2011.gada 14.decembrī

Nr.______________________

Saeimas Prezidijam

Likumprojekta iesniedzēju vārdā lūdzu pievienot anotāciju likumprojektam "Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli" (Nr: 155/Lp11).

Pielikumā:

1) Anotācija likumprojektam (2.lpp).

Ar cieņu

Augusts Brigmanis,

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs

Anotācija likumprojektam

"Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli"

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.pantu, pārtikai tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme 22%, izņemot zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, kuru piegādēm saskaņā ar likuma 6.² pantu tiek piemērota PVN samazinātā likme 12%.

Tikai tādās valstīs kā Bulgārija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Rumānija pārtikai tiek piemērotas standarta PVN likmes. Valstīs, kur attiecībā uz pārtiku pastāv labvēlīgāks režīms, PVN likmes ir robežā no 0% (Īrijā, Kiprā, Maltā un Lielbritānijā) līdz 18% (Ungārijā). Piemēram, pārtikas produkti Polijā galvenokārt tiek aplikti ar pazeminātajām likmēm: 3% likme tiek piemērota nepārstrādātai pārtikai, bet 7% - pārstrādātai pārtikai.

PVN likmes samazināšanai ir pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi, jo PVN likmes samazināšanas gadījumā palielināsies pārtikas preču pārdošanas apjomi, tādējādi PVN likmes samazināšana pārtikas precēm samazinās pārtikas preču mazumtirdzniecības cenu līmeni, kā rezultātā pieaugs pieprasījums pēc pārtikas produktiem, neskatoties uz to, ka PVN likmes samazināšana pārtikas precēm izsauc ieņēmumu no PVN samazināšanos valsts budžetā. Tomēr kopējais ieguvums no PVN likmes samazināšanas ir pozitīvs, jo patērētāju pārpalikuma palielinājuma un pārdevēju pārpalikuma palielinājuma summa nedaudz pārsniedz PVN ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā.

Tā kā daļa no pārtikas ir ražota Latvijā, zemāka PVN likme stimulēs arī ražošanas attīstību un stiprinās vietējo ražotāju konkurētspēju, jo palielinoties iespējamam pieprasījumam, tas paver lielākas iespējas iekšējā tirgū arī Latvijas ražotājiem.

Likumprojekts paredz - pārtikas produktu (gaļai, zivīm, augļiem un dārzeņiem, piena produktiem, maizei un graudiem, taukvielām un citiem pārtikas produktiem) piegādēm piemērot PVN samazināto likmi 12%.

Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts paredz - pārtikas produktu (gaļai, zivīm, augļiem un dārzeņiem, piena produktiem, maizei un graudiem, taukvielām un citiem pārtikas produktiem) piegādēm piemērot PVN samazināto likmi 12%.

Ieviešot PVN samazināto likmi pārtikai tiek plānots, ka uzņēmumu finansiālais ieguvums būs 16 milj.Ls un mājsaimniecību ieguvums plānots 66 milj.Ls, kā rezultātā kopējais ekonomikas ieguvums valstī būs 2 milj.Ls (80 milj.Ls (budžetā neiegūtie ieņēmumi no PVN) - (16.milj.Ls (uzņēmumu finansiālais ieguvums) + 66 milj.Ls (mājsaimniecību ieguvums plānots)).

Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ilgtermiņā likumprojektam būs pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Par likumprojektu ir informētas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Augļkopju asociācija, Biedrība „Latvijas Dārznieks”.

Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekts šo jomu neskar.