I TiesÄ«bu akta projekta izstrādes nepiecieÅ¡amÄ«ba

1.

Pamatojums

Ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.443 „Par Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju” apstiprinātā Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija (turpmāk – koncepcija). Minētā rīkojuma 3.1.apakšpunkts nosaka Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.oktobrim – likumprojektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai. Minētā uzdevuma nodrošināšanai ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (turpmāk – likumprojekts).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Šobrīd ieslodzījuma vietās darbojas šāda profila komersanti, kas ir noslēguši sadarbības līgumus ar brīvības atņemšanas vietām.

Rīgas Centrālcietums:

SIA „Niso” – šūšanas darbi

Jelgavas cietums:

SIA „SC Koks” – kokapstrādes darbi

SIA „Sakta LD” – šūšanas darbi

SIA „Koku tilts” – kokapstrādes darbi

SIA „Yellow Forest” – kokapstrādes darbi

Iļģuciema cietums:

SIA „SRC Brasa” – šūšanas darbi

Brasas cietums:

SIA „SRC Brasa” – šūšanas darbi, autoserviss

Å Ä·irotavas cietums:

SIA „Tacis” – makšķerēšanas piederumu ražošana

SIA „Unilux” – mēbeļu ražošana

SIA „EkoFabrika” – koka logu, durvju un mēbeļu ražošana

SIA „Medi1” – logu, durvju un mēbeļu ražošana

Valmieras cietums:

SIA „Storeks” – kokapstrādes darbi

SIA „Koku tilts” – kokapstrādes darbi

SIA „R.A.&C” – kokapstrādes darbi

Daugavgrīvas cietums:

SIA „Vagnum pro” – celtniecības materiālu fasēšana

SIA „Domsa” – kokapstrādes darbi

SIA „VLS” – kokapstrādes darbi

Tāpat šobrīd notiek pārrunas Daugavgrīvas cietumā un Jēkabpils cietumā ar komersantiem par jaunas ražotnes atvēršanu (kokapstrāde).

Koncepcijā noteikts, ka, lai palielinātu komersantu interesi par darba vietu izveidi brīvības atņemšanas iestādēs un palielinātu iespējas nodarbināt visus notiesātos, palielinātu notiesāto veikto maksājumu saskaņā ar izpildu dokumentiem apjomu, jo notiesātajiem būs iespēja soda izciešana laikā nopelnīt, ir jāveido atbalsta sistēmas komersantam, kas nodarbina notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs.

Izstrādājot normatīvo regulējumu attiecībā uz brīvības atņemšanas iestāžu valdījumā esošo telpu, ēku un zemju, kas netiek izmantotas soda izpildes nodrošināšanai, iznomāšanu komersantiem darba vietu izveidei brīvības atņemšanas iestādē, ir jāvadās pēc šādiem principiem:

1) jāveicina šo telpu, ēku un zemju izmantošana darba vietu izveidei;

2) nosakot nomas maksu, jārada komersantam pēc iespējas labvēlīgāki apstākļi, un šīs priekšrocības ir jāsaista ar komersanta radīto iespēju nodarbināt notiesātos soda izciešanas laikā un viņa ieguldījumiem brīvības atņemšanas iestādes valdījumā.

Izstrādājot jaunu regulējumu, jāveido sistēma, ka komersantam, nomājot brīvības atņemšanas iestādes telpas, ēkas un zemi, ja tas nepieciešams notiesāto nodarbināšanas organizēšanai cietumā, tiek noteikta samazināta nomas maksa. Jāveido sistēma, kas nodrošina, ka, pieaugot komersanta ieguldījumiem un viņa izveidotajās ražotnēs nodarbināto notiesāto skaitam, samazinās nomas maksa.

Līdz 2009.gada 16.jūlijam spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 5.panta 4.punktā bija noteikts, ka pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70 000 latu un ja līgums tiek slēgts par preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kuras par darbaspēku izmanto notiesātos, attiecīgās iestādes pašas vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām. Ar 2009.gada 16.jūlija likumu 5.panta 4.punkts tika izslēgts no likuma, lai arī likumprojekta pieņemšanas procesā tajā bija ietverts Tieslietu ministrijas priekšlikums attiecībā uz izņēmuma noteikšanu iepirkuma procedūrās komersantiem, kas brīvības atņemšanas iestādes teritorijā nodarbina vismaz 20 notiesātos. Likumprojektā bija ietverts atvieglojums – iepirkumu procedūras nepiemērošana, ja tiek slēgts līgums ar komersantu, kurš nodarbina vismaz 20 ieslodzītos ieslodzījuma vietā, par tādu preču piegādi, kas tiek ražotas ieslodzījuma vietā, vienlaikus pastāvot vairākiem kritērijiem. Tomēr, izskatot minēto priekšlikumu Saeimā, tas tika noraidīts, līdz ar to likuma grozījumu redakcija, kas stājās spēkā 2009.gada 16.jūlijā, šādu grozījumu vairs nesaturēja.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas rīcībā esošo informāciju kā pamatojums šādam lēmumam bija tas, ka regulējums nenodrošināja efektīvu kontroli pār to, lai komersanti, kas nodarbina ieslodzītos ieslodzījuma vietās, līdz ar ieslodzījuma vietās saražotajām precēm pasūtītājiem bez iepirkuma procedūru rīkošanas nepārdotu līdzīgas preces, kuras ražotas ārpus ieslodzījuma vietu teritorijas, nenodarbinot ieslodzītos. Regulējums tika izslēgts no likumprojekta brīdī, kad tika iesniegts priekšlikums preču un pakalpojumu līgumcenu robežas pielīdzināt Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežām, kā rezultātā uz attiecīgajiem iepirkumiem vairs nebija attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums. Savukārt kompromisa rezultātā, nosakot šobrīd spēkā esošas līgumcenu robežas, konkrētais regulējums netika tālāk virzīts.

Ņemot vērā notiesāto resocializācijas nozīmi likumpaklausīgas dzīves nodrošināšanā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, izvērtējot riskus, ka, nepastāvot papildus atbalsta sistēmai, komersantiem piedāvājums iesaistīties notiesāto resocializācijā var nešķist pietiekami pievilcīgs, lai iesaistītos, kā arī izvērtējot riskus, ar kuriem sastapsies komersants šādas iesaistes laikā, ir nepieciešams nodrošināt īpašu valsts atbalstu tiem komersantiem, kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu notiesāto resocializācijas nodrošināšanā līdz ar to veicinot sabiedrības drošību kopumā. Tāpēc nepieciešams atkārtoti virzīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus komersantiem, kas iesaistījušies valsts pārvaldes iestādēm noteikto uzdevumu īstenošanā un tādējādi veicinātu viņu interesi par notiesāto nodarbināšanu.

Publisko iepirkumu likuma 46.pants nosaka piedāvājuma izvēles kritērijus. Saskaņā ar minēto pantu ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:
1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu.
(Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

Saskaņā ar 2010.gada 20.maija likumā „GrozÄ«jumi Publisko iepirkumu likumā” paredzÄ“tajiem grozÄ«jumiem Publisko iepirkumu likums tika papildināts ar XII¹ nodaļu (85.¹ - 85.³ pants), kurā noteiktais izņēmums paredz nodot administratÄ«vajai tiesai tai neraksturÄ«gu kompetenci, proti, tiesÄ«bas likumā noteiktos gadÄ«jumos iepirkuma lÄ«gumu vai vispārÄ«go vienoÅ¡anos atzÄ«t par spÄ“kā neesoÅ¡u, grozÄ«t vai atcelt to noteikumus vai saÄ«sināt iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās termiņu. Saskaņā ar minÄ“tā likuma 85.² pantu administratÄ«vā tiesa iepirkuma lÄ«gumu vai vispārÄ«go vienoÅ¡anos var atzÄ«t par spÄ“kā neesoÅ¡u, grozÄ«t vai atcelt to noteikumus vai saÄ«sināt iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās termiņu tikai tad, ja ir konstatÄ“jusi konkrÄ“tus Å¡ajā pantā uzskaitÄ«tus pārkāpumus (piemÄ“ram, iepirkuma lÄ«gums noslÄ“gts, nepiemÄ“rojot iepirkuma procedÅ«ras u.c.). Å obrÄ«d konstatÄ“ts, ka Publisko iepirkumu likuma 85.¹ pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bu normas formulÄ“tas neviennozÄ«mÄ«gi, kas rada iespÄ“ju divÄ“jādai interpretācijai. Proti, no vienas puses, Å¡Ä« likuma 85.¹ pantā ietvertās normas var interpretÄ“t tā, ka administratÄ«vā tiesa pieņem izskatÄ«Å¡anai tikai tos pieteikumus par iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās atzÄ«Å¡anu par spÄ“kā neesoÅ¡u, to noteikumu grozÄ«Å¡anu vai atcelÅ¡anu vai iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās termiņa saÄ«sināšanu, kuru pamatā ir norādÄ«ts kāds no  likuma 85.² pantā uzskaitÄ«tajiem pārkāpumiem. Tātad, ja administratÄ«vā tiesa konstatÄ“, ka pieteikuma pamatā ir strÄ«ds par to, vai pasÅ«tÄ«tājs ir pieļāvis kādu no Publisko iepirkumu likuma 85.² pantā uzskaitÄ«tajiem pārkāpumiem, tad tiesa pieņem šādu pieteikumu izskatÄ«Å¡anai un lietas izskatÄ«Å¡anas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ietvaros pārbauda, vai attiecÄ«gais pārkāpums tiešām noticis, vai nÄ“ un attiecÄ«gi pieteikumu apmierina vai noraida. Savukārt, no otras puses, likuma 85.¹ pantā ietvertās normas var interpretÄ“t tā, ka administratÄ«vā tiesa pieņem izskatÄ«Å¡anai jebkuru pieteikumu par iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās atzÄ«Å¡anu par spÄ“kā neesoÅ¡u, to noteikumu grozÄ«Å¡anu vai atcelÅ¡anu vai iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās  termiņa saÄ«sināšanu, un lietas izskatÄ«Å¡anas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ietvaros skatās, vai pieteikuma pamatā ir kāds no likuma 85.² pantā uzskaitÄ«tajiem pārkāpumiem, vai šāds pārkāpums tiešām pieļauts un attiecÄ«gi pieteikumu apmierina vai noraida.

IevÄ“rojot, ka likumdevÄ“js ir paredzÄ“jis Publisko iepirkumu likumā Ä«paÅ¡u izņēmumu no vispārÄ“jās iepirkumu lÄ«gumu vai vispārÄ«go vienoÅ¡anos strÄ«du izskatÄ«Å¡anas kārtÄ«bas, secināms, ka bÅ«tu piemÄ“rojams iepriekÅ¡ minÄ“tais pirmais likuma 85.¹ pantā ietverto normu interpretācijas variants. Par to liecina arÄ« tas, ka pieteikuma iesniegÅ¡anas termiņi ir piesaistÄ«ti pieteikuma pamatā norādāmajiem likuma 85.² pantā uzskaitÄ«tajiem pārkāpumiem. Tātad jau pieteikuma izlemÅ¡anas stadijā tiesai ir jāzina, kurÅ¡ likuma 85.² pantā uzskaitÄ«tais pārkāpums ir konkrÄ“tā pieteikuma pamatā, jo no tā atkarÄ«gs, kāds ir pieteikuma iesniegÅ¡anas termiņš.

IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ« lai skaidri noÅ¡Ä·irtu izņēmuma gadÄ«jumus, kad pieteikums iesniedzams administratÄ«vajā tiesā, nepiecieÅ¡ams redakcionāli precizÄ“t Publisko iepirkumu likuma 85.¹ panta pirmo  un sesto daļu.

Saskaņā ar 2010.gada 20.maija likumā „GrozÄ«jumi Publisko iepirkumu likumā” paredzÄ“tajiem grozÄ«jumiem Publisko iepirkumu likums tika papildināts ar XII² nodaļu „ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšana”. Publisko iepirkumu likuma 85.⁴ panta pirmā un otrā daļa izteikta redakcijā, no kuras izriet, ka tajos gadÄ«jumos, kad iepirkumu lietas (par iestādes rÄ«cÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā iepirkumu procedÅ«rā) izskata administratÄ«vā procesa kārtÄ«bā, minÄ“tajā kārtÄ«bā izskata arÄ« lietas par zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu (objektÄ«vās izmeklÄ“Å¡anas principa ietvaros). Savukārt tajos izņēmumu gadÄ«jumos, kad saskaņā ar likuma XII¹ nodaļu tiesa var lemt par tai parasti neraksturÄ«gu jautājumu - iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās atzÄ«Å¡anu par spÄ“kā neesoÅ¡u, to noteikumu grozÄ«Å¡anu vai atcelÅ¡anu vai iepirkuma lÄ«guma vai vispārÄ«gās vienoÅ¡anās termiņa saÄ«sināšanu, ja pieteicÄ“jas vÄ“las arÄ« zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu, tad lieta par zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu tiek skatÄ«ta civilprocesa kārtÄ«bā (sacÄ«kstes principa ietvaros).

Tāpat minÄ“tā likuma 85.⁴ panta otrajā daļā izmantotais formulÄ“jums „Ja zaudÄ“jumi nodarÄ«ti ārpus administratÄ«vā procesa” ir neprecÄ«zs, jo jāņem vÄ“rā, ka arÄ« tajos gadÄ«jumos, kad tiesa izskatÄ«s pieteikumu saskaņā ar likuma XII¹ nodaļā noteikto, nodarÄ«to zaudÄ“jumu avots visticamāk bÅ«s iestādes bezdarbÄ«ba publisko tiesÄ«bu jomā (proti, likuma 85.² pantā uzskaitÄ«tie pārkāpumi iepirkuma procedÅ«rā), tātad administratÄ«vā procesa ietvaros, nevis ārpus tā.

IevÄ“rojot minÄ“to, nepiecieÅ¡ams redakcionāli precizÄ“t Publisko iepirkumu likuma  85.⁴ panta otro daļu.

Izstrādājot likumprojektu, tiks radīts skaidrs un moderns notiesāto nodarbinātības regulējums, kas tajā skaitā radīs pārskatāmu vidi arī komersantu darbībai brīvības atņemšanas iestādēs.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

  Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta izdošanas mērķis – papildināt Publisko iepirkumu likumu ar jaunu izņēmumu iepirkumu procedūru piemērošanai atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajai Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijai, kas nosaka jaunu nodarbinātības organizācijas modeli, tādejādi nosakot atbalsta veidu un apjomu komersantiem, kas iesaistījušies notiesāto nodarbināšanā resocializācijas ietvaros.

Likumprojekts paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 46.pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka, ja pasÅ«tÄ«tājs pirms lÄ“muma pieņemÅ¡anas par iepirkuma lÄ«guma slÄ“gÅ¡anu konstatÄ“, ka piedāvājumu novÄ“rtÄ“jums atbilstoÅ¡i izvÄ“lÄ“tajam piedāvājuma izvÄ“les kritÄ“rijam ir vienāds, tas izvÄ“las piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas  nodarbina vismaz 20 notiesātos ieslodzÄ«juma vietās. MinÄ“tajā gadÄ«juma par vienādiem uzskata tādus piedāvājumus, kas gan ir vienādi pÄ“c cenas, ja piedāvājuma izvÄ“les kritÄ“rijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu, gan arÄ« ir vienādi „pÄ“c punktiem”, ja piedāvājuma izvÄ“les kritÄ“rijs ir saimnieciski visizdevÄ«gākais piedāvājums.

 Tādejādi tiks novērsts risks, kurus varētu saskatīt, ja tiktu paredzēts, ka iepirkumu procedūra uz šiem komersantiem neattiecas. Nosakot konkrētu nodarbināto notiesāto skaita minimālo robežu, tiks panākts samērīgums starp komersanta ieguldījumu ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijā un priekšrocībām iepirkumu procedūrās.

Likumprojekts paredz skaidri noÅ¡Ä·irtu izņēmuma gadÄ«jumus, kad pieteikums iesniedzams administratÄ«vajā tiesā. Tādejādi tiek precizÄ“ta Publisko iepirkuma likuma 85.¹ panta pirmā  un sestā daļa atbilstoÅ¡i 2010.gada 20.maijā veiktajiem grozÄ«jumiem Publisko iepirkumu likums  XII¹ nodaļā.

Likumprojekts paredz redakcionāli precizÄ“t Publisko iepirkuma likuma 85.⁴ panta otro daļu. MinÄ“tais atbildÄ«s 2010.gada 20.maijā veiktajiem grozÄ«jumiem Publisko iepirkumu likuma XII² nodaļā.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

  Tieslietu ministrija.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

   Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

  Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2009.gada publiskajam pārskatam 2010.gada 1.janvārī 12 ieslodzījuma vietās atradās 7055 ieslodzītie: apcietinātie – 2000, notiesātie – 5055 (t.sk. 11 – ar piemērotu arestu).

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts ietekmēs komersantus, kas nodarbina notiesāto brīvības atņemšanas iestādēs.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts nesatur tiešu ietekmi uz nodokļiem, nodevām, sodiem, institūciju maksas pakalpojumiem, neatstāj ietekmi uz ienākumiem, neatstāj netiešu finansiālu ietekmi. Tāpat likumprojekta pieņemšana nodrošinās dažādos normatīvajos aktos ietvertā regulējuma savstarpēju atbilstību.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektā ietvertās normas nerada papildus administratīvu ietekmi uz ieslodzījuma vietu vai komersantu, kas nodarbina notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs darbību.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

  Projekts šo jomu neskar

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

  Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija.

  Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts Å¡o jomu neskar

 IV.  TiesÄ«bu akta projekta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību akta projekti

Likumprojekts tiek virzīts kopā ar likumprojektiem:

1)     „GrozÄ«jumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”;

2)     „GrozÄ«jums Civilprocesa likumā”.

2.

Cita informācija.

  Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts Å¡o jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Atsevišķi sabiedrība netika informēta par likumprojekta izstrādes uzsākšanu.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

  Projekts šo jomu neskar

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

  

Projekts Å¡o jomu neskar

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

  Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija.

 Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

  Projekts šo jomu neskar

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

  Projekts šo jomu neskar

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide.

Likumprojekta izpilde neietekmēs pārvaldes institucionālo  struktūru un tā īstenošanai jaunas institūcijas nav nepieciešams izveidot.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija.

Likumprojekta izpilde neietekmēs pārvaldes institucionālo struktūru un tā īstenošanai nav nepieciešams likvidēt esošās institūcijas.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija.

Likumprojekta īstenošanai nav nepieciešams reorganizēt vai apvienot esošās institūcijas.

7.

Cita informācija.

 Nav.