I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Pamatojoties uz Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 11.27.punktu "Atbalstīsim kūrortu un medicīnas tūrisma nozares. Veicināsim jaunu un oriģinālu tūrisma piedāvājumu attīstību".

Pamatojoties uz tūrisma nozares pārstāvju aicinājumu izstrādāt normatīvos aktus, kas regulētu kūrortu darbību un attīstību Latvijā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Veselības tūrisma produktiem un pakalpojumiem ir augsta pievienotā vērtība un labs eksporta potenciāls, un to attīstība veicina gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu.

Arī Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015.gadam kā vienu no mūsu valsts stratēģiskajiem tūrisma produktiem nosaka produktus ar augstu pievienoto vērtību, tostarp veselības tūrismu, kurš ir jāattīsta, jo tas sekmē ārvalstu ceļotāju vidējā uzturēšanās ilguma un kopējo izdevumu pieaugumu, kā arī mazina sezonalitātes rādītās problēmas. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, rehabilitācijas centros 2009.gadā apkalpoto personu vidējais uzturēšanās ilgums ir 12,8 diennaktis, kas ir ievērojami vairāk nekā citās tūristu mītnēs Latvijā (vidēji – 2,3 diennaktis). Jāatzīmē, ka 2009.gadā kūrortviesnīcās un rehabilitācijas centros ir apkalpota 61 881 persona jeb par 15% vairāk nekā 2008.gadā (53 729 personas), kamēr ekonomiskās krīzes dēļ kopējais viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies par 28%.

Pašlaik kūrortu attīstība un darbība Latvijā netiek regulēta ar īpaši šim nolūkam izstrādātiem normatīvajiem aktiem. Kūrortu attīstības aspekti ir daļēji integrēti normatīvajos aktos, kas nav tieši saistīti ar tūrismu, bet attiecas uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, resursu izmantošanu un ekonomisko attīstību.

Tūrisma likums ir vienīgais dokuments, kurā ir sniegta kūrorta un rekreatīvā tūrisma definīcija. Minētā likuma 3.panta 5.punktā kā viens no tūrisma nozares uzdevumiem ir noteikts "veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt rekreatīvā tūrisma attīstību". Jāatzīmē, ka termins "rekreācija" normatīvajos aktos netiek lietots viennozīmīgi.

Tā kā veselības tūrisma attīstība ir cieši saistīta ar cilvēku veselību un tās aprūpi, tad šo tūrisma veidu reglamentē arī Ārstniecības likums, taču tas galvenokārt regulē ārstniecības iestādes un pacienta savstarpējās attiecības un atbildību.

Lai turpmāk varētu mērķtiecīgi atbalstīt kūrortu attīstību, sākotnēji būtu nepieciešams vienoties par kūrorta definīciju, tā veidošanas nosacījumiem un pazīmēm. Tūrisma likumā sniegtā definīcija nosaka, ka kūrorts ir "ar dabiskiem dziedniecības līdzekļiem, kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija", tomēr šī definīcija nav pilnīga, jo likumā nav definēti dabas dziednieciskie resursi un to izmantošanas nolūki.

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī veselības tūrisma produktu augsto pievienoto vērtību, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) kā par tūrisma politikas izstrādi atbildīgā iestāde tika aicināta izstrādāt normatīvo regulējumu kūrortu jomā, kas esošajā ekonomiskajā situācijā, kad ir svarīgi atbalstīt eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, kļūst īpaši aktuāli.

Meklējot optimālāko risinājumu, EM izpētīja ārvalstu pieredzi, kā arī veica komersantu aptauju un izanalizēja iespējamo kūrortu darbības regulējumu Latvijā. Tika secināts, ka dažādās valstīs (Lietuva, Igaunija, Gruzija, Ukraina, Slovākija un Slovēnija) ir atšķirīga prakse kūrortu regulējuma jomā, piemēram, augstākā līmeņa vadības pilnvarojums piešķirt kūrorta statusu atsevišķai teritorijai vai arī kūrortzonas izveide publiskās un privātās partnerības ietvaros. Ir valstis (piemēram, Igaunija), kurās nav atsevišķa regulējuma kūrortu darbības noteikšanai, taču pastāv vairāki pašvaldību līmenī noteikti atbalsta instrumenti kūrortu attīstībai.

Par labas prakses piemēru šajā jomā ir uzskatāma Lietuva, kuras valdība ir pieņēmusi Lietuvas kūrortu attīstības koncepciju (29.10.2002.). Atbilstoši šīs koncepcijas 13.punktam ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģijā līdz 2015.gadam kūrortu tūrisms ir noteikts par vienu no prioritārajiem tūrisma virzieniem. Lietuvas kūrortu atbalsta programma paredz konkrētus uzdevumus kūrortu attīstībai, tai skaitā valsts un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu novirzīšanu kūrortu infrastruktūras būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai. Lietuvā tiek noteikts kūrorta un kūrorta teritorijas (dzīvojamais rajons vai tā daļa) statuss, kas rada pamatu attīstību veicinošu pasākumu īstenošanai konkrētajā teritorijā. Lietuvas Seims pēc Ministru kabineta (turpmāk – MK) priekšlikuma piešķir un anulē kūrorta statusu administratīvajai teritorijai (Lietuvas Republikas valdības 2006.gada 13.aprīļa rezolūcija Nr.350).

Pašreiz Lietuvā kūrorta statuss ir četrām pilsētām (Birštona, Palanga, Druskininki un Neringa), savukārt kūrorta teritorijas statuss ir piešķirts divu pilsētu teritorijām (Ignalina un Anykščiai).

Izvērtējot esošo situāciju un konsultējoties ar kūrortu nozares profesionālajām asociācijām un komersantiem par Latvijai atbilstošāko kūrortu normatīvā regulējuma ietvaru, tika atbalstīta ideja veikt grozījumus Tūrisma likumā, precizējot un papildinot likumā lietoto terminoloģiju, precizējot tūrisma nozares uzdevumus un pašvaldību kompetenci tūrisma jomā, kā arī nosakot pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas paredzēs kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, administrēšanas kārtību, kā arī pašvaldības pieteikumā iekļaujamo informāciju un pievienojamos dokumentus (skatīt anotācijas IV sadaļas 1.punktu).

Papildus augstāk minētajiem grozījumiem par kūrortu jautājumiem Tūrisma likumā ir nepieciešams veikt precizējumus saistībā ar kompleksa tūrisma pakalpojumu sniegšanu, Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) kompetenci, pašvaldību aģentūru tiesībām sniegt tūrisma pakalpojumus, tūristu gida darbību, kā arī tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu.

Tūrisma likuma 1.panta 5.punktā minēto definīciju "komplekss tūrisma pakalpojums" šobrīd ir iespējams interpretēt, izslēdzot vienu pakalpojumu grupu, kas atbilstoši 13.06.1990. Padomes Direktīvai par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām arī ir skaitāma kā komplekss tūrisma pakalpojums – attiecīgi pakalpojums, kas ir īsāks kā 24 stundas, bet ietver izmitināšanu.

Tūrisma likuma 1.panta 20.punkts nosaka, ka tūrisma pakalpojums ir "mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai", tādējādi norādot uz plašu pakalpojumu klāstu (muzejs, naktsmītne, tūrisma aģents, tūrisma operators, gids u.c.). Šobrīd Tūrisma likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka tūrisma pakalpojumus var sniegt tikai komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Ņemot vērā, ka tūrisma pakalpojums šī likuma izpratnē ir interpretējams plašāk par komercdarbību tūrisma jomā un tūrisma pakalpojumus sniedz ne tikai privātpersonas, bet arī publiskas personas, ir konstatēta pretruna starp 11.panta pirmo daļu un tūrisma pakalpojuma definīciju.

Atbilstoši tūrisma pakalpojuma definīcijai arī tūrisma informācijas sniegšana ir tūrisma pakalpojums, tādēļ 11.panta otrās daļas esošā redakcija paredz, ka viens no tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības veidiem ir tūrisma informācijas birojs, centrs vai punkts. Atbilstoši Tūrisma likuma 14.pantam tie var būt biedrība, valsts vai vairāku pašvaldību izveidota institūcija, piemēram, pašvaldības vai vairāku pašvaldību izveidota aģentūra. Tādējādi pastāv pretruna starp 11.panta pirmo daļu, kas aizliedz valsts un pašvaldību institūcijām sniegt tūrisma pakalpojumus, un 11.panta otrajā daļā noteikto.

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka publiska persona privātpersonai un citai publiskai personai var deleģēt pārvaldes uzdevumu. Tūrisma likuma 11.panta (5²) daļa ir izteikta neatbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajai daļai, jo šobrīd nosaka, ka EM citai personai drīkst deleģēt valsts pārvaldes funkciju.

Šobrīd Tūrisma likuma 7.panta 9.punkts nosaka, ka TAVA MK noteiktajā kārtībā veic kvalitātes pārvaldības ieviešanu tūrisma nozarē, Latvijas tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju, kā arī komersantu atbilstības novērtēšanu.

Lai nodrošinātu augstāk minētā uzdevuma izpildi, laika posmā no 2009.gada decembra līdz 2010.gada maijam notika Latvijas tūrisma pakalpojumu kvalitātes sistēmas "Q-Latvia" (turpmāk – "Q-Latvia") 1.posma ieviešana, kuras ietvaros izstrādāta apmācību programma tiešsaistes vidē, uzsākta tās testēšana, kā arī izstrādāti pakalpojumu kvalitātes vērtēšanas kritēriji.

Sākotnēji tika plānots, ka "Q-Latvia" būs līdzvērtīga sertifikācijai, un to veiks TAVA. Izvērtējot "Q-Latvia" attīstību pilotprojekta 1.posma īstenošanas ietvaros, TAVA konsultatīvā padome nolēma, ka "Q-Latvia" turpmāk būtu attīstāms kā mārketinga instruments tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot komersantiem iespēju piedalīties kvalitātes apmācībās vai saņemt "Slepenā klienta" vērtējumu. Šādu lēmumu pamato arī ierobežotie TAVA cilvēku un finanšu resursi, no kuriem daļa, ieviešot sertifikāciju, būtu novirzāma tās nodrošināšanai, attiecīgi samazinot budžetu mārketinga aktivitātēm.

Šobrīd Tūrisma likuma 15.^­1 panta trešā daļa dod deleģējumu vietējai pašvaldībai izdot saistošos noteikumus tūristu gida darbības regulēšanai pašvaldības ārtelpā, taču deleģējuma apjoms nav pietiekams, lai ietvertu visus jautājumus, ko nepieciešams atrunāt konkrētajā kārtībā.

Esošā Tūrisma likuma 16.¹ panta redakcija neparedz, ka tūristu mītne var pievienoties arī jebkurai starptautiskai klasifikācijas sistēmai, taču, ievērojot, ka tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir nereglamentēta sfēra, Latvijas tūristu mītnēm ir tiesības izvēlēties, vai veikt sertificēšanos atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem vai arī pievienoties kādai no starptautiskajām naktsmītņu klasifikācijas sistēmām. Neprecīza ir arī 16.¹ panta pirmā daļa, jo tūristu mītnes sertificēšana nav nosacījums attiecīgās naktsmītnes pakalpojumu kvalitātes līmeņa un konkurētspējas pieaugumam. Atbilstības sertifikāts ir dokuments, kas apliecina tūristu mītnes atbilstību esošajām pakalpojumu drošuma un kvalitātes prasībām. Tāpat arī, ņemot vērā "Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu", kas stājies spēkā 2008.gada 1.janvārī, par dublējošu normu uzskatāma arī 16.¹ panta trešā daļa, kas saistīta ar maldinošu komercpraksi. Ievērojot juridisko praksi, minētā panta daļa no Tūrisma likuma būtu jāizslēdz.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrāde ir pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma izstrādē, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai. Likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss.

Jāatzīmē, ka kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. MK kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t.sk.  infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā. Kūrorta statuss radīs papildus drošības sajūtu kūrortiestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā. Līdz ar to tiks nodrošināta kūrorta teritorijas tālāka labiekārtošana un attīstība, kā arī plašāki un daudzveidīgāki kļūs kūrortu mārketinga pasākumi, popularizējot Latvijas kūrortu pakalpojumus gan vietējā, gan ārvalstu tirgos.

Likumprojekts paredz papildināt Tūrisma likumu (1.pants) ar jauniem terminiem – "dabas dziednieciskie resursi" un "veselības tūrisms", kā arī precizēt definīciju "kūrorts", nosakot, ka turpmāk par kūrortu tiek dēvēta tikai tāda vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kas ir nodrošināta ar kūrortiestādēm, tūrisma infrastruktūru, kurā ir pieejami un veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, rehabilitācijai un ārstniecībai tiek izmantoti tajā esošie dabas dziednieciskie resursi un kurai MK noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss.

Tādējādi Likumprojekts rada vienotu izpratni par terminoloģijā lietoto jēdzienu "kūrorts" kā kūrortu nozarē strādājošajiem, tā arī pārējai sabiedrības daļai.

Bez tam jaunā redakcijā tiek izteikts 3.panta 5.punkts, skaidrāk un precīzāk nosakot tūrisma nozares uzdevumu kūrortu attīstības jomā.  Likumprojekts nosaka, ka dabas dziedniecisko resursu izmantošanai jānotiek, ievērojot vides aizsardzības prasības un veicinot ne tikai kūrortu pakalpojumu iekšējo patēriņu, bet arī eksportu, kas akcentē veselības tūrisma produktu nozīmīgo vietu Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē.

Tāpat Likumprojekts papildina Tūrisma likuma 3.panta 8.punktu, precizējot, ka informācija par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem, tostarp kūrortu jomā, ir jānodrošina gan Latvijā, gan ārvalstīs, tādējādi nodrošinot mērķtiecīgu potenciālo ceļotāju informēšanu par veselības tūrisma iespējām mūsu valstī.

Likumprojekts papildina EM kompetenci, nosakot, ka viens no EM uzdevumiem tūrisma jomā ir nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu. Norādām, ka šajā procesā svarīga būs sadarbība ar citām atbildīgajām ministrijām un valsts institūcijām, kuru kompetencē ir ar kūrortu darbības nodrošināšanu saistītie jautājumi.

Lai pilnvarotu MK izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss, kā arī galvenos kritērijus kūrorta statusa piešķiršanai, Likumprojekts paredz papildināt Tūrisma likumu ar jaunu pantu (6.¹ pants "Kūrorta statuss").

Atbilstoši Tūrisma likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar punktu, kas nosaka termiņu, līdz kuram MK izdod augstāk minētos noteikumus.

Tiek precizēta pašvaldību kompetence tūrisma jomā. Jaunā redakcijā tiek izteikta Tūrisma likuma 8.panta 1. un 2.punkts. Izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pašvaldības tajos var noteikt kūrorta teritorijas un kūrortu attīstības perspektīvas (8.panta 1.punkts). Tūrisma likuma 8.panta 2.punkts turpmāk noteiks, ka pašvaldības tūrisma jomā nodrošina pasākumus, tostarp kūrortu jomā, saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto, kā arī gan Latvijā, gan ārvalstīs sniedz informāciju par tūrisma iespējām, kūrortu pakalpojumiem un dziednieciskajiem resursiem savā teritorijā. Redakcionāli tiek precizēts arī 8.panta 3.punkts.

Likumprojekts Tūrisma likuma normās paredz veikt arī vairākus citus ar kūrortu jomu nesaistītus precizējumus.

Likumā tiek precizēta 1.pantā esošā definīcija "kultūras tūrisms", kā arī jaunā redakcijā izteikts 3.panta 10.punktu, nosakot, ka tūrisma harmoniskai attīstībai jānotiek ne tikai saskaņā ar dabas, bet arī kultūras vides aizsardzību.

Vienlaicīgi Likumprojekts paredz precizēt Tūrisma likuma 1.panta 5.punktu, nosakot, ka komplekss tūrisma pakalpojums ir pakalpojumu apvienojums, kas attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām vai ietver diennakts izmitināšanu un ietver vismaz divus likumā minētos tūrisma pakalpojumus.

Saskaņā ar tūrisma pakalpojuma definīciju tūrisma pakalpojumu var sniegt jebkurš tiesību subjekts, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt konkrēto tūrisma pakalpojumu. Lai novērstu pastāvošās neatbilstības starp Tūrisma likuma 11.panta pirmo daļu un tūrisma pakalpojuma definīciju, kā arī starp 11.panta pirmo un otro daļu, Likumprojekts paredz izslēgt 11.panta pirmo daļu. Atbilstoši Tūrisma likuma 1.panta 14., 17. un 19.punktam, kā arī 11.panta (5³) daļai un septītajai daļai, arī turpmāk naktsmītnes, tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt tikai komersants, taču netiek ierobežotas publisko personu tiesības sniegt cita veida tūrisma pakalpojumus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Publisko aģentūru likumu.

Precizēta tiek arī 11.panta otrās daļas ievaddaļa, paredzot, ka norādītajā panta daļā tiek uzskaitīti tie tūrisma pakalpojumu veidi (pēc subjekta darbības), kas tiek regulēti ar Tūrisma likumu.

Tiek precizēta arī Tūrisma likuma 11.panta (5²) daļa, nosakot, ka EM citai personai drīkst deleģēt valsts pārvaldes uzdevumu. Tādējādi tiks novērsta neatbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Likumprojekts paredz izslēgt Tūrisma likuma 7.panta 9.punktā ietverto pilnvarojumu MK, jo, ņemot vērā pakalpojumu kvalitātes sistēmas "Q-Latvia" 1.posma ietvaros veikto aktivitāšu izvērtējumu, pašreizējā situācijā MK nav nepieciešams noteikt kārtību, kādā TAVA veic kvalitātes pārvaldības ieviešanu tūrisma nozarē, Latvijas tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju, kā arī komersantu atbilstības novērtēšanu. "Q-Latvia" kā mārketinga instrumenta īstenošana nodrošinās efektīvāku TAVA resursu izlietojumu, vienlaikus sasniedzot galveno mērķi – kvalitatīva Latvijas tūrisma piedāvājuma attīstīšanu.

Likumprojekts paredz arī precizēt 15.¹panta trešo daļu, nosakot precīzāku deleģējumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus saistībā ar tūristu gida pakalpojumu sniegšanu savas administratīvās teritorijas publiskajā ārtelpā.

Lai nodrošinātu Tūrisma likuma normu atbilstību pašreizējai situācijai tūristu mītņu atbilstības novērtēšanas un sertificēšanas jomā, jaunā redakcijā tiek izteikts 16.¹ pants.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Uzsākot darbu pie Likumprojekta izstrādes, EM izveidoja neformālu darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus kūrortu normatīvajam regulējumam. Tās sastāvā bija iekļauti pārstāvji no:

·         Jūrmalas pilsētas domes;

·         Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas;

·         Vides ministrijas;

·         Kūrortu rehabilitācijas centra "Jaunķemeri";

·         Latvijas Kurortoloģijas asociācijas;

·         Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas.

Izstrādātais Likumprojekts ir saskaņots ar visām augstāk minētajām institūcijām.

Likumprojekta normu, kas attiecas uz tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu, izstrādē tika iesaistīts Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Redakcija ir saskaņota ar minētajām institūcijām.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Projekts šo jomu neskar

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts neparedz papildus finansiālu saistību rašanos. Saistībā ar pieteikuma iesniegšanu personai nav plānots samaksas pienākums.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekta paredzamā ietekme uz sabiedrību ir vērtējama kā pozitīva. Sakārtojot kūrortu jomu regulējošo normatīvo bāzi, kā arī precizējot citas Tūrisma likuma normas attiecībā uz  kompleksa tūrisma pakalpojumu sniegšanu, TAVA kompetenci, pašvaldību aģentūru tiesībām sniegt tūrisma pakalpojumus, tūristu gidu darbību, kā arī tūristu naktsmītņu sertificēšanu tiks labvēlīgi ietekmēta tūrisma nozares attīstība. Savukārt tūrisma attīstība valstij nozīmē sakārtotu vidi, jaunas darbavietas, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos kopumā.

Likumprojekts neradīs apgrūtinājumus citu personu īpašumtiesībām, publiskās teritorijas lietošanas izmaiņas, lai nodrošinātu sabiedrības interešu samērojamību ar kūrortu teritorijas noteikšanu.

Pašvaldības lēmums savos teritorijas plānošanas dokumentos atzīmēt kūrorta teritorijas sabiedrībai neradīs apgrūtinājumus, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde ir publisks process ar plašām sabiedrības līdzdalības iespējām. Daļa normu ir ietvertas  2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Līdz ar to vienlaicīgi ar priekšlikumu pašvaldībai iedzīvotājiem būtu jāsniedz skaidrojums par to, kā priekšlikums (piemēram, kūrortu teritorijas noteikšana attīstības plānošanas dokumentos) ietekmē citu personu īpašumu. Lēmums jāpieņem, saskaņojot to ar sabiedrības interesēm.

Atzīstams, ka kopējais labums, ko no šī Likumprojekta iegūtu sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā varbūtējais atsevišķu indivīdu interešu ierobežojums.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts paredz, ka EM izstrādās MK noteikumus "Kārtība, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss". Paredzēts, ka MK noteikumi ietvers kārtību, kādā tiks piešķirts un anulēts kūrorta statuss, administrēšanas kārtību, pašvaldības pieteikumā iekļaujamo informāciju un pieteikumam pievienojamos dokumentus.

Ņemot vērā, ka, stājoties spēkā jaunajai definīcijai "kūrorts" varētu mainīties atsevišķu spēkā esošu tiesību aktu normu jēga un interpretācija, EM ir izvērtējusi grozījumu nepieciešamību sekojošos normatīvajos aktos, kuros ir regulētas tiesiskās attiecības saistībā ar kūrortiem:

·         Ķemeru nacionālā parka likums;

·         13.07.2004. MK noteikumi Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība";

·         19.12.2006. MK noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība";

·         24.03.2009. MK noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu";

·         21.06.2010. MK noteikumi Nr.557 "Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku veselības aprūpes izdevumu apmaksas kārtība";

·         22.02.2011. MK noteikumi Nr.136 "Noteikumi par brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību līgumu, brīvdienu pakalpojumu ilgtermiņa līgumu, brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību vai brīvdienu pakalpojumu tālākpārdošanas līgumu un brīvdienu mītnes ilgtermiņa tiesību apmaiņas līgumu".

Izvērtējot augstāk minētos normatīvos aktus, norādām, ka termina "kūrorts" lietojumu nepieciešams precizēt 13.07.2004. MK noteikumos Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība".

Atbildīgajai institūcijai – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – izvērtēt minēto MK noteikumu regulējumu un nepieciešamības gadījumā izdarīt grozījumus sešu mēnešu laikā no Tūrisma likuma 6.¹ panta otrās daļas spēkā stāšanās dienas.

2.

Cita informācija

Projekta 8.pantā iekļautais precizētais deleģējums Tūrisma likuma 15.¹ panta trešajā daļā iekļautais precizētais deleģējums dod tiesības pašvaldībām izdot saistošos noteikumus tūristu gida darbības regulēšanai pašvaldības ārtelpā. Izstrādājot šos noteikumus, katrai pašvaldībai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 45.panta otrajai daļai ir atbildīga par pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskuma izvērtēšanu, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva) prasības saistībā ar ārvalstu gidu īslaicīgo pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

Pakalpojumu direktīva nosaka, ka pakalpojuma sniegšanai izsniegtai atļaujai jābūt derīgai visas valsts teritorijā. Atļaujas piemērošanas ierobežošana atsevišķam komersantam vai atsevišķai teritorijas daļai ir attiecīgi pamatojama saistībā ar sevišķi svarīgiem iemesliem - sabiedrības interesēm (Pakalpojumu direktīvas 10.panta 4.punkts). Līdz ar to, pašvaldībai, izstrādājot saistošos noteikumus tūristu gida darbības regulēšanai pašvaldības ārtelpā, obligāti būtu jāuzrāda šāds pamatojums, kā arī jāsaskaņo noteikumi ar EM, kas seko Pakalpojumu direktīvas prasības izpildei Latvijas teritorijā un ziņo Eiropas Komisijai par jebkādām izmaiņām normatīvajā regulējumā pakalpojumu jomās, kas aptver Pakalpojumu direktīva.

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

1)      1990.gada 13.jūnija Padomes Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (90/314/EEK);

2)      2006.gada 12.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2006/123/EK).

2.

Citas starptautiskās saistības

Projekts šo jomu neskar

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

1)      1990.gada 13.jūnija Padomes Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (90/314/EEK);

2)      2006.gada 12.decembra Eiropas parlamenta un Padomes direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2006/123/EK).

A

B

C

D

1)      1990.gada 13.jūnija Padomes Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām 2.panta 1.punkts.

Likumprojekta 1.punkts.

Kompleksā tūrisma pakalpojuma definīcija tiek precizēta, izslēdzot iespēju to neatbilstoši interpretēt.

Precizējums neparedz stingrākas prasības kā direktīvā ir norādītas.

2)      2006.gada 12.decembra Eiropas parlamenta un Padomes direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2006/123/EK).

Likumprojekta 8.pants

Likumprojekts nepārņem un neievieš minēto direktīvu.

Precizējums neparedz stingrākas prasības kā norādītas 2006.gada 12.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū, tomēr pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus tūristu gida darbības regulēšanai pašvaldības ārtelpā, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva) prasības saistībā ar ārvalstu gidu īslaicīgo pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Projekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Likumprojekta izstrādes procesā ir nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Uz pirmo Likumprojekta izstrādes darba grupas sēdi, kas notika 2010.gada 9.jūlijā, EM uzaicināja pārstāvjus no Latvijas Kurortoloģijas asociācijas un Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekta izstrādē, apmeklējot darba grupas sanāksmes un sniedzot priekšlikumus kūrortu normatīvajam regulējumam, piedalījās Latvijas Kurortoloģijas asociācija un Latvijas Kūrortpilsētu asociācija.

Minētās asociācijas Likumprojekta izstrādē tika iesaistītas, ņemot vērā to kompetenci un darbības mērķus: veicināt Latvijas kūrortu un ar tie saistīto dabisko dziedniecisko faktoru izmantošanu cilvēku veselības uzlabošanai un slimību profilaksei, popularizēt veselīgu dzīvesveidu (Latvijas Kurortoloģijas asociācija); sekmēt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijā, veicināt kūrortu darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu, lai veidotu sakārtotu vidi ilgtspējīgai attīstībai (Latvijas Kūrortpilsētu asociācija).

Jāatzīmē, ka nepieciešamība sakārtot kūrortu normatīvo regulējumu vairākkārt ir tikusi apspriesta arī Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes (turpmāk – LTKP) sēžu ietvaros. 2011.gada 28.janvārī notika kārtējā LTKP sēde, kuras laikā padomes locekļi tika informēti par Likumprojekta virzības gaitu.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija kā Latvijas vadošā tūrisma aģentu un tūrisma operatoru apvienība tika piesaistīta definīcijas "komplekss tūrisma pakalpojums" redakcijas saskaņošanā.

Precizējot Tūrisma likuma 11.pantu, tika piesaistīti šādas sabiedrības grupas: Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, Latvijas Kurortoloģijas asociācija, Latvijas Kūrortpilsētu asociācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Profesionālo gidu asociācija, kā arī publiskā aģentūra "Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra".

Grozījumi Tūrisma likuma 16.¹ pantā saistībā ar tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu tiek veikti, pamatojoties uz Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas sniegtajiem priekšlikumiem.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Visi augstāk minētie sabiedrības pārstāvji atbalsta izstrādāto Likumprojektu.

Latvijas Kurortoloģijas asociācijas un Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas paustie priekšlikumi kūrortu normatīvajam regulējumam tika uzklausīti un ņemti vērā.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Atbildīgā institūcija par Likumprojekta izpildi ir EM.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts paredz EM izstrādāt kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss.

Funkciju īstenošanu nodrošinās EM.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Saistībā ar Likumprojekta izpildi nav paredzēta esošu institūciju likvidācija.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Saistībā ar Likumprojekta izpildi nav plānota esošu institūciju reorganizācija vai esošu institūciju apvienošana.

6.

Cita informācija

Nav