I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2007.gada 1.augusta rīkojuma Nr.481 „Par Koncepciju par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” 4.punkts uzdot Tieslietu ministrijai izvērtēt Saeimas vēlēšanu tiesisko regulējumu un, ja nepieciešams iesniegt attiecīgus normatīvo aktu projektus.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma (turpmāk – likums) 10.panta pirmā daļa pieļauj, ka virkne augstāko valsts amatpersonu var tikt pieteiktas par deputātu kandidātiem pašvaldību vēlēšanās un vienlaikus saglabāt savu amatu. Tai pat laikā Valsts kontroles darbību reglamentējošais likums noteic, ka uz amata pildīšanas laiku darbība politiskajās partijās jāpārtrauc. Pretendēšana uz darbu domē/padomē, piedaloties vēlēšanās deputāta kandidāta statusā, nenoliedzami ir aktīva politiskā darbība. Tāpat ar piederību pie politiskajām partijām nav savienojams tiesneša un prokurora amats. Attiecībā uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem šobrīd pastāv ierobežojums savienot amatu padomē ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa amata pienākumiem, radot nevienlīdzību ar salīdzināmos apstākļos esošām amatpersonām.

Likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka, ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Savukārt likuma 10.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta. Norma rada nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā pret Saeimas deputātiem, kuri zaudē amatu tikai ievēlēšanas gadījumā.

3. Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojekts paredz noteikt personu loku, kuras var tikt pieteiktas par deputāta kandidātu Saeimas vēlēšanām, bet ētisku apsvērumu dēļ vai, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus amata savienošanā ar piederību politiskajām partijām, tām pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Likumprojekts paredz vienlīdzīgu attieksmi pret Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli un Eiropas Parlamenta deputātu, nosakot, ka šīs amatpersonas var pieteikt par kandidātu domes vēlēšanās, taču amatu zaudē ievēlēšanas gadījumā.

4. Cita informācija  

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē.

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Tiks būtiski uzlabota vēlēšanu procedūra 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009.gads

Turpmākie trīs gadi

2010.

2011.

2012.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

3. Finansiāla ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

nav

nav

nav

nav

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

nav

nav

nav

nav

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Vienlaikus ar likumprojektu skatāms likumprojekts

„Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

2. Cita informācija 

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām 

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām politiskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo politiskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) 

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti  

Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem 

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta.

5. Cita informācija 

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas institūcijas netiek veidotas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija 

Nav