Rīgā, 2011. gada 3.novembrī
Nr. 9/3 – 2-14-11/11
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (reģ. Nr.468/Lp10);
2) „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. Nr.446/Lp10);
3) „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 357/Lp10);
4) „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10);
5) „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 386/Lp10);
6) „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 388/Lp10).
Ar cieņu
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Likumprojekts
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā
Izdarīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 1.nr.; 2008, 7.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 106.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 22.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību."
2. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:
"24.pants. (1) Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina:
l) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts;
2) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";
3) vietējā pašvaldība – attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi;
4) valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, kurš iesniedzis dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu, – attiecībā uz nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā;
5) persona, kura iesniegumā zvērinātam notāram ir izteikusi gribu pieņemt mantojumu, uzrādot šī iesnieguma norakstu, – attiecībā uz būvi vai telpu grupu bez tiesībām ierosināt ieraksta par būvi dzēšanu;
6) persona, kurai šādas tiesības vai pienākumus noteikusi tiesa;
7) valsts institūcija un vietējā pašvaldība, kurai likumā par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā, – attiecībā uz atdalīto (atsavināmo) un paliekošo (neatsavināmo) nekustamā īpašuma objektu;
8) zemes īpašnieks – attiecībā uz būvēm, kuras atrodas uz viņa zemes un kuru piederība nav noskaidrota;
9) persona, uz kuras vārda saskaņā ar tiesas lēmumu nostiprināms pārdotais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana) – attiecībā uz ieraksta dzēšanu par iegūtā nekustamā īpašuma sastāvā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet dabā neeksistējošu būvi.
(2) Zemes vienības daļas noteikšanu ierosina:
1) kadastra subjekts;
2) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";
3) vietējā pašvaldība – attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.
(3) Vietējai pašvaldībai, ja tā nav kadastra subjekts, ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai tādas zemes vienības daļas noteikšanu, kuru saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.
(4) Ja tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz un dokumentus saņem zemes kadastrālais uzmērītājs uz šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā, otrajā un trešajā daļā minēto personu iesnieguma pamata."
3. Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Nekustamā īpašuma veidošanu un tā sastāva grozīšanu ierosina šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas, iesniedzot iesniegumu. Šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā personas iesniegumu kopā ar kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem Valsts zemes dienestā iesniedz zemes kadastrālais uzmērītājs."
4. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2., 3. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā".
5. Papildināt 44.panta otro daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:
"41) ziņas par būves tiesisko valdītāju, ja šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturto daļu un Civillikuma 968.pantu, iesniedz dokumentus par būvniecības likumību un pašvaldības izziņu, ka būve līdz 1993.gada 5.aprīlim atbilstoši likumam "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēkā atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda;"
6. 57.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) kadastra subjekts iesniedz dokumentu par izmaiņām kadastra objektā, ja zemes vai būves kadastrālā uzmērīšana netiek veikta;";
papildināt pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā zemes kadastrālais uzmērītājs iesniedz kadastra subjekta iesniegumu kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem;"
7. Papildināt likumu ar 57.1 pantu šādā redakcijā:
"57.1 pants. Ja pastāv kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesības, kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, – tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt šādu kadastra objekta datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā:
1) nekustamā īpašuma nosaukums;
2) nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;
3) kadastra objekta adrese;
4) kadastra objekta apgrūtinājums;
5) zemes lietošanas veids, iesniedzot aktualizētu situācijas plānu;
6) būves fiziskais nolietojums;
7) būves galvenais lietošanas veids;
8) būves tips;
9) telpu grupas lietošanas veids;
10) kadastra objekta dati, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā."
8. Papildināt pārejas noteikumu 6.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ja zeme ir koplietojumā, minētās darbības var veikt viens no zemes koplietotājiem."
Tieslietu ministra,
iekšlietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā –
kultūras ministre
S.Ēlerte
Likumprojekta
"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
||
| 1. |
Pamatojums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
1. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam zemes kadastrālajam uzmērītājam, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļauto kļūdu vai neprecizitāšu labošanu, ir nepieciešams atkārtoti veikt visas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, kas ir nepieciešamas attiecīgā dokumenta sastādīšanai. Piemēram, ja ir nepieciešams izgatavot jaunu zemes robežu plānu, atkārtoti dabā ir jāuzmēra visus zemes vienības robežposmus, apvidus objektus un apgrūtinājumus. Tā kā neprecizitātes daudzos gadījumos var novērst, atkārtoti uzmērot tikai atsevišķu robežposmu, šāda prasība ir nelietderīga. No spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav skaidrs, vai un kādos gadījumos var neizgatavot jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu, bet veikt labojumus iepriekš izgatavotā dokumentā, zemes kadastrālajam uzmērītājam parakstoties un norādot vārdus "labotam ticēt". Veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļauto kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu, zemes kadastrālajam uzmērītājam saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto nepieciešams sagatavot jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, tajā iekļaujot visus tos dokumentus, kas nepieciešami pilnas zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanai. Ņemot vērā minēto, būtu lietderīgi normatīvi nostiprināt izņēmumus gadījumiem, kad jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavot nav nepieciešams. Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija vairākkārtēji ir ierosinājusi normatīvajā aktā noregulēt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību. Nevienā normatīvajā aktā nav noteikta kārtība, kādā veic būves kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļauto kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams normatīvajā aktā (likumā) paredzēt tiesības Ministru kabinetam noteikt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību (deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei). 2. Finanšu ministrija 2010.gada 29.novembra vēstulē 3. Paplašinot likumprojekta regulējuma apjomu atbilstoši atzinuma sniedzēju norādītajiem, būtu lietderīgi novērst arī citas praksē konstatētās problēmas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma piemērošanā: 3.1. Nepieciešams precizēt 24.panta pirmās daļas 4.punkta terminoloģiju, jo tiesības noteikt servitūtu uz citas personas īpašumā esošas zemes ir nevis jebkurai personai, bet tikai valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam, vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam. 3.2. Valsts institūcijai vai vietējai pašvaldībai likumā par konkrēta nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā šai valsts institūcijai vai vietējai pašvaldībai nav paredzētas tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu (zemes robežu plāna vai būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu) neatsavināmajai (privātpersonai paliekošajai) daļai). Līdz ar to zemes ierīcības projektu šādos gadījumos nav iespējams pilnībā realizēt. 3.3. Izsoles gadījumā tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz jaunā ieguvēja vārda, apstiprinot izsoles aktu. Tiesas nolēmumā netiek norādītas dabā neesošas būves. Ja tiesas nolēmumā norādītās nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves nesakrīt ar tām būvēm, kas ir ierakstītas zemesgrāmatā, tad persona nevar nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, jo atšķiras izsoles aktā un zemesgrāmatā norādīto būvju skaits. Lai Kadastra informācijas sistēmā būtu aktualizēti dati atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.panta pirmajai daļai un nebūtu šķēršļu nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, nepieciešams arī šādai personai piešķirt tiesības ierosināt dabā neesošas būves dzēšanu. 3.4. Nepieciešams atvieglot procedūru zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienestā elektroniskā veidā, kā arī paredzēt, ka atsevišķus dokumentus Valsts zemes dienestā zemes kadastrālais uzmērītājs neiesniedz vispār, bet uzglabā savā lietvedībā. Tomēr Valsts zemes dienestam nav iespējams vienlaicīgi nodrošināt, ka visi dokumenti tiek iesniegti gan elektroniskā veidā, gan papīra veidā. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams noteikt, ka dokumentus varēs iesniegt tikai zemes kadastrālais uzmērītājs uz personas iesnieguma pamata. 3.5. Valsts kontrole 2010.gada 1.aprīļa revīzijas ziņojumā Nr.5.1-2-15/2009 "Valsts zemes dienesta sniegto pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām" ir konstatējusi, ka portālā www.kadastrs.lv uzrādītajā informācijā 26 procentos no izlases kārtībā pārbaudītajiem nekustamajiem īpašumiem ir konstatētas neatbilstības. Lai uzlabotu kadastra datu kvalitāti, nepieciešams paredzēt gadījumus, kādos kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesību gadījumā kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, – tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nesaņemot pārējo kopīpašnieku vai kopvaldītāju piekrišanu. 3.6. Kopīpašniekiem ir apgrūtināti ievērot likumā paredzētos termiņus zemes reformas pabeigšanai, ja nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ir nepieciešams ierosināt visiem kopīpašniekiem kopā. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (turpmāk – likumprojekts) paredz: 1. Paplašināt 22.pantā ietverto deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem, papildus uzdodot Ministru kabinetam reglamentēt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību. 2. Precizēt 24.panta pirmās daļas 8.punktu, nosakot, ka zemes īpašniekam ir tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu. Papildus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir paredzēts papildināt ar 44.panta otrās daļas 4.1punktu, nosakot, ka ziņas par būves tiesisko valdītāju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ieraksta tikai tad, ja šī persona iesniedz dokumentus par būvniecības likumību un pašvaldības izziņu, ka būve nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda. 3. Novēršot citas praksē konstatētās problēmas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma piemērošanā: 3.1. Precizēt 24.panta pirmās daļas 4.punktu, vārdu "persona" aizstājot ar vārdiem "valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs", 3.2. Noteikt, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšanu var ierosināt valsts institūcija un vietējā pašvaldība, kurai likumā par noteikta nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā (24.panta pirmās daļas 7.punkts). 3.3. Noteikt, ka personai, kurai tiesa pieņēmusi lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz tās vārda (nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana) ir tiesības ierosināt uz iegūtā attiecīgā nekustamā īpašuma sastāvā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves, kas dabā neeksistē, dzēšanu (24.panta pirmās daļas 9.punkts). 3.4. Precizēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta ceturto daļu, 32.panta trešo daļu un 57.panta 1.punktu, nosakot, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus varēs iesniegt tikai zemes kadastrālais uzmērītājs uz personas iesnieguma pamata. 3.5. Noteikt gadījumus, kādos kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, – tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nesaņemot pārējo kopīpašnieku vai kopvaldītāju piekrišanu (57.1pants). Tiesību normā iekļautais jēdziens "kopvaldītājs" ir pārņemts no likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2.panta ceturtās daļas un ietver gadījumus, kad, piemēram, mantojuma atklāšanās gadījumā nekustamā īpašuma īpašnieka vairs nav, bet ne visas mantojuma apliecību saņēmušās personas savas īpašuma tiesības ir nostiprinājušas zemesgrāmatā. Līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā mantojuma apliecību saņēmušās personas ir nekustamā īpašuma tiesiskie valdītāji jeb kopvaldītāji. 3.6. Lai ievērotu likumā paredzētos termiņus zemes reformas pabeigšanai, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumos paredzēt, ka zemes koplietojuma gadījumā minētās darbības var veikt viens no zemes koplietotājiem, ja kaut viens no zemes koplietotājiem ir izteicis gribu iegūt īpašumā zemes vienību. Šī norma uzskatāma kā izņēmums no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1.punkta, no kura izriet, ka zemes kadastrālo uzmērīšanu var ierosināt tikai ar visu kopīpašnieku vai kopvaldītāju gribu (pārejas noteikumu 6.punkts). Papildus vēršam uzmanību – regulējums paredz būtiskus grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā, tādēļ tiesību norma juridiskās skaidrības nodrošināšanai būtu izsakāma jaunā redakcijā. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu, Latvijas Mērnieku biedrību un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Tā kā Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.182) ir izdodami jaunā redakcijā, likumprojektā nostiprināto deleģējumu paredzēts īstenot, papildinot šo normatīvo aktu ar sadaļu par kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojuma Nr.725"Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" 3.1.apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" ir noteikts uzdevums novērst Valsts zemes dienesta veiktajos mērniecības darbos pieļautās neprecizitātes jeb kļūdas. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tiesību aktus, kas nodrošinātu iespēju veikt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" kapitāldaļu pārdošanu. Ja tiesību akti tiks pieņemti, minēto kļūdu labošanu pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" kapitāla daļu atsavināšanas nodrošinās Valsts zemes dienests, iepērkot zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumus. Tā kā Valsts zemes dienesta līdz 2005.gada beigām veiktajos mērniecības darbos pieļauto neprecizitāšu jeb kļūdu labošanai nepieciešamās izmaksas nav iespējams precīzi aprēķināt, tās nav iekļautas sākotnējās ietekmes ziņojuma (anotācijas) III. sadaļā. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Visi zemes, zemes vienības daļas un būves īpašnieki, vai, ja tādu nav, – tiesiskie valdītāji, vai, ja tādu nav, – lietotāji. Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt. 2011.gada februāra sākumā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā bija reģistrēti aptuveni 510000 zemes, zemes vienības daļas un būves īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Zemes kadastrālie uzmērītāji – pēc sertificēšanas institūciju (Latvijas Mērnieku biedrības Sertificēšanas centra un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mācību un konsultāciju centrs ABC") interneta mājas lapās pieejamās informācijas 2011.gada 13.janvārī Latvijā bija 175 zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos sertificētas personas. Būves kadastrālie uzmērītāji – 2011.gada janvārī Valsts zemes dienestā strādāja 93 būves kadastrālās uzmērīšanas darbu veicēji. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Zemes, zemes vienības daļas un būves īpašniekiem, vai, ja tādu nav, – tiesiskiem valdītājiem, vai, ja tādu nav, – lietotājiem, kā arī zemes un būves kadastrālajiem uzmērītājiem samazināsies kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas izmaksas, jo, veicot kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu, nebūs nepieciešams atkārtoti veikt visas kadastrālās uzmērīšanas darbības. Precīzu izmaksu samazinājumu nav iespējams aprēķināt, jo katrā atsevišķā gadījumā izmaksu samazinājums atšķirsies. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Zemes, zemes vienības daļas un būves īpašniekiem, vai, ja tādu nav, – tiesiskiem valdītājiem, vai, ja tādu nav, – lietotājiem, kā arī zemes un būves kadastrālajiem uzmērītājiem samazināsies kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas ilgums, jo, veicot kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu, nebūs nepieciešams atkārtoti veikt visas kadastrālās uzmērīšanas darbības. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Zemes un būves kadastrālajiem uzmērītājiem tiks atvieglota administratīvā procedūra, jo, veicot kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu, nebūs nepieciešams atkārtoti veikt visas kadastrālās uzmērīšanas darbības. Atvieglojot administratīvo procedūru, tiks paredzēti gadījumi, kādos kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, – tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nesaņemot pārējo kopīpašnieku vai kopvaldītāju piekrišanu. Tiks atvieglota procedūra zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienestā elektroniskā veidā, kā arī paredzēts, ka atsevišķus dokumentus Valsts zemes dienestā zemes kadastrālais uzmērītājs neiesniedz vispār, bet uzglabā savā lietvedībā. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
| Rādītāji |
2011. gads |
Turpmākie trīs gadi (tūkst |
|||
| 2012 |
2013 |
2014 |
|||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3. Finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
X |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
X |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
|
||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
| 7. Cita informācija |
Tā kā Valsts zemes dienesta līdz 2005.gada beigām veiktajos mērniecības darbos pieļauto neprecizitāšu jeb kļūdu labošanai nepieciešamās izmaksas nav iespējams precīzi aprēķināt, tās nav šajā sadaļā iekļautas. Tieslietu ministrija līdz 2013.gada 15.aprīlim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamā finansējuma apmēru Valsts zemes dienesta līdz 2005.gada beigām veikto mērniecības darbos pieļauto neprecizitāšu jeb kļūdu labošanai, par pamatu izmantojot izmaksas, kas šādiem darbiem bija nepieciešamas 2012.gadā. |
||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
| Likumprojekts šo jomu neskar. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
| Likumprojekts šo jomu neskar. |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Jautājums par likumprojektā ietverto regulējumu par kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību un tā aktualitāti tika pārrunāts ar Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas pārstāvjiem Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu"" izstrādes ietvaros. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Sabiedrības līdzdalība likumprojekta izstrādē ir notikusi sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI.sadaļas 1.punktā minētā ietvaros. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija kopumā atbalsta šāda regulējuma par kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību nepieciešamību. |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav. |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Valsts zemes dienests. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta Valsts zemes dienesta līdzšinējo funkciju ietvaros. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministra,
iekšlietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā –
kultūras ministre S.Ēlerte
v_sk = 2291
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs