I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 1.pantam nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata. Savukārt atbilstoši minētā likuma 3.panta pirmajai daļai priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Lubānas ielā 67 (kadastra Nr.0100 121 0332), kas sastāv no zemes gabala ar platību 935 m² (kadastra apzīmējums 0100 121 0332) un dzīvojamās ēkas (kadastra apzīmējums 0100 121 0332 001) (turpmāk – nekustamais īpašums) Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, nodalījumā Nr.100000005975 reģistrētas Mārtiņam Jumiķim (zemes un dzīvojamās ēkas 1/2 domājamās daļas), Mārītei Gailei (zemes 1/6 domājamās daļas), Verai Gailei (zemes 2/6 domājamās daļas) un Valdim Bitem (dzīvojamās ēkas 1/4 domājamās daļas).

Lai risinātu jautājumu par Rīgas pilsētas transporta kustības noslogotību, 2004.gadā novembrī tika uzsākta Dienvidu tilta pār Daugavu 1.kārtas būvniecība. Savukārt 2008.gada 19.jūnijā Rīgas pilsētas būvvaldē ir akceptēts Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas (labā krasta pieejas) būvprojekts, kura īstenošanai, kas paredz Lubānas ielas vietējās joslas un vairāklīmeņu ceļa mezgla esošā Slavu rotācijas apļa vietā izbūvi. Lai īstenotu minēto, nepieciešams veidot rampas un estakādes, kā rezultātā jāpaplašina esošā brauktuve Lubānas ielas sarkano līniju robežās aptuveni par metru. Līdz ar to plānota Lubānas ielas novietojuma maiņa to paplašinot un sarkano līniju robežās izveidojot gājēju ietvi. Lai īstenot minēto, nepieciešams atsavināt nekustamo īpašumu - daļu zemesgabala 79 m² platībā, Lubānas ielas sarkano līniju robežās, Rīgā, Lubānas ielā 67 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0332).

Rīgas pilsētas pašvaldība 2008.gada 4.jūnija vēstulēs piedāvāja nekustamā īpašumā ietilpstošā zemes gabala īpašniekiem noslēgt vienošanos par zemesgabala daļas atsavināšanu. 2008.gada 25.jūnijā Rīga pilsētas pašvaldība saņēma nekustamā īpašumā ietilpstošā zemes gabala īpašnieka Mārtiņa Jumiķa atbildes vēstuli, kurā norādīts, ka viņš nepiekrīt nekustamā īpašumā ietilpstošā zemes gabala daļas atsavināšanai, jo atsavināšanas rezultātā viņam piederošās dzīvojamās telpās tiktu padarītas par puspagraba dzīvokli, un izteica priekšlikumu atsavināt Rīgas pilsētas pašvaldībai visu viņam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemes gabalu. Attiecībā par Mārtiņa Jumiķa minētajiem argumentiem, Rīgas pilsētas pašvaldība 2008.gada 1.septembra vēstule Nr.6-5/0118-08-57-ap informēja, ka būvprojekts nekustamo īpašumu Rīgā, Lubānas ielā 67 ielas ass vertikālās atzīmes paredz pazemināt aptuveni par 25 cm nevis tās paaugstināt. Bez tam Lubānas ielai ir paredzēts izbūvēt slēgtu lietus ūdens atvades sistēmu, kā rezultātā tiks novērsta ceļas daļas lietu ūdeņu nonākšana nekustamajos īpašumos. Savukārt atbilstoši Rīgas pilsētas domes 2005.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” nekustamais īpašums Rīgā, Lubānas ielā 67 pēc tā daļas Lubānas ielas sarkano līniju robežās nodalīšanas būs patstāvīgi izmantojams nekustamais īpašums, līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldībai nav pamata atsavināt Mārtiņam Jumiķim piederošo visu nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemes gabalu, jo atbilstoši iepriekš minētiem argumentiem atlikusī zemes gabala daļa neatbilst likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 15.pantā minētajiem gadījumiem, kuros nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgas prasīt nekustamā īpašuma atsavināšanu pilnā apmērā, lai gan sabiedriskajām vajadzībām nepieciešama tikai daļa no nekustamā īpašuma.

Rīgas pilsētas pašvaldība 2008.gada 12.novembra vēstulē atkārtoti ir lūgusi nekustamā īpašumā ietilpstošā zemes gabala īpašniekiem noslēgt vienošanos par zemesgabala daļas 79 m² platībā atsavināšanu. 2008.gada 8.decembrī Rīgas pilsētas pašvaldība saņēma nekustamā īpašuma īpašnieču Mārītes Gailes un Veras Gailes piekrišanu atsavināt nekustamā īpašumā ietilpstošā zemes gabalu daļu. Savukārt 2008.gada 12.decembrī Rīgas pilsētas pašvaldība saņēma Mārtiņa Jumiķa vēstuli, kurā viņš atkārtoti norāda, ka nepiekrīt viņam piederošā zemes gabala daļas atsavināšanai un atkārtoti izsaka priekšlikumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atsavināt visu viņam piederošo zemes gabalu. Pēc Mārtiņa Jumiķa minētajā vēstulē viedokļu izvērtēšanas un informācijas saņemšanas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas ĢeoMetrs”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Eiroeksperts” un Valsts zemes dienesta 2009.gada 9.marta vēstulē Rīgas pilsētas pašvaldība informēja Mārtiņu Jumiķa par viņa vēstulē paustā viedokļa neatbilstību faktiskajai situācijai, kā arī papildus norādīja, ka nekustamā īpašuma esošā žoga daļas, kas atrodas paralēli Lubānas ielai, nojaukšana un uzstādīšana pa Lubānas ielas sarkano līniju ir iekļauta būvprojektā un tiks veikta būvprojekta realizācijas laikā atbilstoši darbu veikšanas grafikam, kā arī papildus informēja, ka tiks nodrošināta piebraucamā ceļa no Lubānas ielas uz nekustamo īpašumu izbūve.

2009.gada 9.martā Rīgas pilsētas pašvaldība vēstulē Nr.6-5/DIIP-09-44-ap lūdza Mārtiņu Jumiķi noslēgt vienošanos par zemesgabala daļas 79 m² platībā atsavināšanu. Uz minēto piedāvājumu Mārtiņš Jumiķis nav sniedzis atbildi. Līdz ar to secināms, ka sarunu gaitā Rīgas pilsētas pašvaldībai nav izdevies vienoties ar īpašnieku par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.

Likuma „Par piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 3.panta otrajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām ierosina attiecīgā ministrija, bet, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzības vai inženiertehnisko objektu celtniecībai, - attiecīgā pašvaldības institūcija. Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2005.gada 16.decembra spriedumā lietā Nr.2005-12-0103 „Par Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un 2005.gada 9.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam” atzinusi un konstatējusi: „Redzams, ka minēto debašu rezultātā Augstākā padome izšķīrusies par zināmu vidusceļu, t.i., 1992. gada Atsavināšanas likuma 3.panta otrajā daļā noteikusi vienīgi to, kas būtu atzīstams par “sabiedrisko vajadzību”, ja nekustamā īpašuma atsavināšanu ierosinātu attiecīga pašvaldība. Proti, atsevišķas administratīvās teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzības, kā arī sabiedriskā transporta attīstība, vides aizsardzība vai inženiertehnisko objektu celtniecība. Savukārt “valsts vajadzību” paplašināts skaidrojums likumā nav dots.”. Ņemot vērā minēto nekustamā īpašuma daļu nepieciešams atsavināt, lai nodrošinātu svarīgas sabiedrības intereses. Par svarīgām sabiedrības interesēm konkrētajā gadījumā ir atzīstama transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz atsavināt sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas būvniecībai nekustamo īpašumu - daļu zemesgabala 79 m² platībā, Lubānas ielas sarkano līniju robežās, Rīgā, Lubānas ielā 67 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0332).

Minētā nekustamā īpašuma daļa atsavināma likumā „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Rīgas pilsētas pašvaldība minēto nekustamo normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.

Likumprojekta mērķis ir atsavināt nekustamo īpašumu svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai. Par svarīgām sabiedrības interesēm konkrētajā gadījumā ir atzīstama transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā. Nekustamā īpašuma atsavināšana ir iespējama tikai pieņemot likumprojektu, jo Rīgas pilsētas pašvaldība ir piedāvājusi nekustamā īpašuma īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet sarunu gaitā Rīgas pilsētas domei nav bijis iespējams vienoties ar īpašnieku par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Atsavinot nekustamo īpašuma daļu tiks realizēta Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas būvniecība un tā tiks nodrošinātas svarīgas sabiedrības intereses - transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā. Līdz ar to, tiks pilnībā atrisināta anotācijas I sadaļas 2.punktā minētā problēma – nespēja Rīgas pilsētas pašvaldībai vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināt nekustamo īpašumu - daļu zemesgabala 79 m² platībā, Lubānas ielas sarkano līniju robežās, Rīgā, Lubānas ielā 67 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 121 0332).

 4. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojektam ir ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām. Likumprojekts veicinās transporta kustības uzlabošanu.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts neietekmēs administratīvās procedūras gadījumā, ja, saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 5.pantu, Rīgas pilsētas pašvaldībai, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, pēc attiecīgā likuma pieņemšanas, piedāvājot īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, un piesolot pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai piedāvājot apmainīt to pret līdzvērtīgu mantu, izdosies panākt vienošanos ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Gadījumā, ja vienošanos panākt neizdosies, likumprojekts ietekmēs administratīvās procedūras, jo saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 9.panta pirmo daļu, ja vienošanās nav panākta, uz attiecīgās institūcijas pieteikuma pamata lietu izskata tiesa.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

  Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

  Nav attiecināms.

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 5.pantu un 9.pantu atlīdzība par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu tiek noteikta pusēm vienojoties vai pēc tiesas ieskata un izmaksāta no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.  Summa tiek noteikta pēc likumprojekta pieņemšanas.

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas. Likumprojekts sagatavots, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 3.pantu, kas nosaka, ka priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgās pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku. Rīgas pilsētas pašvaldība ar 2009.gada 14.augusta vēstuli Nr.20-14/RD-09-2327-nd ir iesniegusi Ministru kabinetam ierosinājumu par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, jo minētā nekustamā īpašumu Rīgas pilsētas pavaldība nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Atsavināmā nekustamā īpašuma daļas īpašnieks ir vairākkārt rakstveidā informēts.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

  Nav attiecināms.

 5. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpilde notiks saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” normām. Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, un ievietots

normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Satversmes tiesā Satversmes tiesas likumā noteiktā kārtībā. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā īpašniekam ir konstitucionālas tiesības uz „taisnīgu atlīdzību”.

Nekustamā īpašuma īpašnieks varēs vienoties ar Rīgas pilsētas pašvaldību par atlīdzības apmēru. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 9.pantu gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem par atlīdzību nav panākta, lietu par atlīdzības noteikšanu izskata tiesa. Tiesa attiecīgi likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā veic attiecīgā nekustamā īpašuma aprakstīšanu un novērtēšanu. Indivīds savas intereses un tiesības tiesā var aizstāvēt Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

 4. Cita informācija

   Nav attiecināms.