Rīgā, 2011. gada 27.oktobrī

Nr. 9/3-2-4-11/11

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

          Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģ. Nr.459/Lp10);

2) „Grozījumi Krimināllikumā” (reģ. Nr.461/Lp10);

3) „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Nr. 462/Lp10);

4) Grozījumi Apžēlošanas likumā” (Nr. 464/Lp10);

5) „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 259/Lp10);

6) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 330/Lp10).

 

 

 

 

 

Ar cieņu

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                  I.Čepāne

Likumprojekts

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 2., 6., 12., 15., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 178., 206.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 26. panta pirmajā daļā vārdus ‘’aizklātā balsošanā’’.

 

2. 31. pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu ‘’aizklāti’’;

izslēgt piekto daļu.

 

3. Izslēgt 33. panta ceturto daļu.

 

4. Izslēgt 35.panta otro daļu.

 

5. Izslēgt 75. panta otro daļu.

 

6. 139.pantā:

aizstāt vārdus ‘’izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība’’ ar vārdiem ‘’ vai ar vēlēšanu zīmēm’’;

papildināt pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

‘’ Latvijas Republikas Satversmē noteiktos gadījumos un kārtībā balsošana notiek aizklāti’’.

 

7. Izslēgt 140. panta pirmo daļu.

Likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”

 

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Šobrīd Saeimas Kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Šo aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Atklāta balsošana atbilst parlamentārās demokrātijas principam. Deputāti ir tautas pārstāvji, tāpēc vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām. Ja balsojumi par vēlēšanām ir aizklāti, neviens par tiem nenes politisko atbildību. Bez tam aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījuši grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā.

          Izstrādātie grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēl visas amatpersonas, tostarp, Saeimas Prezidija locekļi, Tiesībsargs, Valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, Ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi. Aizklātu balsojumu Juridiskās komisijas deputāti rosina saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

 

Grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem. Parlamenta deputātu pienākums ir skaidrot savus lēmumus un ar argumentiem tos pamatot, nevis izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli. Atklāti balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus vēlētājiem un pamatot savu izvēli, veicinot diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai kandidātu.

 

 

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

 

Nepieciešams sagatavot grozījumus likumā „Par Latvijas Banku”.

 

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

 

Sagatavotais likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Sagatavojot likumprojektu konsultācijas notikušas ar Saeimas Juridisko biroju.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas, ne arī paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.