I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Nav attiecināms

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Šobrīd normatīvajos aktos, runājot par vēja elektrostacijas augstumu, ir minēti divi lielumi – augstums un maksimālais augstums, kas plašāk netiek skaidroti. Nosakot vēja elektrostaciju aizsargjoslu, tiek izmantotas divas pieejas: par vēja elektrostaciju maksimālo augstumu tiek uzskatīts vai nu augstums no zemes virsmas līdz rotora asij vai arī augstums no zemes virsmas līdz augstākajam punktam, ko sasniedz rotora spārns. Vēja elektrostaciju spārnu garums var būt no pieciem līdz 65 metriem. Attiecīgi atšķirsies arī aizsargjoslas platums. Jāņem vērā arī tas, ka aizsargjosla nozīmē konkrētus apgrūtinājumus zemes īpašumiem.

Ņemot vērā Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" 260.punktā noteikto, ka inženierbūve ir vēja elektrostacija – vēja turbīnu elektrostacija, kurā gondola ar rotora spārniem balstās uz speciāli izbūvēta torņa, tiek veikts grozījums - aizstāt Aizsargjoslu likumā vārdus "vēja ģeneratori" ar vārdiem "vēja elektrostacijas".

Ministru kabineta 2006. gada 5.decembra noteikumi Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" nosaka drošības aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām, bet neizvirza konkrētus nosacījumus vēja elektrostaciju maksimālā augstuma noteikšanai.

Praksē sastopamas 2 veida vēja elektrostacijas: ar horizontālo rotācijas asi un vertikālo rotācijas asi. Vēja elektrostacijām ar horizontālo rotācijas asi, kas ir novietota perpendikulāri elektrostacijas būvei, rotora spārni griežoties ievērojami pārsniedz būves augstumu, tādēļ aizsargjoslas platums ap vēja elektrostaciju tiek noteikts 1,5 reizes lielāks nekā augstums, ko no zemes virsmas sasniedz rotora spārns.

Vēja elektrostacijām ar vertikālo rotācijas asi, kas ir novietota paralēli elektrostacijas būvei vai kas faktiski veido būves pamat konstrukciju, rotora spārni sasniedz būves augstāko punktu, kas parasti ir vienāds ar rotora ass augstumu, bet var to arī pārsniegt.

Iedzīvotāji pauž savu negatīvo attieksmi pret vēja elektrostaciju parku būvniecības tendenci piekrastē, apstrīd vides institūciju izdotus lēmumus attiecībā uz šādu objektu būvprojektēšanu, cenšas panākt šādu projektu realizācijas bremzēšanu un šajā kontekstā pauž savu satraukumu par to, ka vēja elektrostacijas tiek būvētas dzīvojamo māju tiešā (faktiski salīdzinošā) tuvumā, ka Latvijā pastāvošais regulējums neaizsargā cilvēku un viņa veselību un nerada šķēršļus pašvaldībām plānot pat vairākus vēja parkus un ka vienīgais ierobežojums (attiecībā pret cilvēku veselību un drošību) ir tikai aizsargjoslas attāluma ievērošana un konkrētās elektrostacijas radītās trokšņu pārsniegumu zonas attāluma ievērošana.

Rucavas novada Dunikas pagasta un  Rucavas pagasta teritorijas detālplānojumos teritorijās, kurās atļauta vēja ģeneratoru izvietošana, 19 gadījumos (no 29 gadījumiem) ir ieplānotas, ņemot vērā vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslu, kas tiek noteikta, uzskatot, ka vēja ģeneratora augstums tiek noteikts līdz spārnu augšējam punktam un 10 gadījumos, ņemot vērā vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslu, kas tiek noteikta, uzskatot, ka vēja ģeneratora  augstums tiek noteikts līdz rotora asij.

Ventspils novada Vārves pagasta, Tārgales pagasta un Piltenes pilsētas teritorijas plānojumos, kā arī Rucavas novada Rucavas pagasta teritorijas plānojumā vēja elektrostaciju izvietošanas teritorijas nav speciāli plānotas, bet vēja elektrostacijas ir pieļaujams izvietot lauksaimniecības teritorijā, izstrādājot detālplānojumu.

Ventspils novada Užavas pagasta teritorijas plānojumā vēja elektrostaciju teritorijas atrodas polderu teritorijā, un ir iespējams arī noteikt lielāku vēja elektrostaciju aizsargjoslu.

Apkopojot pieredzi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur izstrādāts kompensācijas mehānisms, attālums no vēja elektrostacijām līdz dzīvojamām mājām ir atšķirīgs, piemēram, Beļģijā - Likumprojekts par 350 m moratorija zonu (nav apstiprināts); Dānijā - Normatīvs – 4reizes lielāks kā augstums. Ja tuvāk, tiesības uz kompensāciju par īpašuma vērtības krišanos; Francijā - Rekomendācijas uz 1500m. Praksē būves ar attālumu no 500m; Lielbritānijā, Skotijā - Normatīvs -  no ciemiem un pilsētām ne mazāk kā 2km. Attiecībā uz individuālām mājām nav regulējuma; Vācijā - atkarībā no fona trokšņa apkārtnē no 500m līdz 1500m, vairākās pavalstīs tas ir 1000m; Nīderlandē-  Rekomendācijas – 4reizes lielāks kā augstums; Rumānijā - Regulējums – 3reizes lielāks kā augstums. Iespējama vienošanās ar kaimiņu zemju īpašniekiem. Latvijā nav izstrādāts kompensācijas mehānisms par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar aizsargjoslām.

Pēc Vēja enerģija: pamatceļvedis, datiem vējturbīnas novieto vienu aiz otras vismaz triju rotoru diametra attālumā. 

Aizsargjoslu likuma 29.pantā ir noteikts, ka drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību, tātad drošības aizsargjosla attiecas uz vides un cilvēku drošību vēja elektrostaciju tuvumā, līdz ar to nav pamata aizliegt vēja elektrostaciju aizsargjoslu savstarpējo pārklāšanos.

Vēja elektrostaciju optimālo savstarpējo atrašanās attālumu nosaka ražotājs, ņemot vērā valdošo vēju virzienus, elektrostaciju jaudu un augstumu, kā arī teritorijas reljefu. Ņemot vērā, ka attālums ko veido trīs rotora diametri ir lielāks nekā vienas vēja elektrostacijas aizsargjoslas platums, tad nav nepieciešams noteikt lielāku savstarpējo attālumu starp vēja elektrostacijām, jo vienas elektrostacijas avārijas gadījumā netiks skarta blakus esošā elektrostacija. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 58.¹punktam, vēja elektrostacijām, ja to būvprojektēšanu nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai Eiropas Standartizācijas organizācijas standarti, var piemērot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, paredzot to būvprojektēšanas līgumā, līdz ar to vēja elektrostaciju būvniecībā piemērojami Latvijas nacionālie standarti, kas nosaka prasības vēja elektrostaciju projektēšanai, ekspluatācijai un drošībai. Ievērojot minēto, priekšlikums, kas tika iekļauts likumprojektā pēc starpinstitūciju sanāksmē izteiktā priekšlikuma, rūpīgi izvērtējot pieejamo informāciju un aprēķinus, tiek svītrots.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta mērķis ir radīt saprotamu un nepārprotamu regulējumu drošības aizsargjoslas noteikšanai ap vēja elektrostacijām, kā arī precizēt termina vēja elektrostacija lietošanu atbilstoši vispārējai praksei. Līdz šim nebija precīzi definēts elektrostacijas maksimālais augstums. Likumprojekts nosaka vēja elektrostacijas augstāko punktu.

Likumprojekts paredz, aizstāt visā likumā vārdus "vēja ģenerators" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vēja elektrostacija" (attiecīgā locījumā) un noteikt, ka Aizsargjoslas platums ap vēja elektrostacijām ir 1,5 reizes lielāks nekā elektrostacijas augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam. Vēja elektrostacijām ar horizontālu rotācijas asi augstākais punkts ir augstums, ko sasniedz  rotora spārns un vēja elektrostacijām ar vertikālo rotācijas asi augstākais punkts ir vienāds ar rotora ass augstumu vai spārna augstumu atkarībā no vēja elektrostacijas modeļa.

Lai likuma grozījumu rezultātā netiktu mainīta esošo vēja elektrostaciju aizsargjosla, vai elektrostacijām, kurām ir izsniegtas būvatļaujas, Aizsargjoslu likuma Pārejas noteikumi ir papildināti ar pantu, kurā paredzēts, ka vēja elektrostacijas, kas uzbūvētas vai kurām ir izstrādāti un ir spēkā esoši detālplānojumi, akceptēti tehniskie projekti vai saņēmušas būvatļauju, līdz šo Aizsargjoslu likuma grozījumu spēkā stāšanās, aizsargjoslas netiek palielinātas. Taču, ja šādi komersanti maina vēja elektrostacijas augstumu, piemēram, mainot elektrostacijas jaudu, tad tiem ir piemērojams regulējums, kas nosaka, ka aizsargjoslas platums ir 1,5 reizes lielāks nekā elektrostacijas augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam. Šāds regulējums  nepieciešams,  jo nav pieļaujama nevienlīdzīga attieksme pret tiem, kas vēja elektrostaciju būvniecību plāno un tiem, kas tādas jau ir uzbūvējuši un vēlas palielināt elektrostacijas jaudu, pretējā gadījumā, palielinot vēja elektrostacijas augstumu esošām stacijām, aizsargjosla var tikt samazināta tik tālu, ka tā var nonākt pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 32.¹ panta mērķi, kas paredz  nodrošināt cilvēku un vēja elektrostaciju tuvumā esošo objektu drošību vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā ap vēja elektrostacijām ar jaudu lielāku par 20 kilovatiem.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Projekts šo jomu neskar

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

Sabiedrības mērķgrupa

Vēja elektrostaciju būvētāji, projektētāji un pašvaldības

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Privātīpašnieki, kuru īpašumi atrodas blakus esošai vai plānotai vēja elektrostacijai

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Nav

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Grozījumi šā likuma 32.¹ panta otrajā daļā neattiecas uz vēja elektrostacijām, kas jau ir uzbūvētas vai kurām ir izstrādāti  un ir spēkā esoši detālplānojumi, akceptēti tehniskie projekti vai izsniegtas būvatļaujas, līdz šo  grozījumu spēkā stāšanās. Tādējādi aizsargjoslu platums ap šīm elektrostacijām nepalielināsies un  privātīpašniekiem, kuru īpašumi atrodas blakus esošai vai plānotai vēja elektrostacijai, kurai jau ir izsniegta būvatļauja, neradīs būtisku ietekmi uz privātīpašnieku īpašuma tiesību izmantošanu. Saskaņā ar pārejas noteikumu punktu ietekme var rasties gadījumā, ja vēja elektrostacijas augstums tiek palielināts.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Projekts šo jomu neskar

 III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ekonomikas ministrija sagatavos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika".

2.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Ekonomikas ministrija ar 11.03.2010.vēstuli Nr.41-2-2184 informēja Latvijas Pašvaldības savienību, Vēja enerģijas asociāciju par nepieciešamajiem grozījumiem precizēt vēja elektrostacijas augstuma noteikšanu.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Notikušas konsultācijas ar Vēja Enerģijas Asociāciju, Latvijas pašvaldību savienību

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Konsultācijās panākta vienošanās par vēja elektrostacijas augstuma noteikšanu

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts šo jomu neskar

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas institūcijas netiek izveidotas. Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar

6.

Cita informācija

Projekts šo jomu neskar