SAEIMAS PREZIDIJAM

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) un Drošības policijas identificētās regulējuma nepilnības.

Ministru kabineta 2009. gada 15. janvāra rīkojuma Nr. 14 „Par politisko partiju finansēšanas koncepciju” 3. punkts, kas paredz uzdevumu Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sagatavot un tieslietu ministram līdz 2009. gada 30. martam iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami Politisko partiju finansēšanas koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 3. varianta īstenošanai.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Biedrošanās brīvība garantē tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās jebkura kopēja mērķa, kas nav aizliegts ar likumu, sasniegšanai. Biedrošanās brīvībai var būt visdažādākās izpausmes formas – kultūras, sporta, mākslas, izglītības, labdarības, ideoloģiskās, interešu grupu un citas personu apvienības. Par speciālajām biedrošanās brīvības izpausmes formām ir uzskatāmas politiskās partijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības.

Latvijā šīs tiesības ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 102. pantā, kā arī Latvijai ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka cilvēktiesības nav absolūtas. Cilvēkam tiek garantēta pilnīga brīvība tiktāl, ciktāl to demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas labad neierobežo likums. Valsts atsevišķos gadījumos var cilvēktiesības ierobežot ar mērķi, ”lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību”, kā to paredz Satversmes 116. pants.

Vadoties no šiem principiem, Latvijā spēkā esošs ir Politisko partiju likums (turpmāk – Likums), kas reglamentē politisko partiju dibināšanu, reģistrēšanu un darbību Latvijā.

Atbilstoši Likuma 13. panta pirmajai daļai, lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu. Saskaņā ar minētā panta ceturto daļu dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu ieraksta dibinātāju sapulces protokolā, kurā norāda dibinātāju skaitu, kas piedalās dibinātāju sapulcē un pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus. Dibinātāju sapulces protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.

Atbilstoši Likuma 12. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, un dibinātāju skaits nedrīkst būtu mazāks par 200.

Partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem ir pienākums triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas dibināšanu iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par partijas ierakstīšanu politisko partiju reģistrā. Pieteikumam par partijas ierakstīšanu politisko partiju reģistrā citastarp pievieno lēmumu par partijas dibināšanu un  ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā ir norādīts partijas nosaukums un pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts. No dibinātāju saraksta var izsecināt, vai attiecīgā persona var būt par partijas dibinātāju.

Drošības policija kompetences ietvaros, veicot ekstrēmi un radikāli tendētu personu darbības kontroli, ir konstatējusi, ka šādas personas savu nosprausto mērķu sasniegšanai dibina gan biedrības, gan politiskās partijas. Politisko partiju dibināšanas procesā attiecīgā likuma prasības tiek pildītas formāli. Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami un skaidri noteikts pats partiju dibināšanas process. Tas rada situāciju, ka partiju var nodibināt arī tad, ja partijas dibināšanas sapulcē nepiedalās Likumā noteiktais dibinātāju skaits – 200 pilngadīgi Latvijas pilsoņi, bet partijas dibināšanas sapulcē piedalās personas, kuras nevar būt tās dibinātāji. Šajā gadījumā Likumā noteikto triju mēnešu laikā pēc dibinātāju sapulcē pieņemtā lēmuma par partijas dibināšanu tiek meklēti 200 pilngadīgi Latvijas pilsoņi, kuru paraksti nepieciešami iesniegšanai partiju reģistrā iestādē, iesniedzot pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā.

Atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.¹ panta otrajai daļai Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst partijas lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude un atbilstoši minētā panta pirmajai daļai, izskatot partijas iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notāram jāpārbauda, vai:

- iesniegti visi likumā paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu politisko partiju reģistrā;

- dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu politisko partiju reģistrā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

- politisko partiju reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja augstāk minētie trūkumi netiek konstatēti, tad Uzņēmumu reģistra valsts notārs izdara ierakstu politisko partiju reģistrā par partijas reģistrāciju.

Ja kāda no kontrolējošām iestādēm ir konstatējusi likumpārkāpumus partijas dibināšanas procesā un par šiem pārkāpumiem ir uzsākts kriminālprocess, tas tomēr nerada šķēršļus partijas reģistrēšanai, jo Latvijā partijas reģistrējošā iestāde Uzņēmumu reģistrs pārbauda tikai iesniegto partijas dibināšanas dokumentu atbilstību spēkā esošajām likuma normām, nevis pašus dibināšanas faktiskos apstākļus. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs atteikt reģistrāciju, kaut arī pašā partijas dibināšanas procesā jau ir pieļauti likuma pārkāpumi. Izveidojas situācija, ka Latvijā tiek reģistrēta un var darboties partija, kura ir nodibināta, neievērojot normatīvo aktu prasības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai padarītu partiju dibināšanas procesu caurredzamāku, kā arī novērstu iepriekš minēto situāciju rašanos.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertais jau reģistrēto partiju kontroles mehānisms nav efektīvs. Drošības policija ir konstatējusi faktu, ka Latvijā ir virkne partiju, kuras ir reģistrētas, bet neveic politisko darbību, un neviena institūcija pašlaik neveic kontroli, vai partija atbilst Likumā noteiktajām prasībām. Šo situāciju izmanto personas, kuras nepietiekama dibinātāju skaita dēļ nevar nodibināt savu partiju, bet atrod jau reģistrētu partiju, kura reālu darbību neveic un, vienojoties ar esošajiem partijas vadītājiem, iestājas šajā partijā un pārņem tās vadību.

Likuma 27. pants nosaka partijas pienākumu vest partijas biedru reģistru. Atbilstoši minētā panta trešajai daļai, valdei ir pienākums aktualizēt partijas biedru reģistru ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi informāciju par izmaiņām. Līdz ar to partijā glabājas aktuāls biedru reģistrs, taču pašlaik partijai nav pienākuma šo reģistru iesniegt Uzņēmumu reģistram. Likuma 19. panta trešā daļa nosaka partijai pienākumu līdz kārtējā kalendārā gada 1. martam iesniegt Uzņēmumu reģistram ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību. Izpildot šo Likuma prasību, partija iesniedz paziņojumu, kurā norāda, ka, piemēram, partijā ir 250 biedri, no kuriem 200 ir Latvijas pilsoņi. Taču šāda paziņojuma iesniegšana nav efektīvākais mehānisms, lai pārliecinātos, vai partija atbilst Likumā noteiktajām prasībām.

Likuma 37. pants noteic, ka partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērināta revidenta atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kuru partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Savukārt, saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 11. panta pirmo daļu politiskās organizācijas (partijas) attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents un viņa atzinums pievienojams gada pārskatam, kuru iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gadījumā, ja politiskās organizācijas (partijas) līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām. Tādējādi pastāv pretruna starp minētajos normatīvajos aktos ietvertajām tiesību normām, kas nosaka pienākumu attiecībā uz partiju saimnieciskās un finansiālās darbības revīziju.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav attiecināms.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta mērķis ir padarīt partijas dibināšanas procesu caurredzamāku, lai novērstu iespējamību, ka partijas dibināšanas procesā netiek ievērotas likuma prasības, tajā skaitā attiecībā uz dibinātāju skaitu, precizēt regulējumu attiecībā uz zvērināta notāra veicamajām darbībām, kas saistītas ar partijas dibināšanas procesu un Uzņēmumu reģistra amatpersonu kompetenci, pieņemot lēmumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, kā arī nodrošināt partiju reģistrā ierakstīto partiju atbilstības Likuma prasībām kontroli.

Kaut arī partijas ir personu apvienības, tās ir valsts politiskās sistēmas sastāvdaļa. Partijām ir tādas tiesības un funkcijas, kas nav citām personu apvienībām, piemēram, izvirzīt deputātu kandidātus, kā arī speciāla valsts uzraudzības kārtība[1]. Neraugoties uz biedrošanās brīvības īpašo nozīmi, tā tāpat kā citas pamattiesības tomēr nav absolūta. Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 102. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Taču šiem ierobežojumiem vienmēr jāatbilst demokrātiskas iekārtas būtībai (Satversmes 1. pants) un vispārējiem tiesību principiem.[2] Līdz ar to biedrošanās brīvību var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu svarīgu interešu, tas ir, leģitīma mērķa, labad un ir samērīgi (proporcionāli) ar šo mērķi.[3]

Likumprojektā iekļautais regulējums paredz noteikt partijas dibināšanas procedūru, nosakot, ka partijas dibinātāju sapulces norisi Notariāta likumā noteiktajā kārtībā apliecina zvērināts notārs.

Saskaņā ar Notariāta likumu, zvērināts notārs, apliecinot sapulces norisi, raksta protokolu. Likumprojekts paredz, ka dibinātāju sapulces norises protokolā zvērināts notārs norāda partijas dibinātāju sapulces dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību atbilstoši viņa uzrādītajam personu apliecinošajam dokumentam – pasei vai personas apliecībai –, dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu, par partijas dibināšanu nobalsojušo personu skaitu un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus. Dibinātāju sapulces norises vietā zvērināts notārs nepārbaudītu visu dibinātāju sapulces dalībnieka uzrādīto personu apliecinošo dokumentu derīgumu atbilstoši attiecīgajos reģistros iekļautajām ziņām.

Ņemot vērā likumprojekta 1. pantā noteikto, ka lēmumu par partijas dibināšanu un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus zvērināts notārs ierakstīs dibinātāju sapulces norises protokolā, kā arī, ka saskaņā ar Notariāta likumu sapulces norises protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs, kā arī zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu, likumprojekts paredz svītrot līdzšinējo Likuma 13. panta ceturtās daļas regulējumu attiecībā uz dibinātāju sapulces protokola sagatavošanu un tā parakstītājiem. Tādējādi līdzšinējais dibinātāju sapulces protokols, kurā citastarp tiek ierakstīts dibinātāju sapulces lēmums par partijas dibināšanu un kuru paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs, tiek aizstāts ar zvērināta notāra sastādītu dibinātāju sapulces norises protokolu, kurā citastarp ieraksta dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu un kuru paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz attiecīgi precizēt pieteikumam par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā pievienojamo dokumentu uzskaitījumu, noteicot, ka pieteikumam pievienotais lēmums par partijas dibināšanu (kas ierakstīts dibinātāju sapulces protokolā) tiek aizstāts ar zvērināta notāra sastādīto partijas dibinātāju sapulces norises protokolu, kurā citastarp ir ierakstīts partijas dibinātāju sapulces lēmums par partijas dibināšanu.

Vienlaikus tiek saglabāts līdzšinējais Likuma regulējums, kas paredz, ka iesniedzot pieteikumu par partijas reģistrāciju partiju reģistra iestādei, pieteikumam pievieno dibinātāju sarakstu, kurā ir norādīts partijas nosaukums un pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts. Papildus likumprojekts paredz precizēt normas attiecībā uz zvērināta notāra darbībām, veicot Likumā noteikto partijas dibinātāju parakstu apliecināšanu un nosakot, ka dibinātāju sarakstā tiek norādīta arī katra dibinātāja pilsonība un ka, apliecinot parakstu, zvērināts notārs citastarp pārbauda attiecīgā dibinātāja rīcībspēju.

Likumprojekts paredz noteikt plašāku Uzņēmumu reģistra kompetenci, pārbaudot partijas ierakstīšanai partiju reģistrā iesniegtos dokumentus un pieņemot lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā, paredzot, ka papildus jau esošajiem Likuma 20. panta ceturtajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā partiju reģistra iestādes amatpersona būs tiesīga pieņemt arī tad, ja partijas dibinātāju sarakstā, kurā ir noteiktajā kārtībā apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts un kuru saskaņā ar Likuma 16.panta otrās daļas 3.punktu pievieno pieteikumam par partijas ierakstīšanu reģistrā, norādītās personas nav tās pašas, kuras ir norādītas zvērināta notāra sastādītajā partijas dibināšanas sapulces norises protokolā.

Minētā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pārliecību, ka personas, kuras iekļautas reģistrācijas pieteikumam pievienotājā sarakstā un kuru paraksti ir apliecināti, patiešām ir piedalījušās partijas dibināšanas sapulcē un balsojušas par partijas dibināšanu.

Papildus minētajam likumprojekts paredz koriģēt regulējumu attiecībā uz reģistrētu partiju atbilstības likuma prasībām kontroli, nosakot, ka partijai ir pienākums līdz kārtējā gada 1. martam iesniegt partijas biedru reģistru. Šis regulējums aizstātu pašlaik spēkā esošo Likuma regulējumu, kas noteic pienākumu partijai līdz kārtējā gada 1. martam iesniegt partiju reģistra iestādei ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību.

Partijas biedru reģistra iesniegšana Uzņēmumu reģistram nav vērtējams kā nesamērīga sloga noteikšana partijām. Jau pašlaik Likums nosaka pienākumu vest partijas biedru reģistru, līdz ar to partijās jau pašlaik ir jābūt aktuālam partijas biedru reģistram. Kā arī Likums nosaka pienākumu vienreiz gadā ziņot Uzņēmumu reģistram par partijas biedru skaitu un pilsonību. Līdz ar to priekšlikums nerada papildus slogu. Paziņojuma vietā partijas valdei būs pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistrā partijas biedru reģistru. Līdz ar to partijas būs atbrīvotas no atsevišķa paziņojuma sagatavošanas, bet iesniegs jau partijā esošu dokumentu.

Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu attiecībā uz partiju, kuru dibinātāju sapulces ir notikušas līdz šo grozījumu Likumā spēkā stāšanās dienai, ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, likumprojektā ir ietverts pārejas noteikums, kas paredz šādā gadījumā piemērot Likuma regulējumu, kas bija spēkā minētā partijas dibinātāju sapulces lēmuma pieņemšanas dienā.

Lai risinātu problēmu, ir izvērtēti vairāki risinājuma varianti. Bez zvērināta notāra piesaistes ir izvērtēta iespēja pastiprināt valsts kontroli pār partijas reģistrāciju. Proti, noteikt, ka Uzņēmumu reģistrs iesniegto politisko partiju dibināšanas dokumentu pārbaudes gaitā ir tiesīgs vērsties pie kompetentām valsts iestādēm un lūgt sniegt atzinumu saistībā ar šo dokumentu izskatīšanu. Ja tiek konstatēts, ka partijas dibināšanas procesā ir pieļauti pārkāpumi, atlikt partijas reģistrāciju līdz brīdim, kad tiek izskatīti šie pārkāpumi un pieņemts lēmums.

Taču rezultātā secināts, ka atzinuma pieprasīšana kompetentajām iestādēm ir smagnēja procedūra, jo šajā gadījumā dokumentu izvērtēšanā iesaistās ne tikai Uzņēmumu reģistrs, bet arī citas kompetentas iestādes, kā arī tiesa lēmuma apstrīdēšanas gadījumā. Līdz ar to secināms, ka zvērināta notāra piesaistīšana ir labāks un efektīvāks risinājums partijas dibināšanas un reģistrācijas procedūras uzlabošanai, vēl jo vairāk tāpēc, ka jau pašlaik Notariāta likumā ir noteikts, ka zvērināts notārs var apliecināt sapulču norisi. Tas ir samērīgs, saprātīgs un līdzsvarots risinājums, kas pārmērīgi neierobežo partijas un nodrošina partijas dibināšanas noteikumu ievērošanu.

Papildus minētajam ar likumprojektu paredzēts novērst pastāvošo pretrunu starp Likumu un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, nosakot, ka zvērināts revidents partijas saimniecisko un finansiālo darbību pārbauda, ja tās līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām, un tas pievienojams partijas gada pārskatam, ar šo regulējumu aizstājot līdzšinējo prasību, kas noteica ka partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents un viņa atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kuru partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija, Drošības policija, Ģenerālprokuratūra, Uzņēmumu reģistrs, Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Priekšlikumu likumprojekta 6. pantam izstrādājusi darba grupa, kas izveidota ar tieslietu ministra 2009. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 1-1/23 „Par darba grupu normatīvo aktu projektu politisko partiju finansēšanas no valsts budžeta nodrošināšanai un ētikas vadlīniju izstrādei”.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nav nepieciešams.

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Attiecībā uz priekšlikumu saistībā ar partijas dibināšanas kārtības regulējumu sabiedrības mērķgrupu nav iespējams prognozēt, jo likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz personām, kas vēlas dibināt politisko partiju, bet neskars jau reģistrētas politiskās partijas. 2009. gadā tika reģistrētas sešas politiskās partijas, savukārt 2010. gadā līdz maijam reģistrētas četras jaunas politiskās partijas. Iespējams 2010. gadā palielināsies jaunu politisko partiju skaits, kas izskaidrojams ar to, ka 2010. gadā notiek Saeimas vēlēšanas.

Priekšlikums attiecībā uz reģistrēto partiju atbilstības likuma prasībām kontroles koriģēšanu, proti, aizstāt prasību partijām iesniegt Uzņēmumu reģistrā ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību ar pienākumu iesniegt partijas biedru reģistru attieksies uz visām reģistrētām partijām, kas uz 2010. gada maiju ir 50.

Priekšlikums attiecībā uz zvērināta revidenta partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudi, ja tās līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām, ar to aizstājot līdzšinējo regulējumu, kas noteica visu partiju saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudi, attieksies uz tām partijām, kuru līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām un tas, iespējams, ir mazāks par visu reģistrēto partiju skaitu, kas uz 2010. gada maiju ir 50.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Regulējumā ietverto priekšlikumu mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses kopumā. Līdz ar to regulējums netieši ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Regulējums palielina partijas dibināšanas izmaksas. Papildus jau pašlaik esošajai maksai par partijas dibinātāju parakstu paliecināšanu, būs jāapmaksā arī zvērināta notāra pakalpojums. Ņemot vērā, ka partijas dibinātāju skaits nav prognozējams, bet minimālais dibinātāju skaits ir 200 dibinātāji, kā arī nav prognozējams laiks, cik ilgi šāda partijas dibināšanas sapulce varētu ilgt, zemāk esošie aprēķini ir veikti, pieņemot, ka partiju dibina 200 cilvēki un zvērināts notārs partijas sapulces dibināšanu protokolē piecas stundas, tad saskaņā ar 2008. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 747 „Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”(turpmāk – MK not. 747) izmaksas ir šādas:

1. amata atlīdzība par sapulces norises apliecināšanu - LVL 16,50*5 stundas=LVL 82,50 (MK not. 747 31. punkts);

2. amata atlīdzība par darbību ārpus prakses vietas – LVL 3,30*5 stundas=LVL 16,50=LVL 14,30 (MK not. 747 42. punkts – diennakts maksimālā takse);

3. PVN (21%) no 1. un 2. punktā minētajām izmaksām = LVL 20,33 (MK not. 747 5. punkts);

4. valsts nodeva par sapulces norises apliecināšanu = LVL 2,50 (Ministru kabineta 2009. gada 22. septembra noteikumu Nr. 1069 „Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi” 2.7. apakšpunkts);

5. protokola parakstītāja – sapulces priekšsēdētāja identitātes pārbaude, kas ietver maksu par ieskatīšanos Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā = LVL 4,80 *PVN= LVL 5,81

6. KOPĀ = LVL 125,44 – summa, par kādu palielinās partijas dibināšanas izmaksas. Ņemot vērā  iepriekš minēto pieņēmumu, ka partiju dibina 200 dibinātāji, izmaksas vienam dibinātājam palielinās par LVL 0,63.

Minētā summa LVL 125,44, attiecināta uz vismaz 200 dibinātājiem, ir nebūtiska, turklāt vērā ir ņemams Likumā noteiktais partijas dibināšanas un darbības mērķis, proti, partija tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas, pašvaldību domju vai Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

Citas izmaksas likumprojektā ietvertais regulējums neietekmē.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Attiecībā uz personām, kas vēlas dibināt partiju, likumprojekts noteiks pienākumu partijas dibināšanas sapulces norisei piesaistīt zvērinātu notāru, kurš, apliecinot sapulces norisi, raksta protokolu, ar to aizstājot līdzšinējo Likumā noteikto pienākumu protokolētājam un sapulces vadītājam gatavot partijas dibinātāju sapulces protokolu, kurā ieraksta dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu, citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus, kā arī norāda dibinātāju skaitu, attiecīgi precizējot arī partiju reģistra iestādei iesniedzamo dokumentu uzskaitījumu.

Attiecībā uz reģistrētām partijām likumprojekts noteiks pienākumu iesniegt partiju reģistra iestādē iesniegt partijas biedru sarakstu, ar to aizstājot līdzšinējo Likumā noteikto pienākumu iesniegt partiju reģistra iestādei ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību.

Ņemot vērā partijas dibināšanas un darbības mērķi, šīs prasības nodrošina un aizstāv visas sabiedrības intereses kopumā.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Pēc būtības politiskās partijas dibinātāju sapulces norises procedūra netiek mainīta. Taču turpmāk būs noteikts obligāts pienākums partijas dibinātāju sapulcē pieaicināt zvērinātu notāru, kurš apliecinās politiskās partijas dibinātāju sapulces norisi Notariāta likuma noteiktajā kārtībā.

Prasība vienu reizi gadā iesniegt Uzņēmumu reģistram partijas biedru reģistru būtiski nemainīs administratīvās procedūras. Ja pašlaik partijai līdz katra gada 1. martam ir pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistram paziņojumu par biedru skaitu un pilsonību, tad turpmāk šī paziņojuma vietā būs jāiesniedz aktuālais partijas biedru reģistrs, kura sagatavošana jau pašlaik ar Likumu ir noteikta.

Priekšlikums attiecībā uz zvērināta revidenta partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudi, ja tās līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām, ar to aizstājot līdzšinējo regulējumu, kas noteica visu partiju saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudi, samazinās administratīvo slogu tām partijām, kuru līdzekļu apgrozījums ir bijis mazāks par likumprojektā noteikto apmēru, jo šīm partijām nebūs jāveic zvērināta revidenta partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaude.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms

7.

Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Pašlaik ar Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumiem Nr. 73 „Noteikumi par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā” ir apstiprinātas pieteikuma veidlapas, uz kuru pamata politisko partiju reģistrā tiek izdarīts ieraksts atbilstoši Likuma 20. pantam. Līdz ar grozījumiem Likumā, tiek mainīts informācijas apjoms, kas iesniedzams Uzņēmumu reģistram. Tāpēc pieteikuma veidlapas ir nepieciešams aktualizēt atbilstoši grozījumiem Likumā.

Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 73 „Noteikumi par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā” tiks izstrādāti pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā 2. lasījumā. Par minēto grozījumu izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Nav attiecināms.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta, to izsludinot Valsts sekretāru sanāksmē.

Par likumprojekta 6. pantu notikušas konsultācijas ar Sabiedrību par atklātību „Delna” un Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS

P

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbalsta likumprojekta pieņemšanu.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Izstrādājot likumprojektu, ir ņemti vērā Drošības policijas, zvērinātu notāru un Ģenerālprokuratūras pārstāvju izteiktie priekšlikumi.

5.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Zvērināts notārs, Uzņēmumu reģistrs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kompetences ietvaros.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekta izpilde ietekmē zvērinātu notāru un Uzņēmumu reģistra funkcijas. Funkcijas tiek paplašinātas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkciju apjoms nemainās.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekta izpildei nav nepieciešams likvidēt esošās institūcijas.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekta izpildes rezultātā nav plānots reorganizēt vai apvienot jau esošās institūcijas.

6.

Cita informācija

Nav