I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1. Pamatojums

2008.gada 27.novembrī tika pieņemts Pamatlēmums 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā, kas stājās spēkā 2008.gada 5.decembrī  (turpmāk – Pamatlēmums 2008/909/TI). Saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909/TI 29.pantu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz 2011.gada 5.decembrim izpildītu šā Pamatlēmuma 2008/909/TI prasības.

 2. Pašreizējā situācija un problēmas raksturojums

Pamatlēmums 2008/909/TI paredz gan notiesāto personu nodošanu, gan ar brīvības atņemšanu saistītu sodu izpildi, jo tiek uzskatīts, ka viena dalībvalsts var lūgt izpildīt sodu citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, kur persona, kurai piemērots sods, atrodas. Pamatlēmuma 2008/909/TI 2.panta 1.punkts paredz, ka Pamatlēmuma 2008/909/TI mērķis ir izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstij jāatzīst spriedums un jāizpilda sods, lai sekmētu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju. Ir nepieciešams ieviest Pamatlēmumu, ievērojot struktūru, kādā ir izveidota Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) C daļā.

Šobrīd KPL paredz kompetenču sadalījumu, proti, Ģenerālprokuratūra ir kompetentā iestāde notiesāto personu nodošanā (16.sadaļa "Notiesātā pārņemšana soda izciešanai"), bet Tieslietu ministrija ir kompetentā iestāde par citas valsts kriminālspriedumu atzīšanu un izpildīšanu (17.sadaļa "Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana").

2011.gada 10.martā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (VSS-245).

Likumprojekts paredz gan notiesāto personu nodošanu, gan ar brīvības atņemšanu saistītu sodu izpildi nodod Tieslietu ministrijas un tiesu kompetencē.

KPL 825.panta "Nosacījumi Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanai ārvalstij" otrā daļa paredz, ka Tieslietu ministrija var lūgt ārvalstij pārņemt Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildei personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai. Saskaņā ar KPL 828.pantu Tieslietu ministrijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no Latvijas iestādēm un ārvalsts iestādēm, lai izlemtu jautājumu par lūguma nosūtīšanu attiecīgajai ārvalstij.

Saskaņā ar KPL 829.panta piekto daļu Tieslietu ministrijai ir jāsaņem medicīniska vai sociāla rakstura dati par notiesāto, informāciju par šīs personas ārstēšanu Latvijā un, ja nepieciešams, ieteikumus tās turpmākai ārstēšanai ārvalstī.

Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 6.punkts paredz pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei — likumā noteikto funkciju veikšanai.

Bet tiesības pieprasīt informāciju Tieslietu ministrijai nav.

3.Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav veikti.

1.                 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Lai nodrošinātu Pamatlēmuma 2009/299/TI ieviešanu, likumprojekta "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (turpmāk – likumprojekts) paredz papildināt Pacientu tiesību likuma 10.pantu ar subjektu – Tieslietu ministrija, kam būtu tiesības lūgt ārstniecības iestādi sniegt informāciju par pacientu, lai izlemtu jautājumu par lūguma iesniegšanu ārvalstij par personai, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietā, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai ārvalstī.

 5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts tika sagatavots, izvērtējot 2011.gada 28.marta Veselības ministrijas atzinumā nr.01-09/1387 izteikto iebildumu likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (VSS-254).

6.Iemesli kādēļ notika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība netika organizēta, jo regulējums pamatā attiecās uz valsts institūciju starptautisko sadarbību.

7.Cita informācija

Nav.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

1. Ar brīvības atņemšanas sodu Latvijā vai ārvalstī notiesātas personas.

2.Personas, kam Latvijā vai ārvalstī piespriests sods personas prombūtnē (in absentia).

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

 Nav.

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

 Nav.

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

 Uzlabosies notiesāto personu tiesības izciest piemēroto kriminālsodu savā pastāvīgajā dzīvesvietas valstī, tādējādi sekmējot šo personu resocializāciju.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

 Nav.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

 Nav.

 7.

 Cita informācija

 Nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Rādītāji

2011.gads

 Turpmākie trīs gadi

2012

2013

 2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 1

2

3

4

5

6

1.Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 7. Cita informācija

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

 2.

 Cita informācija

 Nav

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

 1.

 Saistības pret Eiropas Savienību

Pamatlēmuma 2008/909/TI ieviešanas termiņš ir 2011.gada 5.decembris.

 2.

 Citas starptautiskās saistības

 Atbilst saistībām pret Eiropas Padomi (Council of Europe).

 3.

 Cita informācija

 Nav

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

1.     Pamatlēmums 2008/909/TI

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Pamatlēmums 2008/909/TI

3.pants

likumprojekts

Atbilst

 VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Ārstniecības iestādes.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts šo jomu neskar.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.