I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1. Pamatojums

2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Konvencijas 13.protokols). Latvijas Republika parakstīja minēto protokolu 2002.gada 5.maijā.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām, Latvijai ir nepieciešams nodrošināt Konvencijas 13.protokola ratifikāciju.

Kriminālsodu politikas koncepcijas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6.) 1.1.1.apakšpunkts.

 2. Pašreizējā situācija un problēmas raksturojums

Saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 37.pantu nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Nāves sodu – nošaušanu var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.

Tātad šobrīd Latvijā nāves sods ir paredzēts tikai īpašos gadījumos ļoti šauram personu lokam – pilngadību sasniegušiem vīriešiem, kas izdarījuši slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā. Līdz ar to Latvijā miera laikā nāves sods nav piemērojams un izpildāms.

Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā tika noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts.

Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu). 2000.gada 18.maijā pieņemti attiecīgi grozījumi KL, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem.

2002.gada 5.maijā Viļņā Latvijas Republika parakstīja Konvencijas 13.protokolu, kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.

3.Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav veikti.

1.                 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts paredz izslēgt no Apžēlošanas likuma 2.panta 1.punktu, kas paredz nāves soda aizstāšanu ar mūža ieslodzījumu, kā arī 7.pantu, kas noteic kārtību, ar nāves sodu notiesātās personas apžēlošanas lūguma iesniegšanai. Ratificējot Konvencijas 13.protokolu, no Krimināllikuma tiek izslēgts soda veids – nāves sods. Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt no Apžēlošanas likuma pantus par nāves soda aizstāšanu, jo tos vairs nebūs iespējams piemērot.

 5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Jau 2008.gada 19.maija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti (prot. Nr.31 22.§.) un 2008.gada 22.maijā Saeimā iesniegti Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredzēja pievienoties Konvencijas 13.protokolam, proti, likumprojekts "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu", likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", likumprojekts "Grozījumi Apžēlošanas likumā" un likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Tomēr tālāka likumprojektu virzība Saeimā nenotika.

2011.gada martā jautājums atkārtoti tika aktualizēts un Tieslietu ministrija lūdza Saeimas atbildīgajām komisijām sniegt viedokli par minēto likumprojektu tālāko virzību.

Saeimas Ārlietu komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Juridiskā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2011.gada martā izskatot jautājumu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, atbalstīja to un aicināja virzīt 2008.gadā izstrādāto likumprojektu paketi pieņemšanai Saeimā.

6.Iemesli kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

7.Cita informācija

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2008.gada 28.marta rīkojumu Nr.1-1/150), kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

Grozījumi atbalstīti Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2006.gada 11.novembra rīkojumu Nr.1-1/452).

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Projekts šo jomu neskar.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar šādiem likumprojektiem:

-         "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu";

-         "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"";

-         "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā";

-         "Grozījumi Krimināllikumā".

 2.

 Cita informācija

 Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Projekts šo jomu neskar.

2.

Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts paredz īstenot nacionālajā līmenī saistības, ko Latvija ir uzņēmusies Eiropas Padomes ietvaros, kā arī faktiski ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas standartus šajā jomā.

3.

Cita informācija

Nav

2.tabula

Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.

Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu

A

B

C

1.pants

likumprojekts

Atbilst

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav.

Cita informācija

Nav.

  VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

 Tieslietu ministrija sagatavojusi izskaidrojošu rakstu "Par pilnīgu nāves soda atcelšanu", kas publicēts žurnālā "Jurista Vārds" 2011.gada 24.maijā (Nr.21 (668)). 

Tieslietu ministrija sagatavojusi preses relīzi 2011.gada martā pēc jautājuma izskatīšanas Saeimā.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

 Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

Grozījumi atbalstīti Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2006.gada 11.novembra rīkojumu Nr.1-1/452).

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

 Sagatavota likumprojektu pakete.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

 Saeimas Ārlietu komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Juridiskā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2011.gada martā izskatot jautājumu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, atbalstīja to un aicināja virzīt 2008.gadā izstrādāto likumprojektu paketi pieņemšanai Saeimā.

 5.

 Cita informācija

 Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts šo jomu neskar.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas institūcijas netiek izveidotas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.