04.06.2014.
9/8 -
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š.g. 5.jūnija sēdes darba kārtībā un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” uz.........lpp;
2) likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” anotācija uz........lpp.
Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
komisijas priekšsēdētājs
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
Izdarīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 3., 23.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 25.nr.; 2011, 59., 169.nr.; 2012, 100.nr.) šādus grozījumus:
1.Papildināt 1.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:
„10) kokaugu stādījumi – ilggadīgi stādījumi (izņemot dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kas īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru novāc un atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.”
2. Papildināt 10.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Lauksaimniecībā izmantojamā zemē pieļaujama kokaugu stādījumu ierīkošana, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums nav augstāks par 25 ballēm, izņemot kūdrājus, un kokaugu stādījumu ierīkošana ir atbilstoša teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, ņemot vērā, ka:
1) kokaugu stādījumu ierīkošanas pieļaujama teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā nav reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi (tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi) un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;
2) meliorētajās platībās kokaugu stādījumi tiek ierīkoti atbilstoši Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām.”
„Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Analizējot normatīvo regulējumu, konstatēts, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemē stāda augus ar koksni veidojošu stumbru, bet šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums lauksaimniecības jomā nenosaka jēdziena „kokaugu stādījumi” definīciju.
Ja kokaugu stādījumu mērķis ir iegūt ilggadīgu ražu, bet pēc noteikta termiņa plānots atgriezt zemi lauksaimniecības kultūru audzēšanai, tad saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem lauksaimniecībā izmantojamā zemē iestādīti kokaugu stādījumi ir lauksaimniecības kultūras.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regula (ES) Nr.1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 nosaka, ka:
1) „lauksaimniecības zeme” ir platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības vai ilggadīgie stādījumi (R1307/2013 4.panta e)punkts);
2) „ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kuras attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un dod ražu vairākas reizes, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji (R1307/2013 4.panta g)punkts);
3) „īscirtmeta atvasāji” ir platības, kuras apstādītas ar tādu sugu kokiem (KN kods 0602 90 41), kas jānosaka dalībvalstīm, kurās augošo ilggadīgo kokaugu saknes vai celmi pēc mežizstrādes paliek zemē un nākamajā sezonā dzen jaunas atvases un kuru maksimālais cirtes aprites laiks ir jānosaka dalībvalstīm (R1307/2013 4.panta k)punkts);
Par šādiem kokaugu stādījumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs zemes īpašniekiem ir tiesības saņemt vienotos platību maksājumus.
2014.gadā saskaņā ar Eiropas Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, ka arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 124.panta 2 daļu „visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, kas atbilst 1. punkta izklāstītajiem kritērijiem, kā arī par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuros iestādīts pamežs ar īsu augseku (KN kods ex 0602 90 41), kas 2003. gada 30. jūnijā bijuši labā lauksaimnieciskā stāvokli, ir tiesības pretendēt uz maksājumu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.
Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 31.panta 4.punkts nosaka, ka „ātraudzīgas sugas īslaicīgai kultivācijai” ir sugas, kuru rotācijas cikla ilgums, proti, laiks starp divām galvenajām cirtēm vienā gabalā, ir mazāks par 15 gadiem.”
Tā kā ne Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ne arī kādā citā normatīvajā aktā nav definēts jēdziens „kokaugu stādījumi”, kas atbilst iepriekš minēto Regulu prasībām, tad likumā nepieciešams definēt jaunu terminu.
Tiesiskās noteiktības nodrošināšanas nolūkā likumprojektā izveidota definīcija par kokaugu stādījumiem, kas ietver vairākās ES Regulās ietvertos nosacījumus un radīs tiesisku pamatu un priekšnosacījumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizsardzībai no zemes un augsnes degradācijas.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, kādi ir tie izņēmuma gadījumi, kuros drīkst lauksaimniecībā izmantojamā zemē stādīt kokaugu stādījumus.
Likumprojekts ievieš 4 nosacījumus, lai persona ierīkotu kokaugu stādījumu:
1) kokaugu stādījumi atrodas teritorijās, kurās to atļauj teritorijas attīstības plānošanas dokumenti;
2) kokaugu stādījumus ierīkojot, ņemts vērā meliorācijas sistēmu un meliorācijas būvju izvietojums un saņemti valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotie tehniskie noteikumi;
3) kokaugu stādījumi neatrodas aizsargājamajās dabas teritorijās un biotopos;
4) lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā tiek ierīkots kokaugu stādījums, kvalitātes novērtējums nav augstāks par 25 ballēm, izņemot kūdrājus.
Normatīvā akta grozījumu veikšanas nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar būtisku sabiedrības interešu aizsardzības īstenošanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes un ūdens režīmu regulējošās infrastruktūras aizsardzības jomā.
Likumprojekts paredz īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu, ko būtisku sabiedrības interešu aizsardzības nolūkā veic likumdevējs.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Grozījumi esošajā normatīvajā regulējumā nodrošinās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo konkrēti noteiks kokaugu stādījumu izveidošanas prasības un finanšu ieguldījumu prognozējamību. Paredzams, ka tiesiskā regulējuma ieviešana nepalielinās administratīvo slogu. Grozījumi esošajā normatīvajā regulējumā neparedz papildu administratīvās izmaksas un neradīs papildu slogu valsts budžetam.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” Reģ.Nr.999/Lp11.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Zemkopības ministriju, lauksaimniecības un mežsaimniecības sabiedriskām organizācijām un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs