Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Tūrisma likums

Grozījumi Tūrisma likumā

Grozījumi Tūrisma likumā

Izdarīt Tūrisma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 1999, 22.nr.; 2002, 4.nr.; 2003, 6.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Tūrisma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 1999, 22.nr.; 2002, 4.nr.; 2003, 6.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aktīvais tūrisms - tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats;

2) dabas tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos;

3) (izslēgts ar 07.10.99. likumu);

4) klients - fiziskā vai juridiskā persona, kas piekrīt saņemt kompleksu tūrisma pakalpojumu vai pērk kompleksu tūrisma pakalpojumu trešās personas interesēs;

5) komplekss tūrisma pakalpojums - tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma, attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem:

1.  1.pantā:

aizstāt 5.punkta ievaddaļā skaitli un vārdus "24 stundām, un" ar skaitli un vārdiem "24 stundām, vai";

aizstāt 5.punkta ievaddaļā vārdus "diennakts izmitināšanu vai" ar vārdiem "diennakts izmitināšanu un";

Redakcionāli precizēts

1.  1.pantā:

aizstāt 5.punkta ievaddaļā skaitli un vārdus “24 stundām, un” ar skaitli un vārdiem “24 stundām, vai” un vārdus “diennakts izmitināšanu vai” — ar vārdiem “diennakts izmitināšanu un”;

a) transportu,

b) izmitināšanu;

c) citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma;

6) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu);

7) kultūras tūrisms - tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām;

izteikt 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) kultūras tūrisms – tūrisma veids, kura mērķis ir iepazīšanās ar kultūras vidi – kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī aktuālām kultūras un mākslas norisēm;

izteikt 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) kultūras tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir iepazīšanās ar kultūras vidi — kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī aktuālām kultūras un mākslas norisēm;

8) kūrorts - ar dabiskiem dziedniecības līdzekļiem (minerālūdeņiem, ārstnieciskajām dūņām u.tml.), kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;

8) kūrorts – vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kura ir nodrošināta ar kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru, kurā ir pieejami un tiek izmantoti tajā esošie dabas dziednieciskie resursi un kurai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss;";

1

2

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 1.pantā termina „kūrorts” skaidrojumu.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 1.panta 8.punktu šādā redakcijā:

„8) kūrorts – vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss;”.

Neatbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

8) kūrorts — vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss;”;

9) rekreatīvais tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;

10) sporta tūrisms - sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā;

11) starptautiskais tūrisms - ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports);

12) tūrisms - personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu;

13) tūrists - fiziskā persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu;

14) tūrisma aģents - komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus;

3

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 1.panta 14.punktu pēc vārda „komersants” ar vārdiem „vai saimnieciskās darbības veicējs”.

Atbalstīts

papildināt 14.punktu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “vai saimnieciskās darbības veicējs”;

15) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu);

16) tūrisma infrastruktūra - tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību;

17) tūristu mītne - ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu;

18) tūrisma nozare - tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana;

19) tūrisma operators - komersants, kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem tieši vai ar tūrisma aģenta starpniecību;

4

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 1.panta 19.punktu pēc vārda „komersants” ar vārdiem „vai saimnieciskās darbības veicējs”.

Atbalstīts

papildināt 19.punktu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “vai saimnieciskās darbības veicējs”;

20) tūrisma pakalpojums - mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai;

21) tūrisma resursi - dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses;

22) vietējais tūrisms - Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā;

23) lauku tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir, balstoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt tūristiem iespēju atpūsties vai izmantot tūristu mītnes lauku teritorijā;

24) ekotūrisms - ilgtspējīgs, videi draudzīgs tūrisms, kura galvenais mērķis ir veicināt dabas un kultūras vērtību izzināšanu un vides aizsardzību, kā arī pilnveidot sabiedrībā vides izglītību un apziņu;

25) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu, 16.02.2006. likumu un 10.12.2009. likumu)

papildināt pantu ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

"26) dabas dziednieciskie resursi – minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdeņi, dziednieciskās dūņas, māli, smiltis, meži, parki, klimats un citi dabas resursi, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un praksē pierādītām īpašībām, tiek izmantoti organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, kā arī slimību profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai;

papildināt pantu ar 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“26) dabas dziednieciskie resursi — minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdeņi, dziednieciskās dūņas, māli, smiltis, meži, parki, klimats un citi dabas resursi, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un praksē pierādītām īpašībām, tiek izmantoti organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, kā arī slimību profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai;

27) veselības tūrisms – tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, kā arī slimību profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus."

Redakcionāli precizēts

27) veselības tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, slimību profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus;

5

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 1.pantu ar 28.punktu šādā redakcijā:

„28) kūrorta ārstniecības iestāde – ārstniecības iestāde, kurā tiek veikta slimību profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot dabas dziednieciskos resursus;”.

Atbalstīts

28) kūrorta ārstniecības iestāde — ārstniecības iestāde, kurā tiek veikta slimību profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot dabas dziednieciskos resursus.”

3.pants. Tūrisma nozares uzdevumi

Tūrisma nozares galvenie uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt tūrismam brīvas un vienlīdzīgas iespējas, celt tā ekonomisko efektivitāti un radīt jaunas darba vietas;

2) veicināt Latvijas integrāciju starptautiskajā tūrisma apritē;

3) veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu;

3¹) veicināt lauku sociālās, ekonomiskās un kultūras vides saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmējot lauku tūrisma un ekotūrisma attīstību;

4) veicināt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt kultūras un dabas tūrisma attīstību;

5) veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt rekreatīvā tūrisma attīstību;

2.  3.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nodrošināt un veicināt dabas dziedniecisko resursu racionālu izmantošanu organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, slimību profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī nodrošināt kūrortu attīstību, ievērojot vides aizsardzības prasības un veicinot kūrortu pakalpojumu iekšējo patēriņu un eksportu;";

2.  3.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošināt un veicināt dabas dziedniecisko resursu racionālu izmantošanu organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, slimību profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī nodrošināt kūrortu attīstību, ievērojot vides aizsardzības prasības un veicinot kūrortu pakalpojumu iekšējo patēriņu un eksportu;”;

6) paaugstināt to komersantu konkurētspēju, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus;

7) veicināt atvieglojumu piešķiršanu pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu tūrismam;

8) nodrošināt vispusīgu un precīzu informāciju par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem;

aizstāt 8.punktā vārdus "nodrošināt vispusīgu" ar vārdiem "Latvijā un ārvalstīs nodrošināt vispusīgu";

aizstāt 8.punktā vārdus “nodrošināt vispusīgu” ar vārdiem “Latvijā un ārvalstīs nodrošināt vispusīgu”;

9) veicināt sniegto tūrisma pakalpojumu kvalitātes un tūrisma nozarē strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu;

10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību.

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību atbilstoši dabas un kultūras vides aizsardzībai tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas un kultūrvides aizsardzību."

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību atbilstoši dabas un kultūras vides aizsardzībai tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas un kultūras vides aizsardzību.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2002. likumu un 16.02.2006. likumu)

II nodaļa. Tūrisma politika

6.pants. Valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā

(1) Ekonomikas ministrija ir tūrisma nozares vadošā (augstākā) iestāde. Tās funkcijas nosaka Ministru kabinets.

(2) Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi tūrisma jomā ir šādi:

1) izstrādāt tūrisma attīstības valsts politiku, organizēt un koordinēt tās īstenošanu;

2) izstrādāt likumprojektus un normatīvo aktu projektus;

3) pārstāvēt valsts intereses tūrisma nozarē;

4) plānot valsts atbalstu tūrisma nozarei;

5) (izslēgts ar 24.01.2002. likumu);

6) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu);

7) sagatavot un īstenot starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā, kā arī koordinēt starptautisku projektu izstrādāšanu.

3. Papildināt 6.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu."

6

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Neatbalstīts

3. Papildināt 6.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu.”

(3) Tūrisma attīstības valsts politiku īsteno Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

(4) Tūrisma attīstības valsts aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu, 27.02.2003. likumu un 16.02.2006. likumu)

4. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

"6.¹ pants. Kūrorta statuss

7

8

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

„6.¹ pants. Kūrorta statuss

(1) Kūrorta statusu piešķir vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai pēc vietējās pašvaldības iniciatīvas.

Neatbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

4. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Kūrorta statuss

(1) Kūrorta statusu piešķir vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai pēc vietējās pašvaldības iniciatīvas.

(1) Kūrorta statusu var piešķirt vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas;

2) noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru;

3) noteiktajā teritorijā ir pieejami un tiek izmantoti dabas dziednieciskie resursi.

(2) Kūrorta statusu var piešķirt vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas;

2) noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrorta ārstniecības iestādēm un tūrisma infrastruktūru;

3) noteiktajā teritorijā ir pieejami un tiek izmantoti dabas dziednieciskie resursi.

(2) Kūrorta statusu var piešķirt vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas;

2) noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrorta ārstniecības iestādēm un tūrisma infrastruktūru;

3) noteiktajā teritorijā ir pieejami un tiek izmantoti dabas dziednieciskie resursi.

(3) Vietēja pašvaldība, kuras administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķirts kūrorta statuss, regulāri atskaitās par kūrorta attīstībai veiktajām aktivitātēm.

(3) Vietējā pašvaldība, kuras administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķirts kūrorta statuss, regulāri sniedz pārskatu par kūrorta attīstībai veiktajām aktivitātēm.

(4) Kūrorta statuss var tikt anulēts, ja tiek konstatēta neatbilstība kūrorta nosacījumiem.

(4) Kūrorta statusu var anulēt, ja tiek konstatēta neatbilstība kūrorta nosacījumiem.

(2) Kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, kūrorta statusa administrēšanas kārtību, kā arī pašvaldības pieteikumā iekļaujamo informāciju un pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu un anulēšanu pieņem Ministru kabinets."

(5) Kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, administrēšanas kārtību, kā arī pašvaldības pieteikumā iekļaujamo informāciju un pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu un anulēšanu pieņem Ministru kabinets.”

(5) Kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, administrēšanas kārtību, kā arī pašvaldības pieteikumā iekļaujamo informāciju un pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu un anulēšanu pieņem Ministru kabinets.”

7.pants. Tūrisma attīstības valsts aģentūras kompetence

Tūrisma attīstības valsts aģentūra:

1) nodrošina Latvijas tūrisma attīstības politikas īstenošanu;

2) īsteno Latvijā un ārvalstīs tūrismu veicinošus pasākumus;

3) ievieš valsts un privātās partnerības tūrisma attīstības projektus;

4) piesaista finanšu līdzekļus tūrisma attīstībai;

5) veido un uztur Latvijas tūrisma informācijas sistēmas;

6) var veidot ārvalstīs un Latvijā tūrisma informācijas birojus, kas ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras struktūrvienības;

7) piedalās starpvalstu sadarbības nolīgumu īstenošanā tūrisma jomā;

8) veic vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti;

9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic kvalitātes pārvaldības ieviešanu tūrisma nozarē, Latvijas tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju, kā arī komersantu atbilstības novērtēšanu.

5. Izslēgt 7.panta 9.punktā vārdus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

5. Izslēgt 7.panta 9.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

(12.06.2009. likuma redakcijā)

8.pants. Pašvaldību kompetence tūrisma jomā

Pašvaldības tūrisma jomā:

1) izstrādā attīstības plānus un teritorijas plānojumus, nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas;

6.  8.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas;

9

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Neatbalstīts

6.  8.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas;

2) saskaņā ar attīstības plānu un teritorijas plānojumu nodrošina resursus un pasākumus tūrisma attīstībai, kā arī savas teritorijas tūrisma iespēju popularizēšanu;

2) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai, kā arī vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, dabas dziednieciskajiem resursiem un kūrortu pakalpojumiem savā teritorijā;";

2) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai, kā arī vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, dabas dziednieciskajiem resursiem un kūrortu pakalpojumiem savā teritorijā;”;

3) nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām;

aizstāt 3.punktā vārdu "nodrošina" ar vārdiem "saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina".

aizstāt 3.punktā vārdu “nodrošina” ar vārdiem “saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina”.

4) piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā;

5) veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

III nodaļa. Tūrisma pakalpojumi

(Nodaļas nosaukums 16.02.2006. likuma redakcijā)

11.pants. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji un to darbības veidi

(1) Tūrisma pakalpojumus var sniegt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, ja tā darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

7. 11.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

10

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tūrisma pakalpojumus var sniegt tiesību subjekts, kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojuma sniegšana tūristiem.”

Atbalstīts

7. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tūrisma pakalpojumus var sniegt tiesību subjekts, kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.”;

(2) Tūrisma pakalpojumu sniedzējus pēc darbības veida iedala šādi:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(2) Šajā likumā tiek regulēti šādi tūrisma pakalpojumu veidi (pēc subjekta darbības):";

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā tiek regulēti šādi tūrisma pakalpojumu veidi (pēc subjekta darbības):”;

1) tūrisma operators;

2) tūrisma aģents;

3) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu);

4) tūristu mītne;

5) tūrisma informācijas birojs, centrs, punkts;

6) tūristu gids.

(3) (Izslēgta ar 07.10.1999. likumu).

(4) (Izslēgta ar 16.02.2006. likumu).

(5) Ministru kabinets nosaka kompleksā tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju, tūrisma operatoru, tūrisma aģentu un klientu tiesības un pienākumus, tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrēšanās kārtību tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

(5¹) Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrāciju un attiecīgās datubāzes uzturēšanu nodrošina Ekonomikas ministrija.

(5²) Ekonomikas ministrija šā panta 5.¹ daļā noteikto valsts pārvaldes funkciju drīkst deleģēt citai personai, arī privāto tiesību subjektam.

aizstāt 5.² daļā vārdu "funkciju" ar vārdu "uzdevumu".

aizstāt 5.² daļā vārdu “funkciju” ar vārdu “uzdevumu”.

(5³) Tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

(6) (Izslēgta ar 10.12.2009. likumu).

(7) Komersanti un saimnieciskās darbības veicēji nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu, identitāti apliecinošu dokumentu. Šis noteikums neattiecas uz minēto ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Deklarācijas veidlapu par ārzemniekiem, kas ceļo tūristu grupās, aizpilda un paraksta tūristu grupas vadītājs. Deklarācijas veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas, parakstīšanas, uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā to nodod tiesībaizsardzības iestādēm, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu, 16.02.2006. likumu, 12.06.2009. likumu un 10.12.2009. likumu)

15.¹ pants. Tūristu gids kā tūrisma pakalpojuma sniedzējs

(1) Tūristu gids ir profesionāli sagatavota persona, kas sniedz vispusīgu informāciju par tūrisma objektiem, kā arī vada vietējo vai ārvalstu tūristu ekskursiju iepriekš izstrādātos tūrisma maršrutos.

(2) Vietējai pašvaldībai ir tiesības savas administratīvās teritorijas publiskajā ārtelpā noteikt tos tūrisma objektus, kā arī tās tūrisma maršrutos iekļautās apskates vietas (vēsturiskie centri, kultūrvēsturiskie objekti, kultūras pieminekļi, ievērojamu personu darbības vietas u.tml.), par kurām vispusīgu informāciju var sniegt tāds tūristu gids, kurš ir apliecinājis savu profesionālo kvalifikāciju.

(3) Vietējai pašvaldībai ir tiesības izdot savus saistošos noteikumus, kuros tā reglamentē kārtību, kādā tūristu gids apliecina savu profesionālo kvalifikāciju, kā arī tos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gids ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.

(10.12.2009. likuma redakcijā)

8. Izteikt 15.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt prasības tūristu gida izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kārtību, kādā sertificē tūristu gidu, sniedz tūristu gida pakalpojumus un īsteno tūristu gida profesionālās darbības uzraudzību un kontroli, institūciju, kas sertificē tūristu gidus, kā arī tos publiskajā ārtelpā esošos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gids, kurš ir apliecinājis savu profesionālo kvalifikāciju."

Redakcionāli precizēts

8. Izteikt 15.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt prasības tūristu gida izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kārtību, kādā sertificē tūristu gidu, sniedz tūristu gida pakalpojumus un īsteno viņa profesionālās darbības uzraudzību un kontroli, institūciju, kas sertificē tūristu gidus, kā arī tos publiskajā ārtelpā esošos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gids, kurš ir apliecinājis savu profesionālo kvalifikāciju.”

16.pants. Klienta iemaksātās naudas drošības garantijas

(1) Tūrisma operatoram, kas organizē kompleksos tūrisma pakalpojumus, obligāti nepieciešama klienta iemaksātās naudas drošības garantija.

(2) Ja tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu līdz savas maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā, klienta iemaksātās naudas drošības garantija nodrošina:

1) saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientam;

2) tūrista atgriešanos valstī, no kuras sācies ceļojums, ja līgumā nav noteikts citādi.

(3) Klienta iemaksātās naudas drošības garantija ir:

1) apdrošināšana vai

2) bankas garantija.

(4) Naudas drošības garantijas iemaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1999.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 24.01.2002. likumu, 11.06.2009. likumu un 10.12.2009. likumu)

16.¹ pants. Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana

(1) Tūristu mītnēm to kvalitātes un konkurētspējas celšanai tiek izsniegts atbilstības novērtēšanas sertifikāts.

9. Izteikt 16.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga.

(2) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija.

(3) Tūristu mītne ir tiesīga pievienoties jebkurai starptautiskai kvalitātes vai klasifikācijas sistēmai saskaņā ar tās noteikumiem."

9. Izteikt 16.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga.

(2) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija.”

(2) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga.

(3) Ja tūristu mītnei nav veikta atbilstības novērtēšana un sertificēšana atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem, tā nav tiesīga publiskos informatīvos materiālos atsaukties uz Latvijas nacionālā standarta klasifikācijas kategorijām.

11

Juridiskais birojs

Izslēgt 16.¹ panta trešo daļu (likumprojekta 9.pants).

Atbalstīts

(4) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija.

( 16.02.2006. likuma redakcijā)

Pārejas noteikumi

(2002.gada 24.janvāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.02.2002.)

--------

6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.martam izdod šā likuma 11.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

(10.12.2009. likuma redakcijā)

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Ministru kabinets izdod šā likuma 6.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājušies spēkā grozījumi šajā likumā, kuri jaunā redakcijā izsaka kūrorta termina skaidrojumu."

12

13

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 10.pantu.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.septembrim izdod šā likuma 6.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.septembrim izdod šā likuma 6.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus.”