Rīgā, 2011. gada 3.novembrī
Nr. 9/3 – 2-14-11/11
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (reģ. Nr.468/Lp10);
2) „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. Nr.446/Lp10);
3) „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 357/Lp10);
4) „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10);
5) „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 386/Lp10);
6) „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 388/Lp10).
Ar cieņu
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.) šādus grozījumus:
1. 465.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda „prombūtnē” ar vārdiem iekavās „(in absentia)”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad ir saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu.”.
2. Izslēgt 673.panta pirmās daļas 3.punktu.
3. Papildināt likumu ar 679.1pantu šādā redakcijā:
„679.1pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu
(1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti par to sniegt informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru saziņai Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
(2) Kompetentā iestāde, saņemot no ārvalsts lūgumu par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts informāciju sniedz cik drīz vien iespējams pēc tā saņemšanas.
(3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu norāda:
1) procesa virzītāja kontaktinformāciju;
2) informāciju, vai notiek vai ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu, vai ar to ir saistīta tā pati persona;
3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu – kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību.
(4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministriju.”
4. 684.pantā:
izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
„1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju;
2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;”
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
„4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;”.
5. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārda „ja” ar vārdiem „saņemts pagaidu apcietinājuma lūgums vai”.
6. 713. pantā:
papildināt ar 1.1daļu šādā redakcijā:
„(11) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.”;
papildināt ar 3.1daļu šādā redakcijā:
„(31) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikai sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota – līdz izdodamās personas nodošanai.”
7.Papildināt 715.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
„(31) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta par to, ka pret viņu uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), tā var lūgt sprieduma kopijas saņemšanu. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē izdošanu.”
8. Izteikt Sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā:
„Sešpadsmitā sadaļa. Ārvalsts spriedumu atzīšana un soda izpildīšana
69.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas Latvijā vispārīgie noteikumi
749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs
(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.
(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.
750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi
(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:
1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;
2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;
3) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;
4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas;
5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu;
6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju.
(2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā.
751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli
Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:
1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru;
2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti;
3) soda izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;
4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;
5) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;
6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;
7) soda izpilde Latvijā nav iespējama;
8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu;
9) soda izpildes izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu;
10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;
11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu.
752.pants. Soda izpildes noilgumi
(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie soda izpildes noilgumi.
(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.
753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība
Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota.
754.pants. Papildu informācijas pieprasīšana
Tieslietu ministrija vai tiesa var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sniegtā informācija nav pietiekama, nosakot to iesniegšanas laiku. Tiesa arī var pieprasīt informāciju ar Tieslietu ministrijas starpniecību.
755.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība
(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.
(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.
(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, tā apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.
(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu tiesnesis izskata pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas. Ja personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas.
756.pants. Ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība
(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstī, taisīts ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia), un Latvijai ar ārvalsti ir līgums par otrā valstī ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa pirms lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanas, izsniedz ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:
1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;
2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;
3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē, vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu ārvalstī notiesātā persona iesniedz tiesā. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.
(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par tā izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai pēc tiesas paziņojuma nekavējoties nosūta ārvalstij.
757.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana ārvalstij
(1) Ja ārvalstī notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē ārvalstī, kas piespriedusi sodu, tiesa atliek ārvalsts lūguma izskatīšanu.
(2) Ja ārvalstī pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē.
(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij.
(4) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kas piespriedusi sodu.
(5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā.
(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, ārvalstī notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar viņu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.
(7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē ārvalstī notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.
758.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība
(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē ārvalsti.
(2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien viņa nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.
(3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā;
2) par ārvalstī notiesātās personas pieteikuma apmierināšanu.
(4) Pieņemot šā panta trešās daļas otrajā punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti nosūtīt nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jānosūta. Tieslietu ministrija, saņemot no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļas nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi.
(5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.
759.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība
(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.
(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:
1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;
2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu ar prasību par lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;
3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.
(3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia).
760.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu un, izvērtējot nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;
2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu.
(2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.
(3) Šī panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalstij un ārvalstī notiesātajai personai, ja viņa atrodas ārvalstī.
761.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana
(1) Pēc šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors.
(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.
(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.
(4) Vienlaicīgi ar paziņojumu par šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.
(5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad viņu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc nogādāšanas Latvijā.
(6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, par kuru paziņo prokuroram un personai.
(7) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku.
(8) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā.
(9) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistošie starptautiskie līgumi un šī nodaļa.
762.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošā kriminālprocesā
(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam kārtībā, kāda soda noteikšanai pēc vairākiem nolēmumiem paredzēta Krimināllikumā.
(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošā kriminālprocesā.
763.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā
Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmuma izpilde notiek šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā.
764.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā
(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.
(2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.
(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.
(4) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.
(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos – izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.
(6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.
765.pants. Informācija par soda izciešanu
Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:
1) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;
2) par noteikto sodu;
3) par soda izciešanas pabeigšanu;
4) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu;
5) par ārvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.
70.nodaļa. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda
izpildīšana Latvijā
766.pants. Pamats ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai Latvijā
(1) Pamats tam, lai izpildītu ārvalstī piespriestu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk – brīvības atņemšanas sods) Latvijā, ir:
1) Tieslietu ministrijas lūgums nodot ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un ārvalsts piekrišana tam;
2) ārvalsts lūgums pārņemt tajā valstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam.
(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai ārvalstī notiesātā persona atrodas ārvalstī vai Latvijā.
767.pants. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas Latvijā pārbaude
(1) Tieslietu ministrija, ievērojot šā likuma 755.panta kārtību, veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemta ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.
(2) Ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, Tieslietu ministrija veic lūguma pārbaudi 20 dienu laikā, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju ar mērķi izvērtēt iespēju iesniegt lūgumu ārvalstij piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā.
768.pants. Nosacījumi ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā
Papildus šā likuma 750.pantā minētajiem nosacījumiem, ārvalstīs piespriesta brīvības atņemšanas soda izpilde ir iespējama, ja lūguma saņemšanas brīdī ārvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks par sešiem mēnešiem.
769.pants Ārvalstī notiesātās personas piekrišana brīvības atņemšanas soda izciešanas pārņemšanai
(1) Ārvalstī notiesāto personu, kura šajā ārvalstī izcieš brīvības atņemšanas sodu, var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja tam piekrīt persona.
(2) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:
1) persona atrodas Latvijā;
2) šī persona aizbēgusi no soda izciešanas ārvalstī un ieradusies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi nodrošināt soda izciešanu Latvijā;
3) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;
4) ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt ārvalstī notiesātās personas pārstāvis.
(3) Ārvalstī notiesāto personu, kura pakļauta izraidīšanai vai deportācijai, pārņem bez šīs personas piekrišanas, ja ārvalsts lūgumam pievienots personas viedoklis par tās nodošanu, izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija, un pastāv pārējie šā likuma 768.panta nosacījumi, kas pieļauj ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu.
770.pants. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana
(1) Pieņemot šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu un saņemot ārvalsts piekrišanu nodot ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā līdz tiek pieņemts lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu.
(2) Ārvalstī notiesāto personu, kurai ārvalsts lūdz noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, pārņem pēc lēmuma par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 771.panta piekto daļu.
771.pants. Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšana
(1) Latvijā izpildāmo brīvības atņemšanas sodu nosaka šā likuma 761.pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:
1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;
2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;
3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.
(3) Tiesa lēmumā par Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosaka:
1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;
2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu, kas nav ņemts vērā ārvalsts spriedumā;
3) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.
(4) Ārvalstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.
(5) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai, ievērojot šā likuma 603.panta pirmajā daļā noteikto.
772.pants. Ārvalstī notiesātās personas aizturēšana
(1) Tieslietu ministrija var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām ārvalstī notiesāto personu, kura ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, ja:
1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda;
2) Tieslietu ministrija saskata iespēju, ka ārvalstī notiesātā persona, par kuru ārvalsts iesniegusi lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;
3) Tieslietu ministrija uzskata, ka prombūtnē (in absentia) notiesātais, atrazdamies brīvībā, traucēs kriminālprocesu;
4) ārvalsts lūdz šajā valstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda.
(2) Aizturētā persona jāatbrīvo, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā tai nav piemērots pagaidu apcietinājums.
(3) Ja persona ir aizturēta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to informē ārvalsti un lūdz nosūtīt lūgumu par šajā valstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi Latvijā 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas.
773.pants. Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājums
(1) Ja persona aizturēta šā likuma 772.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.
(2) Tiesnesis ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izskata šā likuma 735.pantā noteiktajā kārtībā. Pagaidu apcietinājums nevar pārsniegt vienu gadu no aizturēšanas brīža.
(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesnesis, kurš izskata lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī notiesātā persona izvairīsies no tiesas.
(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:
1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;
2) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;
3) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;
4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.
774.pants. Drošības līdzekļa piemērošana
Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.
775.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas
(1) Izraidīšanai pakļauto personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.
(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:
1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;
2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;
3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.
71.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru
piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšana Latvijā
Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, (turpmāk – nolēmums par brīvības atņemšanas sodu) atzīšanas un izpildīšanas pamats ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes spēkā stājies nolēmums par brīvības atņemšanas sodu un īpašā formā aizpildīts apliecinājums un Latvijas tiesas lēmums par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu.
777.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas nosacījumi
(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu var izpildīt Latvijā jebkurai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa Latvijā, ja tam piekrīt Latvija.
(2) Latvijas piekrišana nav nepieciešama, ja:
1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un šī persona dzīvo Latvijā;
2) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju.
(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātājai personai tai piespriesto brīvības atņemšanas sodu var izpildīt tikai ar viņas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad:
1) persona ir Latvijas pilsonis un šī persona dzīvo Latvijā;
2) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju;
3) persona ir aizbēgusi uz Latviju vai atgriezusies Latvijā sakarā ar to, ka Eiropas Savienības dalībvalstī pret viņu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums.
778.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildīšanas atteikuma iemesli
(1) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildi var atteikt, ja:
1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst tā nolēmuma saturam, kuram tas pievienots;
2) nav izpildīti šā likuma 777.pantā minētie nosacījumi;
3) izpildot sodu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;
4) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;
5) soda izpildei iestājies noilgums;
6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;
7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;
8) lūguma saņemšanas brīdī Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;
9) Latvija pirms lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas soda atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 784.panta trešajā daļā minētajā kārtībā Eiropas Savienības dalībvalstij ir lūgusi sniegt piekrišanu Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei Latvijā par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms šīs personas nodošanas, un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tiks nodota, bet Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu nav sniegusi;
10) sodā iekļauts ar garīgās veselības vai citiem veselības traucējumiem saistīts pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko nevar izpildīt Latvijā;
11) nav iespējams izpildīt sodu, jo Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona neatrodas Latvijā.
(2) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildi var atteikt arī, ja nolēmums pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:
1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas klātbūtnes;
2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;
3) saņēmusi nolēmumu un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.
779.pants. Eiropas Savienības informācijas pieprasījums pirms nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma saņemšanas
(1) Tieslietu ministrija, saņemot Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju par vēlēšanos lūgt Latvijai atzīt šajā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemto nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu izpildei Latvijā, pārbauda, vai Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta, ģimene, sociālās vai profesionālās, vai kādas citas saites ar Latviju, kas veicinās personas resocializāciju. Nepieciešamības gadījumā Tieslietu ministrija var uzdot veikt pārbaudi Valsts policijai.
(2) Sagatavoto viedokli Tieslietu ministrija nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij.
(3) Gadījumos, kas nav minēti šā likuma 777.panta otrajā daļā, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu piekrist vai nepiekrist nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma pārsūtīšanai Latvijai.
780.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma pārbaudes kārtība
Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu un īpašā formā aizpildīta apliecinājumu, izskata tos šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.
781.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšana un izpildīšana
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 760.pantā minētajā kārtībā un Latvijā izpildāmo sodu nosaka 761.pantā minētajā kārtībā.
(2) Lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu tiesa var atlikt, ja īpašā formā aizpildīts apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst spriedumam, nosakot termiņu, līdz kuram apliecinājums Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāprecizē. Tiesa var atlikt lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu arī šā likuma 784.pantā minētajā gadījumā, ja ir nepieciešams lūgt Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu.
(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas pārņemšana notiek šā likuma 770.pantā noteiktajā kārtībā.
782.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas aizturēšana, pagaidu apcietinājuma un drošības līdzekļa piemērošana
Ja Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona atrodas Latvijā, to aiztur, piemēro pagaidu apcietinājumu un drošības līdzekli šā likuma 772., 773. un 774.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā.
783.pants. Juridiskās sekas, kādas rada Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā
Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā notiek saskaņā ar šā likuma 764.pantā minēto.
784.pants. No Eiropas Savienības dalībvalsts pārņemtās personas kriminālatbildības un soda izpildes ietvari
(1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu, kura pārņemta brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai izpildīt sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tika nodota.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nepiemēro, ja:
1) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija, vai atgriezusies Latvijā pēc tās atstāšanas;
2) par nodarījumu nav paredzēts brīvības atņemšanas sods;
3) kriminālprocess neparedz piemērot pasākumus, kas ierobežo personas brīvību;
4) personai varētu piespriest sodu vai pasākumu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;
5) ir saņemta personas piekrišana nodošanai;
6) persona pēc nodošanas atteikusies no tiesībām piemērot šā panta pirmās daļas noteikumus;
7) saņemta Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, piekrišana kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei.
(3) Šā panta otrās daļas 7.punktā minēto piekrišanu lūdz tādā pašā kārtībā kā izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.
785.pants. Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija
Tieslietu ministrija, saņemot paziņojumu no tiesas, informē Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā persona bija notiesāta:
1) par lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu;
2) par atteikumu atzīt un izpildīt nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu;
3) par lēmumu par Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda noteikšanu Latvijā;
4) par amnestijas un apžēlošanas lēmumu;
5) par pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja sprieduma valsts to lūdza;
6) par Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;
7) par soda izciešanas pabeigšanu.
72.nodaļa. Ārvalstī piespriestā naudas soda izpildīšana Latvijā
786.pants. Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildi izvērtēšanas principi
Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai, atzīšanai un izpildīšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
787.pants. Latvijā izpildāmā naudas soda noteikšana
(1) Latvijā izpildāmo naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.
(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.
(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo naudas sodu robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto naudas soda maksimālo robežu lēmuma pieņemšanas brīdī.
(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā. Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šajā daļā noteiktās robežas.
(5) Ja Latvijā izpildāmais naudas sods 30 dienu laikā nav samaksāts, to var aizstāt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumā paredzētajā kārtībā.
(6) Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi. Šādā gadījumā tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē ārvalsti par nespēju izpildīt lūgumu par soda izpildi un lūdz atsaukt lūgumu.
73.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par
mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā
788.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas nosacījumi
Latvijā izpilda Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemto nolēmumu par naudas sodu (juridiskajām personām - naudas piedziņu), šajā pašā nolēmumā noteikto kompensāciju cietušajam, procesuālo izdevumu atlīdzību un maksājumu cietušo atbalsta fondam vai organizācijai (turpmāk - nolēmums par mantiska rakstura piedziņu).
789.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats
Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats ir:
1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes nolēmums par mantiska rakstura piedziņu vai tā apliecināta kopija un īpašā formā aizpildīts apliecinājums;
2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas mantiska rakstura piedziņa, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai - reģistrētā juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;
3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanu;
4) Latvijas tiesas izdots izpildraksts par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nodošanu izpildei Latvijā.
790.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas atteikuma iemesli
(1) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt, ja:
1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;
2) izpildot nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;
3) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ;
4) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;
5) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;
6) soda izpilde Latvijā nav iespējama;
7) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;
8) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;
9) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts rakstveida procesā un Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona personīgi vai ar aizstāvja palīdzību nav tikusi informēta par tiesībām pārsūdzēt nolēmumu izdevējas valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā;
10) noteiktā mantiska rakstura piedziņa nepārsniedz 70 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā).
(2) Nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt arī, ja nolēmums pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) vai bez personas piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad persona:
1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas piedalīšanās;
2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;
3) saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.
4) būdama informēta par lietas izskatīšanu un iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, ir atteikusies no tiesībām uz uzklausīšanu un ir skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu.
(3) Nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai. Ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts par šā likuma 3.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.
791.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pārbaudes kārtība
(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, izskata to šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā, un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.
(2) Tiesa, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un tam pievienotos izvērtētos materiālus, noskaidro, vai nepastāv šā likuma 790.pantā minētie atteikuma iemesli, un lemj par Latvijā izpildāmo mantiska rakstura piedziņu vai arī par atteikšanos izpildīt nolēmumu.
792.pants. Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas atzīšana un izpildīšana
(1) Latvijā nolēmumā noteiktās mantiska rakstura piedziņas izpildi nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas vai tās īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 760.panta, 761.pantā un 787.panta otrajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus un kārtību.
(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts īpašā formā aizpildītā apliecinājumā ir norādījusi, ka tās likumi atļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, tā notiek šā likuma 645.pantā noteiktajā kārtībā. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts likumi neatļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē Eiropas Savienības dalībvalsti un lūdz atsaukt nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi.
(3) Ja persona, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pilnīgu vai daļēju izpildi, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību vai tieši sazinās ar nolēmumu izsniegušās Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tā apstiprinājumu.
793.pants. Mantiska rakstura piedziņas izpildes izbeigšana
(1) Mantiska rakstura piedziņas izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts notiesājošais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu.
(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.
(3) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta izlemšanai tiesai, kas iepriekš ir lēmusi ar mantiska rakstura piedziņas izpildi saistītos jautājumus.
794.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij
Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:
1) nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanu tiesai Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanai;
2) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu;
3) mantiska rakstura piedziņas izpildi;
4) naudas soda aizstāšanu;
5) par nespēju izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu.
74.nodaļa. Ārvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana
795.pants. Ārvalstī piespriesta mantas konfiskācijas izvērtēšanas principi
Ārvalsts lūguma par mantas konfiskācijas izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
796.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana
(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tā piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā pamatsods vai papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.
(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā pamatsodu vai papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.
(4) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz naudas summu un šie nolēmumi izdoti attiecībā uz vienu personu, kurai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus, vai vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz konkrētu īpašuma daļu, lēmumu par to, kuru no nolēmumiem izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:
1) noziedzīgā nodarījuma smagumu;
2) mantai uzlikto arestu;
3) secību, kādā nolēmumi par mantas konfiskāciju saņemti Latvijā.
797.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar ārvalstīm
(1) Lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali katrā konkrētā gadījumā izlemj Tieslietu ministrija.
(2) Izskatot lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali, ņem vērā iegūto naudas līdzekļu apmēru, ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.
(3) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus ārvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, pieņem lēmumu pārskaitīt ārvalstij ne vairāk kā pusi no naudas līdzekļiem vai ārvalsts lūgumā noteikto summu.
(4) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta trešajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā šā panta otrās daļas nosacījumus.
(5) Pēc ārvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu ārvalstij.
(6) Tieslietu ministrija atsaka lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no paziņojuma par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi nosūtīšanas dienas.
(7) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus, nosaka Ministru kabinets.
75.nodaļa. Eiropas Savienībā piespriesta mantas konfiskācijas izpildīšana
798.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats
Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas, noziedzīga nodarījuma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju (turpmāk – nolēmums par mantas konfiskāciju) izpildīšanas pamats Latvijā ir:
1) nolēmums par mantas konfiskāciju vai tā apliecināta kopija un īpašā formā aizpildīts
apliecinājums;
2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskai personai–reģistrēta juridiskā adrese) vai tai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;
3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju un izpildraksts par šī lēmuma nodošanu izpildei.
799.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atteikuma iemesli
(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi var atteikt, ja:
1) nav atsūtīts īpašas formas aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs, vai neatbilst nolēmuma saturam, kuram tas pievienots;
2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;
3) izpildot nolēmumu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;
4) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;
5) nolēmuma izpilde Latvijā nav iespējama;
6) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;
7) Eiropas Savienības dalībvalsti notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;
8) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas vai politisko uzskatu dēļ;
9) nolēmuma izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.
(2) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi var atteikt arī, ja nolēmums pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:
1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas klātbūtnes;
2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;
3) saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.
(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.
800.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšana
(1) Nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi tiesa var atlikt, ja:
1) kopējā vērtība, kas tiks iegūta no nolēmuma izpildes, var pārsniegt nolēmumā noteikto summu tādēļ, ka nolēmumu izpilda vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
2) ja tā izpilde var kaitēt kriminālprocesam Latvijā;
3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona Latvijā ir vērsusies tiesā, apstrīdot izpildes kārtību;
4) Latvijā uzsākta mantas konfiskācijas izpilde.
(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, konstatējot šī panta pirmajā daļā minētos iemeslus, atliek lēmuma par mantas konfiskācijas izpildi un veic pasākumus konfiskācijas izpildes nodrošināšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs par lēmuma izpildes atlikšanu paziņo tiesai un Tieslietu ministrijai.
(3) Tieslietu ministrija informē nolēmuma pieņemšanas dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšanu.
801.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju pārbaudes kārtība
Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju, izskata to šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā, un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.
802.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšana un izpildīšana
(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu un izpildīšanu nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas (juridiskai personai - reģistrētās juridiskās adreses) vai īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 760.pantā un 761.pantā minētos nosacījumus un kārtību.
(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta tiesu izpildītājam izpildrakstu, kurā norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par mantas konfiskāciju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par tiesu izpildītāju, kuram lēmums nosūtīts izpildei.
(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par konkrētu naudas summu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā norāda konfiscējamo naudas summu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā.
(4) Ja persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar Tieslietu ministrijas starpniecību sazinās ar nolēmuma pieņemšanas Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu. Saņemot apstiprinājumu par pilnīgu nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atceļ lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju. Ja apstiprinājums ir par daļēju nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesa tiesnesis groza lēmumu atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam.
803.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas kārtība
(1) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju, kas pieņemti attiecībā uz vienu personu, un attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus vai vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju attiecībā uz vienu īpašumu, lēmumu par to, kuru vai kurus nolēmumus par mantas konfiskāciju izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:
1) noziedzīga nodarījuma smagumu;
2) mantai uzlikto arestu;
3) nolēmumu par mantas konfiskāciju pieņemšanas un saņemšanas datumus Latvijā.
(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.
(3) Lēmuma par mantas konfiskāciju izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts nolēmums par mantas konfiskāciju.
(4) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta tiesai, kas nodeva lēmumu izpildei, un informē zvērinātu tiesu izpildītāju.
804.pants. Sūdzību iesniegšana par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi
(1) Persona, pret kuru vai pret kuras mantu vērsts lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem iesniedzama nolēmuma pieņemšanas dalībvalsts tiesā.
(3) Ja tiek saņemta sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem, pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē par to Eiropas Savienības dalībvalsti.
805.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanu tiesai Latvijā mantas konfiskācijas noteikšanai.
(2) Pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:
1) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantas konfiskāciju;
2) lēmumu, ka mantas konfiskāciju nav iespējams izpildīt;
3) lēmumu par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju neizpildi;
4) nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi.
806.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti
(1) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija izlemj jautājumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar šo dalībvalsti.
(2) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu pārskaitīt attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij pusi no naudas līdzekļiem.
(3) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta otrajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.
(4) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu šai dalībvalstij.
(5) Tieslietu ministrija atsaka Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no paziņojuma par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi nosūtīšanas dienas.
(6) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus, nosaka Ministru kabinets.
76.nodaļa. Ārvalstī piespriesta tiesību ierobežošanas un Eiropas
Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšana
Latvijā
807.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana
(1) Tiesa ārvalsts lūgumus par ārvalstī piespriesta soda atzīšanu un izpildīšanu un soda noteikšanu izskata šā likuma 760. un 761.pantā minētajā kārtībā.
(2) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.
(3) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.
(4) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.
(5) Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.
808.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas nosacījumi
(1) Latvijā atzīst un izpilda Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, kas nav saistīts ar mantiska rakstura piedziņu vai mantas konfiskāciju, vai tiesas vai kompetentas iestādes nolēmumu, ar kuru piemērots probācijas pasākums (turpmāk – nolēmums par alternatīvo sankciju).
(2) Probācijas pasākums ir pienākums, kas piemērots personai saistībā ar nosacītu sodu, soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.
(3) Soda noteikšanas nosacīta atlikšana ir tiesas spriedums, ar ko soda noteikšana ir nosacīti atlikta, piemērojot vienu vai vairākus probācijas pasākumus, vai kurā brīvības atņemšanas soda vietā ir noteikts viens vai vairāki probācijas pasākumi.
809.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas pamats
(1) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas pamats ir:
1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotais nolēmums par alternatīvo sankciju vai tā apliecināta kopija un īpašā formā aizpildīts apliecinājums;
2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas alternatīvā sankcija, Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta un persona atrodas Latvijā;
3) Latvijas tiesas
(2) Latvijā atzīst un izpilda nolēmumu par alternatīvo sankciju arī tad, ja persona, uz kuru attiecas alternatīvā sankcija, Latvijā pastāvīgi nedzīvo, bet persona ir norādījusi dzīvesvietu Latvijā, kurā tā būs sasniedzama, ja:
1) personai Latvijā pastāv darba tiesiskās attiecības vai;
2) personai Latvijā pastāv ģimenes attiecības vai;
3) persona Latvijā iegūst izglītību.
810.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas atteikuma iemesli
(1) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildi var atteikt, ja:
1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;
2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums par alternatīvo sankciju, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;
3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai persona Latvijā nav sasniedzama;
4) izpildot nolēmumu par alternatīvo sankciju, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;
5) nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;
6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;
7) nolēmuma izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;
8) persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;
9) noteiktā alternatīvā sankcija nepārsniedz sešus mēnešus;
10) nolēmumā par alternatīvo sankciju paredzēta medicīniskā ārstēšana, kuras izpilde Latvijā nav iespējama.
(2) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildi atsaka arī, ja nolēmums pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:
1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas klātbūtnes;
2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;
3)saņēmusi nolēmumu par alternatīvo sankciju un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.
(3) Nolēmumā par alternatīvo sankciju konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai. Ja nolēmums par alternatīvo sankciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.
811.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju atzīšanas atlikšana
Ja īpašas formas aizpildīts apliecinājums nav atsūtīts vai ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam, Tieslietu ministrija var atlikt nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu tiesai pārbaudei, informējot par to attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti.
812.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju pārbaudes kārtība
Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par alternatīvo sankciju, izskata to šā 755.pantā noteiktajā kārtībā un nekavējoties to kopā ar materiāliem nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.
813.pants. Latvijā izpildāmās alternatīvās sankcijas noteikšana
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par alternatīvo sankciju atzīšanu un izpildīšanu, ievērojot šā likuma 760.pantā un 761.pantā minētos nosacījumus un kārtību.
(2) Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto alternatīvo sankciju nosaka, negrozot soda vai probācijas pasākuma veidu un mēru.
(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotā alternatīvā sankcija neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajai alternatīvajai sankcijai, tiesa to nosaka, grozot atbilstoši sodam vai probācijas pasākumam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:
1) alternatīvajai sankcijai pēc iespējas jāatbilst nolēmumā par alternatīvo sankciju noteiktajam;
2) alternatīvās sankcijas garums un tiesību ierobežojums nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu vai probācijas pasākumu par tādu pašu nodarījumu, kā arī nedrīkst būt bargāks vai smagāks par nolēmumā noteikto alternatīvo sankciju;
3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.
(4) Tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsti par šī panta trešajā daļā pieņemto lēmumu.
814.pants. Lēmuma par alternatīvās sankcijas izpildes izbeigšanu
(1) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par alternatīvās sankcijas vai soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.
(2) Alternatīvās sankcijas uzraudzības izpildes laikā radušos jautājumus izskata šā likuma 61.nodaļā paredzētajā kārtībā.
(3) Lēmuma par alternatīvās sankcijas uzraudzības izpildi var izbeigt, ja:
1) personai vairs nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai persona Latvijā nav sasniedzama;
2) persona izvairās no alternatīvās sankcijas izpildes un ir pamats uzskatīt, ka persona vairs neatrodas Latvijā;
3) attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī uzsākts jauns kriminālprocess pret personu un šī dalībvalsts lūdz nodot atpakaļ alternatīvās sankcijas izpildi.
(4) Šī panta trešajā daļā minētajos gadījumos tiesa pieņem lēmumu par alternatīvās sankcijas izpildes izbeigšanu, un lēmuma kopiju nosūta iestādei, kura izpilda piemēroto alternatīvo sankciju. Tiesa nosūta Tieslietu ministrijai lēmumu par alternatīvās sankcijas izpildes izbeigšanu kopā ar materiāliem nosūtīšanai attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.
(5) Tieslietu ministrija, saņemot no tiesas lēmumu par alternatīvās sankcijas izpildes izbeigšanu, par to paziņo attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, nosūtot lēmumu un materiālus.
815.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana lēmuma par alternatīvo sankciju neievērošanas gadījumā
(1) Ja persona izvairās no ar brīvības atņemšanu nesaistītā soda izpildes vai bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos probācijas pasākumus, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt alternatīvo sankciju, pieņem lēmumu par nolēmumā par alternatīvo sankciju piemērotā soda izpildīšanu vai aizstāšanu. Tiesa lēmumu pieņem, ievērojot šā likuma 61.nodaļā noteikto kārtību.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos tiesa lēmumu par soda izpildīšanu nepieņem, ja nolēmums par alternatīvo sankciju saistīts ar soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nolēmumā par alternatīvo sankciju nav paredzēts brīvības atņemšanas sods, kas jāpiemēro alternatīvo sankciju neievērošanas gadījumā. Tiesa materiālus nosūta Tieslietu ministrijai pārsūtīšanai attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij turpmākā lēmuma pieņemšanai.
(3) Tieslietu ministrija, saņemot no tiesas šā panta otrajā daļā minētos materiālus, par to paziņo attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, nosūtot materiālus.
816.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu tiesai lēmuma par Latvijā izpildāmās alternatīvās sankcijas noteikšanai.
(2) Pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:
1) atteikumu atzīt nolēmumu un izpildīt alternatīvo sankciju;
2) lēmumu atzīt nolēmumu un izpildīt alternatīvo sankciju;
3) alternatīvās sankcijas noteikšanu, ja tas neatbilst attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktajai alternatīvajai sankcijai;
4) Latvijā pieņemto lēmumu par amnestiju vai apžēlošanu.”
9. Izteikt Septiņpadsmito sadaļu šādā redakcijā:
„Septiņpadsmitā sadaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī
77.nodaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas ārvalstī vispārīgie
noteikumi
817.pants. Lūguma par soda izpildi iesniegšanas nosacījumi
(1) Lūguma iesniegšana ārvalstij par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ir iespējama, ja tiesas nolēmums ir stājies spēkā un soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas resocializāciju.
(2) Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja pastāv pirmajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi nosacījumi:
1) ārvalsts ir notiesātā pilsonības valsts vai pastāvīgā dzīvesvieta;
2) ārvalstī atrodas notiesātā īpašums vai ir ienākumi;
3) ārvalsts ir notiesātā pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas resocializāciju.
4) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu.
(3) Pirms lūguma nosūtīšanas Tieslietu ministrija var lūgt ārvalstij sniegt viedokli, vai nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar ārvalsts likumu.
818.pants. Lūguma par soda izpildi nosūtīšanas kārtība
(1) Ja pastāv šā likuma 817.pantā minētie nosacījumi, tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vēršas Tieslietu ministrijā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij izpildīt sodu.
(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju un tam pievieno:
1) apliecinātu spēkā stājušā tiesas nolēmuma kopiju;
2) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju vai apliecinātu izpildraksta kopiju;
3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona notiesāta;
4) to likuma pantu tekstu, kas regulē noilguma termiņa tecējumu.
(3) Tieslietu ministrija izskata ierosinājumu 10 dienu laikā un par rezultātiem informē tiesu, kas vērsās ar ierosinājumu. Ja ir pamats lūgt Latvijā piespriestā soda izpildi ārvalstī, Tieslietu ministrija sagatavo lūgumu, nodrošina lūguma tulkošanu un nosūta to ārvalstij.
(4) Pēc ārvalsts pieprasījuma Tieslietu ministrija nosūta tai krimināllietu vai tajā esošo dokumentu apliecinātas kopijas.
(5) Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildi ārvalstī, Tieslietu ministrija ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpilde ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka šā likuma trīspadsmitajā sadaļā paredzētajā kārtībā.
819.pants. Sūdzības par Latvijā notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī izskatīšana
(1) Ja notiesātais šā likuma 465.pantā noteiktajā termiņā iesniedz sūdzību, tiesa uzaicinājumu uz tiesu iesniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas.
(2) Tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē ārvalsti, ja sūdzība ir atzīta par nepieņemamu vai persona neierodas uz tiesas sēdi.
(3) Ja sūdzība ir pieņemta izskatīšanai, tad tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību atsauc lūgumu par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu.
820.pants. Lūguma par soda izpildi iesniegšanas sekas
(1) Pēc lūguma par soda izpildi iesniegšanas ārvalstij Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildi saistītas darbības.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad persona pirms lūguma iesniegšanas izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, vai tai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
(3) Mantas konfiskāciju vai kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma par soda izpildi iesniegšanas ārvalstī.
821.pants. Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija
(1) Ja ir nosūtīts lūgums par soda izpildi un ir saņemta ārvalsts piekrišana, Tieslietu ministrija informē par to lūguma iesniedzēju, un tiesu, kas kontrolē sprieduma pilnīgu izpildi, notiesāto, kā arī pārstāvi, gadījumos, kad pārstāvis ir iesniedzis lūgumu.
(2) Pēc ārvalsts informācijas saņemšanas par soda izciešanas beigām, Tieslietu ministrija informē tiesu un soda izpildes institūciju.
822.pants. Latvijas tiesības soda izpildes laikā ārvalstī
(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī, var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.
(2) Ja tiesas nolēmumu atceļ, Tieslietu ministrija par to nekavējoties informē ārvalsti. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildi.
(3) Ja pārskatīšanas rezultātā tiesas nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildes nosacījumiem, Tieslietu ministrija iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildi.
(4) Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc Tieslietu ministrija tos nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti lūgumi par soda izpildi, bet no kurām nav saņemta informācija par izpildes pabeigšanu.
(5) Notiesāto, kuram sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kārtībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu Tieslietu ministrija nekavējoties informē ārvalsti.
823.pants. Soda izpildes tiesību atgūšana
(1) Latvija atgūst soda izpildes tiesības, ja:
1) lūgums par soda izpildi atsaukts, pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;
2) ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;
3) ārvalsts nepārprotami nerealizē savas soda izpildes tiesības, kaut gan paziņojusi par nodomu to izpildīt;
4) ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpilde tajā vairs nav iespējama.
(2) Ja lūgums par soda izpildi anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.
(3) Neatkarīgi no soda izpildes vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.
(4) Soda izpilde Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildes pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par spriedumu savstarpēju atzīšanu.
824.pants. Noilgumi
(1) Tieslietu ministrija informē ārvalsti par Latvijas Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.
(2) Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildei Latvijā pēc izpildes tiesību atgūšanas.
78.nodaļa. Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana
ārvalstī
825.pants. Pamats Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī
(1) Pamats, lai Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas sodu izpildītu ārvalstī, ir:
1) Tieslietu ministrijas lūgums izpildīt Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas sodu un ārvalsts piekrišana tam;
2) ārvalsts lūgums nodot Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam.
(2) Tieslietu ministrija veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts tiesas ierosinājums, notiesātā vai tā pārstāvja lūgums, ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.
(3) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai Latvijā notiesātā persona atrodas ārvalstī vai Latvijā.
826.pants. Nosacījumi Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanai ārvalstij
(1) Papildus šā likuma 817.pantā minētajiem nosacījumiem lūguma par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildi ārvalstī nosūtīšana ir iespējama, ja lūguma vai ierosinājuma saņemšanas brīdī notiesātajam atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā lūgumu var iesniegt, ja soda izciešanas laiks ir mazāks.
(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalstij pārņemt Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildei personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.
827.pants. Notiesātā piekrišana brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī
(1) Ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, ārvalstij var lūgt izpildīt brīvības atņemšanas sodu, ja tam piekrīt notiesātais.
(2) Ja ir saņemts notiesātā pārstāvja vai ārvalsts lūgums par brīvības atņemšanas soda izpildīšanas nodošanu ārvalstij un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātā vēlēšanās izciest sodu ārvalstī, Tieslietu ministrija 10 dienu laikā iepazīstina notiesāto ar šo lūgumu, izskaidro tai nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu. Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātais to apliecina ar savu parakstu.
(3) Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, Tieslietu ministrija nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātais devis piekrišanu.
(4) Ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, Latvija un ārvalsts var vienoties par notiesātā nodošanu bez šīs personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama un tai piekrīt notiesātā pārstāvis.
(5) Ar brīvības atņemšanas sodu notiesātā piekrišana nav nepieciešama, ja persona aizbēgusi no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti.
(6) Notiesātā, kurš ir notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu Latvijā, piekrišana nav nepieciešama, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas. Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma kopiju par notiesātā izraidīšanu un tā viedokli par nodošanu.
828.pants. Notiesātā informēšana
(1) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 10 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildi, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā izciestu sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas.
(2) Notiesātais savu lūgumu par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai, kura nekavējoties rakstveidā informē notiesāto par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.
(3) Paziņojumā ārvalstij norāda:
1) notiesātā vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu;
2) notiesātā adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;
3) nodarījumu, par kuru noteikts sods;
4) soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.
829.pants. Lūguma par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī pārbaude
(1) Ja persona notiesāta Latvijā ar brīvības atņemšanas sodu un atrodas ārvalstī, lūgumu sagatavo un nosūta saskaņā ar šā likuma 818.pantā noteikto kārtību.
(2) Ja persona izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, un ir saņemts lūgums no notiesātā vai ārvalsts par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī, Tieslietu ministrija 10 dienu laikā vai pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas pārbauda, vai pastāv šā likuma 826.pantā un 827.pantā minētie nosacījumi. Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, Tieslietu ministrija ārvalstij papildus var pieprasīt:
1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātais ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir tā pastāvīgā dzīvesvieta;
2) tā likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī;
3) informāciju par to, kādu sodu noteikšanas procedūru – turpināšanu vai mainīšanu ārvalsts piemēros.
(3) Tieslietu ministrija šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pēc lūguma pārbaudes pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) iesniegt lūgumu par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī;
2) piekrist brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī;
3) noraidīt lūgumu par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu.
(4) Vienlaikus ar šā likuma 828.pantā minēto paziņojumu, Tieslietu ministrija ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas to nepieļautu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā ar nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.
(5) Tieslietu ministrija papildus šā likuma 818.pantā minētājiem dokumentiem, lūgumam pievieno:
1) informāciju par jau izciesta soda termiņu, pirmstiesas apcietinājuma termiņu, soda samazināšanu vai jebkuru citu apstākli, kas ir svarīgs soda izciešanā;
2) notiesātā piekrišanu par soda izciešanu ārvalstī;
3) medicīniska vai sociāla rakstura datus par notiesāto, informāciju par šīs personas ārstēšanu Latvijā, un, ja nepieciešams, ieteikumus tās turpmākai ārstēšanai ārvalstī.
830.pants. Notiesātā nodošana un tās juridiskās sekas
(1) Ja Latvija ir piekritusi brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī vai ārvalsts ir piekritusi tā izpildei, Tieslietu ministrija uzdod Valsts policijai saskaņot ar ārvalsti šīs personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.
(2) Ievērojot šā likuma 822.pantu, līdz ar notiesātā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izpilde ir apturēta. Soda izpildi neatjauno, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.
(3) Papildus šā likuma 823.pantā minētajiem nosacījumiem, soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:
1) persona izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes;
2) soda izpilde nav pabeigta un persona atgriezusies Latvijā.
831.pants. Latvijā notiesātā apcietinājums
(1) Ja persona ir aizbēgusi no soda izciešanas Latvijā un pastāv pamatotas aizdomas, ka notiesātais ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, tiesa saskaņā ar šā likuma 817.pantā noteikto var ierosināt Tieslietu ministrijai lūgt ārvalstij notiesāto apcietināt līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.
(2) Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, soda izpildīšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.
(3) Latvijā apcietinātā persona nododama ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpilde šajā valstī nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par tās turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.
(4) Ja ārvalsts likums to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus.
(5) Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta nodota jaunai izskatīšanai, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību nekavējoties informē ārvalsti un var iesniegt lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.
79.nodaļa. Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī
832.pants. Nosacījumi Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Lūguma iesniegšana Eiropas Savienības dalībvalstī par Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ir iespējama, ja pastāv šā likuma 817.panta pirmās daļas nosacījumi un tam piekrīt notiesātais un Eiropas Savienības dalībvalsts.
(2) Notiesātā piekrišana nav nepieciešama, ja:
1) persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un dzīvo šajā Eiropas Savienības dalībvalstī;
2) spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas;
3) notiesātais ir aizbēdzis vai atgriezies Eiropas Savienības dalībvalstī sakarā ar to, ka Latvijā pret viņu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums.
(3) Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišana nav nepieciešama, ja:
1) notiesātais ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un viņš dzīvo šajā Eiropas Savienības dalībvalstī;
2) notiesātais ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.
833.pants. Notiesātā viedoklis
(1) Ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā un ir saņemts lūgums izpildīt šo sodu Eiropas Savienības dalībvalstī, bet šim lūgumam nav pievienota notiesātā rakstveidā vēlēšanās izciest sodu Eiropas Savienības dalībvalstī, Tieslietu ministrija šā likuma 827.pantā minētajā kārtībā un termiņā iepazīstina notiesāto ar šo lūgumu, izskaidrojot tam nodošanas juridiskās sekas. Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātais to apliecina ar savu parakstu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto viedokli sniedz pārstāvis, ņemot vērā notiesātā vecumu vai fizisko vai psihisko stāvokli.
834.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma pārbaudes un nosūtīšanas kārtība Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Tieslietu ministrija uzsāk pārbaudi par iespējamību lūgt Eiropas Savienības dalībvalstij izpildīt Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas sodu, ja ir saņemts tiesas ierosinājums, notiesātā vai tā pārstāvja lūgums, Eiropas Savienības dalībvalsts informācija vai pēc brīvības atņemšanas iestādes iniciatīvas.
(2) Ja pastāv šā likuma 832.pantā minētie nosacījumi, tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vēršas Tieslietu ministrijā ar rakstveida ierosinājumu lūgt Eiropas Savienības dalībvalstij izpildīt sodu. Ierosinājumā norāda 678.pantā un 817.pantā minēto informāciju. Tieslietu ministrija izskata ierosinājumu šā likuma 818.pantā minētajā kārtībā. Ja pastāv nosacījumi lūgt Latvijā piespriesta soda izpildi Eiropas Savienības dalībvalstī, Tieslietu ministrija aizpilda īpašas formas apliecinājumu.
(3) Ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes vai Eiropas Savienības dalībvalsts informācija, notiesātā vai tā pārstāvja lūgums un Tieslietu ministrija uzskata, ka pastāv šā likuma 832.pantā minētie nosacījumi, Tieslietu ministrija sagatavo īpašā formā aizpildītu apliecinājumu šā likuma 818.panta trešajā daļā minētajā kārtībā un termiņā.
(4) Ja Tieslietu ministrija uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Šā likuma 818.pantā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas brīža.
(5) Tieslietu ministrija nodrošina sprieduma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru sprieduma un apliecinājuma saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
(6) Īpašā formā aizpildītu apliecinājumu Eiropas Savienības dalībvalstij nosūta kopā ar spriedumu un notiesātā viedokli. Par sprieduma un apliecinājuma nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij Tieslietu ministrija paziņo ierosinājuma vai lūguma iesniedzējam. Ja persona izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, tai izsniedz īpašas formas aizpildītu dokumentu par notiesātā informēšanu par sprieduma un apliecinājuma nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja persona atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, īpašas formas aizpildītu dokumentu par notiesātā informēšanu par sprieduma un apliecinājuma nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij pievieno apliecinājumam.
(7) Pēc informācijas saņemšanas no Eiropas Savienības dalībvalsts par tās pieņemto lēmumu saistībā ar tai nosūtīto spriedumu un īpašā formā aizpildītu apliecinājumu Tieslietu ministrija informē lūguma iesniedzēju, tiesu, kas kontrolē sprieduma pilnīgu izpildi, notiesāto, kā arī pārstāvi, gadījumos, kad pārstāvis ir iesniedzis lūgumu.
835.pants. Informācijas pieprasījums jautājuma par sprieduma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma nosūtīšanu izlemšanai
(1) Ja Tieslietu ministrija uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstī tiks veicināta notiesātā resocializācija, tā pirms sprieduma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma nosūtīšanas var pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsti sniegt viedokli par to, vai soda izpilde veicinās notiesātās resocializāciju šajā valstī, kā arī nepieciešamo papildu informāciju. Eiropas Savienības dalībvalsts viedoklis neaptur apliecinājuma nosūtīšanu šai Eiropas Savienības dalībvalstij.
(2) Gadījumos, kas nav minēti šā likuma 832.panta trešajā daļā, Tieslietu ministrija pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsti informēt par lēmumu piekrist vai nepiekrist sprieduma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma nosūtīšanai.
836.pants. Īpašā formā aizpildīta apliecinājuma atsaukšana
Kamēr soda izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī nav sākusies, Tieslietu ministrija var atsaukt īpašā formā aizpildītu apliecinājumu, sniedzot pamatojumu.
837.pants. Notiesātā apcietinājums Eiropas Savienības dalībvalstī
Tieslietu ministrija šā likuma 831.pantā minētajos gadījumos un kārtībā var lūgt Eiropas Savienības dalībvalsti apcietināt notiesāto.
838.pants. Notiesātā nodošana
(1) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir piekritusi soda izpildei, Tieslietu ministrija uzdod Valsts policijai, vienojoties ar Eiropas Savienības dalībvalsti, bet ne vēlāk kā 30 dienās no Eiropas Savienības dalībvalsts galīgā lēmuma par sprieduma atzīšanu un soda izpildi pieņemšanas, nodot personu Eiropas Savienības dalībvalstij.
(2) Ja pastāv neparedzētie apstākļi, kas kavē vai nepieļauj personas nodošanu, Valsts policija sazinās ar Eiropas Savienības dalībvalsti. Notiesātā nodošana notiek, ja vairs nepastāv neparedzētie apstākļi, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad panākta jauna vienošanās.
839.pants. Latvijas tiesības soda izpildes laikā Eiropas Savienības dalībvalstī
Latvijas tiesības soda izpildes laikā Eiropas Savienības dalībvalstī nosaka šā likuma 822.pants.
840.pants. Notiesātā nodošanas juridiskās sekas
Līdz ar notiesātā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta. Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka persona izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes.
80.nodaļa. Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana ārvalstī
841.pants. Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas nosūtīšana izpildīšanai
(1) Ievērojot šā likuma 76.nodaļas nosacījumus un kārtību, Tieslietu ministrija var lūgt izpildīt Latvijā piemēroto mantas konfiskāciju kā pamatsodu vai papildsodu vai manta ir konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata (turpmāk – nolēmums par mantas konfiskāciju).
(2) Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus var nosūtīt vairākām ārvalstīm, ja īpašumi atrodas dažādās ārvalstīs vai konfiskācija ir saistīta ar darbībām vairākās ārvalstīs. Nosūtot vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju, Tieslietu ministrija informē par to visas ārvalstis, kuras ir iesaistītas nolēmuma izpildē.
842.pants. Mantas konfiskācijas lūguma izpildes sekas
(1) Saņēmusi informāciju no ārvalsts par Latvijas nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, Tieslietu ministrija var lūgt šai ārvalstij lemt par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali.
(2) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu, cietušo skaitu un kriminālprocesa izmaksas Latvijā, Tieslietu ministrija var lūgt, lai mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus atdod daļējā vai pilnā apmērā.
(3) Saņēmusi informāciju no ārvalsts par mantu, kura tika konfiscēta kā vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nebija vēlama, Tieslietu ministrija vienojas ar šo ārvalsti par šādas mantas pārņemšanu.
81.nodaļa. Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu,
nolēmuma par mantas konfiskāciju un alternatīvo sankciju izpildīšana Eiropas
Savienības dalībvalstī
843.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšana izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, jo notiesātā dzīvesvieta (juridiskajai personai - reģistrētā juridiskā adrese), tam piederošais īpašums vai tā ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa vai prokurors nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.
(2) Tieslietu ministrija nodrošina īpašā formā aizpildīta apliecinājuma tulkojumu, sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto noilguma termiņa tecējumu un nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij.
(3) Tieslietu ministrija visus materiālus vienlaikus nosūta tikai vienai Eiropas Savienības dalībvalstij.
844.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanas izpildei sekas
Pēc Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanas izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij un attiecīgās dalībvalsts lēmuma par tā pieņemšanu izpildei Latvijas iestādes neveic nekādas ar mantiska rakstura piedziņas izpildi saistītas darbības.
845.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes tiesību atgūšana
Latvija atgūst nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes tiesības, ja:
1) tā atsauc nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi Eiropas Savienības dalībvalstī;
2) dalībvalsts informē par pilnīgu vai daļēju nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu neizpildīšanu.
846.pants. Latvijā pieņemta nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšana izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, jo notiesātā dzīvesvieta (juridiskajai personai — reģistrētā juridiskā adrese) vai tam piederošs īpašums, vai tā ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.
(2) Tieslietu ministrija nodrošina īpašā formā aizpildīta apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kā arī sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto noilguma termiņa tecējumu un nosūta minētos dokumentus attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.
(3) Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus var nosūtīt vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja īpašumi atrodas dažādās tās dalībvalstīs vai konfiskācija ir saistīta ar darbībām vairākās dalībvalstīs.
(4) Ja mantai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, ir vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nav vēlama, īpašā formā aizpildītā apliecinājumā izdara attiecīgu norādi.
847.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanas sekas
Nosūtot Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija pati nav ierobežota šā nolēmuma izpildē.
848.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes izbeigšana
(1) Ja tiesa atceļ Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, tā informē Tieslietu ministriju, kas nekavējoties informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par Latvijā pieņemtā tiesas nolēmuma par mantas konfiskāciju atcelšanu.
(2) Tieslietu ministrija nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalsti par Latvijā pieņemtajiem amnestijas un apžēlošanas aktiem.
849.pants. Lūgums par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali
(1) Saņēmusi informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, Tieslietu ministrija 30 dienu laikā lūdz šo dalībvalsti lemt par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali.
(2) Saņēmusi informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā informācijas saņemšanas dienā), Tieslietu ministrija lūdz šo dalībvalsti pusi no naudas līdzekļiem pārskaitīt Latvijas valsts budžeta kontā.
(3) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu, cietušo skaitu un kriminālprocesa izmaksas Latvijā, Tieslietu ministrija var lūgt, lai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts atdod vairāk nekā pusi no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem.
(4) Saņēmusi informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par mantu, kura tika konfiscēta kā vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nebija vēlama, Tieslietu ministrija vienojas ar šo dalībvalsti par šādas mantas pārņemšanu.
850.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšana izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij
(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto tiesas nolēmumu par alternatīvo sankciju, jo notiesātais ir atgriezies vai vēlas atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa, kas taisījusi spriedumu pirmajā instancē, nolēmumu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.
(2) Jautājumu par personai piemērotās alternatīvās sankcijas nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij tā izpildes laikā pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt alternatīvās sankcijas, izskata šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā. Nolēmumu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu tiesa nosūta Tieslietu ministrijai.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā Latvijā pieņemto nolēmumu par alternatīvo sankciju izpildei attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstij var nosūtīt, ja neizciestā soda vai piemērotā probācijas pasākuma atlikušais faktiski neizpildītais termiņš pārsniedz sešus mēnešus.
(4) Tieslietu ministrija, saņemot no tiesas šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nolēmumu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu, nodrošina apliecinājuma tulkojumu, sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu un nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij. Tieslietu ministrija visus materiālus vienlaikus nosūta tikai vienai Eiropas Savienības dalībvalstij.
851.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšana izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij pēc notiesātā lūguma
(1) Notiesātajam ir tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij, kas nav šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta, ja neizciestā soda vai piemērotā probācijas pasākuma atlikušais faktiski neizpildītais termiņš nav mazāks par sešiem mēnešiem.
(2) Notiesātais šā panta pirmajā daļā noteikto iesniegumu līdz Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvās sankcijas izpildes uzsākšanai iesniedz tiesā, kas taisījusi spriedumu pirmajā instancē, bet nolēmuma izpildes laikā pirmās instances tiesā, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma izpildi. Iesnieguma iesniegšana tiesā neaptur alternatīvās sankcijas izpildi Latvijā.
(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis, saņemot notiesātā iesniegumu, ar Tieslietu ministrijas starpniecību noskaidro attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktos kritērijus alternatīvās sankcijas izpildei.
(4) Ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus, jautājumu par alternatīvās sankcijas izpildes nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij izlemj pirmās instances tiesas tiesnesis šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā. Tiesnesis, ievērojot šī likuma 850.panta pirmajā un trešajā daļā noteikto, nolēmumu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.
(5) Tieslietu ministrija, saņemot no tiesas nolēmumu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu, nosūta to attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij šī likuma 850.pantā noteiktajā kārtībā.
852.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanas izpildei sekas
Pēc Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanas izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij un attiecīgās dalībvalsts lēmuma par tā pieņemšanu izpildei, Latvijas iestādes neveic ar alternatīvās sankcijas izpildes un uzraudzības izpildi saistītas darbības.
853.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildes tiesību atgūšana
(1) Latvija atgūst nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildes tiesības, ja:
1) tā atsauc nolēmumu un tam pievienoto īpašā formā aizpildīto apliecinājumu par alternatīvo sankciju izpildi Eiropas Savienības dalībvalstī;
2) attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts nodevusi atpakaļ Latvijai alternatīvas sankcijas izpildi lēmuma turpmākai pieņemšanai.
3) attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts nodevusi atpakaļ Latvijai alternatīvās sankcijas izpildi, jo notiesātajam vairs nav pastāvīgas dzīvesvietas Eiropas Savienības dalībvalstī;
4) attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts nodevusi atpakaļ Latvijai alternatīvās sankcijas izpildi, jo notiesātais izvairās no alternatīvās sankcijas izpildes un neatrodas Eiropas Savienības dalībvalstī.
(2) Ja pēc nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanas izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijā pret notiesāto tiek uzsākts jauns kriminālprocess, tiesa, kas nosūtīja nolēmumu, var lūgt Eiropas Savienības dalībvalsti nodot atpakaļ alternatīvās sankcijas uzraudzību.”.
10. Aizstāt 73.nodaļas nosaukumā skaitli „73.” ar skaitli „82.”.
11. Aizstāt 811.panta nosaukumā skaitli „811.” ar skaitli „854.”.
12. Aizstāt 812.panta nosaukumā skaitli „812.” ar skaitli „855.”.
13. Aizstāt 813.panta nosaukumā skaitli „813.” ar skaitli „856.”.
14. Aizstāt 814.panta nosaukumā skaitli „814.” ar skaitli „857.”.
15. Aizstāt 815.panta nosaukumā skaitli „815.” ar skaitli „858.”.
16. Aizstāt 816.panta nosaukumā skaitli „816.” ar skaitli „859.”.
17. Aizstāt 817.panta nosaukumā skaitli „817.” ar skaitli „860.”.
18. Aizstāt 818.panta nosaukumā skaitli „818.” ar skaitli „861.”
19. Aizstāt 819.panta nosaukumā skaitli „819.” ar skaitli „862.”.
20. Aizstāt 820.panta nosaukumā skaitli „820.” ar skaitli „863.”.
21. Aizstāt 821.panta nosaukumā skaitli „821.” ar „864.”.
22. Aizstāt 822.panta nosaukumā skaitli „822.” ar skaitli „865.”.
23. Aizstāt 823.panta nosaukumā skaitli „823.” ar skaitli „866.”.
24. Aizstāt 824.panta nosaukumā skaitli „824.” ar skaitli „867.”.
25. Aizstāt 825.panta nosaukumā skaitli „825.” ar skaitli „868.”.
26. Aizstāt 825.1 panta nosaukumā skaitli „825.1” ar skaitli „869.”.
27. Aizstāt 825.2 panta nosaukumā skaitli „825.2” ar skaitli „870.”.
28. Aizstāt 825.3 panta nosaukumā skaitli „825.3” ar skaitli „871.”.
29. Aizstāt 825.4 panta nosaukumā skaitli „825.4” ar skaitli „872.”.
30. 825.5 pantā:
aizstāt nosaukumā skaitli „825.5” ar skaitli „873.”;
aizstāt otrajā daļā skaitli „73.” ar skaitli „82.” un skaitli „71.” ar vārdu un skaitļiem „74. vai 75.”.
31. Aizstāt 825.6 panta nosaukumā skaitli „825.6” ar skaitli „874.”.
32. Aizstāt 74.nodaļas nosaukumā skaitli „74.” ar skaitli „83.”.
33. Aizstāt 826.panta nosaukumā skaitli „826.” ar skaitli „875.”.
34. Aizstāt 827.panta nosaukumā skaitli „827.” ar skaitli „876.”.
35. Aizstāt 828.panta nosaukumā skaitli „828.” ar skaitli „877.”.
36. Aizstāt 829.panta nosaukumā skaitli „829.” ar skaitli „878.”.
37. Aizstāt 829.1 panta nosaukumā skaitli „829.1” ar skaitli „879.”.
38. 829.2 pantā:
aizstāt nosaukumā skaitli „829.2” ar skaitli „880.”.
aizstāt panta otrajā daļā skaitli „829.1” ar skaitli „879.”.
39. Aizstāt 829.3 panta nosaukumā skaitli „829.3” ar skaitli „881.”.
40. Aizstāt 75.nodaļas nosaukumā skaitli „75.” ar skaitli „84.”.
41. Aizstāt 830.panta nosaukumā skaitli „830.” ar skaitli „882.”.
42. Aizstāt 831.panta nosaukumā skaitli „831.” ar skaitli „883.”.
43. 832.pantā:
aizstāt nosaukumā skaitli „832.” ar skaitli „884.”;
aizstāt skaitli „831.” ar skaitli „883.”.
44. Aizstāt 833.panta nosaukumā skaitli „833.” ar skaitli „885.”.
45. Aizstāt 834.panta nosaukumā skaitli „834.” ar skaitli „886.”.
46. Aizstāt 835.panta nosaukumā skaitli „835.” ar skaitli „887.”.
47. Aizstāt 836.panta nosaukumā skaitli „836.” ar skaitli „888.”.
48. Aizstāt 837.panta nosaukumā skaitli „837.” ar skaitli „889.”.
49. Aizstāt 838.panta nosaukumā skaitli „838.” ar skaitli „890.”.
50. Aizstāt 76.nodaļas nosaukumā skaitli „76.” ar skaitli „85.”
51. Aizstāt 839.panta nosaukumā skaitli „839.” ar skaitli „891.”.
52. Aizstāt 840.panta nosaukumā skaitli „840.” ar skaitli „892.”.
53. Aizstāt 841.panta nosaukumā skaitli „841.” ar skaitli „893.”.
54. Aizstāt 842.panta nosaukumā skaitli „842.” ar skaitli „894.”.
55. Aizstāt 843.panta nosaukumā skaitli „843.” ar skaitli „895.”.
56. 844.pantā:
aizstāt nosaukumā skaitli „844.” ar skaitli „896.”;
aizstāt panta otrajā daļā skaitļus un vārdu „813.—815., 817.—820., 824. un 825.” ar skaitļiem un vārdu „856.-858., 860.-863., 867. un 868.”.
57. Aizstāt 845.panta nosaukumā skaitli „845.” ar skaitli „897.”.
58. Aizstāt 846.panta nosaukumā skaitli „846.” ar skaitli „898.”.
59. Aizstāt 847.panta nosaukumā skaitli „847.” ar skaitli „899.”.
60. Papildināt Pārejas noteikumus ar 32., 33. un 34.punktu šādā redakcijā:
„32. Šā likuma 777.panta otrās daļas 1.punktā un 832.panta otrās daļas 1.punktā minēto gadījumu nepiemēro Polijai līdz 2016.gada 5.decembrim. Šajos gadījumos piemēro likuma 70. un 78.nodaļu.”
33. Ārvalstu lūgumi par notiesāto personu nodošanu vai pārņemšanu soda izciešanai, kuri saņemti Ģenerālprokuratūrā līdz 2011.gada 31.decembrim un par kuriem pārbaude ir pabeigta un ir pieņemts viens no 753.pantā (redakcijā līdz 31.12.2011.) vai 772.pantā (redakcijā līdz 31.12.2011.) minētajiem lēmumiem, izskatāmi kārtībā, kāda bija spēkā līdz minētājam datumam. Lūgumi par notiesāto personu nodošanu vai pārņemšanu soda izciešanai, kuros pārbaude nav pabeigta līdz 2011.gada 31.decembrim, nosūtāmi izskatīšanai Tieslietu ministrijai.
34. Ārvalstu lūgumi par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā, kuri saņemti Tieslietu ministrijā līdz 2011.gada 31.decembrim un par kuriem ir pieņemts 781.pantā minētais lēmums (redakcijā līdz 31.12.2011.), izskatāmi kārtībā, kāda bija spēkā līdz minētajam datumam. Lūgumi par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā, kuros pārbaude nav pabeigta līdz 2011.gada 31.decembrim, nosūtāmi izskatīšanai tiesai.”
Pārejas noteikums
Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā un pieņem noteikumus par kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos mantas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm, un kārtību, kādā naudas līdzekļus pārskaita uz ārvalstīm atbilstoši 797.panta septītajā daļā un 806.panta sestajā daļā noteiktajam.
Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
Tieslietu ministrs, iekšlietu ministra
pienākumu izpildītājs
A.Štokenbergs
20.05.2011. 15:15
13724
I.Melnace, 67046102
inga.melnace@tm.gov.lv
Likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1. Pamatojums |
2008.gada 27.novembrī tika pieņemts Pamatlēmums 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā, kas stājās spēkā 2008.gada 5.decembrī (turpmāk – Pamatlēmums 2008/909/TI). Saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI 29.pantu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz 2011.gada 5.decembrim izpildītu šā Pamatlēmuma prasības. 2009.gada 26.februārī pieņemts Pamatlēmums 2009/299/TI, ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI (turpmāk – Pamatlēmums 2009/299/TI), kas stājās spēkā 2009.gada 28.martā, tādējādi veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz notiesātās personas prombūtnē (in absentia) pieņemtiem nolēmumiem. Saskaņā ar Pamatlēmuma 8.pantu tā pārņemšanas termiņš ir 2011.gada 28.marts. 2008.gada 16.decembrī spēkā stājās Pamatlēmums 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (turpmāk – Pamatlēmums 2008/947/TI), kura ieviešanas termiņš nacionālajos tiesību aktos ir 2011.gada 6.decembris. 2009.gada 30.novembrī spēkā stājās Pamatlēmums 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā (turpmāk – Pamatlēmums 2009/948/TI), kura ieviešanas termiņš nacionālajos tiesību aktos ir 2012.gada 15.jūnijis. 2010.gada 10.novembrī Latvija parakstīja Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu (Third Additional Protocol to the European Convention on Extradition), kas paredz papildu garantijas vienkāršotās izdošanas procedūrai. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. Pašreizējā situācija un problēmas raksturojums |
1. Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) C daļas "Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā" 16.sadaļa "Notiesātā pārņemšana soda izciešanai" regulē ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā, kā arī Latvijā notiesātās personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī. KPL 17.sadaļa "Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana" paredz regulējumu, kā ārvalstī piespriestie sodi un Eiropas Savienībā piemērotie finanšu sodi un mantas konfiskācija tiek izpildīti Latvijā. Turklāt sadaļa paredz, kā Latvijā piespriestais sods tiek nodots izpildei ārvalstī un Latvijā piemērotais finanšu sods un mantas konfiskācija tiek nodota izpildei ES dalībvalstī. Attiecībā uz starptautisko regulējumu notiesāto personu nodošanā un sodu izpildē pamatā valstu starpā piemēro šādus tiesību aktus: 1983.gada 21.marta Eiropas Padomes konvencija par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, kas apstiprināta Latvijā ar likumu "Par Eiropas Padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai", kas stājās spēkā 1997.gada 23.martā un Papildu protokols, kas apstiprināts ar likumu "Par Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu", kas stājās spēkā 2005.gada 14.aprīlī (turpmāk – 1983.gada konvencija). 1970.gada 28.maija Eiropas konvencija par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību, kura ir apstiprināta Latvijā ar likumu "Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību", stājās spēkā 2003.gada 19.jūnijā (turpmāk – 1970.gada konvencija). Atsevišķos gadījumos starptautiskajā sadarbībā piemēro arī specifiskās konvencijas, piemēram, Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kas parakstīta Varšavā 2005.gada 16.maijā (Latvija ratificējusi ar 2009.gada 17.decembra likumu "Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju") vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, kas parakstīta Palermo 2000.gada 13.decembrī (apstiprināta ar 2001.gada 17.maija likumu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību"). Papildus KPL 17.sadaļā ir ieviests Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (turpmāk–Pamatlēmums 2005/214/TI), ar KPL grozījumiem, kas stājās spēkā 2008.gada 29.jūnijā, un Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem. (turpmāk – Pamatlēmums 2006/783/TI), ar KPL grozījumiem, kas stājās spēkā 2009.gada 14.jūlijā. Pamatlēmums 2008/909/TI paredz gan notiesāto personu nodošanu, gan ar brīvības atņemšanu saistītu sodu izpildi, jo tiek uzskatīts, ka viena dalībvalsts lūdz izpildīt sodu citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, kur persona, kurai piemērots sods, atrodas. Pamatlēmuma 2008/909/TI 2.panta 1.punkts paredz, ka Pamatlēmuma 2008/909/TI mērķis ir izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstij jāatzīst spriedums un jāizpilda sods, lai sekmētu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju. Līdz ar to Pamatlēmumu 2008/909/TI piemēro, ja notiesātā persona atrodas sprieduma valstī vai izpildes valstī. Ir nepieciešams ieviest Pamatlēmumu, ievērojot struktūru, kādā ir izveidota KPL C daļā, proti, Pamatlēmumi tiek ieviesti papildinot KPL ar regulējumu pie attiecīgiem soda veidiem (naudas sods, manta konfiskācija). Ieviešot Pamatlēmumu 2008/909/TI, veidojas nepārskatāma un sadrumstalota struktūra, kura būtu uzlabojama. Ar Pamatlēmumu 2009/299/TI nosaka kopējus noteikumus par to, kā vienā dalībvalstī (izpildes dalībvalsts) atzīst un izpilda tiesas nolēmumus, kas kādā citā dalībvalstī (izsniegšanas dalībvalsts) pieņemti personas prombūtnē (in absentia), saskaņā ar pamatlēmumiem 2002/584/TI[1], 2005/214/TI[2], 2006/783/TI[3], 2008/909/TI un 2008/947/TI. Pamatlēmums 2009/299/TI nosaka skaidrus un kopīgus pamatojumus notiesātās personas prombūtnē (in absentia) pieņemtu nolēmumu neatzīšanai. Pamatlēmums 2009/299/TI paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem notiesātās personas prombūtnē (in absentia) pieņemta nolēmuma atzīšanu un izpildi nedrīkstētu atteikt, ko neparedz KPL C daļa. Pamatlēmums 2009/299/TI paredz, ka dalībvalstis savos tiesību aktos nodrošina tādas prasības izpildi, ka personai jābūt informētai par lietas izskatīšanu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. KPL C daļa "Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā" neparedz vairākus Pamatlēmuma 2009/299/TI noteiktos nosacījumus, proti, Pamatlēmuma 2.pants nosaka, ka, ja Eiropas apcietinājuma lēmums ir izdots personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildei, un persona nav iepriekš saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka pret viņu uzsākts kriminālprocess, tad attiecīgā persona, kad viņa tiek informēta par Eiropas apcietinājuma lēmuma saturu, var lūgt pirms nodošanas saņemt sprieduma kopiju. Tāpat Pamatlēmuma 2009/299/TI 2.pants nosaka, ka, ja personu, kura ir notiesāta tās prombūtnē (in absentia), izdod citai valstij notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildei, un šī persona pārsūdzējusi nolēmumu, apcietinājumu līdz lietas atkārtotas izskatīšanas vai pārsūdzības pabeigšanai pārskata saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem vai nu regulāri, vai arī pēc attiecīgās personas lūguma. Tomēr no šobrīd spēkā esošās KPL 465.panta redakcijas nav saprotams kāds statuss ir izdodamajai personai – notiesātais vai apsūdzētais, jo spriedums stājies spēkā, līdz ar to, vai viņai ir piemērots sods – brīvības atņemšana, vai drošības līdzeklis – apcietinājums. Tāpat nav skaidri saprotams laiks, no kura sākot persona 30 dienu laikā var pārsūdzēt nolēmumu, proti, šobrīd KPL ir noteikts, ka no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par tiesas pieņemto lēmumu. Šāds regulējums praksē rada neskaidrību, jo grūti noteikt to brīdi, kad vajadzēja uzzināt. Lai veicinātu personu, kuras citā ES dalībvalstī notiesātas ar brīvības atņemšanai alternatīvu sodu, iespējas izciest sodu un izpildīt dažādus tiesas uzliktos pienākumus savā pastāvīgās mītnes valstī, nevis valstī, kurā tā notiesāta, ES Padomē tika pieņemts Pamatlēmums 2008/947/TI. Ar valstu robežu atvēršanu ES ir palielinājušās personu brīvas kustības iespējas. Līdz ar to ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju dažādu iemeslu dēļ dodas uz citām ES dalībvalstīm un uzturas tajās ievērojamu laiku, piemēram, lai strādātu, mācītos u.tml. Līdz ar personu brīvu kustību ES palielinās arī Latvijas iedzīvotāju citā ES dalībvalstī izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, un par šiem nodarījumiem Latvijas iedzīvotāji tiek notiesāti, piemērojot kriminālsodu, kā arī attiecīgos gadījumos arī dažāda veida probācijas pasākumus, tajā skaitā alternatīvās sankcijas. Tāpat palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā, par kuriem šīs personas tiek notiesātas. KPL paredzētais regulējums paredz kārtību ārvalstī notiesātās personas pārņemšanai izpildei Latvijā, kas izstrādāts attiecībā uz ārvalstī piespriestā kriminālsoda izpildes pārņemšanu, bet nav paredzēts regulējums ārvalstī notiesātās personas pārņemšanai soda izciešanai, ja nepieciešams uzraudzīt, piemēram, piemēroto probācijas pasākumu, kas nav sods, bet gan pienākums. Tāpat KPL nav paredzēts regulējums arī attiecībā uz Latvijā notiesātai personai piemērotā pienākuma, piemēram, piedalīties probācijas programmās, nosūtīšanu uzraudzībai citai valstij. Līdz ar to, lai ieviestu nacionālajos tiesību aktos regulējumu, kas paredzēts Pamatlēmumā 2008/947/TI, nepieciešams izdarīt grozījumus, paredzot, ka Latvija uzrauga citā ES dalībvalstī piemēroto brīvības atņemšanai alternatīvo sodu vai piemērotos probācijas pasākumus. Tāpat jāparedz KPL tiesiskais regulējums, lai būtu iespēja nosūtīt izpildei uz citu ES dalībvalsti Latvijā piemēroto brīvības atņemšanai alternatīvo sodu vai attiecīgi piemērotos pienākumus. Pamatlēmuma 2009/948/TI mērķis veicināt informācijas apmaiņu, lai novērstu situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās valstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk valstīs. Informācijas apmaiņas rezultātā valstīm būtu jāvienojas par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls process, un lai novērstu attiecīgo kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanu. Tāds efektīvs risinājums varētu būt kriminālprocesa apvienošana vienā valstī, piemēram, nododot kriminālprocesu. KPL neparedz procesa virzītājam tiesības apmainīties ar informāciju ar ārvalsts kompetentajām iestādēm, tomēr praksē ir konstatēts, ka tas tiek darīts un kā rezultātā tiek piemērota KPL 15.sadaļa "Kriminālprocesa pārņemšana". 2. Papildus augstāk minēto Pamatlēmumu pieņemšanai ES ir konstatētas vairākas neprecizitātes 16.-17.sadaļā, kas būtu novēršamas. 17.sadaļā regulējums ir sadrumstalots attiecībā uz dažāda veida soda veidiem. Nav skaidrs kādā mērā ir piemērojams regulējums uz ārvalstīm un kādā mērā uz ES dalībvalstīm. Nav skaidra Tieslietu ministrijas kā kompetentās iestādes loma, pieņemot ārvalsts lūgumu izskatīšanai un vērtējot lūguma atteikšanas iemeslus. Regulējumā par ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu ir neskaidrība attiecībā uz secību, kādā tiesa izskata saņemto lūgumu par personas prombūtnē (in absentia) piespriestu sodu. Nav skaidrs, kāda vieda sūdzību persona var iesniegt par ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu Latvijā. Eiropas Komisija 2008.gada 22.decembra Ziņojumā, pamatojoties uz 20.pantu Padomes 2005.gada 24.februāra Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, Latvija tiek kritizēta, jo izvēlējās noteikt obligātus atteikuma iemeslus nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanai. Vienlaikus šis iemesls ir minēts Eiropas Komisijas 2010.gada 13.septembra Ziņojumā, pamatojoties uz 22.pantu Padomes 2006.gada 6.oktobra Pamatlēmumā 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem. Augstāk minētājā ziņojumā arī ir kritizēta Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes loma ES nolēmumā par mantas konfiskāciju pārbaudes stadijā, jo KPL 801.11 pantā ir paredzēts, ka Tieslietu ministrija noskaidro, vai nepastāv 801.9 panta pirmās daļas 1. vai 7.punktā minētie atteikuma iemesli. Attiecībā uz Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī KPL 72.nodaļa neparedz kārtību, kādā tiesa var nosūtīt lūgumu par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī. Pēdējo četru gadu laikā KPL tika papildināts ar normām saistībā ar Pamatlēmumu ieviešanu. Līdz ar to regulējums kļūst nepārskatāms. Pārskatot 16. un 17.sadaļas struktūru un papildinot ar normām saistībā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI, Pamatlēmuma 2009/299/TI un 2008/847/TI ieviešanu, ir situācija, kad būtu jāveido vairāki prim panti. Lai izvairītos no šādas situācijas, ir nepieciešams pārskatīt 18. un 19.sadaļas pantu numerāciju. 2010.gada 10.novembrī Latvija parakstīja Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu (turpmāk – Protokols) (Third Additional Protocol to the European Convention on Extradition). Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām Latvijai ir nepieciešams nodrošināt Protokola ratifikāciju. Protokolā paredzētais regulējums attiecībā uz īpašiem noteikumiem un vienkāršoto izdošanu trūkst KPL. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Nav veikti. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Lai nodrošinātu Pamatlēmuma 2009/299/TI ieviešanu, likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) 1.pants precizē 465.panta otrās daļas redakciju, skaidrojot personas statusu. Brīdī, kad tiesas nolēmums, kas pieņemts apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājās spēkā, vainīgā persona iegūst notiesātā statusu. Bez tam likumprojekta 1.pants precizē laiku, no kura sāk skaitīt 30 dienas, kuru laikā notiesātais varētu pārsūdzēt nolēmumu, proti, no dienas, kad ir saņemta nolēmuma kopija. Kā arī KPL tiek precizēti termini "aizmuguriski" un "prombūtnē". Šobrīd KPL nekonsekventi nosauc situāciju, kad nolēmums pieņemts notiesātā prombūtnē, piemēram, 465.pants lieto terminus "iztiesāt [lietu] apsūdzētā prombūtnē", bet 792.pants paredz "spriedums ārvalstī taisīts aizmuguriski". Tā kā vienas situācijas apzīmējumam tiek izmantoti dažādi termini, likumprojekts paredz atteikties no termina "aizmuguriski (in absentia) piespriestais sods", visā likumā ieviešot vienotu terminoloģiju, proti, prombūtnē (in absentia). Likumprojekta 2.pants paredz izslēgt 673.panta pirmās daļas 3.punktu, kas paredz vienu no starptautiskās sadarbības veidiem, proti, notiesātās personas nodošanu brīvības atņemšanas soda izpildei. Pēc būtības šis starptautiskās sadarbības veids netiek izslēgts no kriminālprocesuālā regulējuma, tomēr, apvienojot 16. un 17.sadaļas, notiesātās personas nodošana brīvības atņemšanas soda izpildei tiek iekļauta spriedumu atzīšanā un izpildē. Likumprojekta 3.pants paredz ieviest Pamatlēmumu 2009/946/TI, papildinot C daļu "Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā" ar 679.1pantu "Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu". Ņemot vērā to, ka informācijas apmaiņa ir nepieciešama ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī citām ārvalstīm, 679.1pants neparedz ierobežojošus noteikumus tikai uz ES dalībvalstīm. 678.1panta pirmā daļa paredz pienākumu procesa virzītājam, ja pastāv pamatots iemels uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, lūgt ārvalsti par to sniegt informāciju. Otrā daļa paredz pienākumu kompetentajām iestādēm atbildēt uz ārvalsts lūgumu. Panta trešā daļa paredz to informācijas apjomu, kas ir jānorāda ārvalstij, atbildot uz lūgumu. Panta ceturtā daļa paredz kompetentās iestādes: Ģenerālprokuratūra, Valsts policija un Tieslietu ministrija, ko izmanto informācijas apmaiņā. Šīs kompetentās iestādes veic administratīvo funkciju. Ņemot vērā to, ka tiesiskajā sadarbībā netiek nosūtīti nolēmumu oriģināli, tiek precizēts KPL 684.pants (likumprojekta 4.pants), paredzot izdošanas lūgumam pievienot, nevis dokumentu oriģinālu, bet to apliecinātas kopijas. Likumprojekta 5.pants paredz papildināt personas izdošanas pamatu ar to, ka ir saņemts pagaidu apcietinājuma lūgums. Šobrīd ir nepieciešams lūgums, tomēr, ņemot vērā to, ka, lai piemērotu pagaidu apcietinājumu tiek nosūtīta dokumentu pakete, kas atbilst izdošanas lūgumam, nosūtīt šo dokumentu paketi vēlreiz vairs nav nepieciešams. Šis likumprojekta pants ir izstrādāts, lai nodrošinātu KPL atbilstību Protokola 2.pantam. Likumprojekta 6.pants paredz precizēt 713.pantu "Vienkāršota izdošana" ar mērķi nodrošināt atbilstību Protokolam. Likumprojekts paredz papildināt 713.pantu ar pirmo prim daļu, paredzot, ka izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota. Starptautiskajā sadarbībā krimināllietās tiesības tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, sauc par īpašiem noteikumiem. Šāds regulējums atbilst Protokola 4.pantam. Likumprojekts paredz precizēt 713.panta otro daļu, papildinot, ka izdodamā persona atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē. Šāds regulējums atbilst Protokola 4.pantam. Beidzot, likumprojekts paredz papildināt 713.pantu ar trīs prim daļu, skaidrojot, ka izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikai sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai – līdz izdodamās personas nodošanai. Šāds regulējums atbilst Protokola 5.pantam. Likumprojekta 7.pants nosaka, ka gadījumā, ja izdodamā persona iepriekš nav tikusi informēta par to, ka pret viņu uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts personas prombūtnē (in absentia), tā var lūgt sprieduma kopijas saņemšanu. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūrai jālūdz ES dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds grozījums izriet no Pamatlēmuma 2009/299/TI normām. Likumprojekta 8. un 9.pants paredz nodrošināt Pamatlēmumu 2008/909/TI, 2009/299/TI un 2008/947/TI ieviešanu, apvienojot KPL 16.sadaļu un 17.sadaļu, ņemot vērā gan Pamatlēmumā izvēlēto pieeju, gan regulējuma par notiesāto personu nodošanu un ārvalsts spriedumu izpildīšanu līdzību pēc būtības. Likumprojekta mērķis nodrošināt regulējuma pārskatāmību un uztveres atvieglošanu. Struktūra Ņemot vērā četru Pamatlēmumu ieviešanu un notiesāto personu nodošanas regulējuma iekļaušanu sodu izpildes regulējumā, ir izveidotas divas sadaļas, proti, 16.sadaļa regulē ārvalsts kriminālspriedumu atzīšanu un izpildīšanu (likumprojekta 8.pants), bet 17.sadaļa regulē Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī (likumprojekta 9.pants). Šāda izvēle ir pamatojama ar to, ka pastāv nepieciešamība iekļaut vairākas jaunas nodaļas, lai nodrošinātu regulējuma skaidrību. Papildus tiek uzlabota pantu numerācija, izslēdzot prim pantu numerāciju no C daļas, kas arī nodrošinās teksta pārskatāmību. Katras sadaļas sākumā ir paredzētas nodaļas ar vispārīgiem noteikumiem (69.nodaļa un 77.nodaļa). Tas nodrošina pamatprincipu ievērošanu visiem soda veidiem, sadarbojoties ar ārvalstīm un ES dalībvalstīm. 16.sadaļa. Ārvalsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana 69.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas Latvijā vispārīgie noteikumi 70.nodaļa. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšana Latvijā 71.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā 72.nodaļa. Ārvalstī piespriestā naudas soda izpildīšana Latvijā 73.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā 74.nodaļa. Ārvalstī piemērota mantas konfiskācijas izpildīšana 75.nodaļa. Eiropas Savienībā piespriesta mantas konfiskācijas izpildīšana 76.nodaļa. Ārvalstī piespriesta tiesību ierobežošanas un Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu izpildīšana Latvijā 17.sadaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī 77.nodaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas ārvalstī vispārīgie noteikumi 78.nodaļa. Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana ārvalstī 79.nodaļa. Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī 80.nodaļa. Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana 81.nodaļa. Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu, nolēmuma par mantas konfiskāciju un piemērotā ar brīvības atņemšanu nesaistīto sodu vai probācijas pasākumu izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī. Izpilde Latvijā (16.sadaļa) Likumprojekta 8.pantā tiek paredzēts izteikt KPL 16.sadaļu jaunā redakcijā. Starptautiskajā sadarbībā krimināllietās prevalējošo lomu spēlē konvencijas un citi starptautiskie instrumenti, piemēram, divpusēji līgumi, kas paredz pamatu un nosacījumus sadarbībai. Savukārt KPL ir otršķirīga nozīme, proti, KPL piemēro, ja nav tiesiskā pamata sadarbībai, vai starptautiskais instruments paredz mērķi, kas ir jāsasniedz, bet mehānismam, kā mērķi sasniegt, jābūt iestrādātam nacionālajos tiesību aktos. 69.nodaļas "Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas Latvijā vispārīgie noteikumi" izveidošanas mērķis ir noteikt vispārīgus noteikumus sadarbībai ar ārvalstīm. Termins "ārvalsts" ietver arī ES dalībvalsti. Līdz ar to šī nodaļa atteiksies gan uz sadarbību ar ārvalstīm, gan ES dalībvalstīm. - 749.pants "Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs" ir galvenais pants KPL Sešpadsmitajā sadaļā, kas paredz pamatnosacījumu ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai Latvijā. Atzīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu ārvalstī piespriesta soda pieļaujamību Latvijas tiesību sistēmā. Atzīšanai seko soda izpilde. Soda kopīga atzīšana un izpildīšana nodrošina ārvalstī piespriesta soda iekļaušanu Latvijas tiesību sistēmā ar visām izrietošām sekām. Pamatnosacījums ārvalstī piespriesta soda atzīšanai un izpildīšanai ir tas, ka sodu atzīst un izpilda tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā. Tas nozīmē, ka ārvalstī piespriestajam sodam jāatbilst vienam no Latvijas Krimināllikumā paredzētajiem sodiem. 749.panta pirmā un otrā daļa atbilst esošajai KPL 777.panta pirmajai un otrajai daļai pirms strukturāliem grozījumiem. - 750.pants "Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi" atbilst pašreiz spēkā esošajai KPL 777.panta trešajai un ceturtajai daļai. KPL 777.pants ir sadalīts, lai nodrošinātu skaidrību. Lai izpildītu ārvalstī piespriestu sodu, ir jābūt izpildītiem visiem nosacījumiem. KPL 777.panta ceturtā daļa saistībā ar atteikumu izdot personu, ja viņa tika notiesāta Eiropas Savienības dalībvalstī (KPL 714.panta piektās daļas 4.punkts), ir aizstāta ar regulējumu par naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildi, lai paredzētu īpašu nosacījumu ārvalstī naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildei. Ir konstatēts, ka nav nepieciešams īpašais regulējums starptautiskās sadarbības principa aut dedere aut judicare (izdot vai notiesāt) piemērošanai, jo, ja persona netika izdota, tad ir piemērojama 16.sadaļa, vērtējot lūgumu par sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu. - 751.pants "Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli" atbilst KPL esošajam 780.pantam, kas noteic ārvalsts lūguma soda izpildes atteikuma iemeslus. Atteikuma iemesli ir fakultatīva rakstura. Izpildi var atteikt, ja pastāv viens no atteikuma iemesliem. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā tiesai būtu jāvērtē atteikums. Atteikuma iemesli izveidoti, ņemot pa pamatu 1970.gada konvencijas 6.pantu. Turklāt no izpildīšanas nosacījumiem uz atteikumu iemesliem (751.pants) tika pārlikts nosacījums, ka ārvalstī notiesāto personu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu. Tas atbilst 1970.gada konvencijas 4.pantam. Atšķirībā no KPL 780.panta ir izslēgts atteikuma iemesls, ja nolēmums ir pieņemts notiesātās personas prombūtnē (in absentia), jo turpmākajās nodaļās attiecībā uz katru soda veidu, ir ietverts īpašs regulējums par notiesātās personas prombūtnē (in absentia) pieņemta spriedumu izpildi. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka atteikuma iemesli ir fakultatīva rakstura, tie ir papildināti ar tādu atteikuma iemeslu, ka ar ārvalsti nav noslēgts krimināltiesiskās sadarbības līgums, jo var pastāvēt situācijas, kad līguma neesamība var radīt šaubas, piemēram, par cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī. - 752.pants "Soda izpildes noilgumi" atbilst KPL 798.pantam, kurā netiek veikti grozījumi. Šis pants vēlreiz apstiprina pamatprincipu, ka izpildīt Latvijā var tikai tādu sodu, kas ir paredzēts Latvijas Krimināllikumā, vai izņēmuma gadījumā tika pielāgots Latvijas Krimināllikumā paredzētajam sodam, jo, pēc tam, kad sods ir atzīts un izpilde ir uzsākta, soda izpildes noilgumu regulē Latvijas Krimināllikums. Papildus panta otrā daļa paredz, ka arī ārvalstī paredzētie noilguma termiņi tiek ņemti vērā, ievērojot labvēlības principu. - 753.pants "Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība" atbilst esošajam KPL 799.pantam. Pants netiek grozīts. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem) ir viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, kas ietverts KPL 25.pantā. - 754.pants "Papildu informācijas pieprasīšana" ir jauns pants, kas paredz vispārīgu noteikumu, ka gan centrālā iestāde – Tieslietu ministrija, gan kompetentā iestāde – tiesa, var pieprasīt papildu informāciju no ārvalstīm vai Latvijā esošajām institūcijām, ja sniegtā informācija nav pietiekama, lai izlemtu jebkuru no 16.sadaļā minētajiem jautājumiem. Tas attiecas uz visiem soda veidiem. Panta otrais teikums paredz, ka tiesa var pieprasīt informāciju ar Tieslietu ministrijas starpniecību, bet var arī to pieprasīt pati, sazinoties tieši. Tieslietu ministrija ir iesaistīta šajā procesā ar mērķi nodrošināt, nepieciešamības gadījumā lūguma tulkojumu, ja tiesa nenoformulē jautājumu atbilstoši ārvalsts paziņojumam par valodu. - 755.pants "Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība" paredz grozīt līdz šim pastāvošo kārtību ārvalsts sprieduma atzīšanas un soda izpildes procesā. Tieslietu ministrijai tiek atvēlēta centrālās iestādes loma, kas strādā kā administratīvā iestāde, nevis kā kompetentā iestāde lemt par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu. - 756., 757. un 758.pants regulē ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildes nosacījumus. Attiecībā uz šādu sodu izpildi tiek precizēta terminoloģija, atsakoties no termina "aizmuguriski". Ir konstatēts, ka terminoloģija ir pārņemta no konvencijām, bet KPL tiek lietots termins "prombūtnē (in absentia)". - 756.pants "Ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība", kas paredz regulējumu par notiesātās personas prombūtnē (in absentia) pieņemtiem spriedumiem, ir esošais KPL 792.pants. Ir mainīts panta novietojums, jo regulējums par personas prombūtnē (in absentia) pieņemtiem spriedumiem ir jāietver pirms lēmuma par ārvalstī pieņemta sprieduma atzīšanu un soda izpildi pieņemšanas tiesā, pamatojoties uz to, ka ir svarīgi paziņot notiesātajam par ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) pieņemto spriedumu un izrietošo sodu. Šāda norma izriet no 1970.gada konvencijas 21., 22., 23. un 24.panta. Ir jāpievērš uzmanība, ka atšķirībā no esošā regulējuma ir paredzēts izņēmums saistībā ar regulējumu ar ES dalībvalstīm. - 757.pants "Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana ārvalstij" ir esošais KPL 793.pants un attiecas uz ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšanu ārvalstij. Norma izriet no 1970.gada konvencijas 25. un 27.panta. - 758.pants "Ārvalstī notiesātās personas lūguma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība" ir esošais KPL 794.pants un attiecas uz gadījumiem, kad ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas lūgums tiek izskatīts Latvijā. Norma atbilst 1970.gada konvencijas 26.pantam. 758.panta ceturtā daļa paredz rīcību, ja tiesa pieņem lēmumu par ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma apmierināšanu, ietverot atsauci uz KPL 67.nodaļu, kas paredz ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšanu Latvijā, lai nodrošinātu konsekvenci un vienveidīgu piemērotāju izpratni, īstenojot dažādus tiesiskās sadarbības veidus. - 759.pants "Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība" ir esošais 797.pants, kas regulē ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtību. Pants atbilst 1970.gada konvencijas 21., 22., 23., 24., 25. un 26.pantam. - 760.pants "Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana" un 761.pants "Latvijā izpildāmā soda noteikšana" kopumā ir jauni panti, jo ir izveidots konceptuāli jauns regulējums, lai pilnvērtīgi izvērtētu ārvalstī pieņemto spriedumu, ievērojot cilvēktiesības. Jaunā kārtība paredz divus soļus, pirmkārt, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda atzīšanu un izpildīšanu rakstveida procesā 30 dienu laikā. Ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums, proti, atzīt un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu, tiesnesis pāriet pie nākama soļa – izpildāmā soda noteikšana. Attiecībā uz procedūru ir paredzētas tiesības notiesātajam un prokuroram 10 dienu laikā iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, proti, tiek dotas tiesības notiesātajam piedalīties sēdē, tādējādi paužot savu viedokli par noteikto sodu, kā arī tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī saņemt informāciju par lēmuma pieejamības dienu. Piemērojot 760.pantu, vienlaikus ir jāņem vērā 761.panta ceturtā daļa, lai nodrošinātu, ka vienlaicīgi ar paziņojumu par lēmumu piekrist atzīt ārvalsts spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu ārvalstī notiesātā persona tiek informēta par tiesībām iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu. 761.panta piektā daļa paredz īpašu regulējumu attiecībā uz to personu informēšanu par viņu tiesībām, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, un kuras saskaņā ar 760.pantā pieņemto lēmumu tiek nodotas soda izciešanai Latvijā. Tā kā persona atrodas ārvalstī, par tiesībām iesniegt iebildumu viņu informē pēc nogādāšanas Latvijā. Ja persona ir iesniegusi iebildumus, tas nozīmē, ka tiesnesis pāriet pie mutvārdu procesa saskaņā ar 651.pantā noteikto. Minētais ir paredzēts panta septītajā daļā. Papildus attiecībā uz 761.panta septīto daļu būtu atzīmējams otrais teikums. Var pastāvēt situācijas, kad notiesātais atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu ārvalstī saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu ne kā tas, par kuru ir saņemts ārvalsts lūgums Latvijā. Šādos gadījumos būtu jāizmanto tehniskie līdzekļi vai jāpieprasa personas nodošana Latvijai uz laiku, protams, gadījumā, ja persona iesniegusi iebildumus pret soda noteikšanu rakstveida procesā. - 762.pants "Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošā kriminālprocesā" atbilst esošajam KPL 759. un 800.pantam. - 763.panta "Rīkojums par soda izpildi Latvijā" struktūra ir pārņemta no KPL 791.panta, bet būtība ir precizēta atbilstoši pastāvošai praksei, proti, lēmuma izpilde notiek šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā. - 764.pants "Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā" atbilst esošajam KPL 787.pantam, paredzot pamatnosacījumus ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai, - ka izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Pants atbilst 1970.gada konvencijas 10. un 12.pantam. - 765.pants "Informācija par soda izciešanu" atbilst esošajam KPL 763.pantam. Vienlaikus pants ir papildināts ar to, ka Tieslietu ministrija ārvalstij sniedz informāciju par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu, kā arī Latvijā noteikto sodu. 70.nodaļā "Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšana Latvijā" regulē ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistītā soda izpildi. - 766.pantā "Pamats ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai Latvijā" ietverti divi pamati, proti, Tieslietu ministrijas lūgums pārņemt ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un ārvalsts piekrišana tam. Otrais pamats ir ārvalsts lūgums pārņemt brīvības atņemšanas sodu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam. Izpildes valsts piekrišana nodošanai soda izciešanai tās teritorijā ir nepieciešama, pamatojoties uz 1970.gada konvencijas 5.panta 1.punkta "d" apakšpunktu. Otrā daļa paredz, ka šī nodaļa ir piemērojama, ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas. Pirms grozījumiem rīcība pēc notiesātās personas lūguma bija iespējama tikai saistībā ar ārvalstī notiesāto personu nodošanu, tomēr darba grupa neredzēja šķēršļus to piemērot arī saistībā ar spriedumu izpildi, piemēram, kad persona, atrodoties Latvijā, tika notiesātā ārvalstī un pati labprātīgi vēlas izciest šo sodu Latvijā, nevis ārvalstī. Pamatojums tam ir, ka Latvija var izpildīt sodu gan, kad persona atrodas Latvijā, gan izcieš sodu ārvalstī. - 767.pants paredz Tieslietu ministrijas rīcību, kad ir saņemta ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas, kā arī ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums. - 768.pants "Nosacījumi ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā", paredz, ka papildus vispārīgiem nosacījumiem, tiesnesim ir nepieciešams pārbaudīt, cik mēneši ir atlikuši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām. Šāds regulējums ir nepieciešams ekonomisko apsvērumu dēļ, jo parasti nav lietderīgi pārņemt gan ārvalstī notiesāto personu, gan ārvalstī piespriesto sodu, ja termiņš ir mazāks par 6 mēnešiem, ņemot vērā procesa laikietilpīgumu. Tomēr, ja pastāv izņēmumi (piemēram, personai ir piemērota izraidīšana vai tiek lūgta personas izdošana un persona atradīsies Latvijā jebkurā gadījumā), notiesāto var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks par 6 mēnešiem. Turklāt šāds regulējums atbilst KPL 766.pantam un 1983.gada konvencijas 3.pantam. - Ārvalstī notiesātās personas piekrišana, kas ietverta 769.pantā "Ārvalstī notiesātās personas piekrišana brīvības atņemšanas soda izciešanas pārņemšanai", ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem brīvības atņemšanas sodu izpildē, īpaši runājot par notiesāto pārņemšanu no ārvalstīm. Ārvalstī notiesāto personu nodošanas mērķis ir resocializācija, ņemot vērā personas saistību ar šo valsti. Pamatinstruments notiesāto personu nodošanā ir 1983.gada konvencija. Šis instruments ir viens no visvairāk ratificētiem instrumentiem Eiropas Padomes dalībvalstīs. - 769.panta otrā un trešā daļa paredz izņēmumus, kad personas piekrišana nespēlē galveno lomu, proti, 1. kad persona atrodas Latvijā (gadījumos, kad ārvalsts lūdz izpildīt sodu un persona ir Latvijā), 2. persona ir aizbēgusi no soda izciešanas ārvalstī, 3. spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātā izraidīšanu vai deportāciju (tas nozīmē, ka persona tiks nodota Latvijai), 4. ir notiesātā pārstāvja piekrišana. - 770.pants "Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana" ir jauns pants KPL, kas veidots uz KPL 757.panta bāzes, kas paredz nosacījumus ārvalstī notiesātās personas pārņemšanai, ko veic Valsts policija. Papildus ir paredzēts nosacījums, ka ārvalstī notiesātā persona, kurai ārvalsts lūdz noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, tiek pārņemta tikai pēc tam, kad lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu ir jau pieņemts Latvijā. Šāda norma ir paredzēta, lai atrisinātu problēmu, kas var rasties sakarā ar personas, kurai tiks noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ievietošanu konkrētā medicīnas iestādē Latvijā. - 771.pants "Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšana" ir jāskatās kopā ar KPL 761.pantu. Papildus esošajam KPL 783.pantam, kas noteic ar brīvības atņemšanu saistīta soda noteikšanas nosacījumus, 771.pantā ir ietverts nosacījums attiecībā uz personu, kurai ārvalstī noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ņemot vērā to, ka laikā, kad tiks pieņemts lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, persona atradīsies ārvalstī, ir jāgarantē, ka lēmuma pieņemšanas procesā piedalās prokurors, aizstāvis, personas pārstāvis un eksperts - psihiatrs. - 772.pants "Ārvalstī notiesātās personas aizturēšana" ir veidots uz KPL 788.panta pamata attiecībā uz ārvalstī notiesātās personas aizturēšanu. Regulējums ir precizēts, neskatoties uz to, ka pēc Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības departamenta datiem praksē nav bijuši šādi gadījumi. Papildus pantā ir grozīts aizturēšanas termiņš no 48 uz 72 stundām, tādējādi nodrošinot konsekvenci ar aizturēšanas termiņu attiecībā uz citu starptautiskās tiesiskās sadarbības veidu – izdošanu, kas paredzēts KPL 699.pantā. - 773.pants "Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājums" ir esošais KPL 789.pants un attiecas uz ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājumu. Papildus ir ietverts pagaidu apcietinājuma termiņš. Pantā minētie nosacījumi izriet no 1970.gada konvencijas 33.panta. Vienlaikus ir ietverts pagaidu apcietinājumā pavadāmais laiks, kas var būt ne vairāk par vienu gadu no aizturēšanas dienas, lai tiesa izlemtu jautājumu par ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un pieņemtu attiecīgu lēmumu. Šāds termiņš ir noteikts, lai tiktu ievērotas personas cilvēktiesības, ņemot vērā arī to, ka nav paredzēta pagaidu apcietinājuma pagarināšanas iespēja. - 774.pants "Drošības līdzekļa piemērošana" ir esošais KPL 790.pants, neparedzot jaunus nosacījumus attiecībā uz drošības līdzekļu piemērošanu. - 775.pants "Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas" ir esošais KPL 762.pants, kas paliek nemainīgs. Tas ir starptautiskās sadarbības pamatprincips, ka izraidīšanai pakļauto personu, kura pārņemta soda izciešanai izpildes valstī bez tās piekrišanas, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums. 71.nodaļa "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšana Latvijā" paredz regulējumu par ES dalībvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Latvijā. Šī nodaļa ievieš Pamatlēmumu 2008/909/TI un piemērotājiem, neskatoties uz to, ka Pamatlēmums nav tieši piemērojams, jautājumu gadījumā būtu jāņem vērā šis Pamatlēmums, kas paredz mērķi, bet, kā šo mērķi sasniegt, ir atstāts dalībvalstu kompetencē. Kopumā pastāv daudz līdzību ar regulējumu ar ārvalstīm, tāpēc ir veidotas atsauces uz 69. vai 70.nodaļas pantiem. Tomēr vairākos jautājumos Pamatlēmumā ir paredzēts iet tālāk, piemēram, sašaurinot gadījumus, kad ir nepieciešama ES dalībvalstī notiesātās personas piekrišana nodošanai. - 776.pants "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas pamats" noteic ES dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildes pamatu. Pants atbilst Pamatlēmumam 2008/909/TI, kas ietver gan īpašā formā aizpildāmā apliecinājuma formu, gan to, ka sprieduma valsts nosūta izpildes valstij spriedumu. - 777.pants "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas nosacījumi" regulē nosacījumus ES dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildei. Pants izriet no Pamatlēmuma 2008/909/TI 4. un 6.panta attiecībā uz dalībvalstu un ES dalībvalstī notiesātās personas piekrišanu. Tāpat kā 1983.gada konvencija, arī Pamatlēmums 2008/909/TI paredz, ka notiesātās personas nodošana var notikt tikai ar personas piekrišanu, izņemot atsevišķus gadījumus. Saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI mērķi un jēgu, ņemot vērā savstarpējās atzīšanas principu, dalībvalsts piekrišana notiesātās personas pārņemšanai soda izpildei ir svarīga tikai gadījumos, ja ES dalībvalstī notiesātā persona nav izpildes valsts pilsonis, kā arī, ja šī persona arī nedzīvo izpildes valstī vai nolēmumā nav ietverts rīkojums par šīs personas izraidīšanu vai deportāciju uz izpildes valsti. Notiesātās personas piekrišana nodošanai soda izciešanai Latvijā ir regulēta 777.panta trešajā daļā un atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 6.pantam. - 778.pants "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildīšanas atteikuma iemesli" paredz ES dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanas un izpildes atteikuma iemeslus, kas atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 9.pantam. Vienlaikus kā viens no atteikuma iemesliem var būt, ja nolēmums ir pieņemts notiesātās personas prombūtnē (in absentia). Tas izriet no Pamatlēmuma 2009/299/TI. Šis nosacījums ietverts panta otrajā daļā. - 779.pants "Eiropas Savienības informācijas pieprasījums pirms nolēmuma un apliecinājuma saņemšanas" noteic rīcību gadījumos, kad ES dalībvalsts vēl nav iesniegusi apliecinājumu, bet tikai izteikusi nodomu nodot tajā pieņemto nolēmumu izpildei Latvijā. Pants izriet no Pamatlēmuma 2008/909/TI 4.panta 2., 3., 4. un 6.punkta. - 780.pantā "Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma un apliecinājuma pārbaudes kārtība" ietverta atsauce uz 755.pantu par materiālu pārbaudi. - 781.pants "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšana un izpildīšana" regulē ES dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanu un izpildi. Ir paredzēta atsauce uz 760. un 761.pantu. Panta otrā daļa paredz, ka tiesa var atlikt lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu 784.pantā otrās daļas 7.punktā minētājā gadījumā saistībā ar iespējamo atteikuma iemeslu šī likuma 778.panta pirmās daļas 9.punktu. Tas atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 11.pantam. - 782.pantā "Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas aizturēšana, pagaidu apcietinājuma un drošības līdzekļa piemērošana" un 783.pantā "Juridiskās sekas, kādas rada ES dalībvalstī pieņemtais nolēmums par soda izpildi Latvijā" ir dotas atsauces uz 69.nodaļas pantiem, kas arī atbilst Pamatlēmumam 2008/909/TI. - 784.pants "Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemtā nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildes īpašie nosacījumi" paredz ES dalībvalsts pieņemta nolēmuma īpašie noteikumi, kas ietverti Pamatlēmuma 2008/909/TI 18.pantā un kas sasaucas ar 775.pantu. - 785.pants "Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija" attiecas uz informāciju, ko Latvija sniedz ES dalībvalstij, kurā persona tika notiesāta un izriet no Pamatlēmuma 2008/909/TI 21.panta. Attiecībā uz ārvalstī piespriestu naudas sodu izpildi ir izveidota atsevišķa 72.nodaļa "Ārvalstī piespriestā naudas soda izpildīšana Latvijā". Regulējums līdz šim tika paredzēts 71.nodaļā. Nodaļa sastāv no diviem pantiem. - 786.pants "Ārvalstī piespriestā naudas soda izvērtēšanas principi" paredz atsauci uz 69.nodaļu. Turklāt īpašais regulējums ir paredzēts 787.pantā, kas atšķiras no kārtības 761.pantā. Kopumā 787.pants "Latvijā izpildāmā naudas soda noteikšana" ir izveidots uz KPL 784.panta bāzes. Piemērojot šo nodaļu praksē, saņemot lūgumu pēc 1970.gada konvencijas, 1970.gada konvencijas paskaidrojošs raksts[4] par 45. un 48.pantu var sniegt nepieciešamo izskaidrojumu. 787.panta sestā daļa ir papildināta ar nosacījumu, ka gadījumā, ja naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, tiesa informē ārvalsti par nespēju izpildīt lūgumu par soda izpildi un lūdz atsaukt lūgumu. Lūgums atsaukt lūgumu par soda izpildi ir nepieciešams, lai personai piemērotais naudas sods tomēr tiktu izpildīts. 73.nodaļa "Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā" ir izveidota, ņemot vēra nepieciešamību strukturāli sadalīt 71.nodaļu. 73.nodaļa ir izveidota saistībā ar Pamatlēmumu 2005/214/TI. Regulējums kopumā netika mainīts, izņemot nepieciešamību ieviest Pamatlēmumu 2009/299/TI 790.pantā; un Eiropas Komisijas kritiku 2008.gada 22.decembra Ziņojumā, pamatojoties uz 20.pantu Padomes 2005.gada 24.februāra Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, kas tika ieviesti 790. un 791.pantā attiecībā uz Tieslietu ministrijas lomu un fakultatīviem atteikumu iemesliem. 74.nodaļa "Ārvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana" ir veidota pēc līdzības un vadoties no tādiem pašiem mērķiem kā 72.nodaļa, paredzot normas attiecībā uz visu ārvalstīs piemērotas mantas konfiskācijas izpildi. 75.nodaļa "Eiropas Savienībā piespriesta mantas konfiskācijas izpildīšana" ir izveidota atbilstoši Pamatlēmumam 2006/783/TI. Normas attiecībā uz ES dalībvalstī noteiktas mantas konfiskācijas izpildi KPL ietvertas ar 2009.gada 11.jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" un 75.nodaļā ietvertās normas faktiski grozītas netiek, izņemot, grozījumus pantā, kas noteic nolēmuma par mantas konfiskāciju atteikuma iemeslus (799.pants), ņemot vērā Eiropas Komisijas 2010.gada 13.septembra Ziņojumā, pamatojoties uz 22.pantu Padomes 2006.gada 6.oktobra Pamatlēmumā 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem izteikto kritiku, norādot, ka īstenošanas gadījumā neatzīšanas iemesli ir jāieraksta vietējos tiesību aktos kā fakultatīvi. 76.nodaļa "Ārvalstī piespriesta tiesību ierobežošanas un Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu izpildīšana Latvijā" ir jauna nodaļa. Tajā ietverti nosacījumi ES dalībvalstī piespriesta tiesību ierobežošanas soda un ar brīvības atņemšanu saistīta soda vai probācijas pasākuma izpildei. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz tiesību ierobežošanu regulējums ir paredzēts vienā pantā, šis sods ir apvienots ar regulējumu par ar brīvības atņemšanas nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu izpildīšanu Latvijas. Attiecībā uz tiesību ierobežošanu ar ES dalībvalstīm šobrīd atsevišķa regulējuma nav. Likumprojektā ir pārņemts esošais 786.pants. Sadarbībā ar ES dalībvalstīm būtu piemērojamas spēkā esošās konvencijas, piemēram, 1970.gada konvencija un KPL. Regulējums par ar brīvības atņemšanu nesaistītiem sodiem un probācijas pasākumiem ir izstrādāts, lai ieviestu Pamatlēmumu 2008/947/TI. Likumprojekts paredz papildināt KPL ar 808.-816.pantu par to, kādā kārtībā Latvijā atzīst un izpilda ES dalībvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, kas nav saistīts ar mantiska rakstura piedziņu vai mantas konfiskāciju, vai tiesas vai kompetentas iestādes nolēmumu, ar kuru personai piemērots probācijas pasākums. Tiek paredzēts, ka nolēmuma par ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu izpildīšanas pamats ir: 1) ES dalībvalsts kompetentās iestādes izdotais nolēmums un īpašā formā aizpildīts apliecinājums; 2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods vai probācijas pasākums, Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta un persona atrodas Latvijā; 3) Latvijas tiesas Tiek paredzēti vairāki atteikuma iemesli, kad var atteikt nolēmuma par ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda vai probācijas pasākuma izpildi, piemēram, ja personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai persona Latvijā nav sasniedzama; izpildot nolēmumu par ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips u.c. Likumprojektā tiek noteikts, ka Tieslietu ministrija ir centrālā iestāde citas ES dalībvalsts nolēmumā par ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu saņemšanai un pārsūtīšanai Latvijas tiesai. Savukārt, kā kompetentā iestāde, kas var atzīt nodot izpildei minēto nolēmumu, tiek noteikta rajona (pilsētas) tiesa pēc personas dzīvesvietas. Tiek paredzēts, ka jautājumus par citas ES dalībvalsts nolēmuma par ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai probācijas pasākumu atzīšanu un nodošanu izpildei izskata rakstveida procesā rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas. Tiek noteikts pamatprincips, ka ES dalībvalstī piemēroto ar brīvības atņemšanu nesaistīto sodu vai probācijas pasākumu nosaka, negrozot soda vai probācijas pasākuma veidu un mēru. Tomēr, ja ES dalībvalstī piemērotais ar brīvības atņemšanu nesaistītais sods vai probācijas pasākums neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam ar brīvības atņemšanu nesaistītajam sodam vai probācijas pasākumam, tiesa to nosaka, grozot atbilstoši sodam vai probācijas pasākumam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums. Ja tiks saņemta izpildei alternatīvā sankcija - piespiedu darbs kā pamatsods ar izpildes termiņu mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijas Krimināllikumā, tad Latvijā tiesai, nosakot izpildāmo sodu, arī būs jānosaka izpildes termiņš mēnešos, bet tā, lai tas nepārsniegtu Krimināllikumā noteikto maksimālo soda izpildes laiku, kā arī ar nosacījumu, ka piespiedu darbs nevar pārsniegt 280 piespiedu darba stundas, ko var piemērot saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu. Savukārt, ja Latvijā saņems izpildei piespiedu darbu kā probācijas pienākumu, nevis kā sodu, tad pamatprincips, nosakot probācijas pasākumu Latvijā būs uzraudzības termiņš mēnešos, nevis stundās. Iespēja piemērot noteiktus pienākumus - probācijas pasākumus nodrošina Krimināllikuma 55.panta trešās daļa 6.punkts, kas noteic, ka tiesa nosacītas notiesāšanas gadījumā var uzlikt par pienākumu ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai. Pienākumi nav sods, līdz ar to nav pamata piemērot Krimināllikumā paredzētā soda – piespiedu darbs termiņa aprēķināšanu stundās. Tiek paredzēti gadījumi, kādos Latvijas tiesas lēmuma par ar brīvības atņemšanu nesaistītā soda vai probācijas pasākuma uzraudzības izpildi var izbeigt, proti, ja 1) personai vairs nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā vai persona Latvijā nav sasniedzama; 2) persona izvairās no ar brīvības atņemšanu nesaistītā soda vai probācijas pasākuma izpildes un ir pamats uzskatīt, ka persona vairs neatrodas Latvijā; 3) attiecīgajā ES dalībvalstī uzsākts jauns kriminālprocess pret personu un šī dalībvalsts lūdz nodot atpakaļ ar brīvības atņemšanu nesaistītā soda vai probācijas pasākuma izpildi. Speciāls regulējums paredzēts attiecībā uz gadījumu, kā rīkoties, ja persona pārkāpj alternatīvās sankcijas nosacījumus gadījumā, ja nolēmums par alternatīvo sankciju saistīts ar soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nolēmumā par alternatīvo sankciju nav paredzēts brīvības atņemšanas sods, kas jāpiemēro alternatīvo sankciju neievērošanas gadījumā. Šādā gadījumā tiesa lēmumu par soda izpildīšanu Latvijā nepieņem, bet materiālus nosūta Tieslietu ministrijai pārsūtīšanai attiecīgajai ES dalībvalstij turpmākā lēmuma pieņemšanai. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī (17.sadaļa) Likumprojekta 9.pants regulē Latvijā piespriesta soda izpildīšanas ārvalstī vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz 78., 79., 80., 81.nodaļu, ja minētājās nodaļās nav regulēts citādi. 17.sadaļa ir strukturāli veidota pēc tāda paša principa, kā 16.sadaļa. 77.nodaļa "Latvijā piespriesta soda izpildīšanas ārvalstī vispārīgie noteikumi" paredz vispārīgos noteikumus attiecībā uz Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī. - 817.pants "Lūguma par soda izpildi iesniegšanas nosacījumi" ir izveidots uz KPL 804.panta pamata un paredz lūguma iesniegšanas ārvalstij nosacījumus. 817.pants atbilst 1970.gada konvencijas 5.pantam. Pantā paredzēti vispārējie nosacījumi, lai lūgtu ārvalsti izpildīt Latvijā piespriesto sodu, kas līdz šim tika ietverti KPL 804.pantā. Papildus panta trešajā daļā ir paredzēta iespēja pirms oficiāla lūguma nosūtīšanas lūgt ārvalstij viedokli par to, vai nodarījums ir sodāms arī pēc ārvalsts likuma. - 818.pants "Lūguma par soda izpildi nosūtīšanas kārtība" ir pilnīgi jauns pants, jo līdz šim nepastāvēja kārtība, kādā tiesa nosūta lūgumu uz ārvalstīm par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu. 818.pants paredz kārtību tiesai, kādā tā vēršas Tieslietu ministrijā ar lūgumu ārvalstij izpildīt sodu. Turklāt 818.pantā ir paredzēta Tieslietu ministrijas rīcība, saņemot šādu ierosinājumu no tiesas. - Attiecībā uz 819.pantu "Sūdzības par Latvijā notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī izskatīšana", kas līdz šim nepastāvēja KPL, paredz sūdzību izskatīšanu par Latvijā notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī. Saskaņā ar KPL 465.pantu notiesātais ir tiesīgs iesniegt apelācijas vai kasācijas sūdzību, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē. Persona, atrodoties ārvalstī, var prasīt, lai lieta atkārtoti tiktu izskatīta Latvijā. Īpašu regulējumu paredz 1970.gada konvencijas 3.nodaļa, kuras prasības arī ir pārņemtas šajā pantā. - 820.pants "Lūguma par soda izpildi iesniegšanas sekas" ir veidots uz KPL 806.panta bāzes attiecībā uz soda izpildi Latvijā pēc lūguma nosūtīšanas ārvalstij un atbilst 1970.gada konvencijas 11.pantam. - 821.pants "Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija" ir jauns pants, kas paredz Tieslietu ministrijai pienākumu informēt lūguma iesniedzēju, tiesu, notiesāto, kā arī pārstāvi par to, ka nosūtīts lūgums par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī. Šī panta mērķis ir nodrošināt atgriezenisko saikni ar to personu, kas iesniedza ierosinājumu. - 822.pants "Latvijas tiesības soda izpildes laikā ārvalstī" ir izveidots uz KPL 808.panta bāzes un ir atbilstošs 1970.gada konvencijas 12.pantam. - 823.pants "Soda izpildes tiesību atgūšana" ir izveidots uz KPL 809.panta bāzes un ir atbilstošs 1970.gada konvencijas 11.pantam. - 824.pants "Noilgumi" ir izveidots uz KPL 810.panta bāzes un netiek grozīts. 78.nodaļa "Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana ārvalstī" paredz Latvijā piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanu ārvalstī, apvienojot KPL 70. un 72.nodaļu. 78.nodaļa ir 70.nodaļas pretstats. 78.nodaļa paredz kārtību, kādā Latvijā tiek sagatavots un nosūtīts lūgums ārvalstij par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, kā arī no tā izrietošās sekas, ja šāds lūgums tiek pieņemts ārvalstī. Līdzīgi kā 70.nodaļā arī 78.nodaļā ir paredzēts pamats, lai Latvijā notiesātā persona varētu tikt nodota soda izpildei ārvalstī. - Attiecībā uz 825.pantu "Pamats Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī" ir jāņem vērā fakts, ka ārvalsts var lūgt izpildīt Latvijā piespriesto brīvības atņemšanas sodu šajā ārvalstī. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad Latvijā atrodas notiesātā persona, kura vērsusies savā valstī, kas savukārt arī lūdz šo personu pārņemt. Tomēr galvenais nosacījums ir divu valstu vienošanās. Panta otrajā daļā ir norādīts pienākums Tieslietu ministrijai rīkoties, ja ir saņemts tiesas ierosinājums, notiesātā vai tā pārstāvja lūgums, ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas. Attiecībā uz Tieslietu ministrijas iniciatīvu izpildīt Latvijā piespriestu sodu ārvalstī, ir domāta rīcība pēc ieslodzījuma vietas (vai IeVP) ierosinājuma. - 826.panta "Nosacījumi Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanai ārvalstij" pirmajā daļā ir veikta atsauce uz KPL 817.pantu 77.nodaļā. Papildus nosacījums šajā nodaļā ir seši mēneši. Regulējums izriet no 1983.gada konvencijas 3.panta. - Attiecībā uz 827.pantu "Notiesātā piekrišana brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī", kā minēts paskaidrojumā par 70.nodaļā ietverto 769.pantu, arī šajā nodaļā notiesātā piekrišana spēlē vienu no galvenajām lomām. Pants atbilst 1983.gada konvencijas 3. un 7.pantam. - 828.pants "Notiesātā informēšana" paredz pirmos soļus, kad persona ir notiesāta Latvijā ar brīvības atņemšanas sodu. Pants atbilst KPL 767.pantam. Brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir jāinformē persona par tiesībām izteikt vēlēšanos, lai izciestu sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja persona vēlas izciest sodu ārvalstī, viņa var vērsties Tieslietu ministrijā, kas izvērtē šādu iespēju un nosūta informāciju ārvalstij. Pants atbilst 1983.gada konvencijas 4.pantam attiecībā uz notiesātās personas informēšanu par tiesībām izciest brīvības atņemšanas sodu ārvalstī. - 829.pants "Lūguma par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī pārbaude" paredz kārtību, kādā tiek pārbaudīts lūgums, lai nosūtītu sodu izpildei ārvalstij. Tā kā iniciatīva var nākt no vairākām pusēm, ir jāpievērš uzmanība tam, kur atrodas notiesātā persona: Latvijā vai ārvalstī Panta pirmā daļa attiecas uz gadījumiem, ja persona atrodas ārvalstī, bet otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa – ja persona izcieš sodu Latvijā. Panta otrā daļa atbilst 1983.gada konvencijas 6.panta par papildu dokumentiem. - 830.pants "Notiesātā nodošana un tās juridiskās sekas" ir veidots uz KPL 775. un 776.panta bāzes un paredz Latvijā notiesātās personas nodošanu soda izpildei ārvalstī un šādas nodošanas juridiskās sekas. Pants atbilst 1983.gada konvencijas 8.pantam. - 831.pants "Latvijā notiesātā apcietinājums ārvalstī" ir veidots uz KPL 807.panta bāzes, paredzot atsevišķus grozījumus, kas nepieciešami ņemot vērā jauno struktūru. 79.nodaļa "Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī" paredz Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ES dalībvalstī, kas ir pilnīgi jauns regulējums, jo nodrošina atbilstību Pamatlēmumam 2008/909/TI. Ja pastāv neskaidrība šīs nodaļas piemērošanā, būtu jāņem vērā Pamatlēmums 2008/909/TI un tā mērķis. - 832.pantā "Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas apliecinājuma nosūtīšanas nosacījumi" ietverta atsauce uz 817.panta pirmo daļu, kas noteic lūguma par soda izpildi iesniegšanas ārvalstij nosacījumus, kā arī pantā paredzēti nosacījumi izpildes valsts un Latvijā notiesātās personas piekrišanai, kas atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 6.panta 1.punktam. - 833.pantā "Notiesātā viedoklis" paredzēti nosacījumi attiecībā uz notiesātā viedokli un viņa informēšanu par nodošanas juridiskajām sekām gadījumos, ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā un ir saņemts lūgums izpildīt šo sodu ES dalībvalstī, bet šim lūgumam nav pievienota notiesātā rakstveida vēlēšanās izciest sodu ES dalībvalstī. Pants atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 6.panta 3.punktam. - 834.pantā "Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma pārbaudes un nosūtīšanas kārtība Eiropas Savienības dalībvalstij" ietverti subjekti, kuriem ir tiesības iniciēt brīvības atņemšanas soda izpildi citā ES dalībvalstī, kā arī Tieslietu ministrijas turpmāko rīcību ierosinājuma izskatīšanā, un nolēmuma un apliecinājuma nosūtīšanu ES dalībvalstij. Norma atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 4.panta 5.punktam un 5.pantam. - 835.pants "Informācijas pieprasījums jautājuma par apliecinājuma nosūtīšanu izlemšanai" paredz nosacījumus Latvijas un ES dalībvalsts konsultācijām pirms oficiālas apliecinājuma nosūtīšanas dalībvalstij. Tas nepieciešams gadījumos, kad notiesātā persona nav attiecīgās ES dalībvalsts pilsonis, kā arī viņa nedzīvo attiecīgajā ES dalībvalstī vai nolēmumā nav ietverts rīkojums par šīs personas izraidīšanu uz šo ES dalībvalsti (kad ES dalībvalsts piekrišana Latvijā notiesātās personas pārņemšanai ir nepieciešama). Pants balstīts uz Pamatlēmuma 2008/909/TI 4.panta 2., 3., 4. un 6.punktu. - 836.pantā "Apliecinājuma atsaukšana" paredzēta iespēja Tieslietu ministrijai atsaukt apliecinājumu, sniedzot pamatojumu. Šī norma var tikt piemērota gadījumos, kad ES dalībvalsts paziņo par pielāgoto sodu, bet Latvija uzskata, ka šis sods ir nesamērīgs attiecībā uz izdarīto noziegumu. Norma atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 13.pantam. - 837.pantā "Notiesātā apcietinājums Eiropas Savienības dalībvalstī" ietverta atsauce uz 831.pantu attiecībā uz Latvijā notiesātās personas apcietināšanu ES dalībvalstī līdz apliecinājuma iesniegšanai. Norma atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 14.pantam. - 838.pants "Notiesātā nodošana" atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 15.pantam. - 839.pants "Latvijas tiesības soda izpildes laikā Eiropas Savienības dalībvalstī" attiecībā uz Latvijas tiesībām soda izpildes laikā ES dalībvalstī ietver atsauci uz 822.pantu un atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 17.pantam. - 840.pants "Notiesātā nodošanas juridiskās sekas" atbilst Pamatlēmuma 2008/909/TI 2.pantam. 80.nodaļa "Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana ārvalstī", kurā ietverti divi panti (841. un 842.pants), paredz Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšanu ārvalstī. Šīs nodaļas piemērošanai jāņem vērā 1970.gada konvencijas 45. un 48.pantu, kā arī konvencijas paskaidrojošo rakstu. 81.nodaļa "Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu, nolēmuma par mantas konfiskāciju un alternatīvo sankciju izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī" paredz Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu, nolēmuma par mantas konfiskāciju un alternatīvo sankciju izpildīšanu ES dalībvalstī. 81.nodaļa paredz regulējumu, kur apvienoti vairāki sodi un pasākumi, jo regulējums neietver pietiekamu pantu skaitu, lai izveidotu atsevišķas nodaļas. Ņemot vērā nelielo regulējumu saistībā ar nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu, nolēmuma par mantas konfiskāciju un alternatīvo sankciju izpildīšanu ES dalībvalstī, tika izvēlēts apvienot 81.nodaļā. Nodaļā ietvertie panti izriet no Pamatlēmuma 2005/214/TI, 2006/783/TI, un 2008/947/TI un likumprojekts neparedz grozījumus tajās. Likumprojekts paredz papildināt KPL ar jauno regulējumu (850.-853.pantu) par kārtību Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu izpildei ES dalībvalstij. Saskaņā ar 850.pantā paredzēto, ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto tiesas nolēmumu, ar kuru personai piemērots alternatīvais sods, kas nav saistīts ar mantiska rakstura piedziņu vai mantas konfiskāciju, jo notiesātās personas pastāvīgā dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, tiesa, kas taisījusi spriedumu pirmajā instancē, nolēmumu kopā ar īpašā formā aizpildītu apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai. Savukārt, Tieslietu ministrija to iztulko un attiecīgi pārsūta citai ES dalībvalstij. Saskaņā ar likumprojektu notiesātajam ir tiesības iesniegt iesniegumu par nolēmuma par piemēroto ar brīvības atņemšanu nesaistīto sodu vai probācijas pasākumu nosūtīšanu izpildei ES dalībvalstij, kas nav šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta, ja neizciestā soda vai piemērotā probācijas pasākuma atlikušais faktiski neizpildītais termiņš nav mazāks par sešiem mēnešiem un ja 1) personai attiecīgajā ES dalībvalstī pastāv darba tiesiskās attiecības vai; 2) personai attiecīgajā ES dalībvalstī pastāv ģimenes attiecības vai; 3) persona attiecīgajā ES dalībvalstī iegūst izglītību. Iesniegumu izskata pirmās instances tiesas tiesnesis. Ņemot vērā to, ka tiek pārstrādāta KPL 16. un 17.sadaļa, kā arī tiek uzlabota pantu numerācija, atsakoties no prim pantiem likumprojekta 10. līdz 59.pants paredz precizēt KPL 18. un 19.sadaļas numerāciju. Ņemot vērā Pamatlēmuma 2008/909/TI 6.panta 5.punktu, kas paredz, ka Pamatlēmuma 2.punkta "a" apakšpunktu nepiemēro Polijai kā sprieduma un izpildes valstij gadījumos, kad spriedums pieņemts pirms piecu gadu termiņa beigām no 2011.gada 5.decembra, likumprojekts paredz papildināt likuma pārējas noteikumus (likumprojekta 60.pants) ar 32.punktu šādā redakcijā: "Šā likuma 777.panta otrās daļas 1.punktā un 833.panta otrās daļas 1.punktā minēto gadījumu nepiemēro Polijai līdz 2016.gada 5.decembrim. Šajos gadījumos piemēro likuma 70. un 78.nodaļu." Pamatlēmuma 6.panta 2.punkta "a" apakšpunkts paredz, ka notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja spriedumu līdz ar apliecinošo dokumentu nosūta uz notiesātās personas valstspiederības dalībvalsti, kurā tā dzīvo. 777.panta trešā daļa paredz, kādos gadījumos ES dalībvalstī notiesātas personas piekrišana nav nepieciešama. Trešās daļas 1.punkts paredz, ka ES dalībvalstī notiesātajai personai tai piespriesto brīvības atņemšanas sodu var izpildīt bez viņas piekrišanas, ja persona ir Latvijas pilsonis un šī persona dzīvo Latvijā. Tas nozīmē, ka, piemērojot pārējas noteikumus, lai izpildītu Polijas lūgumu par nolēmuma par brīvības atņemšanu sodu izpildi Latvijā, būs nepieciešama personas piekrišana. 832.panta otrā daļa paredz, ka ES dalībvalstī var izpildīt Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas sodu bez notiesātās personas piekrišanas, ja persona ir ES dalībvalsts pilsonis un dzīvo šajā ES dalībvalstī. Tas nozīmē, ka, piemērojot pārējas noteikumus, lai Polijā izpildītu Latvijā piespriesto brīvības atņemšanas sodu, būs nepieciešama personas piekrišana. Papildus likumprojekts paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 33. un 34.punktu, ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz likuma spēkā stāšanos 2012.gada 1.janvārī. 33.punkta mērķis paredzēt pārejošo periodu lietām, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā par notiesāto personu nodošanu. Turklāt 34.punkts paredz pārejošo periodu lietām, kas atrodas Tieslietu ministrijā par spriedumu izpildi. Likumprojekts paredz sešu mēnešu termiņu noteikumu izstrādei par kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos mantas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm, un kārtību, kādā naudas līdzekļus pārskaita uz ārvalstīm. Ministru kabineta noteikumi Nr.457 Likumprojekts paredz likuma spēkā stāšanos datumu 2012.gada 1.janvāris un tam ir vairāki iemesli. Regulējums strukturāli uzlabo KPL C daļu, kas prasa zināmu laiku praktiķiem (Tieslietu ministrijai, tiesnešiem un prokuroriem) iepazīties ar grozījumiem. Neskatoties uz trīs Pamatlēmumu (Pamatlēmuma 2008/909/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 5.decembris, Pamatlēmuma 2009/299/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 28.marts un Pamatlēmuma 2008/947/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 6.decembrim) dažādiem spēkā stāšanos datumiem, ir nepieciešams paredzēt vienotu spēkā stāšanos datumu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
1. Ar tieslietu ministra 2009.gada 13.februāra rīkojumu Nr.1-1/43 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu Kriminālprocesa likuma atbilstību Pamatlēmuma 2008/909/TI. Darba grupas sastāvā tika iekļauti Tieslietu ministrijas, tiesas, Ģenerālprokuratūras, advokatūras, Ieslodzījuma vietas pārvaldes pārstāvji. 2. Ar tieslietu ministra 2009.gada 1.jūlija rīkojumu Nr.1-1/198 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Pamatlēmumam un izstrādātu grozījumus tiesību aktos. Darba grupas sastāvā tika iekļauti Tieslietu ministrijas, tiesas, Ģenerālprokuratūras; Latvijas Zvērinātu advokātu padomes - ES Padomes Pamatlēmums 2009/299/TI, ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādejādi veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem (2009.gada 28.marts) 3. Lai izstrādātu grozījumus KPL un citos nepieciešamajos normatīvajos aktos Pamatlēmuma 2008/947/TI ieviešanai ar tieslietu ministra 2009.gada 16.februāra rīkojumu Nr.1-1/47 tika izveidota darba grupa, iekļaujot tās sastāvā pārstāvjus no: Iekšlietu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas, kā arī Tieslietu ministrijas. 4. Lai izstrādātu grozījumus KPL Pamatlēmuma 2009/948/TI ieviešanai ar tieslietu ministra 2010.gada 8.novembra rīkojumu Nr.1-1/413 tika izveidota darba grupa iekļaujot tās sastāvā pārstāvjus no: Ģenerālprokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Valsts policijas, Rīgas rajona tiesas un Iekšlietu ministrijas. Vienlaikus likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts Tieslietu ministrijā izveidotajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei (ar Tieslietu ministra 2007.gada 3.augusta rīkojumu Nr.1-1/357), kur piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6.Iemesli kādēļ notika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Sabiedrības līdzdalība netika organizēta, jo regulējums pamatā attiecās uz valsts institūciju starptautisko sadarbību. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 7.Cita informācija |
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par notiesāto nodošanu soda izciešanai – konsultējoties ar Ārlietu ministriju, nolemts, pēc likuma spēkā stāšanās notu apmaiņas ceļā informēt Krieviju par kompetentās iestādes maiņu Latvijā izmaiņām Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ietvaros. Ņemot vērā KPL 16. un 17.nodaļas strukturālās izmaiņas saistībā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI ieviešanu, ir sagatavota tabula veco un jauno normu pārskatāmībai.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
1. Ar brīvības atņemšanas sodu Latvijā vai ārvalstī notiesātas personas. 2.Personas, kam Latvijā vai ārvalstī piespriests sods personas prombūtnē (in absentia). 3.Citā ES dalībvalstī notiesātās personas, kas varētu Latvijā izciest alternatīvās sankcijas, kā arī Latvijā notiesātās personas, kas varētu alternatīvās sankcijas izciest citā ES dalībvalstī. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Projekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Uzlabosies notiesāto personu tiesības izciest piemēroto kriminālsodu vai probācijas pasākumus savā pastāvīgajā dzīvesvietas valstī, tādējādi sekmējot šo personu resocializāciju. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
| |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||
| Rādītāji |
2011.gads |
Turpmākie trīs gadi |
||||||
| 2012 |
2013 |
2014 |
||||||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
||||
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||
| 1.Budžeta ieņēmumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
| 1.2. valsts speciālais budžets |
|
|
|
|
|
|||
| 1.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
|||
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
0 |
24,2 |
24,2 |
24,2 |
|||
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
24,2 |
24,2 |
24,2 |
|||
| 2.2. valsts speciālais budžets |
|
|
|
|
|
|||
| 2.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
|||
| 3. Finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
-24,2 |
-24,2 |
-24,2 |
|||
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
-24,2 |
-24,2 |
-24,2 |
|||
| 3.2. speciālais budžets |
|
|
|
|
|
|||
| 3.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
|||
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
X |
|
|
|
|
|||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
X |
0 |
-24,2 |
-24,2 |
-24,2 |
|||
| 5.1. valsts pamatbudžets |
0 |
-24,2 |
-24,2 |
-24,2 |
||||
| 5.2. speciālais budžets |
|
|
|
|
||||
| 5.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
||||
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins 2012.gadā un turpmāk likumprojekta normu īstenošanai Tieslietu ministrijai papildus nepieciešamas divas amata vietas. 2 amata vietas (36. amatu saime, 3. līmenis, 11. mēnešalgu grupa, 4. kvalifikācijas pakāpe, maksimālais atalgojums 849 Ls) Atlīdzībai: 20 222 Ls Atalgojums: 679 Ls x 2 x 12 (mēn.) = 16 296 Ls Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: 16 296 x 24,09% = 3 926 Ls Uzturēšanas izdevumi: 3 956 Ls Biroja tehnika, biroja tehnikas uzturēšanas izdevumi, kancelejas un biroja preces = 120 Ls x 2 x 12 (mēn.) = 2 880 Ls Pasta izdevumi: Ierakstītas vēstules nosūtīšana (~4 ierakstītu vēstuļu nosūtīšana katrai no 125 lietām), 500 vēstules t.sk.: 192 vēstuļu nosūtīšana (ar svaru virs 1000g) 192 x 2,59 Ls = 497,28 Ls 308 vēstuļu nosūtīšana (ar svaru no 500g līdz 1000g) 308 x 1,88 Ls = 579,04 Ls Kopā: 24 178 Ls |
|||||||
| 7. Cita informācija |
Prognozējams, ka līdz ar Kriminālprocesa likuma grozījumu ieviešanu, palielināsies Tieslietu ministrijas kā centrālās institūcijas noslodze. Palielinoties tiesiskās palīdzības lūgumu skaitam provizoriski gadā par 125 lietām, ko veido 15 tiesiskās palīdzības lūgumi saistībā ar spriedumu atzīšanu un izpildi, kurās personas ir uzsākušas izciest brīvības atņemšanas sodu ārvalstī, un 50 tiesiskās palīdzības lūgumu, kas saistīti ar Pamatlēmuma 2008/947/TI ieviešanu un 40 tiesiskās palīdzības lūgumu, kas saistīti ar Pamatlēmuma 2008/909/TI ieviešanu, kā arī 10 tiesiskās palīdzības lūgumu, kas saistīti ar Pamatlēmuma 10 2009/299/TI ieviešanu. Saistībā ar iepriekš minētajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem, viena tiesiskās palīdzības lūguma izpildei centrālajai iestādei būs jāveic sekojošas darbības: tiesiskās sadarbības lūguma ar tam pievienotajiem materiāliem saņemšana, tiesiskās sadarbības lūguma atbilstības normatīvajiem aktiem izvērtēšana (tajā skaitā ietilpst darbības, kas saistītas ar dokumentu nosūtīšanu tulkošanai, dokumentu pārsūtīšanu, papildus informācijas pieprasīšanu u.c.), tiesiskās sadarbības lūguma nosūtīšana Latvijas vai ārvalstu kompetentajai iestādei. Kā arī no Latvijas vai ārvalstu kompetentās iestādes saņemtās atbildes izvērtēšana un Latvijas vai ārvalstu kompetentās iestādes informēšana par tiesiskās sadarbības lūguma izpildes rezultātiem. Ievērojot minēto, uz vienas tiesiskās sadarbības lietas (krimināllietas) virzības nodrošināšanu juriskonsults vidēji patērēs 32 darba stundas, līdz ar to Tieslietu ministrijai būs nepieciešamas divas juriskonsulta amata vietas. |
|||||||
| |
IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
|
1. Ir izstrādāts likumprojekts "Grozījums likumā "Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai"". Atbildīgā ministrija ir Tieslietu ministrija. Likumprojekts ir sagatavots un tas virzāms vienlaikus ar šo likumprojektu. 2. Ir izstrādāts likumprojekts "Grozījums Pacientu tiesību likumā". Atbildīgā ministrija ir Tieslietu ministrija. Likumprojekts ir sagatavots un tas virzāms vienlaikus ar šo likumprojektu. 3. Ir izstrādāts likumprojekts "Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu". Atbildīgā minsitrija ir Tieslietu ministrija. Likumprojekts ir sagatavots un tas virzāms vienlaikus ar šo likumprojektu. Ir jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 17.marta noteikumos Nr.176 "Noteikumi par īpaša dokumenta formu un saturu krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm", papildinot tos ar apliecinājumiem saistībā ar 2008/909/TI un 2008/947/TI. Atbildīgā ministrija ir Tieslietu ministrija. Ņemot vērā KPL numerācijas maiņu ir jāpārizdod 2010.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 457 "Kārtība, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos mantas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm, un kārtība, kādā naudas līdzekļus pārskaita uz ārvalstīm". Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā sešu mēnešu laikā no likumprojekta stāšanās spēkā. Atbildīgā ministrija ir Tieslietu ministrija. |
|||||
| 2. |
Cita informācija |
|
Nav |
|||||
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
|||||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
1. Pamatlēmuma 2008/909/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 5.decembris; 2. Pamatlēmuma 2009/299/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 28.marts; 3. Pamatlēmuma 2008/947/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 6.decembris. 4. Pamatlēmuma 2009/948/TI ieviešanas termiņš ir 2012.gada 15.jūnijs |
|||
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Atbilst saistībām pret Eiropas Padomi (Council of Europe). |
|||
| 3. |
Cita informācija |
Nav |
|||
| 4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||
| Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
1. Pamatlēmums 2008/909/TI; 2. Pamatlēmums 2009/299/TI; 3. Pamatlēmums 2008/947/TI; 4. Pamatlēmuma 2009/948/TI. |
||||
| |
|
||||
| 2.tabula |
|||||
| Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|||
| Pamatlēmums 2008/909/TI |
|||||
| 3.pants |
750.panta pirmās daļas 6.punkts 766.panta trešā daļa 825.panta trešā daļa |
Atbilst |
|||
| 4.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
777.pants. 832.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts 3.punkts 4.punkts |
Kriminālprocesa likums 779.pants. 835.pants. Likumprojekts "Grozījums Pacientu tiesību likumā" |
Atbilst |
|||
| 5.punkts |
766.pants 825.pants. 834.pants. |
Atbilst |
|||
| 6.punkts |
750.pants. 779.pants. 817.pants. 835.pants. |
Atbilst |
|||
| 7.punkts |
neattiecas. |
|
|||
| 5.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
776.pants. 780.pants. 755.pants. 754.pants. 818.pants |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
834.pants. |
Atbilst |
|||
| 3.punkts |
829.pants |
Atbilst |
|||
| 6.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
777.pants. 832.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
777. un 832.pants. |
Atbilst |
|||
| 3.punkts |
833.pants. |
Atbilst |
|||
| 4.punkts |
834.panta sestā daļa. |
Atbilst |
|||
| 5.punkts |
KPL pārējas noteikumu 23.punkts. |
|
|||
| 8.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
781.pants. 760.pants. 761.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts 3.punkts |
761.pants. 770.pants. |
Atbilst |
|||
| 4.punkts |
760.pants. 761.pants 770.pants. |
Atbilst |
|||
| 9. pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
778.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
Krimināllikuma 4.pants |
Atbilst |
|||
| 3.punkts |
755.pants |
Atbilst |
|||
| 10.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
760.pants. 761.pants. 755.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
761.panta otrā un trešā daļa; 760.panta otrā daļa |
Atbilst |
|||
| 11.pants |
781.pants |
Atbilst |
|||
| 12.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
781.pants. 760.pants. 761.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts 3.punkts |
760.pants. |
Atbilst |
|||
| 13.pants |
836.pants |
Atbilst |
|||
| 14.pants |
782.pants. 772.pants. 773.pants. 764.pants. 771.pants. 837.pants. 831.pants. |
Atbilst |
|||
| 15.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
838.pants. 770.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
838.pants. |
Atbilst |
|||
| 16.pants |
681. un 678.pants. |
Atbilst |
|||
| 17.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts 2.punkts |
783.pants. 764.pants. 762.pants. |
Atbilst |
|||
| 3.punkts |
785.pants. |
Atbilst |
|||
| 18.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
784.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
784.pants. |
Atbilst |
|||
| 3.punkts |
KPL 66.nodaļa "Personas izdošana Latvijai" |
|
|||
| 19.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
783.pants. 764.pants. 839.pants. 822.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
783.pants. 764.pants. 839.pants. 822.pants. |
Atbilst |
|||
| 20.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts 2.punkts |
822.pants. 824.pants. Noilgumi 783.pants. 764.pants. |
Atbilst |
|||
| 21.pants |
785.pants. |
Atbilst |
|||
| 22.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts |
783.pants. 764.pants. 840.pants. |
Atbilst |
|||
| 2.punkts |
840. pants |
Atbilst |
|||
| 23.pants |
|
Atbilst |
|||
| 1.punkts 2.punkts 3.punkts |
780.pants. 755.pants. 834.pants. |
Atbilst |
|||
| 24.pants |
680. pants |
Atbilst |
|||
| 25.pants |
KPL 66.nodaļa "Personas izdošana ārvalstij" |
|
|||
| |
|
|
|||
| Pamatlēmums 2009/299/TI |
|||||
| 2.pants |
465.pants 715.pants (likumprojekta 3.pants) |
Atbilst |
|||
| 3.pants |
465.pants 790.pants |
Atbilst |
|||
| 4.pants |
465.pants 799.pants |
Atbilst |
|||
| 5.pants |
465.pants 778.pants |
Atbilst |
|||
| 6.pants |
465.pants 810.pants |
Atbilst |
|||
| |
|
|
|||
| Pamatlēmums 2008/947/TI |
|||||
| 1.pants |
808.pants |
Atbilst |
|||
| 2.pants |
808.pants |
Atbilst |
|||
| 5.pants |
809. un 851.pants |
Atbilst |
|||
| 6.pants |
850.pants |
Atbilst |
|||
| 7.pants |
852. un 853.pants |
Atbilst |
|||
| 8.pants |
811.pants |
Atbilst |
|||
| 9.pants |
813.pants |
Atbilst |
|||
| 10.pants |
810.pants |
Atbilst |
|||
| 11.pants |
810.pants |
Atbilst |
|||
| 12.pants |
755. un 812.pants |
Atbilst |
|||
| 13.pants |
814.pants |
Atbilst |
|||
| 14.pants |
815.pants |
Atbilst |
|||
| 16.pants |
816.pants |
Atbilst |
|||
| 17.pants |
853.pants |
Atbilst |
|||
| 18.pants |
816.pants |
Atbilst |
|||
| 19.pants |
814.pants |
Atbilst |
|||
| 20.pants |
814.pants |
Atbilst |
|||
| Pamatlēmums 2009/948/TI |
|
|
|||
| 1.pants |
679.1panta pirmā un otrā daļa |
Atbilst |
|||
| 2.pants |
679.1panta pirmā daļa |
Atbilst |
|||
| 3.pants |
679.1pants |
Atbilst |
|||
| 4.pants |
679.1panta ceturtā daļa |
Atbilst |
|||
| 5.pants |
679.1panta pirmā daļa |
Atbilst |
|||
| 6.pants |
679.1panta otrā daļa |
Atbilst |
|||
| 8.pants |
679.pants |
Atbilst |
|||
| 9.pants |
679.1panta trešā daļa |
Atbilst |
|||
| 10.pants |
679.1pants |
Atbilst |
|||
| 14.pants |
679.1panta pirmā daļa |
Atbilst |
|||
| Trešais papildu protokols Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu |
|
|
|||
| 1.pants |
713.pants |
Atbilst |
|||
| 2.pants |
696.pants |
Atbilst |
|||
| 3.pants |
713.pants |
Atbilst |
|||
| 4.pants |
713.pants |
Atbilst |
|||
| 5.pants |
713.pants |
Atbilst |
|||
| 6.pants |
713.pants |
Atbilst |
|||
| 7.pants |
713.pants |
Atbilst |
|||
| 9.pants |
710.pants |
Atbilst |
|||
| 11.pants |
681.pants |
Atbilst |
|||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
| Projekts šo jomu neskar |
| |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Tieslietu ministrija, Valsts policija, Valsts probācijas dienests, Ģenerālprokuratūra, tiesas. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Ar normatīvo aktu tiek mainītas tiesu un Tieslietu ministrijas funkcijas. Tiek nostiprināta tiesu funkcija lemt par ārvalsts lūguma par sprieduma atzīšanu un soda izpildi. Turklāt Tieslietu ministrijai ir noteikta administratīva funkcija, piemēram, izvērtējot apliecinājuma lappušu skaitu, nodrošinot dokumentu tulkojumu, pārsūtīšanu tiesai pēc piekritības. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Projekts šo jomu neskar |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Projekts šo jomu neskar |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Projekts šo jomu neskar |
| 6. |
Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra
pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs
v_sk = 10628
[1] Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.
[2] Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.
[3] Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem.
[4] Eiropas Konvencija par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību, Paskaidrojošais ziņojums. www.vvc.gov.lv.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs