Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija (ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205.nr.; 2011, 196.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205.nr.; 2011, 196.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietekme uz vidi — paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību;

2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — ietekmes novērtējums) — procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;

1. Papildināt 1.pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2¹) ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk arī — sākotnējais izvērtējums) — procedūra, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu;”.

1. Papildināt 1.pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk arī — sākotnējais izvērtējums) — procedūra, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu;”.

3) paredzētā darbība — aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai mazpārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

4) ierosinātājs — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura gatavojas veikt paredzēto darbību un ir iesniegusi kompetentajai institūcijai iesniegumu par attiecīgās darbības veikšanu;

5) pārrobežu ietekme — jebkura paredzētās darbības izraisīta ietekme teritorijā, kas pakļauta ietekmētās valsts jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas Latvijas vai citas valsts jurisdikcijā esošajā teritorijā;

6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — stratēģiskais novērtējums) — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) vides pārskats — atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk — plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.

3.pants. Ietekmes novērtējuma principi

Ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tai skaitā no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem;

3) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu);

4) sabiedrībai — fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

4¹) ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;

5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

2.  3.pantā:

izslēgt 5.punktā vārdus “un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips)”;

2.  3.pantā:

izslēgt 5.punktā vārdus “un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips)”;

6) novērtējums izdarāms, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu "piesārņotājs maksā", piesardzības un izvērtēšanas principu.

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”

3. Papildināt likumu ar 3.² pantu šādā redakcijā:

3. Papildināt likumu ar 3.² pantu šādā redakcijā:

“3.² pants. Sākotnējā izvērtējuma nepieciešamība

“3.² pants. Sākotnējā izvērtējuma nepieciešamība

(1) Sākotnējais izvērtējums nepieciešams:

(1) Sākotnējais izvērtējums nepieciešams:

1) šā likuma 2.pielikumā minētajām paredzētajām darbībām;

1) šā likuma 2.pielikumā minētajām paredzētajām darbībām;

2) paredzētajām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt šā likuma 4.¹ pantā minētās teritorijas;

2) paredzētajām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt šā likuma 4.¹ pantā minētās teritorijas;

3) izmaiņām esošajās darbībās:

3) izmaiņām esošajās darbībās:

a) ja izmaiņas atbilst šā likuma 2.pielikumā minētajām robežvērtībām,

a) ja izmaiņas atbilst šā likuma 2.pielikumā minētajām robežvērtībām,

b) ja izmaiņu rezultātā tiks sasniegtas vai pārsniegtas šā likuma 2.pielikumā minētās robežvērtības un izmaiņu apjoms ir 25 procenti no minētās robežvērtības un vairāk,

b) ja izmaiņu rezultātā tiks sasniegtas vai pārsniegtas šā likuma 2.pielikumā minētās robežvērtības un izmaiņu apjoms ir 25 procenti no minētās robežvērtības un vairāk,

c) ja citas izmaiņas akceptētajās, notiekošajās vai pabeigtajās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1. un 2.pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

c) ja citas izmaiņas akceptētajās, notiekošajās vai pabeigtajās darbībās, kuras ir saistītas ar šā likuma 1. un 2.pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

4) vairākām līdzīgām paredzētajām darbībām, kuras ietekmē vienu un to pašu teritoriju un kuru izmaiņu rezultātā summāri tiks sasniegtas šā likuma 1. vai 2.pielikumā minētās robežvērtības;

4) vairākām līdzīgām paredzētajām darbībām, kuras ietekmē vienu un to pašu teritoriju un kuru izmaiņu rezultātā summāri tiks sasniegtas šā likuma 1. vai 2.pielikumā minētās robežvērtības;

5) citām paredzētajām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt vidi, ņemot vērā šā likuma 11.pantā minētos kritērijus.

1

Deputāts E.Smiltēns

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Ābele

Izteikt likumprojekta 3.² panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) citām paredzētajām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt vidi, ņemot vērā šā likuma 11.pantā minētos kritērijus, izņemot valsts nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukciju.”

Neatbalstīts

5) citām paredzētajām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt vidi, ņemot vērā šā likuma 11.pantā minētos kritērijus.

(2) Vērtējot darbības izmaiņu apjomu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, ņem vērā plānoto un pēdējo piecu gadu laikā veikto izmaiņu summu vai plānoto un kopš iepriekšējā sākotnējā izvērtējuma pabeigšanas veikto izmaiņu summu.”

(2) Vērtējot darbības izmaiņu apjomu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, ņem vērā plānoto un pēdējo piecu gadu laikā veikto izmaiņu summu vai plānoto un kopš iepriekšējā sākotnējā izvērtējuma pabeigšanas veikto izmaiņu summu.”

4.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamība

(1) Ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām darbībām:

4.  4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ietekmes novērtējums nepieciešams:

4. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ietekmes novērtējums nepieciešams:

1) kuras ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

1) paredzētajām darbībām, kuras ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

1) paredzētajām darbībām, kuras ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

2) paredzētajām darbībām saskaņā ar sākotnējo izvērtējumu;

2) paredzētajām darbībām saskaņā ar sākotnējo izvērtējumu;

3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija:

3) paredzētajām darbībām saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) paredzētajām darbībām saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

a) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem,

4) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā šo darbību kopējo un savstarpējo ietekmi;

4) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā šo darbību kopējo un savstarpējo ietekmi;

b) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi,

5) izmaiņām esošajās darbībās:

5) izmaiņām esošajās darbībās:

c) (izslēgts ar 15.09.2005. likumu).

a) ja izmaiņas atbilst šā likuma 1.pielikumā minētajām robežvērtībām,

a) ja izmaiņas atbilst šā likuma 1.pielikumā minētajām robežvērtībām,

b) ja izmaiņu rezultātā tiks sasniegtas vai pārsniegtas šā likuma 1.pielikumā minētās robežvērtības,

b) ja izmaiņu rezultātā tiks sasniegtas vai pārsniegtas šā likuma 1.pielikumā minētās robežvērtības,

c) ja izmaiņas paredzētas šā likuma 1.pielikumā minētajā objektā, kuram ietekmes novērtējums līdz šim nav veikts, un ja izmaiņu apjoms ir 50 procenti no šā likuma 1.pielikumā minētās robežvērtības.”;

c) ja izmaiņas paredzētas šā likuma 1.pielikumā minētajā objektā, kuram ietekmes novērtējums līdz šim nav veikts, un izmaiņu apjoms ir 50 procenti no šā likuma 1.pielikumā minētās robežvērtības.”;

(2) Ja paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālās vides pārvaldes vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētajai paredzētajai darbībai. Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

(2¹) Tehniskajos noteikumos ietvertās vides aizsardzības prasības reģionālās vides pārvaldes vadītājs var grozīt visā tehnisko noteikumu darbības laikā.

izslēgt otro un 2.¹ daļu;

izslēgt otro un 2.¹ daļu;

(3) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, arī tiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, un to grozījumiem, ja attiecīgos plānošanas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā paredzēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

aizstāt trešajā daļā vārdus “vai pašvaldības institūcija” ar vārdiem “pašvaldību institūcija, cita atvasināta publiska persona vai cits subjekts, kuram deleģēts valsts pārvaldes uzdevums vai valsts īpašuma apsaimniekošana”.

aizstāt trešajā daļā vārdus “vai pašvaldības institūcija” ar vārdiem “pašvaldību institūcija, cita atvasināta publiska persona vai cits subjekts, kuram deleģēts valsts pārvaldes uzdevums vai valsts īpašuma apsaimniekošana”.

 (4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās daļas 1.punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta trešajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar ārkārtas situācijām;

3) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.

(7) Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes novērtējumu paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ja ietekmes novērtējuma procedūras piemērošana var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo paredzēto darbību mērķu sasniegšanu.6

4.¹ pants. Paredzētās darbības Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000)

(1) Ja paredzēta darbība, kuras īstenošana saskaņā ar šā likuma 6.pantā minētās kompetentās institūcijas lēmumu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), bet kura nav minēta šā likuma 1. pielikumā un kuras īstenošanai nav jāveic ietekmes novērtējums saskaņā ar šā likuma 14.pantu, tās ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtē saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību.

2

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs  R.Naudiņš

Aizstāt 4.¹ panta pirmajā daļā skaitli un vārdu „14.pantu” ar skaitli un vārdu  „14. ¹ pantu”.

Atbalstīts

5. Aizstāt 4.¹ panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “14.pantu” ar skaitli un vārdu “14.¹ pantu”.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atsevišķo kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja paredzētajai darbībai veic ietekmes novērtējumu un šīs darbības īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), veic novērtējumu par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) un novērtējuma ziņojumu ietver ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā (turpmāk — ziņojums) saskaņā ar normatīvajos aktos par ietekmes novērtējumu noteikto kārtību.

6.¹ pants. Ietekmes novērtējuma procesa termiņi

(1) Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu 20 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(2) Ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu, kompetentā institūcija lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem 20 dienu laikā pēc sākotnējā izvērtējuma rezultātu saņemšanas.

5. Aizstāt 6.¹ panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde” ar vārdiem “Valsts vides dienests”.

6. Aizstāt 6.¹ panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde” ar vārdiem “Valsts vides dienests”.

(3) Kompetentā institūcija izsniedz ietekmes novērtējuma programmu (turpmāk — programma) 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja kompetentajai institūcijai nepieciešama informācija no ierosinātāja, tā pagarina programmas izsniegšanas termiņu par laikposmu, kādā ierosinātājs sniedzis informāciju.

(4) Kompetentā institūcija izsniedz atzinumu par ziņojumu 60 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas. Ja kompetentā institūcija saskaņā ar šā likuma 20.panta otro daļu pieprasa informāciju no ierosinātāja, termiņš atzinuma sniegšanai tiek pagarināts par laikposmu, kādā ierosinātājs sniedzis informāciju. Ja nepieciešams, kompetentā institūcija atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam var pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu, bet ne vairāk kā par vienu mēnesi.

 (5) Ja paredzētās darbības veikšanai saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atzinumu, kompetentā institūcija atzinumu sniedz 45 dienu laikā pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas.

(6) Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija lēmumu par paredzētās darbības akceptu pieņem 60 dienu laikā pēc šā likuma 22.panta pirmajā daļā minēto ierosinātāja dokumentu saņemšanas.

7.pants. Paredzētās darbības pieteikšana kompetentajā institūcijā

(1) Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, ja ierosinātājs paredzējis veikt darbību:

1) kura saistīta ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) kuras ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

6. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierosinātājs paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 4.panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā, piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

7. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierosinātājs paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 4.panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā, piesaka kompetentajai institūcijai, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana Valsts vides dienestā

8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana Valsts vides dienestam

 (1) Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(1) Paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 3.² panta pirmajā daļā, ierosinātājs piesaka Valsts vides dienestā, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(1) Paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 3.² panta pirmajā daļā, ierosinātājs piesaka Valsts vides dienestam, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

 (2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

(2) Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz šīs darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

8.¹ pants. Paredzētās darbības pieteikšana Valsts vides dienestam

Paredzēto darbību, kuru plānots veikt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ierosinātājs piesaka Valsts vides dienestam, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kurā norāda vismaz divas alternatīvas attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem. Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), ierosinātājs iesniegumā norāda visus iespējamos risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

8. Izslēgt 8.¹ pantu.

9. Izslēgt 8.¹ pantu.

10.pants. Paredzētās darbības, kurām nepieciešams ietekmes sākotnējais izvērtējums

Saskaņā ar šā likuma 8.pantu reģionālajā vides pārvaldē pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk — sākotnējais izvērtējums), lai, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā minētajiem kritērijiem, noteiktu, vai attiecīgajām paredzētajām darbībām ir nepieciešams ietekmes novērtējums.

9. Aizstāt 10.pantā vārdus “reģionālajā vides pārvaldē pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk — sākotnējais izvērtējums)” ar vārdiem “Valsts vides dienestā pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic sākotnējais izvērtējums”.

10. Aizstāt 10.pantā vārdus “reģionālajā vides pārvaldē pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk — sākotnējais izvērtējums)” ar vārdiem “Valsts vides dienestam pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic sākotnējais izvērtējums”.

12.pants. Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

10. Izteikt 12., 13. un 14.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

11. Izteikt 12., 13. un 14.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

Sākotnējo izvērtējumu veic attiecīgā reģionālā vides pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienests.

(1) Sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienests.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicams sākotnējais izvērtējums.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicams sākotnējais izvērtējums.

(3) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par atteikumu veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

(3) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par atteikumu veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

(4) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par sākotnējā izvērtējuma pārtraukšanu, ja, veicot sākotnējo izvērtējumu, konstatē, ka paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

(4) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par sākotnējā izvērtējuma pārtraukšanu, ja, veicot sākotnējo izvērtējumu, konstatē, ka paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

(5) Valsts vides dienesta lēmumu, ar kuru tas atsaka vai pārtrauc veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, var apstrīdēt kompetentajā institūcijā. Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(5) Valsts vides dienesta lēmumu, ar kuru tas atsaka vai pārtrauc veikt sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, var apstrīdēt kompetentajā institūcijā. Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

13.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

13.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

Sākotnējā izvērtējuma rezultātu reģionālā vides pārvalde kopā ar paredzētās darbības iesniegumu nosūta kompetentajai institūcijai lēmuma pieņemšanai.

(1) Valsts vides dienests sākotnējā izvērtējuma rezultātu kopā ar izvērtējumā apkopoto informāciju un paredzētās darbības iesniegumu nosūta kompetentajai institūcijai lēmuma pieņemšanai.

(1) Valsts vides dienests sākotnējā izvērtējuma rezultātu kopā ar izvērtējumā apkopoto informāciju un paredzētās darbības iesniegumu nosūta kompetentajai institūcijai lēmuma pieņemšanai.

(2) Ja saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību. Tehniskos noteikumus izdod arī citos gadījumos, kas norādīti šā panta ceturtajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos.

(2) Ja saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību. Tehniskos noteikumus izdod arī citos gadījumos, kas norādīti šā panta ceturtajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos.

(3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts vides dienests var grozīt vides aizsardzības prasības visā tehnisko noteikumu darbības laikā.

(3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts vides dienests var grozīt vides aizsardzības prasības visā tehnisko noteikumu darbības laikā.

(4) Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

(4) Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

14.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprinājums

14.pants. Konsultācijas ar pašvaldību par paredzēto darbību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas

14.pants. Konsultācijas ar pašvaldību par paredzēto darbību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas

 (1) Ja pēc saņemtā iesnieguma izskatīšanas kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībām un citai likumā noteiktajai institūcijai par ietekmes novērtējuma uzsākšanu, kā arī ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību.

(1) Ierosinātājs par paredzēto darbību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzēto darbību. Konsultāciju laikā apspriež paredzētās darbības īstenošanas iespējas pašvaldības teritorijā. Par paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību vai par kurām Ministru kabinets pieņem lēmumu par atļauju uzsākt darbību (paredzētās darbības akcepts), konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.

3

Atbildīgā komisija

Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību vai attiecībā uz kurām Ministru kabinets pieņem lēmumu par atļauju uzsākt darbību (paredzētās darbības akcepts), konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.

Atbalstīts

(1) Ierosinātājs pirms paredzētās darbības ietekmes novērtējuma veikšanas konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā. Paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību vai attiecībā uz kurām Ministru kabinets pieņem lēmumu par atļauju uzsākt darbību (paredzētās darbības akcepts), konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas.

 (2) Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

(4) (Izslēgta ar 10.06.2010. likumu)

(2) Pašvaldība 15 dienu laikā pēc konsultācijām par paredzēto darbību sagatavo un nosūta ierosinātājam informāciju, kurā sniedz viedokli par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.”

(2) Pašvaldība izvērtē paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā un 15 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas nosūta tam savu viedokli par paredzētās darbības atbilstību šīs pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.”

(2) Pašvaldība izvērtē paredzētās darbības īstenošanas iespējas savā teritorijā un 15 dienu laikā pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas nosūta tam savu viedokli par paredzētās darbības atbilstību šīs pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.”

11. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

„14.¹ pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprināšana

12. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

“14.¹ pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprināšana

(1) Ja kompetentā institūcija pieņem lēmumu, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībām un citai likumā noteiktajai institūcijai par ietekmes novērtējuma uzsākšanu, kā arī ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību.

(1) Ja kompetentā institūcija pieņem lēmumu, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībām un citai likumā noteiktajai institūcijai par ietekmes novērtējuma uzsākšanu, kā arī ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību.

(2) Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, Valsts vides dienestam, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā plānota paredzētā darbība, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, Valsts vides dienestam, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā plānota paredzētā darbība, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

(4) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par atteikumu veikt ietekmes novērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

(4) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par atteikumu veikt ietekmes novērtējumu, ja paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

(5) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par ietekmes novērtējuma pārtraukšanu, ja ietekmes novērtējuma laikā konstatē, ka paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

(5) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par ietekmes novērtējuma pārtraukšanu, ja ietekmes novērtējuma laikā konstatē, ka paredzētā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

1) paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam;

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

2) Ministru kabinets atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir izdevis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto kompetentās institūcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(7) Kompetentā institūcija pati vai pēc ierosinātāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka paredzētās darbības, kurām piemērots ietekmes novērtējums un kuras rada ietekmi uz vienu un to pašu teritoriju un ir līdzīgas, novērtējamas apvienotā procedūrā.

(7) Kompetentā institūcija pati vai pēc ierosinātāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka paredzētās darbības, kurām piemērots ietekmes novērtējums un kuras rada ietekmi uz vienu un to pašu teritoriju un ir līdzīgas, novērtējamas apvienotā procedūrā.

(8) Kompetentā institūcija lēmumā par ietekmes novērtējuma apvienoto procedūru noteic, ka ietekmes novērtējuma laikā ir apvienojama:

(8) Kompetentā institūcija lēmumā par ietekmes novērtējuma apvienoto procedūru noteic, ka ietekmes novērtējuma laikā ir apvienojama:

1) sākotnējā sabiedriskā apspriešana;

1) sākotnējā sabiedriskā apspriešana;

2) ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošana;

2) ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošana;

3) sabiedriskā apspriešana.”

3) sabiedriskā apspriešana.”

22.pants. Paredzētās darbības akceptēšana

(1) Lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai likumā noteiktajai institūcijai iesniegumu, ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.

(2) Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.

(3) Ja paredzēto darbību plānots veikt vairāku pašvaldību teritorijā, tā uzskatāma par akceptētu, ja lēmumu par šīs darbības akceptēšanu ir pieņēmušas visas attiecīgās pašvaldības.

12. Papildināt 22.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja paredzēto darbību, kas saistīta ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību, plānots veikt vairāku pašvaldību teritorijā un pašvaldības akceptējušas atšķirīgus paredzētās darbības vietas risinājumus, galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets.”

13. Papildināt 22.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja paredzēto darbību, kas saistīta ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību, plānots veikt vairāku pašvaldību teritorijā un pašvaldības akceptējušas atšķirīgus paredzētās darbības vietas risinājumus, galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets.”

 (4) Ja paredzētajai darbībai ir pārrobežu ietekme, attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu, izvērtē arī ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.

(5) Lēmumu akceptēt vai neakceptēt Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā paredzēto darbību pieņem Ministru kabinets.

(6) Paredzēto darbību akceptē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

13. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

14. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

 (1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(1) Jebkurš saskaņā ar šo likumu pieņemts lēmums, arī darbība vai bezdarbība, nedrīkst pārkāpt vai ignorēt normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(1) Jebkurš saskaņā ar šo likumu pieņemts lēmums, arī darbība vai bezdarbība, nedrīkst pārkāpt vai ignorēt normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

(2) Ja ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību, ikvienam ir tiesības iesniegt:

(2) Ja ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību, ikvienam ir tiesības iesniegt:

 1) par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par ziņojumu vai vides pārskatu, — kompetentajai institūcijai;

1) kompetentajai institūcijai sūdzību par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par ziņojumu vai vides pārskatu;

1) kompetentajai institūcijai sūdzību par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par ziņojumu vai vides pārskatu;

2) par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sūdzību par kompetentās institūcijas lēmumu, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto sūdzību.

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sūdzību par kompetentās institūcijas lēmumu, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto sūdzību.

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, — tiesā.

(3) Kompetentajai institūcijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, izskatot sūdzību, ir tiesības uzdot ierosinātājam vai izstrādātājam nodrošināt normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procedūrā. Ja ierosinātājs vai izstrādātājs neņem vērā kompetentās institūcijas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli, kompetentā institūcija, sagatavojot atzinumu, izvērtē ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību un, ja nepieciešams, atzinumā norāda ierosinātāja vai izstrādātāja pārkāpumus attiecībā uz sabiedrības līdzdalības nenodrošināšanu vai informācijas nesniegšanu.

(3) Kompetentajai institūcijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, izskatot sūdzību, ir tiesības uzdot ierosinātājam vai izstrādātājam nodrošināt normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā. Ja ierosinātājs vai izstrādātājs neņem vērā kompetentās institūcijas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli, kompetentā institūcija, sagatavojot atzinumu, izvērtē ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību un, ja nepieciešams, atzinumā norāda ierosinātāja vai izstrādātāja pārkāpumus attiecībā uz sabiedrības līdzdalības nenodrošināšanu vai informācijas nesniegšanu.

(4) Šā panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

4

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Naudiņš

Izteikt 26. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.””

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.5

5

Atbildīgā komisija

Izteikt 26. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par paredzētās darbības akceptu vai lēmumu par plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

(4) Lēmumu par paredzētās darbības akceptu vai lēmumu par plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.janvārim izveido kompetento institūciju.

38

2. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību uzsāk kompetentā institūcija.

39

3. (Izslēgts ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

40

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

2) Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.278 "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

41

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim sagatavo un apstiprina šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

42

6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju un plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot:

1) gadījumus, kad pēc informācijas saņemšanas kompetentā institūcija, ņemot vērā šā likuma 23.² pantā minētos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un plānošanas dokumenta izstrādes stadiju, pieņem lēmumu par stratēģiskā vides novērtējuma nepieciešamību;

2) šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

43

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

44

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

45

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

46

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.);

2) Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.).

47

11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā likuma 4.¹ pantā, 19.panta ceturtajā daļā, 22.panta piektajā daļā un 23.⁵ panta 7.² daļā minētos noteikumus.

48

12. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.117 "Noteikumi par Valsts vides dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

49

13. Grozījumi šā likuma 5.pantā attiecībā uz ierosinātāja pienākumu maksāt valsts nodevu par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

50

14. Grozījumi šā likuma 4.¹ panta trešajā daļā, 14.panta pirmajā un trešajā daļā, 20.¹ panta piektajā, sestajā, 6.¹ un 6.² daļā un 21.panta otrajā daļā, 26.panta otrās daļas 1.punktā, kā arī grozījumi attiecībā uz šā likuma 15.panta pirmās daļas, 16.panta ceturtās daļas, 17., 20., 22.panta un 24.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 3.¹ panta, 14.panta ceturtās daļas, 18. un 19.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 6.¹ pantu stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

51

15. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta piektajā daļā, 20.panta piektajā un septītajā daļā, kā arī 22.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

52

16. Šā likuma 1.pielikuma 31.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

14. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“17. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 13.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumi Nr.91 “Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums”.

18. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.83 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

15. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma grozījumi par 4.panta otrās un 2.¹ daļas izslēgšanu, 12. un 13.panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījumi 1. un 2.pielikumā stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

18. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.83 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

19. Šā likuma grozījumi par 4.panta otrās un 2.¹ daļas  izslēgšanu, 12. un 13. panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījumi 1. un 2.pielikumā stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.”

19. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 13.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumi Nr.91 “Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums”.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

15. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

16. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1985.gada 27.jūnija direktīvas 85/337/EEK par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificētā redakcija);";

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificētā redakcija);”;

2) Eiropas Padomes 1997.gada 3.marta direktīvas 97/11/EK, ar kuru groza direktīvu 85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

3) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un regulā (EK) Nr. 1013/2006. (Dokuments attiecas uz EEZ.)

izslēgt 2., 6. un 7.punktu.

izslēgt 2., 6. un 7.punktu.

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
1.pielikums

Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams

1. Iekārtas, kas paredzētas jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu diennaktī.

55

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 100 megavatu vai lielāku jaudu.

56

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas). (Atomelektrostacijas vai cita kodolreaktora darbība uzskatāma par pārtrauktu, kad visa kodoldegviela un citi radioaktīvi piesārņotie elementi ir pilnībā aizvākti no iekārtas atrašanās vietas.)

57

4. Iekārtas, kas paredzētas apstarotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei.

58

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) apstarotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) apstarotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) apstarotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas.

6. Integrētas čuguna vai tērauda ražotnes un iekārtas krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.

60

7. Iekārtas, kas paredzētas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) ja azbestcementa produktu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

2) ja abrazīvo materiālu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā.

61

8. Iekārtas, kas paredzētas rūpnieciskai turpmāk minēto vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus:

1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoši (vienkārši vai salikti) minerālmēsli;

3) augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi;

4) farmaceitiskie produkti, kuru ražošanā tiek izmantoti ķīmiskie un bioloģiskie procesi;

5) sprāgstvielas.

9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

16.  1.pielikumā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Jaunu dzelzceļa līniju būvniecība, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk.”;

17.  1.pielikumā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Jaunu dzelzceļa līniju būvniecība, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk.”;

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

64

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.

65

11.¹ Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.

papildināt pielikumu ar 11.² punktu šādā redakcijā:

“11.² Jaunbūvējami autoceļi, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk.”;

papildināt pielikumu ar 11.² punktu šādā redakcijā:

“11.² Jaunbūvējami autoceļi, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk.”;

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

67

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas, kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas.

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Bīstamo atkritumu apglabāšanas vietas, kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas.”;

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Bīstamo atkritumu apglabāšanas vietas, kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas.”;

papildināt pielikumu ar 14.¹ un 14.² punktu šādā redakcijā:

papildināt pielikumu ar 14.¹ un 14.² punktu šādā redakcijā:

“14.¹ Bīstamo atkritumu bioloģiskās, fizikālās un mehāniskās pārstrādes un apstrādes iekārtas, ja to jauda ir 10 000 tonnu gadā un vairāk.

“14.¹ Bīstamo atkritumu bioloģiskās, fizikālās un mehāniskās pārstrādes un apstrādes iekārtas, ja to jauda ir 10 000 tonnu gadā un vairāk.

14.² Bīstamo atkritumu šķirošanas iekārtas, ja to jauda ir 20 000 tonnu gadā un vairāk.”;

14.² Bīstamo atkritumu šķirošanas iekārtas, ja to jauda ir 20 000 tonnu gadā un vairāk.”;

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas.

70

16. Sadzīves atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja pārstrādes apjoms ir 10 tonnu un vairāk diennaktī.

71

17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja gada kopējā aprite ir 10 miljoni kubikmetru un vairāk.

72

17.¹ Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja šo resursu pārdales mērķis ir novērst iespējamo ūdens trūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus kubikmetru gadā.

73

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 procentus no tā plūsmas.

74

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 150 000 cilvēkekvivalentu.

20. Projekti, kas paredz naftas un dabasgāzes ieguvi komerciālos nolūkos.76

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Projekti, kas paredz ogļūdeņražu ieguvi komerciālos nolūkos.”;

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Projekti, kas paredz ogļūdeņražu ieguvi komerciālos nolūkos.”;

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu aizturēšanai vai pastāvīgai uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonu kubikmetru.

77

22. Cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 milimetru un garums — 40 kilometru:

1) naftas, gāzes un ķīmisko produktu transportēšanai;

2) uztvertā oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanai uz uzglabāšanas vietu, tai skaitā ar cauruļvadu tīklu saistītās kompresijas stacijas.

78

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85 000 vietu broileriem;

2) 60 000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem;

4) 900 vietām sivēnmātēm.

79

24. Rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas;

2) papīra un kartona ražošanai, ja to jauda pārsniedz 50 000 tonnu gadā.80

25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi 25 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguvi 150 hektāru vai lielākā platībā.

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Derīgo izrakteņu ieguve 25 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 150 hektāru vai lielākā platībā.”;

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Derīgo izrakteņu ieguve 25 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 150 hektāru vai lielākā platībā.”;

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums ir lielāks par 15 kilometriem un spriegums — 110 kilovoltu vai vairāk.

papildināt pielikumu ar 26.¹ punktu šādā redakcijā:

“26¹) Vēja elektrostaciju būvniecība, ja to:

papildināt pielikumu ar 26.¹ punktu šādā redakcijā:

“26.¹ Vēja elektrostaciju būvniecība, ja to:

1) skaits ir 15 elektrostaciju un vairāk;

1) skaits ir 15 elektrostaciju un vairāk;

2) kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk.”;

2) kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk.”;

59

62

63

66

68

69

75

81

82

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50 000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20 000 tonnu un vairāk.

83

28. (Izslēgts ar 19.06.2003. likumu.)

84

29. Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu ieviešanas (introdukcijas) projekti.85

30. Jebkuras pārmaiņas darbībās, kas saistītas ar šajā pielikumā minētajiem objektiem, ja šīs pārmaiņas atbilst šajā pielikumā noteiktajām robežvērtībām.86

izslēgt 30.punktu.

izslēgt 30.punktu.

31. Ģeoloģiskajās struktūrās ierīkotas oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietas, kas atrodas Latvijas teritorijā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Ietekmes novērtējums nav nepieciešams uzglabāšanas vietām, kur oglekļa dioksīdu uzglabā jaunu produktu un procesu pētniecības, izstrādes vai testēšanas vajadzībām, ja kopējais paredzētais oglekļa dioksīda uzglabāšanas apjoms ir mazāks nekā 100 000 tonnu.

87

32. Oglekļa dioksīda uztveršanai paredzētu iekārtu ierīkošana, lai oglekļa dioksīdu uzglabātu ģeoloģiskajās struktūrās:

1) ja oglekļa dioksīdu uztver no šajā pielikumā minētajām darbībām (iekārtām);

2) ja gadā uztvertais oglekļa dioksīda apjoms ir 1,5 megatonnas vai lielāks.

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
2.pielikums

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

17.  2.pielikumā:

18.  2.pielikumā:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa un meža zemes transformācija, ja šīs zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

izslēgt 1.punkta 1.apakšpunktā vārdus “un meža zemes transformācija”;

izslēgt 1.punkta 1.apakšpunktā vārdus “un meža zemes transformācija”;

2) daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) saimnieciskie ūdens projekti, arī meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

izteikt 1.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) šādi ūdenssaimniecības projekti:

a) jauni ūdenssaimniecības projekti, tai skaitā jaunu meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu būvniecība, ja to zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem,

b) esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu rekonstrukcija, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;”;

6

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs  R.Naudiņš

aizstāt 2.pielikumā 1.punkta 3.b) apakšpunktā vārdu „rekonstrukciju” ar vārdu „pārbūve”.

Atbalstīts

izteikt 1.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) šādi ūdenssaimniecības projekti:

a) jauni ūdenssaimniecības projekti, tai skaitā jaunu meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu būvniecība, ja to zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem,

b) esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;”;

4) apmežošana, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

papildināt 1.punkta 4.apakšpunktu pēc vārda “apmežošana” ar vārdiem “un atmežošana”;

papildināt 1.punkta 4.apakšpunktu pēc vārda “apmežošana” ar vārdiem “un atmežošana”;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000 mājputniem,

d) saimniecībām, kurās ir 500 liellopu,

e) saimniecībām, kurās ir 250 liellopu, ja šajās saimniecībās nav pietiekamas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kūtsmēslu izkliedei (nosakot pieļaujamās dzīvnieku vienības — 1,7 dzīvnieku vienības uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes);

6) zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 10 hektārus, zivju audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

7) jūras teritoriju atgūšana;

8) Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi piecu hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguvi 25 hektāru vai lielākā platībā;

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve, tīrot vai padziļinot virszemes ūdens objektus vai jūru (izņemot ostas akvatorijas remonta padziļināšanu sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja kopējais izrakteņu ieguves apjoms ir 1000 kubikmetru un vairāk;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi radioaktīvo atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) derīgo izrakteņu ieguve 5 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 25 hektāru vai lielākā platībā;”;

izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) derīgo izrakteņu ieguve 5 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 25 hektāru vai lielākā platībā;”;

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un dabasgāzes un citas degošas gāzes pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

izteikt 3.punkta 7. un 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“7) hidroelektrostaciju būvniecība, ja:

izteikt 3.punkta 7. un 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“7) hidroelektrostaciju būvniecība, ja:

a) tiek būvēta jauna hidroelektrostacija,

a) tiek būvēta jauna hidroelektrostacija,

b) tiek rekonstruēta esoša hidroelektrostacija, tādējādi ietekmējot hidroloģisko vai hidroģeoloģisko režīmu;

b) tiek rekonstruēta esoša hidroelektrostacija, tādējādi ietekmējot hidroloģisko vai hidroģeoloģisko režīmu;

8) vēja elektrostaciju būvniecība, ja būves augstums pārsniedz 20 metrus;

8) vēja elektrostaciju būvniecība, ja:

8) vēja elektrostaciju būvniecība, ja:

a) to skaits ir 5 elektrostacijas un vairāk,

a) to skaits ir 5 elektrostacijas un vairāk,

b) to jauda ir 5 megavati un vairāk,

b) to jauda ir 5 megavati un vairāk,

c) tā paredzēta tuvāk nekā 500 metru attālumā no dzīvojamām mājām, izņemot gadījumus, kad vēja elektrostacija paredzēta dzīvojamās mājas elektroapgādei un tās jauda ir 20 kilovatu un vairāk,

c) tā paredzēta tuvāk nekā 500 metru attālumā no dzīvojamām mājām, izņemot gadījumus, kad vēja elektrostacija paredzēta dzīvojamās mājas elektroapgādei un tās jauda ir 20 kilovatu un vairāk,

d) būves augstums pārsniedz 30 metrus un tā paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tuvāk nekā 1 kilometra attālumā no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, izņemot dabas pieminekļu — aizsargājamu akmeņu (dižakmeņu) un aizsargājamu koku (dižkoku) — teritoriju, vai no īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai izveidota mikrolieguma;”;

d) būves augstums pārsniedz 30 metrus un tā paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tuvāk nekā 1 kilometra attālumā no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, izņemot dabas pieminekļu — aizsargājamu akmeņu (dižakmeņu) un aizsargājamu koku (dižkoku) — teritoriju, vai no īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai izveidota mikrolieguma;”;

9) vēja elektrostaciju būvniecība Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

10) tādu oglekļa dioksīda uztveršanai paredzētu iekārtu ierīkošana, kuras nav minētas šā likuma 1.pielikumā.

91

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtas čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana), ietverot nepārtraukto metālliešanu, ja šo iekārtu jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) iekārtas melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) iekārtas metālu aizsargpārklājumu uzkausēšanai, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) melno metālu lietuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

4) krāsaino metālu kausēšanas iekārtas (arī krāsaino metālu sakausējumiem, izņemot dārgmetālus), kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija diennaktī vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla diennaktī (arī pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) metāla un plastmasas izstrādājumu virsmu apstrādes iekārtas, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

92

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas diennaktī;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas diennaktī vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

93

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Pārtikas rūpniecība:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku izcelsmes produktu iepakošana un konservēšana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku izcelsmes produktu iepakošana un konservēšana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena diennaktī (ja 50 tonnas diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnu piena diennaktī (ja 50 tonnu diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnu piena diennaktī (ja 50 tonnu diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās pārstrādā vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās pārstrādā vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

94

7) cietes rūpnieciska ražošana;

7) cietes rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

7) cietes rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju diennaktī;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnu zivju diennaktī;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnu zivju diennaktī;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

9) cukura rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk.”;

9) cukura rūpnieciska ražošana, ja ražošanas jauda ir 10 000 tonnu gadā vai 25 tonnas diennaktī un vairāk.”;

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas diennaktī;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla diennaktī;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas diennaktī;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

izteikt 8.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) skaidu plākšņu un finiera ražošana, ja ražošanas jauda ir 20 tonnu produkcijas diennaktī;”;

izteikt 8.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) skaidu plākšņu un finiera ražošana, ja ražošanas jauda ir 20 tonnu produkcijas diennaktī;”;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

96

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

izteikt 10.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana, ja to platība ir 2,5 hektāri un vairāk;”;

izteikt 10.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana, ja to platība ir 2,5 hektāri un vairāk;”;

2) pilsētvides attīstības projekti (piemēram, tirdzniecības centri, jaunu ūdensapgādes vai kanalizācijas ārējo tīklu būvniecība, ja to kopgarums pārsniedz 20kilometrus, vairāk nekā 300automašīnām paredzētas autostāvvietas);

97

3) dzelzceļa līniju būvniecība, ja to kopgarums pārsniedz vienu kilometru, un kravas pārkraušanas iekārtu un termināļu būvniecība, izņemot visu minēto objektu renovāciju (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

izteikt 10.punkta 3., 4. un 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) dzelzceļa infrastruktūras projekti:

izteikt 10.punkta 3., 4. un 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) dzelzceļa infrastruktūras projekti:

a) jaunu dzelzceļa līniju būvniecība, ja to garums pārsniedz 2,5 kilometrus, 

a) jaunu dzelzceļa līniju būvniecība, ja to garums pārsniedz 2,5 kilometrus, 

b) kravas pārkraušanas iekārtu un termināļu būvniecība, ja plānotais kravu apjoms ir 10 miljoni tonnu gadā un vairāk, izņemot minēto objektu renovāciju (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs  R.Naudiņš

aizstāt 10.punkta 3.apakšpunktā vārdu „renovāciju” ar vārdu „atjaunošana”.

Atbalstīts

b) kravas pārkraušanas iekārtu un termināļu būvniecība, ja plānotais kravu apjoms ir 10 miljoni tonnu gadā un vairāk, izņemot minēto objektu atjaunošanu (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums), izņemot helikopteru nosēšanās laukumu ierīkošanu medicīnas, glābšanas un militārajām vajadzībām;

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums), izņemot helikopteru nosēšanās laukumu ierīkošanu medicīnas, glābšanas un militārajām vajadzībām;

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) jauna ceļa būvniecība:

5) jauna ceļa būvniecība:

a) ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk,

a) ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk,

b) ja tas paredzēts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēts 100 metru attālumā no tās;”;

b) ja tas paredzēts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēts 100 metru attālumā no tās;”;

papildināt 10.punktu ar 5.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

“5¹) ostu un kuģu piestātņu, arī zvejas ostu, būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”;

papildināt 10.punktu ar 5.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

“5¹) ostu un kuģu piestātņu, arī zvejas ostu, būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”;

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

izteikt 10.punkta 6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“6) jaunu iekšējo ūdensceļu būvniecība, ja to garums ir 500 metru un vairāk;”;

izteikt 10.punkta 6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“6) jaunu iekšējo ūdensceļu būvniecība, ja to garums ir 500 metru un vairāk;”;

7) aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja un metro līniju būvniecība vai cita veida sliežu transports pasažieru pārvadāšanai;

izteikt 10.punkta 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) jaunu tramvaja un metro līniju būvniecība vai cita veida sliežu transports pasažieru pārvadāšanai, ja to garums ir 2 kilometri un vairāk;”;

izteikt 10.punkta 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) jaunu tramvaja un metro līniju būvniecība vai cita veida sliežu transports pasažieru pārvadāšanai, ja to garums ir 2 kilometri un vairāk;”;

11) dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas;

15) akveduktu vai maģistrālo ūdens cauruļvadu ierīkošana ūdens padevei lielos attālumos;

16) dambju, molu un citu būvju būvniecība plūdu novēršanai;

17) jūras krastu nostiprināšana;

18) tādu cauruļvadu ierīkošana oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanai, kuri nav minēti šā likuma 1.pielikumā, tai skaitā ar cauruļvadu tīklu saistītās kompresijas stacijas.

11. Pārējās darbības:

1) sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

izteikt 11.punkta 1. un 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana, ja tie atrodas ciemu un pilsētu robežās vai ja to garums ir 1 kilometrs un vairāk;

izteikt 11.punkta 1. un 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana, ja tie atrodas ciemu un pilsētu robežās vai ja to garums ir 1 kilometrs un vairāk;

2) atkritumu apglabāšanas un pārstrādes iekārtas (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) atkritumu apglabāšanas iekārtas (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtas (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”;

papildināt 11.punktu ar 2.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

“2¹) atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas, ja to jauda ir 5 tonnas diennaktī (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”;

papildināt 11.punktu ar 2.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

“2¹) atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas, ja to jauda ir 5 tonnas diennaktī (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”;

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas vai pārstrādes iekārtu uzstādīšana;

9) kapsētu ierīkošana [arī mājas (istabas) dzīvnieku kapsētu ierīkošana];

10) iekārtu būvniecība tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā;

11) bīstamo atkritumu šķirošanas laukumi;

12) ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

89

izteikt 11.punkta 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

“12) grunts novietņu ierīkošana aizsargājamās jūras teritorijās, izņemot aizsargājamās jūras teritorijas “Nida–Pērkone” un “Rīgas līča rietumu piekraste” neitrālajā zonā;”;

8

9

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs  R.Naudiņš

Izteikt 2.pielikuma 11.punkta 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

„12) ēku un būvju būvniecība, pārbūve, atjaunošana un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs  R.Naudiņš

izteikt 11.punkta 12.apakšpunktu kā likumprojekta 2.pielikuma 11.punkta 13.apakšpunktu šādā redakcijā:

„13) grunts novietņu ierīkošana aizsargājamās jūras teritorijās, izņemot aizsargājamās jūras teritorijas „Nida–Pērkone” un „Rīgas līča rietumu piekraste”.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt 11.punkta 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

“12) ēku un būvju būvniecība, pārbūve, atjaunošana un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;”;

papildināt 11.punktu ar 13.apakšpunktu šādā redakcijā:

“13) grunts novietņu ierīkošana aizsargājamās jūras teritorijās, izņemot aizsargājamās jūras teritorijas “Nida–Pērkone” un “Rīgas līča rietumu piekraste.”;

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

izteikt 12.punkta 2., 3. un 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātņu ierīkošana, ja tās paredzētas vairāk nekā 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļu uzņemšanai vienlaikus;

izteikt 12.punkta 2., 3. un 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātņu ierīkošana, ja tās paredzētas vairāk nekā 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļu uzņemšanai vienlaikus;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

3) viesnīcu, viesu namu vai viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi, ja tās var nodrošināt vairāk nekā 25 cilvēku uzņemšanu vienlaikus vai ja tās paredzētas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

10

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs  R.Naudiņš

svītrot  12.punkta 3. un 4.apakšpunktā vārdus: „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai”.

Atbalstīts

3) viesnīcu, viesu namu vai viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi, ja tās var nodrošināt vairāk nekā 25 cilvēku uzņemšanu vienlaikus vai ja tās paredzētas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana, ja tās var nodrošināt vairāk nekā 25 cilvēku uzņemšanu vienlaikus vai ja tās paredzētas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;”;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana, ja tās var nodrošināt vairāk nekā 25 cilvēku uzņemšanu vienlaikus vai ja tās paredzētas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;”;

5) tematisko parku ierīkošana.

99

100

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi (pārmaiņas darbībās, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).101

izslēgt 13.punktu.

izslēgt 13.punktu.

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, un kuras turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas.