LP teksts

Rīgā

Likumprojekts

Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. papildināt 1.pantu ar 2)¹punktu šādā redakcijā:

„2)¹ ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu;”.

2. Izslēgt 3. panta otro daļu un 7. panta trešo daļu.

3. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tautas nobalsošana rīkojama, ja ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.”.

4. Papildināt likumu ar III¹ nodaļu šādā redakcijā:

„III¹ nodaļa. Aģitācija pirms tautas nobalsošanas

21.¹ pants. (1) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas šā likuma izpratnē ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, ja tas satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

(2) Aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no tautas nobalsošanas izsludināšanas dienas līdz tautas nobalsošanas dienai.

21.² pants. (1) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir tiesīga veikt ikviena fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība.

(2) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas aizliegts veikt vēlēšanu komisiju loceklim, vēlēšanu komisiju pilnvarotajai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai.

(3) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, ko veic politiskā organizācija (partija), politisko organizāciju (partiju) apvienība un ar politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām nesaistīta persona nav attiecināmi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” un likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi.

21.³ pants. (1) Tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana radio, televīzijā un preses izdevumos vai to atrašanās publiskās vietās.

(2) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajās vietās, balsošanas telpās, kā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

21.⁴ pants. (1) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas radio un televīzijā ir attiecināmi likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 10., 11. un 16. panta nosacījumi.

(2) Raidorganizācija aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, publiskojot sabiedriskās domas aptauju rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, norāda šādas ziņas:

1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

2) aptaujas veicēju;

3) aptaujas laiku;

4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

5) aptaujāto skaitu;

6) pieļaujamās kļūdas robežu.

(3) Tautas nobalsošanas dienā līdz pulksten 10 vakarā sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu raidorganizāciju raidījumos iekļaut aizliegts.

21.⁵ pants. (1) Preses izdevums aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, pirmo reizi publiskojot informāciju par sabiedriskās domas aptaujām, norāda šādas ziņas:

1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

2) aptaujas veicēju;

3) aptaujas laiku;

4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

5) aptaujāto skaitu;

6) pieļaujamās kļūdas robežu;

7) aptaujas jautājumu formulējumu.

(2) Tautas nobalsošanas dienā preses izdevumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

21.⁶ pants. (1) Pirms vai pēc katras aģitācijas pirms tautas nobalsošanas radio vai televīzijā, kā arī preses izdevumā izvietotā aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla ietvaros norādāma persona, kas attiecīgo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas apmaksājusi.

(2) Publiskās vietās izvietoto aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu ietvaros norāda, kura persona šo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir apmaksājusi un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla izgatavotāju.

21.⁷ pants. Persona, kas nav ievērojusi šā likuma prasības vai pārkāpusi šajā likumā noteiktos aģitācijas pirms tautas nobalsošanas ierobežojumus, saucama pie likumā noteiktās atbildības.”.

5. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

„IV¹ nodaļa. Saeimas atsaukšanas ierosināšana

25.¹ pants. Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms ierosinājuma par Saeimas atsaukšanu iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

25.² pants. (1) Konstatējusi, ka ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu, nogādājot visām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu un parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.

(2) Paziņojums par Saeimas atsaukšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.³ pants. (1) Parakstu vākšana Saeimas atsaukšanai notiek šā likuma 7. - 9. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu šā likuma 25.¹ pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā ierosinātāju par Saeimas atsaukšanu skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņu paraksti parakstu vākšanas lapās nav līdzskaitāmi.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija trīs nedēļu laikā saskaita parakstus un konstatē rezultātu, un ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to, publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.⁴pants. (1) Ja ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, rīkojama tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu.

(2) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nerīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

(3) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad ievēlēts jaunais Valsts Prezidents.

(4) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas vai agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad notecējis attiecīgais termiņš.

(5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka saskaņā ar šī likuma 12. pantu, bet ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no Centrālās vēlēšanu komisijas šī likuma 25.³panta trešajā daļā minēto rezultātu publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”.

6. Papildināt pārejas noteikumu ar 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Šā likuma 1.panta 2)¹punkts, 11.panta piektā daļa un IV¹nodaļa stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

Tieslietu ministrs M. Segliņš

Vīza: valsts sekretārs M. Lazdovskis

14.08.2009. 10.25

1020

I.Brīnuma

67036977, iveta.brinuma@tm.gov.lv

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu				Likuma „Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” pārejas noteikumu 6. punkts un likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” pārejas noteikumu 5. punkts uzdod Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. septembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus, kas paredz politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un ar tām nesaistīto personu tiesības veikt aģitāciju tautas nobalsošanas gadījumos. LR Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 5. maija vēstule Nr.9/3-2-n/72-(9/09), kurā izteikts lūgums Tieslietu ministrijai līdz š.g.1. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, kurā noregulējama procedūra saistībā ar vienas desmitās daļas vēlētāju tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums				2009. gada 8. aprīlī tika pieņemts likums „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Latvijas Republikas normatīvie akti šobrīd neregulē aģitācijas pirms tautas nobalsošanas kārtību, līdz ar ko nav saprotams personas, kas veic aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, tiesību un pienākumu apjoms, kā arī kompetento iestāžu kompetence. Ņemot vērā to, ka pilsoņa brīvās gribas ietekmēšana nav pieļaujama ne tikai vēlēšanu gadījumos, bet arī personai izdarot izvēli par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
3. Normatīvā akta projekta būtība				Likumprojektā tiek definēts aģitācijas pirms tautas nobalsošanas jēdziens un periods, kā arī kārtība, kādā tiek izvietoti aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāli. Likumprojektā tiek noteikts, ka tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta. Likumprojektā tiek noteikts jauns pamats tautas nobalsošanas rīkošanai, nosakot kārtību, kādā ierosināma Saeimas atsaukšana. Likumprojekts atbilstoši 2009. gada 8. aprīļa likumam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz, ka regulējums attiecībā uz Saeimas atsaukšanas ierosināšanas kārtību stājas spēkā ar 10. Saeimas sanākšanu.
4. Cita informācija				Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām					Tiks veicināta pilsoņu brīvas gribas izpausme tautas nobalsošanas gadījumos par izlemjamo jautājumu.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte					Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām					Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām					Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība					Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē					Nav attiecināms
7. Cita ietekme					Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2009						Turpmākie trīs gadi
							2010	2011		2012
1	2						3	4		5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	0						0	0		0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	0						0	0		0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	0						0	0		0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms						Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
6. Cita informācija	Nav attiecināms
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Nepieciešams pieņemt likumprojektu „Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nosakot atbildību par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas noteikumu neievērošanu.
2. Cita informācija					Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām					Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)		Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)					Komentāri
Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti			Nav attiecināms
4. Konsultācijas ar ekspertiem			Nav attiecināms
5. Cita informācija			Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunas institūcijas radītas netiek. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija un Nacionālā radio un televīzijas padome.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Saskaņā ar likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2. panta pirmajai daļai normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Nav attiecināms

Tieslietu ministrs M. Segliņš

Vīza: Valsts sekretārs M. Lazdovskis

14.08.2009. 10.00

1107

I.Brīnuma

67036977, iveta.brinuma@tm.gov.lv