I Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā  „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, saskaņā ar Ministru prezidenta 2010.gada 12.februāra rezolūcijā  Nr.111-1/24 doto uzdevumu: „Ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta (8) daļu un Administratīvā procesa likuma 59.panta (2) daļu, kas uzdod par pienākumu iestādēm pašām iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, nevis pieprasīt to no privātpersonām, ir nepieciešams izvērtēt padotībā esošās nozares likumus un līdz š.g. 29.martam iesniegt nepieciešamos grozījumus, ja ir konstatēta neatbilstība minētajām likuma normām.”

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.²pantu paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, bērna dzimšanas apliecība ar ierakstu par bērna tēvu un darba devēja apstiprinājums par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.⁵pantu vecāku pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un bērna dzimšanas apliecība.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 22.pantu apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un dzimtsarakstu nodaļas izdota noteikta parauga izziņa par miršanas fakta reģistrāciju.

Likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto pabalstu piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotā daļa paredz, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta otro daļu, gadījumos, kad iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībnieka.

Informācija par bērna dzimšanas fakta reģistrāciju (nepieciešama paternitātes pabalsta un vecāku pabalsta piešķiršanai), informācija par bērna tēva radniecības ar bērnu faktu (nepieciešama paternitātes pabalsta piešķiršanai), kā arī informācija par apdrošinātās personas vai apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāvi (nepieciešama apbedīšanas pabalsta piešķiršanai) ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes padotībā esošajā Latvijas iedzīvotāju reģistrā, no kura patlaban to var iegūt arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.²pantā,  10.⁵pantā un 22.pantā, kas nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atteikšanos no bērna dzimšanas apliecības vai izziņas par miršanas fakta reģistrāciju pieprasīšanas no konkrētā pabalsta pieprasītāja un līdz ar to atvieglos minēto pabalstu pieprasīšanu.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 27.pantu pabalstu piešķir 10 dienu laikā pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēmusi pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus.

Atsakoties no bērna dzimšanas apliecības un izziņas par miršanas fakta reģistrāciju pieprasīšanas, vienlaikus jāveic arī attiecīgi grozījumi  likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 27.pantā, to papildinot ar normu, kas nosaka, ka pabalstu piešķir pēc pabalsta piešķiršanai nepieciešamās informācijas saņemšanas. 

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ievērojot anotācijas I sadaļas 2.punktā minēto, likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka informāciju, kura nepieciešama lēmuma pieņemšanai par paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu un ir Latvijas iedzīvotāju reģistra rīcībā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iegūst pati, nevis pieprasa no attiecīgā pabalsta pieprasītāja.

Līdz ar to likumprojekts paredz noteikt, ka:

1)paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir informācija par bērna tēva radniecības ar bērnu fakta reģistrāciju (nevis bērna dzimšanas apliecība ar ierakstu par bērna tēvu);

2)vecāku pabalsta piešķiršanas pamats ir informācija par bērna dzimšanas fakta reģistrāciju (nevis bērna dzimšanas apliecība);

3)apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats ir informācija par apdrošinātās personas vai apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa miršanas fakta reģistrāciju (nevis izziņa par miršanas fakta reģistrāciju).

Vienlaikus, līdz ar šo normu noteikšanu ir paredzēts papildināt likumprojektu ar normu,  kas nosaka, ka pabalstu piešķir pēc pabalsta piešķiršanai nepieciešamās informācijas saņemšanas. 

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izstrādes gaitā tika ņemts vērā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viedoklis.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība likumprojekta izstrādē nebija nepieciešama, jo likumprojekts neparedz konceptuāla rakstura izmaiņas esošajā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu. Likumprojekts vērsts uz minēto pabalstu pieejamības uzlabošanu un, samazinot uzrādāmo dokumentu skaitu, būtiski atvieglo pabalsta pieprasītājam šo pabalstu pieprasīšanas procedūru.

7.

Cita informācija

Nav.

II Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekta mērķgrupa ir paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta  pieprasītāji.

2009.gadā paternitātes pabalstu saņēma 8 549 personas, vecāku pabalstu – 16 804 un apbedīšanas pabalstu (apdrošinātās personas vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā)  -  2 200 personas.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējuma arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Nosakot, ka lēmuma pieņemšanai par paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu nepieciešamā informācija, kura atrodas citas institūcijas – Latvijas iedzīvotāju reģistra - rīcībā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jāiegūst pašai, nevis jāpieprasa no pabalsta pieprasītāja, likumprojekta  mērķgrupai tiek atvieglota minēto valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu pieprasīšanas procedūra un vienlaikus optimizēta pabalstu  pieprasīšanas kārtība.

Pieprasot paternitātes pabalstu un vecāku pabalstu,  turpmāk nebūs jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība, bet, pieprasot apbedīšanas pabalstu, nebūs jāuzrāda izziņa par miršanas fakta reģistrāciju. Līdz ar to, pabalsta pieprasītājam vai viņa pilnvarotai personai personiski nebūs jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru,  lai iesniegtu iesniegumu un uzrādītu attiecīgos dokumentus, kas ir pamats konkrētā pabalsta piešķiršanai, šo iesniegumu par attiecīgā pabalsta piešķiršanu  persona varēs iesniegt arī elektroniski vai nosūtīt pa pastu. Taču arī pašreizējā minēto pabalstu pieprasīšanas kārtība, kas paredz pabalsta pieprasītāja vai viņa pilnvarotas personas personisku ierašanos jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, rakstiska pieprasījuma iesniegšanai, netiek izslēgta. Tādējādi, minētā tiesiskā regulējuma ieviešanas rezultātā,  personai palielināsies izvēles iespējas attiecībā uz sev ērtāko pabalsta pieprasīšanas veidu -  tā varēs izvēlēties, kādā veidā attiecīgo pabalstu pieprasīt – personiski ierodoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nosūtot pieprasījumu pabalsta piešķiršanai pa pastu vai iesniedzot šo pieprasījumu elektroniska dokumenta formā.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Iesniegumu par paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, tāpat kā līdz šim, attiecīgā pabalsta pieprasītāji iesniegs jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā. Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļa pēc konkrētās personas iesnieguma izskatīšanas, saskaņā ar likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un šajā likumprojektā noteikto, nodrošinās attiecīgā pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu.

Ziņas par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai, tāpat kā līdz šim, sniegs Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2004. gada 21. septembra noteikumu Nr.799 „Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” normām.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību akta projekti

Vienlaikus ar likumprojektu, tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība””.

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija  noteikumos Nr.270 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”” izstrādāšanas mērķis ir, pamatojoties uz šo likumprojektu, kā arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteiktajiem principiem, vienkāršot kārtību, kādā personas var pieprasīt slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu un apbedīšanas pabalstu apdrošinātās personas nāves gadījumā vai apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā (paredzot iespēju iesniegumu par pabalsta piešķiršanu nosūtīt arī pa pastu vai elektroniski).

Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”” izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

2.

Cita informācija

Nav.

V Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav attiecināms.

VI Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra likuma izpildi nodrošinās esošo funkciju ietvaros.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošo institūciju likvidācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošo institūciju reorganizācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.