Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

( 0 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Izdarīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205.nr.) šādus grozījumus:

IV nodaļa
Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai

16.pants. Pasākumu programmā norādāmie izņēmumi

(1) Pasākumu programmā norāda izņēmuma gadījumus, kad arī pēc nepieciešamo pasākumu īstenošanas jūras vides mērķus nevarēs sasniegt vai labu jūras vides stāvokli nevarēs panākt pilnībā šajā likumā noteiktajā termiņā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) darbība vai bezdarbība, par ko Latvija nav atbildīga;

2) dabas apstākļi, tai skaitā dabas stihijas, katastrofas vai nelabvēlīgu klimatisko parādību izraisīti apstākļi;

3) nepārvarama vara;

4) jūras fizikālo īpašību pārveidojumi vai izmaiņas, ko izraisījusi cilvēka darbība sabiedrības interesēs, ja tās uzskatāmas par svarīgākām nekā šīs darbības negatīvā ietekme uz vidi, kā arī jebkura pārrobežu ietekme.

(2) Ja jūras vides stāvokli nav iespējams uzlabot jūras dabisko īpašību dēļ un jūras vides mērķus nevarēs sasniegt vai labu jūras vides stāvokli nevarēs panākt pilnībā šajā likumā noteiktajā termiņā, to norāda Pasākumu programmā.

(3) Pasākumu programmā ietver pagaidu pasākumus, kas veicami, lai novērstu jūras vides stāvokļa turpmāku pasliktināšanos šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto apstākļu dēļ un mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona vai citu valstu jūras ūdeņiem. Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajos gadījumos Pasākumu programmā ietver pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu to, ka šādi pārveidojumi vai izmaiņas nepadara neiespējamu vai netraucē laba jūras vides stāvokļa panākšanu Baltijas jūras reģiona vai citu valstu jūras ūdeņos.

1. Izteikt 16.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pasākumu programmā ietver pagaidu pasākumus, kas veicami, lai novērstu jūras vides stāvokļa turpmāku pasliktināšanos šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto apstākļu dēļ un mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona vai citu valstu jūras ūdeņiem.”

1. Izteikt 16.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pasākumu programmā ietver pagaidu pasākumus, kas veicami, lai novērstu jūras vides stāvokļa turpmāku pasliktināšanos šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto apstākļu dēļ un mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona vai citu valstu jūras ūdeņiem.”

(4) Pasākumu programmā neietver pasākumus, kuri nav nepieciešami tāpēc, ka jūras vide nav būtiski apdraudēta, vai kuru izmaksas ir nepamatoti augstas salīdzinājumā ar jūras vides apdraudējumu, ja vien jūras vides stāvoklis turpmāk nepasliktināsies.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Pasākumu programmā raksturo tajā norādītos izņēmuma gadījumus un iesniedz Eiropas Komisijai izņēmumu piemērošanas un šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu neveikšanas pamatojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

VI nodaļa
Jūras izmantošanas pamatnoteikumi

19.pants. Publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru

(1) Publiska persona un privātpersona (turpmāk — jūras izmantotājs) jūru izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošiem normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras telpisko plānojumu.

(2) Atļauja vai licence ir nepieciešama šādām darbībām jūrā:

1) dabas resursu, izņemot zemes dzīles, izpēte, tai skaitā zinātniskās pētniecības nolūkā, kā arī zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma, kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību un Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;

2) zemes dzīļu izmantošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm;

3) zveja atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību;

4) mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk — būves), būvniecība, ierīkošana, arī ar to saistītā izpēte, un būvju ekspluatācija, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību, kā arī navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu, saskaņā ar šā likuma un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

5) virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana un tīrīšanas un padziļināšanas darbu gaitā izņemtās grunts novietošana grunts novietnēs jūrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu;

6) ostu darbībai nepieciešamo hidrotehnisko būvju būvniecība atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.

2. Papildināt 19.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošana.”

2. Papildināt 19.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošana.”

(3) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju (turpmāk — atļaujas vai licences laukums jūrā) šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.

3. Papildināt 19.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā šā panta otrās daļas 7.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Minēto rīkojumu, saskaņojot no kuģošanas drošības viedokļa ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija”, sagatavo atbildīgā ministrija, pamatojoties uz personas iesniegumu.”

3. Papildināt 19.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā šā panta otrās daļas 7.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Minēto rīkojumu, saskaņojot no kuģošanas drošības viedokļa ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija”, sagatavo atbildīgā ministrija, pamatojoties uz personas iesniegumu.”

(4) Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā nosakāms šā panta trešajā daļā minētais atļaujas vai licences laukums jūrā;

2) kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā;

3) kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja vai licence atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai šā panta otrās daļas 4.punktā minētajām darbībām;

4) prasības attiecībā uz būvju ierīkošanu, būvniecību jūrā un to ekspluatāciju, kā arī prasības attiecībā uz to nojaukšanu vai demontāžu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.

(5) Par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu šā panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību veikšanai jūras izmantotājs maksā valsts pamatbudžetā ikgadēju valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka nodevas maksāšanas kārtību un apmēru, kā arī atbrīvojumus no nodevas maksāšanas.

(6) Atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem.

(7) Nekāda šā panta otrajā daļā minētā darbība, arī izpēte, jūrā nav pieļaujama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona to veic bez Latvijas kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas vai licences, un šī darbība nekavējoties pārtraucama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona neievēro atļaujas vai licences nosacījumus vai neziņo par izmaiņām plānotajā darbībā vai izpētes programmā.

(8) Valsts vides dienests vai atļaujas vai licences izsniedzējs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzi kontrolē jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību, zvejniecību, jūrlietu pārvaldi un jūras drošību, kā arī par robežsardzi. Šā panta otrās daļas    4. un 6.punktā minēto būvju būvniecības kontroli veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.

20.pants. Jūras izmantotāja pienākumi un atbildība

(1) Jūras izmantotājam ir šādi pienākumi:

1) nepieļaut jūras piesārņošanu un darbības, kas var negatīvi ietekmēt jūras vides stāvokli;

2) veikt paredzētās jūrā veicamās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu;

3) saņemt normatīvajos aktos paredzētās atļaujas vai licences darbībām jūrā;

4) veikt pasākumus, lai novērstu kaitējuma draudus vai kaitējumu jūras videi atbilstoši Vides aizsardzības likumam;

5) ievērot citu jūras izmantotāju un citu valstu tiesības Baltijas jūras reģionā, kā arī šā likuma, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijas, Helsinku konvencijas, citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības.

(2) Ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem ir pienākums saņemt Valsts vides dienesta speciālo atļauju, ko pārsūta Ārlietu ministrija diplomātiskā ceļā.

4. Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalsts kuģim, kurš veic zinātniskās izpētes darbus Latvijas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (turpmāk — ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģis), papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem ir pienākums saņemt Valsts vides dienesta speciālo atļauju. Minēto atļauju pārsūta Ārlietu ministrija diplomātiskā ceļā.”

4. Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalsts kuģim, kurš veic zinātniskās izpētes darbus Latvijas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (turpmāk — ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģis), papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem ir pienākums saņemt Valsts vides dienesta speciālo atļauju. Minēto atļauju pārsūta Ārlietu ministrija diplomātiskā ceļā.”

(3) Kārtību, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz šā panta otrajā daļā minēto speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai, nosaka Ministru kabinets.

(4) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu jūras izmantotāju sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.decembrim izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā, 9.panta otrajā daļā un 10.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

4. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 19.panta ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus.

5. Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.punktā skaitļus un vārdus “2011.gada 1.aprīlim” ar skaitļiem un vārdiem “2013.gada 31.decembrim”;

5. Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.punktā skaitļus un vārdus “2011.gada 1.aprīlim” ar skaitļiem un vārdiem “2013.gada 31.decembrim”;

5. Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu izstrādā un apstiprina ne vēlāk kā līdz 2012.gada 15.jūlijam.

6. Šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto jūras vides monitoringa programmu izstrādā un apstiprina līdz 2013.gada 30.decembrim. Ne vēlāk kā 2014.gada 1.janvārī šo programmu sāk īstenot pilnā apjomā.

7. Šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto Pasākumu programmu izstrādā un Ministru kabinets apstiprina ne vēlāk kā līdz 2015.gada 15.decembrim.

8. Līdz šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētā jūras telpiskā plānojuma spēkā stāšanās dienai, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, Ministru kabinets pieņem lēmumu par šā likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību pieļaujamību attiecīgajā atļaujas vai licences laukumā Latvijas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ņemot vērā šā likuma 14.panta nosacījumus.

papildināt 5.punktu pēc vārda “novērtējumu” ar skaitļiem un vārdiem “9.panta trešajā daļā minētos laba jūras vides stāvokļa kritērijus un 10.panta pirmajā daļā minētos jūras vides mērķus un ar tiem saistīto rādītāju kopumu”;

papildināt 8.punktu pēc vārdiem un skaitļa “otrās daļas 4.” ar vārdiem un skaitli “un 7.punktā”.

papildināt 5.punktu pēc vārda “novērtējumu” ar skaitļiem un vārdiem “9.panta trešajā daļā minētos laba jūras vides stāvokļa kritērijus un 10.panta pirmajā daļā minētos jūras vides mērķus un ar tiem saistīto rādītāju kopumu”;

papildināt 8.punktu pēc vārdiem un skaitļa “otrās daļas 4.” ar vārdiem un skaitli “un 7.”.

9. Atļaujas, kuras šā likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību veikšanai izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz atļaujā noteiktā termiņa beigām.

10. Šā likuma 19.panta piektā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.