Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (18)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija (ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190.nr.) šādus grozījumus:

1.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt visā likumprojekta tekstā:

vārdus „personisko tiesību aizsardzības līdzekļa noteikšana” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pagaidu aizsardzība pret vardarbību” (attiecīgā locījumā);

vārdus „personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pagaidu aizsardzība pret vardarbību” (attiecīgajā locījumā);

vārdus „personisko tiesību aizsardzības līdzeklis” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;

4¹) pagaidu aizgādnības nodibināšanu;

5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā;

6) aizgādības un saskarsmes tiesībām.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(3¹) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.

1. Papildināt 11.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) personisko tiesību aizsardzības līdzekļa noteikšanu."

2.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 1.pantā (attiecībā uz papildinājumiem Civilprocesa likuma 11.pantā) aizstāt visā tekstā skaitli „6” ar skaitli „7”.

Atbalstīts

1. Papildināt 11.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) pagaidu aizsardzību pret vardarbību."

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

1¹) prasītāji — prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

2) prasītāji — prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;

3¹) pieteikuma iesniedzēji — par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu;

4) prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu;

6¹) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

7) pieteikumu iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji — lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu);

9¹) pieteikuma iesniedzēji — lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;

10) administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā;

11) piedzinēji — izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

11¹) piedzinēji — izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

12) nodokļu (nodevu) administrācija — pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās;

13) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu;

14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

2. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) pieteikuma iesniedzēji – par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu."

2. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) pieteikuma iesniedzēji – par pagaidu aizsardzību pret vardarbību."

3. Papildināt likumu ar 19.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"19.¹ nodaļa

Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana

146.¹ pants. Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanas pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka personas personiskās tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu. Pieteikumā par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu norāda personisko tiesību aizsardzības līdzekli.

(2) Par personiskām tiesībām uzskatāmas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

(3) Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, dalīšanu vai mājokļa, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, lietošanas kārtības noteikšanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

(4) Izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

3.

4.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdus „Papildināt likumu ar 19.¹ nodaļu šādā redakcijā: "19.¹ nodaļa Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana” ar vārdiem „Papildināt likumu ar 30.⁵ nodaļu šādā redakcijā: "30.⁵ nodaļa Pagaidu aizsardzība pret vardarbību”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 3.pantā minēto 146.¹ pantu ar 250.⁴³, 250.⁴⁴, 250.⁴⁵ un 250.⁴⁶ pantu šādā redakcijā:

„250.⁴³ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamība prasībās

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, dalīšanu vai mājokļa, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, lietošanas kārtības noteikšanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

250.⁴⁴ pants. Personas, kas var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

 Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku vai pastāv vai pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz ir bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

250.⁴⁵ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats

(1) Ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek mājsaimniecībā, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šī panta pirmā daļa piemērojama arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole - tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

250.⁴⁶ pants. Pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību saturs

(1) Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja un atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, dzīvesvieta. Atbildētāja personas kodu norāda, ja tas ir zināms;

3) prasītāja pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4) šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi un kā izpaužas minētie apstākļi;

5) pierādījumi, kas apstiprina šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētos apstākļus, ja tādi ir prasītāja rīcībā, un, ja ir zināms, personas, no kurām izprasāmi minētie pierādījumu, ja tie nav prasītāja rīcībā vai prasītājs tos objektīvu iemeslu dēļ pats nevar izprasīt;

6) piemērojamais vai piemērojamie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

8) apliecinājums par sniegto ziņu patiesumu un atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.”

Atbalstīts

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 30.⁵ nodaļu šādā redakcijā: "30.⁵ nodaļa Pagaidu aizsardzība pret vardarbību

250.⁴³ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamība prasībās

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

250.⁴⁴ pants. Personas, kas var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

 Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

250.⁴⁵ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats

(1) Ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek mājsaimniecībā, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole – tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

250.⁴⁶ pants. Pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību saturs

(1) Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja un atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, dzīvesvieta. Atbildētāja personas kodu norāda, ja tas ir zināms;

3) prasītāja pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4) šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi un to, kā izpaužas šie apstākļi;

5) pierādījumi, kas apstiprina šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētos apstākļus, ja tādi ir prasītāja rīcībā, un, ja ir zināma, persona, no kuras izprasāmi minētie pierādījumi, bet tie nav prasītāja rīcībā vai prasītājs tos objektīvu iemeslu dēļ pats nevar izprasīt;

6) piemērojamais vai piemērojamie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

8) apliecinājums par sniegto ziņu patiesumu un atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

146.² pants. Personisko tiesību aizsardzības līdzekļi

(1) Personisko tiesību aizsardzības līdzekļi ir:

1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

8) citi tiesas vai tiesneša noteiktie aizliegumi un pienākumi atbildētājam, kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja personisko tiesību aizsardzību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto personisko tiesību aizsardzības līdzekli nosaka, ja atbildētājs ir sasniedzis pilngadību.

(3) Pieļaujams vienlaikus noteikt vairākus personisko tiesību aizsardzības līdzekļus.

5.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Uzskatīt likumprojekta 3.pantā minēto 146.² pantu par 250.⁴⁷ pantu un aizstāt tā pirmās daļas 8.punktā vārdus „personisko tiesību aizsardzību” ar vārdiem „pagaidu aizsardzību pret vardarbību”.

Atbalstīts

250.⁴⁷ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi

(1) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir:

1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli nosaka, ja atbildētājs ir sasniedzis pilngadību.

(3) Pieļaujams vienlaikus noteikt vairākus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus.

146.³ pants. Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā

(1) Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šī mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

(2) Ja atbildētājam noteic šo ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai tam izsniedz mājoklī esošo ikdienā valkājamo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu un grāmatas, instrumentus un rīkus, kas atbildētājam nepieciešami viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus, un veselības aprūpei nepieciešamās lietas.

6.

7.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Uzskatīt likumprojekta 3.pantā minēto 146.³, 146.⁴, 146.⁵, 146.⁶, 146.⁷, 146.⁸, 146.⁹ pantu attiecīgi par 250.⁴⁸, 250.⁴⁹, 250.⁵⁰, 250.⁵¹, 250.⁵², 250.⁵³, 250.⁵⁴ pantu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 3.pantā iekļautā 146.³ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja atbildētājam noteic šo ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai tam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kas atbildētājam nepieciešami ikdienā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

250.⁴⁸pants. Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā

(1) Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

(2) Ja atbildētājam noteic šo ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai viņam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kas atbildētājam nepieciešami ikdienā.

146.⁴ pants. Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu minēto attālumu 

Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu minēto attālumu ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo mājokli un atrasties tam tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

146.⁵ pants. Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās

(1) Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo vietu, kas nav mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, vai atrasties šai vietai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(2) Tiesnesis vai tiesa, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās attiecas uz konkrētas vietas adresi vai vietām, kas atbilst noteiktām pazīmēm, vai publiskiem vai citiem noteiktiem pasākumiem.

8.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 3.pantā iekļautā 146.⁵ panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesnesis vai tiesa pēc iespējas ņem vērā atbildētāja pienākumus ierasties darba vietā un citus atbildētāja pienākumus, kas saistīti ar ierašanos noteiktās vietās.”

Atbalstīts

250.⁴⁹pants. Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību minēto attālumu 

Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas vai tiesneša lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību minēto attālumu ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo mājokli un atrasties tam tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

250.⁵⁰pants. Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās

(1) Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo vietu, kas nav mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, vai atrasties šai vietai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās attiecas uz konkrētas vietas adresi vai vietām, kas atbilst noteiktām pazīmēm, vai publiskiem vai citiem noteiktiem pasākumiem. Tiesa vai tiesnesis pēc iespējas ņem vērā atbildētāja pienākumus ierasties darba vietā un citus atbildētāja pienākumus, kas saistīti ar ierašanos noteiktās vietās.

146.⁶ pants. Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari

(1) Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apzināti tuvoties vai atrasties prasītājam tuvāk par lēmumā minēto attālumu un izvairīties no fiziskas vai vizuālas saskares ar to.

(2) Tiesnesis vai tiesa, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas vai atkarīgas no prasītāja.

146.⁷ pants. Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju

(1) Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot sakaru līdzekļus vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar prasītāju.

(2) Tiesnesis vai tiesa, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas vai atkarīgas no prasītāja.

9.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 3.pantā iekļautā 146.⁷ panta pirmo daļu aiz vārdiem „sakaru līdzekļus” ar vārdiem „, tai skaitā elektroniskos sakaru līdzekļus,”.

Atbalstīts

250.⁵¹pants. Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari

(1) Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apzināti tuvoties vai atrasties prasītājam tuvāk par lēmumā minēto attālumu un izvairīties no fiziskas vai vizuālas saskares ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas vai atkarīgas no prasītāja.

250.⁵²pants. Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju

(1) Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot sakaru līdzekļus, tai skaitā elektroniskos sakaru līdzekļus, vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas vai atkarīgas no prasītāja.

146.⁸ pants. Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju

Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot citu personu starpniecību, lai tuvotos prasītājam vai organizētu fizisku vai vizuālu saskari ar prasītāju vai kontaktēšanos ar prasītāju, izmantojot jebkādus sakaru līdzekļus vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus.

146.⁹ pants. Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus

Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam jebkādā veidā apstrādāt, publicēt, darīt zināmus vai citādi izmantot prasītāja personas datus.

10.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 3.pantā iekļauto 146.⁹ pantu ar vārdiem „,izņemot ar tiesvedību saistītās procesuālās darbībās”.

Atbalstīts

250.⁵³pants. Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju

Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot citu personu starpniecību, lai tuvotos prasītājam vai organizētu fizisku vai vizuālu saskari ar prasītāju vai lai  kontaktētos ar prasītāju, izmantojot jebkādus sakaru līdzekļus vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus.

250.⁵⁴pants. Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus

Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus ir ar tiesneša vai tiesas lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam jebkādā veidā apstrādāt, publicēt, darīt zināmus vai citādi izmantot prasītāja personas datus, izņemot ar tiesvedību saistītās procesuālās darbībās.

146.¹⁰ pants. Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var iesniegt pamatotu pieteikumu ar lūgumu tiesai nodrošināt personisko tiesību aizsardzību pirms prasības celšanas tiesā, ja ir aizskartas viņa personiskās tiesības vai viņš saņēmis draudus par iespējamo personisko tiesību aizskārumu.

(2) Ja ir aizskartas bērna personiskās tiesības, saņemti draudi par iespējamo bērna personisko tiesību aizskārumu, aizskarta tās personas veselība vai brīvība, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu, vai saņemti draudi par iespējamo šīs personas dzīvības, veselības vai brīvības aizskārumu, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.

(3) Pieteikumā par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pirms prasības celšanas norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu. Atbildētāja personas kodu norāda, ja tas ir zināms;

3) kādas prasītāja personiskās tiesības ir vai varētu tikt aizskartas un kā izpaužas minēto tiesību aizskārums vai prasītāja pamatotas aizdomas par iespējamo tiesību aizskārumu;

4) pierādījumus, kas apstiprina, ka prasītāja personiskās tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas;

5) iespējamos prasītāja prasījumus un termiņu, kādā tiks iesniegts prasības pieteikums tiesai;

6) piemērojamo personisko tiesību aizsardzības līdzekli;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu;

8) pieteikuma sastādīšanas laiku un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(4) Iesniedzot pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs pievieno rakstveida pierādījumus, kas apliecina, ka viņa personiskās tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas, vai lūdz tiesu tos pieprasīt no citām personām, ja minētie pierādījumi nav prasītāja rīcībā, vai prasītājs tos objektīvu iemeslu dēļ pats nevar izprasīt. Lūdzot tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumus, prasītājam jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie attiecīgās personas.

(5) Pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(6) Apmierinot pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot personisko tiesību aizsardzības līdzekļus, kas minēti šā likuma 146.² panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, – ne ilgāku par 30 dienām.

146.¹¹ pants. Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana pirms prasības celšanas pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību

(1) Ja pirms prasības celšanas policija ir pieņēmusi lēmumu, kas uzliek par pienākumu iespējamam atbildētājam, kas rada draudus, atstāt mājokli, neatgriezties un neuzturēties tajā vai tā tuvumā vai aizliedz iespējamam atbildētājam kontaktēties ar iespējamo prasītāju, policija pēc iespējamā prasītāja lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, iespējamā prasītāja pieteikumu, kurā norādīts, ka iespējamais prasītājs vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju policija nosūta tiesai, kurā ceļama prasība, vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(3) Nodrošinot personisko tiesību aizsardzību pirms prasības celšanas, pamatojoties uz iespējamā prasītāja pieteikumu, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot personisko tiesību aizsardzības līdzekļus, kas minēti šā likuma 146.² panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, – ne ilgāku par 30 dienām.

(4) Jautājumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, pamatojoties uz iespējamā prasītāja pieteikumu, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesnesis izskata saskaņā ar šā likuma 146.¹² panta pirmo daļu.

146.¹² pants. Jautājuma izskatīšana par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu

(1) Pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku prasītāja personisko tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.

(2) Ja nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus no prasītāja vai prasītāja lūgumā par pierādījumu izprasīšanu norādītajām personām, tiesa vai tiesnesis pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(3) Apmierinot prasību, personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā. Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet, ja atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikts personisko tiesību aizsardzības līdzeklis, kas minēts šā likuma 146.² panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, – ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās likumīgā spēkā.

(4) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu. Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(5) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu. Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(6) Ja lēmums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanas atcelšanu.

(7) Šā panta otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

146.¹³ pants. Lēmums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu

(1) Papildus šā likuma 230.pantā noteiktajam tiesa vai tiesnesis lēmumā norāda ziņas par lietas dalībniekiem (vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un dzīvesvieta).

(2) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par personisko tiesību aizsardzības līdzekļa – pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, – noteikšanu, ja nepieciešams, norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu brīdina atbildētāju, ka policija veiks lēmuma pildīšanas kontroli un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

11.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 3.pantā minēto 146.¹⁰, 146.¹¹, 146.¹² un 146.¹³ pantu ar 250.⁵⁵, 250.⁵⁶, 250.⁵⁷, 250.⁵⁸ un 250.⁵⁹ pantu šādā redakcijā:

„250.⁵⁵ pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var iesniegt motivētu pieteikumu ar lūgumu tiesai nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas tiesā, ja pastāv šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi attiecas uz bērnu, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

250.⁵⁶  pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību

(1) Ja pirms prasības celšanas policija ir pieņēmusi lēmumu, kas uzliek par pienākumu iespējamam atbildētājam, kas rada draudus, atstāt mājokli, neatgriezties un neuzturēties tajā vai tā tuvumā vai aizliedz iespējamam atbildētājam kontaktēties ar iespējamo prasītāju (policijas lēmums par nošķiršanu), policija pēc iespējamā prasītāja lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, iespējamā prasītāja pieteikumu, kurā norādīts, ka iespējamais prasītājs vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu un informāciju policija nosūta tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Iespējamā prasītāja pieteikumā, kas iesniegts ar policijas starpniecību, nav jābūt ietvertam pilnvarojumam policijai iesniegt pieteikumu pieteicēja vārdā.

 (5) Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, pamatojoties uz iespējamā prasītāja pieteikumu, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesnesis izskata saskaņā ar šā likuma 250.⁵⁸ panta pirmo daļu.

250.⁵⁷ Pierādījumi lietās par pagaidu aizsardzība pret vardarbību

(1) Lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību lietas dalībnieks ar apliecinājumu apstiprina pieteikumā norādītos lietā nozīmīgos apstākļus.

(2) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami, tiesa pēc savas iniciatīvas tiesas sēdē var pieprasīt lietas dalībnieku apliecināt savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par  faktiem  un  apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(3) Pirms paskaidrojuma sniegšanas lietas dalībnieks paraksta šāda satura apliecinājumu:

"Es, (vārds, uzvārds), apliecinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Apliecinu, ka manis tiesai sniegtās ziņas par faktiem un lietas apstākļiem ir izsmeļošas un patiesas. Esmu brīdināts, ka par apzināti nepatiesu  paskaidrojumu sniegšanu un apzinātu ziņu par faktiem un   lietas apstākļiem noklusēšanu  mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu."

(4) Šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu ar lietas dalībnieka parakstu pievieno lietai.

(5) Par apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai pieteikuma sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(6) Paskaidrojumu un pieteikuma apliecinājums kā pierādījums nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

250.⁵⁸ pants. Jautājuma izskatīšana par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai ja kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.

(2) Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(3) Tiesa vai tiesnesis izlemj pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību arī tad, ja pieteikumā nav norādītas visas šā likuma 250.⁴⁶ pantā minētās ziņas vai pievienoti dokumenti, ja vien dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski neietekmē pieteikuma izlemšanas iespējamību.

(4) Tiesa vai tiesnesis, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Tiesa vai tiesnesis pēc sava ieskata var noteikt arī citu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, kas nav norādīts pieteikumā.

(5) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta pirmo daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu arī gadījumos, ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami.

(6) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neizriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, un nav izdevies iegūt citus pierādījumus saskaņā ar šā panta otro daļu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta otro daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu un paskaidrojumu apliecinājumu, kas sniegts saskaņā ar šā likuma 250.⁵⁷ panta otro un trešo daļu.

(7) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas minēti šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, – ne ilgāku par 30 dienām.

(8) Apmierinot prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9)Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet, ja atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, – ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās likumīgā spēkā.

(10) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(11) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(12) Ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.

(13) Šā panta otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Atbildētāja neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

250.⁵⁹  pants. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Papildus šā likuma 230.pantā noteiktajam tiesa vai tiesnesis lēmumā norāda ziņas par lietas dalībniekiem (vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta).

(2) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa – pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, – noteikšanu, ja nepieciešams, norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību brīdina atbildētāju, ka policija veiks lēmuma pildīšanas kontroli un ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(4) Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (250.⁵⁸ panta pirmā un otrā daļa) ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.”

Atbalstīts

250.⁵⁵ pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var iesniegt motivētu pieteikumu ar lūgumu tiesai nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas tiesā, ja pastāv šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja šā likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi attiecas uz bērnu, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

250.⁵⁶  pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību

(1) Ja pirms prasības celšanas policija ir pieņēmusi lēmumu, kas uzliek par pienākumu iespējamam atbildētājam, kurš rada draudus, atstāt mājokli, neatgriezties un neuzturēties tajā vai tā tuvumā vai aizliedz iespējamam atbildētājam kontaktēties ar iespējamo prasītāju (policijas lēmums par nošķiršanu), policija pēc iespējamā prasītāja lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, iespējamā prasītāja pieteikumu, kurā norādīts, ka iespējamais prasītājs vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu, kā arī citu informāciju policija nosūta tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Iespējamā prasītāja pieteikumā, kas iesniegts ar policijas starpniecību, nav jābūt ietvertam pilnvarojumam policijai iesniegt pieteikumu pieteicēja vārdā.

 (5) Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, pamatojoties uz iespējamā prasītāja pieteikumu, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesnesis izskata saskaņā ar šā likuma 250.⁵⁸ panta pirmo daļu.

250.⁵⁷ Pierādījumi lietās par pagaidu aizsardzība pret vardarbību

(1) Lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību lietas dalībnieks ar apliecinājumu apstiprina pieteikumā norādītos lietā nozīmīgos apstākļus.

(2) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami, tiesa pēc savas iniciatīvas tiesas sēdē var pieprasīt lietas dalībnieku apliecināt savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par  faktiem  un  apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(3) Pirms paskaidrojuma sniegšanas lietas dalībnieks paraksta šāda satura apliecinājumu:

"Es, (vārds, uzvārds), apliecinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Apliecinu, ka tiesai manis sniegtās ziņas par faktiem un lietas apstākļiem ir izsmeļošas un patiesas. Esmu brīdināts, ka par apzināti nepatiesu  paskaidrojumu sniegšanu un man zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu."

(4) Šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu ar lietas dalībnieka parakstu pievieno lietai.

(5) Par apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai pieteikuma sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(6) Paskaidrojumu un pieteikuma apliecinājums kā pierādījums nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

250.⁵⁸ pants. Jautājuma izskatīšana par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai ja kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.

(2) Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(3) Tiesa vai tiesnesis izlemj pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību arī tad, ja pieteikumā nav norādītas visas šā likuma 250.⁴⁶ pantā minētās ziņas vai pievienoti dokumenti, ja vien dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski neietekmē pieteikuma izlemšanas iespējamību.

(4) Tiesa vai tiesnesis, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Tiesa vai tiesnesis pēc sava ieskata var noteikt arī citu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, kas nav norādīts pieteikumā.

(5) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta pirmo daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu arī gadījumos, ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami.

(6) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neizriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, un nav izdevies iegūt citus pierādījumus saskaņā ar šā panta otro daļu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta otro daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu un paskaidrojumu apliecinājumu, kas sniegts saskaņā ar šā likuma 250.⁵⁷ panta otro un trešo daļu.

(7) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas minēti šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, – ne ilgāku par 30 dienām.

(8) Apmierinot prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9) Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet, ja atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, – ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās likumīgā spēkā.

(10) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(11) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa ar lēmumu atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(12) Ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.

(13) Šā panta otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Atbildētāja neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

250.⁵⁹  pants. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Papildus šā likuma 230.pantā noteiktajam tiesa vai tiesnesis lēmumā norāda ziņas par lietas dalībniekiem [(vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta].

(2) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa – pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, – noteikšanu, ja nepieciešams, norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību brīdina atbildētāju, ka policija veiks lēmuma pildīšanas kontroli un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(4) Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (250.⁵⁸ panta pirmā un otrā daļa) ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

146.¹⁴ pants. Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanas atcelšana vai aizstāšana

(1) Personisko tiesību aizsardzības līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var aizstāt ar citiem līdzekļiem tā pati tiesa, kura noteikusi personisko tiesību aizsardzības līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(2) Personisko tiesību aizsardzības līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi personisko tiesību aizsardzības līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

12.

13.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Uzskatīt likumprojekta 3.pantā minēto 146.¹⁴ pantu par 250.⁶⁰ pantu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 3.pantā iekļautā 146.¹⁴ panta trešo daļu aiz vārdiem „lietas dalībniekiem” ar vārdiem „Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

250.⁶⁰ pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanas atcelšana vai aizstāšana

(1) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var aizstāt ar citiem līdzekļiem tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(2) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

146.¹⁵ pants. Par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 146.¹⁴ panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanas atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Blakus sūdzības iesniegšana par šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem neaptur to izpildi.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi pieņemti bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no attiecīgā lēmuma izsniegšanas dienas.

14.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Uzskatīt likumprojekta 3.pantā minēto 146.¹⁵ pantu par 250.⁶¹ pantu un aizstāt tā pirmajā daļā skaitli „146.¹⁴” ar skaitli „250.⁶⁰”.

Atbalstīts

250.⁶¹pants. Par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.⁶⁰panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Blakus sūdzības iesniegšana par šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem neaptur to izpildi.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi pieņemti bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no attiecīgā lēmuma izsniegšanas dienas.

146.¹⁶ pants. Lēmuma par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu izpilde

(1) Lēmums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu (146.¹² panta pirmā un otrā daļa) ir izpildu dokuments un izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusei, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā. Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku prasītāja personisko tiesību aizskārumu, lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pusei paziņo ziņnesis.

(3) Tiesa lēmumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, aizstāšanu vai atcelšanu nosūta pildīšanas kontrolei Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas, kā arī gadījumos, ja lēmums pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, informācijai policijas struktūrvienībai, kas nosūtījusi pieteikumu.

146.¹⁷ pants. Ar personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana atbildētājam un tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, ja personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu atceļ sakarā ar to, ka pret viņu celtā prasība ir noraidīta, vai personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu atceļ pēc atbildētāja pamatota pieteikuma sakarā ar to, ka prasītājs iesniedzis apzināti nepatiesu pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu.

(2) Prasītājam, kas iesniedzis apzināti nepatiesu pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, ir pienākums atlīdzināt tiesas izdevumus valstij."

15.

16.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 3.pantā minēto 146.¹⁶, 146.¹⁷ un 146.¹⁸ pantu ar 250.⁶², 250.⁶³ un 250.⁶⁴ pantu šādā redakcijā:

„250.⁶² pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošana, izsniegšana un nosūtīšana

(1) Ja lēmums jautājumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), lēmuma norakstu iespējamais atbildētājs un iespējamais prasītājs var saņemt tiesas kancelejā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma un informācijas saņemšanas tiesā no policijas. Šo datumu uzskata par minētā lēmuma paziņošanas datumu iespējamajam atbildētājam un lēmuma noraksta nepiegādāšana neietekmē tā tiesiskās sekas.

 (2) Lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā. Ja kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pusēm paziņo ziņnesis.

 (3) Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizstāšanu vai atcelšanu nosūta pildīšanas kontrolei Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas, kā arī gadījumos, ja lēmums pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, informācijai policijas struktūrvienībai, kas nosūtījusi pieteikumu.

250.⁶³ pants. Lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), pārsūtīšana

Ja prasītājs lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶  pants), noteiktajā termiņā ceļ prasību piekritīgā tiesā, kas nav tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, pārsūta attiecīgo lietu tiesai, kurai piekritīga lietas izskatīšana pēc būtības.”

250.⁶⁴  pants. Ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību radīto zaudējumu atlīdzināšana atbildētājam

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ja pagaidu aizsardzību pret vardarbību atceļ sakarā ar to, ka pret viņu celtā prasība ir noraidīta, vai pagaidu aizsardzību pret vardarbību atceļ pēc atbildētāja pamatota pieteikuma sakarā ar to, ka prasītājs iesniedzis apzināti nepatiesu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.”

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 3.pantā minēto 146.¹⁶, 146.¹⁷ un 146.¹⁸ pantu ar 250.⁶²un 250.⁶³ pantu šādā redakcijā:

„250.⁶² pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošana, izsniegšana un nosūtīšana

(1) Ja lēmums jautājumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), lēmuma norakstu iespējamais atbildētājs un iespējamais prasītājs var saņemt tiesas kancelejā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma un informācijas saņemšanas tiesā no policijas. Šo datumu uzskata par minētā lēmuma paziņošanas datumu iespējamajam atbildētājam un lēmuma noraksta nepiegādāšana neietekmē tā tiesiskās sekas.

 (2) Lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā. Ja kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pusēm paziņo ziņnesis.

 (3) Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizstāšanu vai atcelšanu nosūta pildīšanas kontrolei Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas, kā arī gadījumos, ja lēmums pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, informācijai policijas struktūrvienībai, kas nosūtījusi pieteikumu.

250.⁶³ pants. Lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), pārsūtīšana

Ja prasītājs lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶  pants), noteiktajā termiņā ceļ prasību piekritīgā tiesā, kas nav tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, pārsūta attiecīgo lietu tiesai, kurai piekritīga lietas izskatīšana pēc būtības.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.16

Atbalstīts

250.⁶² pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošana, izsniegšana un nosūtīšana

(1) Ja lēmums jautājumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), lēmuma norakstu iespējamais atbildētājs un iespējamais prasītājs var saņemt tiesas kancelejā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma un informācijas saņemšanas tiesā no policijas. Šo datumu uzskata par minētā lēmuma paziņošanas datumu iespējamajam atbildētājam un lēmuma noraksta nepiegādāšana neietekmē tā tiesiskās sekas.

 (2) Lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā. Ja kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pusēm paziņo ziņnesis.

 (3) Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizstāšanu vai atcelšanu nosūta pildīšanas kontrolei Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas, kā arī gadījumos, ja lēmums pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, informācijai policijas struktūrvienībai, kas nosūtījusi pieteikumu.

250.⁶³ pants. Lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶ pants), pārsūtīšana

Ja prasītājs lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.⁵⁶  pants), noteiktajā termiņā ceļ prasību piekritīgā tiesā, kas nav tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, pārsūta attiecīgo lietu tiesai, kurai piekritīga lietas izskatīšana pēc būtības.”

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu un likumu pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

9) atbildīgās iestādes lēmumi par starp­tautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi;

10) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktu;

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu;

12) tiesas lēmums par atļauju nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto parādnieka mantu tiesiskās aizsardzības procesā (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa);

13) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktu;

14) ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts publiskā akta izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 48.pantu;

15) vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī un kas noteikts 2011.gada 18.novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 II pielikumā.

4. Papildināt 540.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:

"16) tiesas vai tiesneša lēmums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu (šā likuma 146.¹² panta pirmā un otrā daļa)."

17.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 4.pantu attiecībā uz papildinājumiem Civilprocesa likuma 540.pantā.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

18.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojektā vārdus „Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī” ar vārdiem „Likums stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī”.

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.