

8) veic ostas valsts kontroli;

9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;

10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;

11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

12) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa;

13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas attīstību un lietošanu;

13¹) apstiprina testēšanas pakalpojuma sniedzējus, kas novērtē kuģa spēju strādāt Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmā (LRIT);

3. 6. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

“12¹) saskaņā ar deleģēšanas līgumu, kas noslēgts atbilstoši šā likuma 5. panta 6.¹ punktam, pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkcijas, tai skaitā nodrošina tās savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk — SafeSeaNet sistēma);”;

izteikt 13. un 13.¹ punktu šādā redakcijā:

“13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) attīstību un lietošanu;

13¹) sadarbībā ar Krasta apsardzi nodrošina Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbību;”.

3. 6. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

“12¹) saskaņā ar deleģēšanas līgumu, kas noslēgts atbilstoši šā likuma 5. panta 6.¹ punktam, pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkcijas, tai skaitā nodrošina tās savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk — SafeSeaNet sistēma);”;

izteikt 13. un 13.¹ punktu šādā redakcijā:

“13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) attīstību un lietošanu;

13¹) sadarbībā ar Krasta apsardzi nodrošina Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbību;”.

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Valsts vides dienestu kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā [Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (turpmāk — Koordinācijas centrs (MRCC)) darbību] Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem, kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem;

4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) darbību, Automātiskās identifikācijas sistēmas krasta sakaru tīkla darbību un Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas darbību, kā arī šīs sistēmas savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju;

5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu;

6) pilda Nacionālās kompetentās iestādes un Nacionālā 24/7 kontaktpunkta funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas ietvaros;

................................

4. 7. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) darbību un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbību;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) pilda Nacionālās kompetentās iestādes funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas ietvaros un sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju nodrošina tās darbību;”;

izslēgt pirmās daļas 6. punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Lai nodrošinātu GMDSS un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) darbību, Krasta apsardze izveido un uztur sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Krasta apsardzei ir tiesības deleģēt sakaru tīkla, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīkla, datu centra, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centra izveidošanu un uzturēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, noslēdzot deleģēšanas līgumu.”

4. 7. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) darbību un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbību;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) pilda Nacionālās kompetentās iestādes funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas ietvaros un sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju nodrošina tās darbību;”;

izslēgt pirmās daļas 6. punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Lai nodrošinātu GMDSS un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) darbību, Krasta apsardze izveido un uztur sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Krasta apsardzei ir tiesības deleģēt sakaru tīkla, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīkla, datu centra, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centra izveidošanu un uzturēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, noslēdzot deleģēšanas līgumu.”

41.¹ pants. Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistītās ziņošanas formalitātes

(1) Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistītās ziņošanas formalitātes (turpmāk — ostu formalitātes) ir:

1) paziņošana par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās;

2) paziņošana par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu;

3) paziņošana par kuģa atkritumiem;

4) aizsardzības informācijas deklarācijas iesniegšana;

5) paziņošana par personām, kas nokļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli;

6) ziņošana saskaņā ar 1965.gada Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu;

7) ziņošana saistībā ar robežpārbaudēm;

8) ziņošana saistībā ar muitas kontroli;

9) ziņošana saistībā ar kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kā arī kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās;

10) ziņošana par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros;

11) ar zvejas darbību un nozvejas uzraudzību saistītā ziņošana pirms zvejas kuģa ienākšanas ostā.

(2) Kuģim ienākot Latvijas ostā vai izejot no tās, ostu formalitāšu kārtošanas pienākums ir kuģa īpašniekam, valdītājam, kapteinim vai kuģa īpašnieka, valdītāja vai kapteiņa pilnvarotam kuģa aģentam.

(3) Kārtību, kādā notiek ostu formalitāšu kārtošana, nosaka Ministru kabinets.

5. Papildināt likumu ar 41.² un 41.³ pantu šādā redakcijā:

“41.² pants. Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS)

(1) Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina kuģošanas informācijas centralizētu un elektronisku apmaiņu, lai jūras satiksmi padarītu efektīvāku.

(2) Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) pilda nacionālās SafeSeaNet sistēmas funkcijas un nodrošina informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmu.

(3) Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iekļaujamo informāciju un tās aprites kārtību, šīs sistēmas lietotājus, kārtību, kādā tiem tiek piešķirtas un anulētas piekļuves tiesības, kā arī šo tiesību apjomu nosaka Ministru kabinets.

41.³ pants. Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) un Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēma

(1) Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ir SOLAS konvencijā noteiktā identifikācijas un sekošanas sistēma, kas automātiski sniedz informāciju par kuģi citiem kuģiem un institūcijām krastā.

(2) Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēma ir SOLAS konvencijā noteiktā identifikācijas un sekošanas sistēma, kas nodrošina kuģu identifikāciju un sekošanu tiem lielos attālumos.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbības nodrošināšanas, kā arī šīs sistēmas datu izmantošanas un aprites kārtību;

2) Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbības nodrošināšanas kārtību, tai skaitā sistēmā iesaistīto personu pienākumus.”

5. Papildināt likumu ar 41.² un 41.³ pantu šādā redakcijā:

“41.² pants. Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS)

(1) Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina kuģošanas informācijas centralizētu un elektronisku apmaiņu, lai jūras satiksmi padarītu efektīvāku.

(2) Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) pilda nacionālās SafeSeaNet sistēmas funkcijas un nodrošina informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmu.

(3) Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iekļaujamo informāciju un tās aprites kārtību, šīs sistēmas lietotājus, kārtību, kādā tiem tiek piešķirtas un anulētas piekļuves tiesības, kā arī šo tiesību apjomu nosaka Ministru kabinets.

41.³ pants. Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) un Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēma

(1) Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ir SOLAS konvencijā noteiktā identifikācijas un sekošanas sistēma, kas automātiski sniedz informāciju par kuģi citiem kuģiem un institūcijām krastā.

(2) Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēma ir SOLAS konvencijā noteiktā identifikācijas un sekošanas sistēma, kas nodrošina kuģu identifikāciju un sekošanu tiem lielos attālumos.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbības nodrošināšanas, kā arī šīs sistēmas datu izmantošanas un aprites kārtību;

2) Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbības nodrošināšanas kārtību, tai skaitā sistēmā iesaistīto personu pienākumus.”

45.pants. Radioziņojumi

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām. Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu un kuģu sniegto aizsardzības informāciju.

(2) (Izslēgta ar 28.10.2004. likumu.)

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros.

6. Izslēgt 45. panta trešo daļu.

6. Izslēgt 45. panta trešo daļu.

Pārejas noteikumi

...................................

40. Ministru kabinets līdz 2017. gada 30. novembrim izdod šā likuma 46. panta otrajā daļā minētos noteikumus par meklēšanas un glābšanas darbiem jūrā Koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas avārijas gadījumos, par kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC) un tā apakšcentru darbība, un par Latvijas atbildības rajonu. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 30. novembrim piemērojami Ministru kabineta 2003. gada 2. decembra noteikumi Nr. 674 "Noteikumi par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 41. un 42. punktu šādā redakcijā:

“41. Grozījums šā likuma 5. pantā par tā papildināšanu ar 6.¹ punktu, grozījumi šā likuma 6. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar 12.¹ punktu un 13. un 13.¹ punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 7. panta pirmajā daļā par tās 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, papildināšanu ar 4.¹ punktu un 6. punkta izslēgšanu un grozījums šā likuma 45. pantā par tā trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

42. Šā likuma 41.² un 41.³ pants stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus noteikumus.”

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 41. un 42. punktu šādā redakcijā:

“41. Grozījums šā likuma 5. pantā par tā papildināšanu ar 6.¹ punktu, grozījumi šā likuma 6. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar 12.¹ punktu un 13. un 13.¹ punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 7. panta pirmajā daļā par tās 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, papildināšanu ar 4.¹ punktu un 6. punkta izslēgšanu un grozījums šā likuma 45. pantā par tā trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

42. Šā likuma 41.² un 41.³ pants stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus noteikumus.”