Ministru prezidents

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

V.Dombrovskis

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Deklarācijā par V.Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir iekļauta apņemšanās izveidot pilna spektra attīstības institūciju, centralizējot resursus, un sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa sēdes Nr.17 54.§ 8.punkts paredz noteikt Finanšu ministriju par vienotās attīstības finanšu institūcijas (turpmāk – AFI) kapitāla daļu turētāju ar pienākumu AFI padomē iekļaut pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī izvērtēt nepieciešamību aicināt starptautisku finanšu institūciju deleģēt pārstāvi dalībai AFI padomē. Ievērojot, ka AFI tiek veidota akciju sabiedrības formā, atbilstoši  Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa sēdes Nr.17 54.§ 11.punktam Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju uzdots sagatavot grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, paredzot iespēju AFI izveidot padomi, lai arī tā nav kredītiestāde.

Likumprojekts sagatavots, lai nostiprinātu jaunizveidojamās sabiedrības īpašo lomu tautsaimniecībā, kā arī nodrošinātu caurspīdīgu un pārnozaru interesēm atbilstošu tās pārvaldību.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

2012.gada 2.oktobrī tika apstiprināts informatīvais ziņojums „Par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmām, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā" (Nr.54 38.§), kas cita starpā paredzēja, ka gan tiešo, gan netiešo valsts atbalsta instrumentu ieviešana nav atkarīga no tā, vai ieviesējinstitūcija ir kredītiestāde vai arī darbojas bez kredītiestādes licences, jo arī bez kredītiestādes licences ir iespējams izsniegt aizdevumus tieši. Turklāt, tā kā AFI nav atļauts konkurēt ar komercbankām finansējuma piesaistīšanā no plašākas sabiedrības, iztrūkst viens no pamatnosacījumiem, lai AFI varētu uzskatīt par banku. Iespējamais darbības profils, kas izriet no identificētajām tirgus nepilnībām, attiecībā uz AFI funkcijām netieši norāda uz to, ka veidojamajai institūcijas organizācijai nav nepieciešama kredītiestādes licence.

 Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredz, ka padome var tikt izveidota  tikai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kuras darbojas kā kredītiestāde (akciju sabiedrība) vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (akciju sabiedrība), savukārt pārējo akciju sabiedrību pārvaldi īsteno akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un valde. Līdz ar to esošā regulējuma ietvaros nevar nodrošināt AFI pārnozaru pārvaldi, kā tas paredzēts iepriekšminētajos Ministru kabineta lēmumos.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Viens no padomes uzdevumiem atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā paredzētajām ir kapitālsabiedrības stratēģijas izvērtēšana un vadība. Ņemot vērā to, ka AFI mērķi ir īstenot valsts attīstības un atbalsta programmas vairāku ministriju atbildības jomā, lai nodrošinātu koordinētu institūcijas stratēģijas vadību, tās padomē būtu vēlams iekļaut pārstāvjus no visām iesaistītajām ministrijām, proti, ar padomes palīdzību tiktu nodrošināta institūcijas pārnozaru interesēm atbilstoša pārvaldība.

Likumprojekts paredz, ka AFI, kas darbosies bez kredītiestādes licences, pārvaldi īsteno arī padome, līdzīgi kā tas paredzēts, piemēram, valsts īpašumā esošām kredītiestādēm un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Grozījumi nepieciešami E sadaļas IV nodaļas nosaukumā un 98.¹ panta pirmajā daļā, proti:

• Izteikt E sadaļas IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: „To valsts un pašvaldību akciju sabiedrību organizatoriskā struktūra, kuras darbojas kā kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē”.
• Papildināt 98.1 panta pirmo daļu aiz vārdiem „pārvaldes sabiedrība” ar vārdiem „vai finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē, kas darbojas kā akciju sabiedrība un dibināta ar speciālu mērķi ieviest valsts attīstības un atbalsta programmas”.

Grozījumi šobrīd būs attiecināmi ekskluzīvi tikai uz jaundibināmo AFI, kurā holdinga struktūrā tiks apvienotas valsts akciju sabiedrība „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Garantiju aģentūra” un valsts akciju sabiedrība „Lauku attīstības fonds”, kā arī dibināta jauna holdinga vadošā sabiedrība valsts akciju sabiedrības formā.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

 Tiesību akts ietekmē ministrijas, kuras tiks pārstāvētas AFI padomē. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa sēdes Nr.17 54.§ 8.punktam – Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai jādeleģē pārstāvis dalībai AFI padomē.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Tiesību akts ietekmē ministrijas, kuras tiks pārstāvētas AFI padomē. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa sēdes Nr.17 54.§ 8.punktam – Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai jādeleģē pārstāvis dalībai vienotās attīstības finanšu institūcijas padomē.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas pārvaldes institūcijas netiek veidotas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Esošās pārvaldes institūcijas netiek likvidētas.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Esošo pārvaldes institūciju reorganizācija nav paredzēta.

6.

Cita informācija

Nav.

Rīgā

Nr.30

2013.gada 21.maijā

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Finanšu ministrs

A.Vilks

Valsts kancelejas direktore

E.Dreimane