I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2007.gada 1.augusta rīkojuma Nr.481 „Par Koncepciju par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” 4.punkts uzdot Tieslietu ministrijai izvērtēt Saeimas vēlēšanu tiesisko regulējumu un, ja nepieciešams iesniegt attiecīgus normatīvo aktu projektus.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 6.panta ceturtā daļa  noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija izskata personas iesniegumu par vēlmi balsot Latvijas Republikā un informē personu par pieņemto lēmumu. Ja personai atteikta dalība balsošanā, Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 6.panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu ir nepieciešams precizēt, jo, lai arī  atteikums dalībai balsošanā aizskar vēlētāja tiesiskās intereses, tomēr nepieciešams noteikt, ka lēmuma apstrīdēšana neaptur šī lēmuma darbību.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 7.pantu Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu. Spēkā esošais regulējums paredz atšķirīgas prasības amatpersonām tiesībās ieņemt amatu pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā atkarībā no tā, vai notiek Eiropas parlamenta, Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas. Tā Valsts prezidents zaudē amatu, ja netiek ievēlēts Eiropas parlamentā vai domē/padomē, taču viņam jāatstāj ieņemamais amats, ja viņš tiek reģistrēts kā deputāta kandidāts Saeimas vēlēšanām. Tai pat laikā saskaņā ar LR Satversmes 53.pantu Valsts prezidents par savu  darbību politisku atbildību nenes. Savukārt tiesnesis un prokurors var tikt iekļauti deputātu kandidātu sarakstā Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, taču likums neparedz tiesības tikt pieteiktam par kandidātu Eiropas parlamenta vēlēšanām. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis nevar savienot amatu ar Saeimas vai pašvaldības domes/padomes deputāta amatu, bet Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis – ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem, taču likums „klusē” par tiesībām vienlaikus būt Eiropas parlamenta deputātam.

Jautājumā par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta anulēšanu 1976.gada 20.novembra Akta par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu tiešās un vispārējās vēlēšanās 12.panta pirmā daļa noteic, ka Eiropas Parlamenta locekļa pilnvaras izbeidzas ar viņa atkāpšanos, nāvi vai atsaukšanu. Taču saskaņā ar minētā akta 12.panta trešās daļas prasībām Eiropas Parlamenta locekļa atsaukšanai jānotiek, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteikto procedūru, un kompetentā nacionālā iestāde par to informē Eiropas Parlamentu. Tādējādi Eiropas Savienības tiesību akti jautājumu par gadījumiem, kad Eiropas Parlamenta locekļi atsaucami no savu pienākumu pildīšanas, un atsaukšanas kārtību pilnībā atstāj dalībvalstu kompetencē.

Normatīvajos aktos nepieciešams ietvert tādu pašu kārtību attiecībā uz lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, kā arī attiecībā uz amata nesavienojamību, kā tas ir noteikts Saeimas vēlēšanu likumā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka ne vēlāk kā 50 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti.

    Piemērojot pašreizējo regulējumu, jāņem vērā, ka, ja tiek dotas iespējas apstrīdēt lēmumu par kandidātu sarakstu reģistrēšanu un personu svītrošanu no kandidātu saraksta, tad 14 dienas vēlāk ir galīgais lēmums par kandidātu sarakstu apstiprināšanu.   

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 32.panta septītā daļa noteic, ka, ja pieteikuma iesniedzējs nokavējis šā panta piektajā daļā minēto termiņu vai nav vēlētājs, vēlēšanu iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu ierakstītā vēstulē nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 50.panta esošā redakcijā noteikts, ka kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas parlamenta vēlēšanu likums spēkā esošajā redakcijā nenoteic, kura tiesa, kādā sastāvā un cik dienu laikā pieņem nolēmumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem par kandidātu sarakstu reģistrēšanu vai atteikumu to reģistrēt, lēmumu par balsu skaitīšanas protokolu, lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

3. Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojekts paredz Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteikt, ka lēmuma par atteikumu dalībai balsošanā pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Likumprojekts paredz noteikt personu loku, kuras var tikt pieteiktas par deputāta kandidātu Eiropas Parlamenta  vēlēšanām, bet ētisku apsvērumu dēļ vai, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus amata savienošanā ar piederību politiskajām partijā, tām pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Likumprojekts paredz saīsināt termiņu no 50 un 36 dienām, kādā pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atcelts minētais lēmums, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā.

Likumprojekts paredz, ka lēmuma par atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Paredzēts  noteikt, ka pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Likumprojekts paredz, ka saraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju dienu laikā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

Likumprojekts noteic, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā, un, ka pieteikuma iesniegšana neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

Likumprojekts noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem; 2) pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem mandātiem.

Paredzēts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus 10 dienu laikā pēc to pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā. Pēc tam, kad lēmums kļuvis neapstrīdams, triju darbdienu laikā Centrālā vēlēšanu komisija to nosūta Eiropas Parlamentam.

      Likumprojekts noteic, kura tiesa, kādā sastāvā un cik dienu laikā pieņem nolēmumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem par kandidātu sarakstu reģistrēšanu vai atteikumu to reģistrēt, lēmumu par balsu skaitīšanas protokolu, lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

4. Cita informācija  

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Paplašināts valsts augstāko amatpersonu loks, kuras var pieteikt kā deputātu kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nodrošinot plašākas iespējas ieņemt vēlētus amatus. Būtiski, ka sabiedrībai tiek nodrošinātas tiesības zināt, kādus politiskos uzskatus valsts amatpersona aizstāv.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē.

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Tiks būtiski uzlabota vēlēšanu procedūra

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

2010.

2011.

2012.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

3. Finansiāla ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

nav

nav

nav

nav

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

nav

nav

nav

nav

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Vienlaikus ar likumprojektu skatāms likumprojekts „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

2. Cita informācija 

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām 

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām politiskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa,  kuras sastāvā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta.

2. Kāda ir šo politiskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) 

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti  

Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem 

Likumprojekta izstrādē piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta.

5. Cita informācija 

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas institūcijas netiek veidotas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Iecirkņa komisijas lēmumu par balsu skaitīšanas protokola apstiprināšanu varēs apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā, minēto un citus Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemtos lēmumus indivīds varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija 

Nav