Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izglītības likums

Grozījumi Izglītības likumā

Grozījumi Izglītības likumā

   Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.) šādus grozījumus:

   Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini
   Likumā ir lietoti šādi termini:
   1) akadēmiskā izglītība — zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts;
   2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;
   2¹) formālā izglītība — sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments;
   3) interešu izglītība — personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;
   4) izglītība — sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums;

   5) izglītības atbalsta iestāde — valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm;
   6) izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu;
   7) izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem;
   8) izglītības pakāpe — nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi;
   9) izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības struktūrvienība, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas;
   10) izglītības programmas akreditācija — tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti;

   11) izglītības programmas licencēšana — tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu;
   12) izglītojamais — skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga;
   12¹) mācību līdzekļi — izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;
   13) mācību priekšmeta vai kursa programma — izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu;
   14) mācību priekšmeta vai kursa standarts — valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību;
   14¹) neformālā izglītība — ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība;
   15) pamatizglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē;
   16) pašizglītība — ārpus izglītības iestādes iegūta izglītība;
   16¹) pedagogs — fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē;
   17) pieaugušo izglītība — personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū;
   18) pirmsskolas izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei;
   19) privātā izglītības iestāde — juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts vai pašvaldības izglītības iestādi, kā arī komercsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, kuram viens no darbības veidiem ir izglītības programmu īstenošana;
   20) profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei;
   20¹) profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā;
   21) profesionālā kvalifikācija — noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums;
   22) profesionālā orientācija — informācijas nodrošināšana par profesionālās izglītības un augstākās izglītības ieguves iespējām atbilstoši izglītojamo interesēm un spējām;
   23) profesionālās kvalifikācijas dokuments — dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē;
   24) speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība;
   25) tālākizglītība — iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām;
   26) tālmācība — izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana;
   26¹) Valsts izglītības informācijas sistēma — datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku;

   27) valsts izglītības standarts — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību;
   28) vidējā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē;
   29) vispārējā izglītība — cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.

1

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Papildināt 1.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

   „bilingvālā izglītība — sistēma, kurā kā līdzeklis dažādu mācību priekšmetu apguvei līdztekus valsts valodai tiek izmantota cita valoda.””

Neatbalstīts

9.pants. Izglītības ieguves valoda
   (1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. 

2

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

   „(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai bilingvāli.””

Neatbalstīts

3

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Papildināt 9.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

   „(1¹) Izglītības programmās, kas tiek īstenotas bilingvāli, valsts izglītības standarts nosaka mācību priekšmetus vai minimālo mācību priekšmetu skaitu, kas apgūstami valsts valodā.””

Neatbalstīts

 (2) Citā valodā izglītību var iegūt:
  1) privātās izglītības iestādēs;

  2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;

   3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs. 

4

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Izslēgt 9.panta otrās daļas 2.punktu.”

Neatbalstīts

   (3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

   (3¹) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:
   1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

5

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Aizstāt 9.panta 3.¹ daļas 1.punktā vārdus “Eiropas Savienības oficiālajās valodās” ar vārdu „svešvalodās”.”

Neatbalstīts

 2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā neietilpst gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

6

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Aizstāt 9.panta 3.¹ daļas 2.punktā vārdus “Eiropas Savienības oficiālajās valodās” ar vārdu “svešvalodās”.”

Neatbalstīts

   3) studiju programmu īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.

7

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Papildināt 9.panta 3.¹ daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

   „4) programmās, kurās nav paredzētas no valsts budžeta finansētās studiju vietas.””

Neatbalstīts

   (4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

   (5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

  (6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

8

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Papildināt 9.panta sesto daļu pēc vārdiem „valsts valodā” ar vārdiem “vai mazākumtautību valodās”.”

Neatbalstīts

14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā
[..]  

   18) nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem četriem gadiem;

[..]

   1. Aizstāt 14.panta 18.punktā vārdu “četriem” ar vārdu “septiņiem”.

   1. Aizstāt 14.panta 18.punktā vārdu “četriem” ar vārdu “septiņiem”.

17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā
[..]

   (3) Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:
   1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes, bet, saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes;

   2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā vai kultūrā vadītājus — saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju;

9

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Izteikt 17.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

   „2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā, mākslā vai kultūrā vadītājus”.”

Neatbalstīts

[..]  
   27) atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās;

10

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Papildināt 17.panta trešo daļu ar 27.¹ punktu šādā redakcijā:

  „27¹) Nodrošina mazākumtautību izglītības programmu izstrādi un ieviešanu vispārējās izglītības iestādēs, ja tam ir pietiekošs pieprasījums attiecīgajā pašvaldības teritorijā.””

Neatbalstīts

   28) ievēro citos normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības jomā.

24.pants. Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti
   (1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistru kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

 [..]

   2. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

   “(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrējamas Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.”

   2. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

   “(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrējamas Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.”

39.pants. Izglītības programmu reģistrs
   (1) Dati par visām licencētajām un akreditētajām izglītības programmām viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas vai programmas akreditācijas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā.    

[..]

   3. Izteikt 39.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

   “(1) Dati par visām licencētajām un akreditētajām izglītības programmām mēneša laikā pēc licences saņemšanas vai programmas akreditācijas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā.”

   3. Izteikt 39.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

   “(1) Dati par visām licencētajām un akreditētajām izglītības programmām mēneša laikā pēc licences saņemšanas vai programmas akreditācijas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā.”

41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas
   (1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

11

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

   „(1) Mazākumtautību izglītības programmas tiek īstenotas bilingvāli.””

Neatbalstīts

   (2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

   (3) Ministru kabinets nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

12

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Izslēgt 41.panta trešo daļu.”

Neatbalstīts

48.pants. Tiesības strādāt par pedagogu
[..]

   (3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā.

[..]

   4. Izteikt 48.panta trešo daļu šādā redakcijā:

   “(3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā. Pedagogu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.”

   4. Izteikt 48.panta trešo daļu šādā redakcijā:

   “(3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā. Pedagogu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.”

Pārejas noteikumi

[..]

   9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:
   1) 1999.gada 1.septembrī — attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;
   2) 1999.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;
   3) 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā.

13

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

   Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

   „Izslēgt Pārejas noteikumu 9.punktu.”

Neatbalstīts

[..]

   30. Šā likuma 59.panta sestā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

   5. Papildināt pārejas noteikumus ar 31.punktu šādā redakcijā:

   “31. Šā likuma 14.panta 18.punkta grozījumos paredzētās izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem iesniedzamas Saeimai apstiprināšanai, sākot no 2014.gada.”

   5. Papildināt pārejas noteikumus ar 31.punktu šādā redakcijā:

   “31. Šā likuma 14.panta 18.punkta grozījumos paredzētās izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem iesniedzamas Saeimai apstiprināšanai, sākot no 2014.gada.”