Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz Saeimas Prezidiju sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju šā gada 12. vai 13. jūlijā un sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr.64/Lp10) trešajam lasījumam.

Pielikumā: likumprojekta tabula, ___ lp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu likumā

(Nr.64/Lp10)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (99)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Augstskolu likums	Grozījumi Augstskolu likumā				Grozījumi Augstskolu likumā
	Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdus „likums „Par zinātnisko darbību”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Zinātniskās darbības likums” (attiecīgā locījumā).				1. Aizstāt visā likumā vārdus „likums „Par zinātnisko darbību”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Zinātniskās darbības likums” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini: 1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;
		1	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojekta 2.pantu ar tekstu šādā redakcijā: „2.1.pantā: papildināt pantu ar 1.¹punktu šādā redakcijā: „1¹) akreditēta studiju programma – studiju programma, kura atbilst konkrētam likumā noteiktā kārtībā akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam. Akreditētas studiju programmas akreditācijas termiņš nepārsniedz termiņu, uz kādu akreditēts atbilstošais studiju virziens augstskolā vai koledžā.”; aizstāt 2.punktā vārdus „studiju virzienā” ar vārdiem „studiju novirzienā”.	Atbalstīts	2.1.pantā: papildināt pantu ar 1.¹punktu šādā redakcijā: „1¹) akreditēta studiju programma – studiju programma, kura atbilst konkrētam likumā noteiktā kārtībā akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam. Akreditētas studiju programmas akreditācijas termiņš nepārsniedz termiņu, uz kādu akreditēts atbilstošais studiju virziens augstskolā vai koledžā.”; aizstāt 2.punktā vārdus „studiju virzienā” ar vārdiem „studiju novirzienā”;
2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai; 3) augstskolas vai koledžas akreditācija — augstskolas vai koledžas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas vai koledžas statusu; 4) augstskolas vai koledžas filiāle — akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētas studiju programmas; 5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic saimniecisko darbību un neīsteno studiju programmas; 6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);
7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;
8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;	2. 1.pantā: izslēgt 8.punktā vārdus un skaitli „kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām”.			redakcionāli precizēts	izslēgt 8.punktā vārdus un skaitli „kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām”;
9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;
	papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā: „9¹) nodarbināmība – personas spējas pēc grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanas sekmīgi uzsākt, saglabāt un attīstīt darba attiecības, saimniecisko vai radošo darbību.”	2	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt likumprojekta 2.pantā paredzēto likuma 1.panta 9.¹punktu.	Atbalstīts
10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;
11) promocija — doktora grāda piešķiršana;
		3 4	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns Papildināt 1.pantu ar 11.¹, 11.²un 11.³punktu šādā redakcijā: „11¹) studiju joma – augstskolas vai koledžas īstenotu dažāda līmeņa studiju programmu kopums, kuras ietilpst vienā tematiskajā virzienā. Tematiskos virzienus nosaka Ministru kabinets. 11²)studiju jomas akreditācija – augstskolas vai koledžas resursu kvalitātes un spēju sekmīgi un atbilstoši kvalitātes prasībām īstenot studiju programmas noteiktā studiju jomā pārbaude. Studiju jomas akreditācija ietver sevī šīs studiju jomas ietvaros īstenoto studiju programmu akreditāciju; 11³)studiju programmas akreditācija — tiesību iegūšana augstskolai vai koledžai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības dokumentu par konkrētai studiju programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Studiju programmas akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās studiju programmas īstenošanas kvalitāti; ”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 1.pantu ar 11.¹punktu šādā redakcijā: „11¹) studiju kurss – noteiktā līmenī un apjomā organizēts studiju programmai atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetences sistēmas izklāsts, kam ir definēti studiju rezultāti, par kuru sasniegšanu tiek piešķirti kredītpunkti;”.	Neatbalstīts Atbalstīts	papildināt pantu ar 11.¹punktu šādā redakcijā: „11¹) studiju kurss – noteiktā līmenī un apjomā organizēts studiju programmai atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetences sistēmas izklāsts, kam ir definēti studiju rezultāti, par kuru sasniegšanu tiek piešķirti kredītpunkti;”
12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai, koledžai vai to filiālēm īstenot noteiktu studiju programmu.
	papildināt pantu ar 13., 14., 15., un 16.punktu šādā redakcijā: “13) Eiropas kredītpunkts — Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (European Credit Transfer System) vienība studējošā darba uzskaitei, kas ir vērsta uz augstākās izglītības programmas studiju rezultātu sasniegšanu; trim Eiropas kredītpunktiem atbilst 80 stundu studējošā studiju darbības;	5	Juridiskais birojs Ierosinām paredzētajā likuma 1.pantā (likumprojekta 2. pants) izslēgt 13.punktu, jo likuma tekstā šāds termins netiek lietots.	Atbalstīts
	14) studiju modulis – studiju programmas sastāvdaļa, kurai ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti; 15) studiju posms – jebkura studiju programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un ietver zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, bet nav pilna studiju programma; 16) studiju rezultāti – studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums.”	6	Juridiskais birojs Ierosinām paredzētajā likuma 1.pantā (likumprojekta 2. pants) izteikt 14. punktu šādā redakcijā: „14) studiju modulis – studiju programmas sastāvdaļa, kuru izveido apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti;”.	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	papildināt pantu ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā: “13) studiju modulis — studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti; 14) studiju posms — jebkura studiju programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un ietver zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, bet nav pilna studiju programma; 15) studiju rezultāti — studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums;
		7	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā: „16)studiju virziena akreditācija – pārbaude nolūkā noteikt augstskolas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot noteiktam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācija dod tiesības augstskolai vai koledžai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas sekmīgu apguvi.”	Atbalstīts	16)studiju virziena akreditācija – pārbaude nolūkā noteikt augstskolas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot noteiktam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācija dod tiesības augstskolai vai koledžai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas sekmīgu apguvi.”
3.pants. Augstskolas
(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas — māksla, arhitektūra, teoloģija, drošība vai valsts aizsardzība. Augstskolu īstenotās studiju programmas iedalāmas šādās tematiskajās grupās:	3. 3.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu „divdesmit” ar vārdu „četrdesmit”.	8 9	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns Aizstāt 3.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu „trīsdesmit” ar vārdu „piecdesmit”. Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt Augstskolu likuma 3.panta pirmo daļu ar vārdu "jūrniecība" aiz vārda "drošība".”	Atbalstīts Atbalstīts, redakcionāli precizējot	3. 3.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu „divdesmit” ar vārdu „četrdesmit”; aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdu „trīsdesmit” ar vārdu „piecdesmit”; papildināt pirmo daļu pēc vārda “drošība” ar vārdu “jūrniecība”;
1) izglītība;
2) humanitārās zinātnes un māksla;
3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;
4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;
5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;
6) lauksaimniecība;
7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;
8) pakalpojumi.
(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.		10	Deputāts I.Dālderis Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds, pēc mākslas doktorantūras programmas apgūšanas – mākslas doktora grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.”	Neatbalstīts
(3) Universitāte ir augstskola, kas atbilst šādiem kritērijiem:
1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu;
2) vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;	aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu „pusei” ar skaitli un vārdu „65 procentiem”;				aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu „pusei” ar skaitli un vārdu „65 procentiem”;
3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;
4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.
(4) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" vai "koledža" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts".
(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.	papildināt sesto daļu pēc vārdiem „Latvijas izglītības klasifikāciju” ar vārdiem „kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra līmeņa studiju programmu beidzējiem”; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas augstākās izglītības telpā, augstskolas nodrošina, ka vismaz pieci procenti no akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas.””	11 12	Juridiskais birojs Ierosinām 3. pantā (likumprojekta 3.pants) aizstāt vārdus „profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu„ ar vārdiem „profesionālo kvalifikāciju salīdzinājumu ar”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 3.pantā paredzēto likuma 3.panta septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latvijas, augstskolām.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts Atbalstīts	papildināt sesto daļu pēc vārdiem „Latvijas izglītības klasifikāciju” ar vārdiem „kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju salīdzinājumu ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra līmeņa studiju programmu beidzējiem”; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latvijas, augstskolām.”
5.pants. Augstskolu uzdevumi
(1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.
(2) Augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Tās nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.	4. Papildināt 5.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros: 1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai; 2) izstrādā mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei; 3) izveido un publisko tādus studējošo sekmju vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu; 4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai; 5) nodrošina, ka tiek vākta un analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas vai koledžas darbības būtiskiem rādītājiem.”	13 14	Deputāts K.Šadurskis Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: „Papildināt 5.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.” Juridiskais birojs Ierosinām likumprojekta 4. pantā: izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā: „4. Papildināt 5.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:”; izslēgt daļas 5.punktā vārdus „vai koledžas”.	Neatbalstīts Atbalstīts	4. Papildināt 5.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā: “(2¹)Augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros: 1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai; 2) izstrādā mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei; 3) izveido un publisko tādus studējošo sekmju vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu; 4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai; 5) nodrošina, ka tiek vākta un analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas darbības būtiskiem rādītājiem.”
(3) Augstskolas veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākas izglītības pasākumos. Tās sadarbojas savā starpā, kā arī ar zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm. Augstskolas sadarbojas ar citu valstu augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām. (4) Augstskolas organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Tās piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus. (5) Augstskolas rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. (6) Augstskolas garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, nosakot to savās satversmēs. (7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
7.¹ pants. Augstākās izglītības un zinātnes administrācija (1) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija ir Ministru kabineta izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts iestāde, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.	5. Izslēgt 7.¹ pantu.	15	Deputāts K.Šadurskis Izslēgt likumprojekta 5. pantu.	Neatbalstīts	5. Izslēgt 7.¹ pantu.
(2) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija:
1) nodrošina augstākās izglītības studiju programmu licencēšanu;
2) veic Augstskolu reģistra, Zinātnisko institūciju reģistra, Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļas, Akadēmiskā personāla reģistra un Diplomu reģistra uzturēšanu;
3) ievāc, apkopo un analizē statistisko informāciju augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā;
4) pārzina augstskolu, koledžu un valsts zinātnisko institūciju darbību;
5) administrē augstākās izglītības un zinātnes projektus un programmas;
6) sadala valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai, izņemot Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, un kontrolē tā izlietojumu;
7) organizē profesiju standartu izstrādi;
8) koordinē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstības projektu īstenošanu;
9) veic Ministru kabineta noteiktos citus tai deleģētos augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomas pārvaldes uzdevumus.
8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana
(1) Augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.
(3) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī — filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.
(6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi:
1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 15 (teoloģijas nozares augstskolā — vismaz 10) personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;	6. 8.panta sestajā daļā: aizstāt 1.punktā skaitli “15” ar skaitli “30” un vārdu “divas” — ar vārdu “piecas”;				6. 8.panta sestajā daļā: aizstāt 1.punktā skaitli “15” ar skaitli “30” un vārdu “divas” — ar vārdu “piecas”;
2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;
3) augstskolas plānojumam ir jānodrošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā telpu platība ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;
4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 250 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;	aizstāt 4.punktā skaitli un vārdu „250 000 latu” ar skaitli un vārdu „500 000 latu”;				aizstāt 4.punktā skaitli un vārdu „250 000 latu” ar skaitli un vārdu „500 000 latu”;
5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 750 000 latu, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas;	aizstāt 5.punktā skaitli un vārdu „750 000 latu” ar skaitli un vārdu „2 000 000 latu”.				aizstāt 5.punktā skaitli un vārdu „750 000 latu” ar skaitli un vārdu „2 000 000 latu”.
6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;
7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem. ................. ........................
8.² pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) augstskolas vai filiāles nosaukumu; 2) augstskolas vai filiāles juridisko adresi; 3) augstskolas vai filiāles dibinātājus un augstskolas rektoru vai filiāles vadītāju; 4) datumu, kad pieņemts lēmums par augstskolas dibināšanu vai filiāles atvēršanu; 5) augstskolas juridisko statusu; 6) augstskolas satversmes vai filiāles nolikuma apstiprināšanas datumu; 7) augstskolas vai filiāles īstenoto studiju programmu nosaukumus un atbildīgo par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmas direktoru); 8) ziņas par augstskolā vai filiālē īstenoto studiju programmu akreditāciju; 9) ziņas par augstskolas vai filiāles akreditāciju; 10) ziņas par augstskolas vai filiāles telpu nodrošinājumu, telpu tiesisko statusu; 11) augstskolas vai filiāles finansējuma avotus un finansēšanas kārtību; 12) ziņas par augstskolas satversmes apturēšanu, ziņas par augstskolas vai filiāles darbības izbeigšanu, augstskolas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju; 13) ziņas par likvidatora vai administratora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, tālruni; 14) augstskolas vai filiāles tālruņa vai faksa numuru, elektroniskā pasta adresi; 15) citas ziņas, ja to tieši paredz likums. 2) Ierakstot reģistrā augstskolu vai filiāli, tai piešķir reģistrācijas numuru. (3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums.		16	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „7.Aizstāt 8².panta pirmās daļas 8.punktā vārdus „īstenoto studiju programmu akreditāciju” ar vārdiem „akreditētajiem studiju virzieniem un tiem atbilstošajām studiju programmām”.”	Atbalstīts	7. Aizstāt 8.² panta pirmās daļas 8.punktā vārdus “īstenoto studiju programmu akreditāciju” ar vārdiem “akreditētajiem studiju virzieniem un tiem atbilstošajām studiju programmām”.
10.¹ pants. Koledža (1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātas koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija vai attiecīgās nozares ministrija. Koledžas direktora pilnvaras sākas ar ierakstu Izglītības iestāžu reģistrā. Šo ierakstu izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanu apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz tās nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija: 1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese; 2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi; 3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība; 4) koledžas pārstāvības, tās vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi un atsaukšanas kārtība; 5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība; 6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība; 7) koledžas struktūrvienību un koledžu filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi; 8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība; 9) koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība; 10) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. (2) Koledža ir izglītības iestāde, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi. (3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis diploms vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.		17	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju, šādā redakcijā: „8. Izslēgt 10¹.panta trešās daļas otro un trešo teikumu.”	Atbalstīts	8. Izslēgt 10.¹ panta trešās daļas otro un trešo teikumu.
12.pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas
(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: 1) satversmes sapulce; 2) senāts; 3) rektors; 4) revīzijas komisija; 5) akadēmiskā šķīrējtiesa.	7. 12. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.”;				9. 12. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.”;
(2) Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos — augstskolas satversmes sapulce.		18	Kultūras ministre S.Ēlerte Izslēgt 12. panta otrajā daļā vārdus „pārstāvības un vadības institūcija un”.	Neatbalstīts
(3) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī to pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.		19	Kultūras ministre S.Ēlerte Izslēgt 12.panta trešajā daļā vārdus „pārstāvības un vadības institūciju un”.	Neatbalstīts
	papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: „(4) Valsts dibinātas augstskolas kā atvasinātas publiskas personas orgāni ir satversmes sapulce, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.	20 21	Deputāts M.Kučinskis Papildināt likuma 12. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Valsts dibinātas augstskolas atvasinātas publiskas personas orgāni ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.” Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns Izteikt ar likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā”, kas tika pieņemts otrajā lasījumā, 7.pantu noteikto Augstskolu likuma 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Valsts dibinātas augstskolas kā atvasinātas publiskas personas orgāni ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.”	Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.21 Atbalstīts	papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: „(4) Valsts dibinātas augstskolas kā atvasinātas publiskas personas orgāni ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.
	(5) Augstskolas koleģiālās institūcijas ir senāts, fakultātes dome, augstskolas zinātniskā institūta zinātniskā padome vai institūta dome, kā arī katedras un nodaļas sapulce.”				(5) Augstskolas koleģiālās institūcijas ir senāts, fakultātes dome, augstskolas zinātniskā institūta zinātniskā padome vai institūta dome, kā arī katedras un nodaļas sapulce.”
13.pants. Satversmes sapulce
(1) Satversmes sapulce ir augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: 1) profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3) citām darbinieku grupām.	8. Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: 1) akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3)vispārējā augstskolas personāla.”	22	Juridiskais birojs Attiecīgi ierosinām izteikt likuma 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Satversmes sapulce ir augstskolas pārstāvības institūcija. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot no: 1) akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3) augstskolas darbiniekiem, kuri nav akadēmiskais personāls.”	Neatbalstīts	10. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: 1) akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3)vispārējā augstskolas personāla.”
(2) Pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme.
(3) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars — ne mazāks par 20 procentiem.
(4) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u.c.
(5) Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku (vietniekus) un sekretāru.
(6) Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs.
14.pants. Satversmes sapulces kompetence
(1) Satversmes sapulce:
1) pieņem un groza augstskolas satversmi;
2) ievēlē un atceļ rektoru;
3) noklausās rektora pārskatu;
4) ievēlē senātu vai apstiprina tā ievēlēšanas atbilstību augstskolas satversmei;
5) ievēlē revīzijas komisiju un akadēmisko šķīrējtiesu;	9. 14. pantā: izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu;”;			redakcionāli precizēts	11. 14.panta pirmajā daļā: izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “5) ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu;”;
6) apstiprina senāta, revīzijas komisijas un akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus.	izslēgt pirmās daļas 6. punktā vārdus „revīzijas komisijas”.				izslēgt 6.punktā vārdus “revīzijas komisijas”.
(2) Pārējos satversmes sapulces uzdevumus nosaka augstskolas satversme.
15.pants. Senāts (1) Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.). (2) Senatorus augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. (3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. Augstskolas senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.
(4) Universitātes senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Universitātes senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.		23	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns Izslēgt 15.panta ceturto daļu.	Atbalstīts	12.Izslēgt 15.panta ceturto daļu.
(5) Senāta darbību un kompetenci reglamentē satversmes sapulces apstiprināts nolikums. (6) Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai augstskolas senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka senāta apstiprināti nolikumi.
		24	Deputāts A.Ašeradens Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 15. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(7) Senāts: 1) izskata visus augstskolas iekšējo normatīvo aktu projektus, kurus senāts vēlas izvērtēt; 2) pieņem augstskolas studiju un pētniecības darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus; 3) nosaka prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai, augstskolas kvalitātes sistēmu un principus; 4) apstiprina studiju programmas; 5) piešķir augstskolas goda nosaukumus; 6) sniedz atzinumus par iestāžu izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, par augstskolas budžetu, kā arī par rīcību ar augstskolas mantu un finanšu līdzekļiem.””	Neatbalstīts
16.pants. Augstskolas padomnieku konvents
(1) Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu senātā un satversmes sapulcē.		25	Deputāts A.Ašeradens Aizstāt likuma 16. panta pirmajā daļā vārdus „senātu un rektoru” ar vārdiem „dibinātāju, senātu un rektoru”.	Neatbalstīts
(2) Padomnieku konventu dibina pēc augstskolas senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē augstskolas senāts.		26 27	Kultūras ministre S.Ēlerte Izteikt likuma 16. panta otro daļu šāda redakcijā: „(2) Valsts dibinātās augstskolās padomnieku konventu ievēl senāts. Padomnieku konvents sastāv no galvenajām augstskolā īstenotājām izglītības tematiskajām grupām atbilstošu darba devēju, nozaru sabiedrības organizāciju, studējošo pašpārvaldes, augstskolas vispārējā personāla un izglītības un zinātnes ministra deleģētiem pārstāvjiem. Ja augstskola neatrodas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, tad padomnieku konventā ievēl arī vismaz vienu attiecīgā ministra, kura padotībā atrodas augstskola, deleģētu pārstāvi. Rektors piedalās padomnieku konventa darbā ar balsstiesībām.” Deputāts A.Ašeradens Izteikt likuma 16. panta otro daļu šādā redakcija: „Privātpersonu dibinātās augstskolās padomnieku konventa kompetenci un izveides kārtību nosaka augstskolas satversme. Valsts dibinātās augstskolas padomnieku konventu izveido šādi: pusi padomnieku ievēl augstskolas senāts, tajā skaitā vismaz vienu pēc studējošo pašpārvaldes priekšlikuma un vismaz vienu no vispārējā personāla vidus, un otru pusi no atbilstošās nozares darba devēju un sabiedrības pārstāvju vidus ieceļ ministrs, kura padotībā ir augstskola, tajā skaitā vismaz vienu padomnieku attiecīgās nozares ministrs ieceļ pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Senātam ir tiesības neapstiprināt ministra ieceltos darba devēju un sabiedrības pārstāvjus padomnieku konventā. Rektors piedalās padomnieku konventa darbā ar balsstiesībām. Valsts dibinātās universitātēs ir sešpadsmit, bet pārējās valsts dibinātās augstskolās – astoņi padomnieku konventa locekļi, neskaitot rektoru.”	Neatbalstīts Neatbalstīts
(3) Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.		28	Kultūras ministre S.Ēlerte Izteikt likuma 16. panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Privātpersonu dibinātās augstskolās padomnieku konventa kompetenci un izveides kārtību nosaka augstskolas satversme. Privātpersonu dibinātās augstskolās, ja tās saņem valsts budžeta finansējumu, iekļaujams vismaz viens izglītības un zinātnes ministra izvirzīts pārstāvis.”	Neatbalstīts
(4) Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot padomnieku konventu pēc rektora un senāta pārstāvju viedokļu noklausīšanās. Ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.		29	Kultūras ministre S.Ēlerte Izteikt likuma 16. panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Padomnieku konvents no sava vidus izvēl priekšsēdētāju un tā vietnieku, kuri nevar būt rektors. Augstskola nodrošina konventa lietvedību.”	Neatbalstīts
	10. Papildināt 16. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Konventa padomniekiem nav valsts amatpersonas statusa.”	30	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likuma 16. panta piekto daļu, jo to, kuras personas uzskatāmas par valsts amatpersonu vai nē, nosaka citi likumi.	Atbalstīts
		31 32	Kultūras ministre S.Ēlerte Papildināt likuma 16. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Padomnieku konventa kompetence valsts dibinātās augstskolās ir šāda: 1) izvērtēt augstskolas stratēģiju un sniegt atzinumu par to dibinātājam, rektoram un senātam; 2) sniegt dibinātājam, rektoram un senātam atzinumus pēc to pieprasījuma par būtiskiem augstskolas darbības jautājumiem, īpaši par finanšu investīcijām; 3) apspriest un sniegt priekšlikumus augstskolas budžetam; 4) vērtēt augstskolas rezultātus kopumā, tajā skaitā izglītības atbilstību sabiedrības pieprasījumam un darba tirgum; 5) ierosināt dibinātājam lemt par augstskolas rektora atcelšanu.” Deputāts A.Ašeradens Papildināt likuma 16. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: „Valsts dibinātās augstskolās padomnieku konventa kompetence ir veikt šādus konsultatīvus uzdevumus: 1) vērtēt augstskolas stratēģiju un tās darbības rezultātus kopumā; 2) sniegt dibinātājam, rektoram un senātam atzinumus pēc to pieprasījuma par būtiskiem augstskolas darbības jautājumiem, īpaši finanšu investīcijām un pārvaldību; 3) apspriest augstskolas budžetu un sniegt priekšlikumus tam; 4) ierosināt dibinātājam lemt par augstskolas rektora atcelšanu.”	Neatbalstīts Neatbalstīts
		33	Kultūras ministre S.Ēlerte Papildināt likuma 16. pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Padomnieku konventa lēmumiem un atzinumiem ir ieteikuma raksturs.”	Neatbalstīts
17.¹ pants. Rektora kompetence Rektors:
1) atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;		34	Deputāts A.Ašeradens Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 17.¹ panta 1. punktā vārdus „atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei” ar vārdu „tiesiskumu”.”	Neatbalstīts
2) atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
3) nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;
4) veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; 5) veic citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.	11. 17.¹ pantā: papildināt 4.punktu pēc vārda „veicina” ar vārdiem „un atbild par”; izteikt 5.punktu kā 5. un 6.punktu šādā redakcijā: “5) atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo augstskolas budžetu; 6) veic citus normatīvajos aktos un augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”	35	Kultūras ministre S.Ēlerte Aizstāt likumprojekta 11.pantā paredzētajā likuma 17.¹ panta 5.punktā vārdu „sagatavo” ar vārdiem „sagatavo un pēc senāta atzinuma saņemšanas pieņem”.	Neatbalstīts	13. 17.¹ pantā: papildināt 4.punktu pēc vārda „veicina” ar vārdiem „un atbild par”; izteikt 5.punktu kā 5. un 6.punktu šādā redakcijā: “5) atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo augstskolas budžetu; 6) veic citus normatīvajos aktos un augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”
18.pants. Revīzijas komisija (1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei. (2) Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. (3) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. (4) Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams augstskolas senātam.	12. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā: “18.pants. Augstskolas revīzija (1) Zvērināts revidents pārbauda augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī tās atbilstību citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei. (2) Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem augstskolas dokumentiem, pieprasīt un saņemt informāciju no tās amatpersonām. (3) Zvērināts revidents pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. (4) Augstskola var veidot revīzijas komisiju.”	36 37	Juridiskais birojs Ierosinām likumā paredzētajā 18.pantā (likumprojekta 12. pants) šādus precizējumus: aizstāt pirmajā daļā vārdus „finansiālo un saimniecisko darbību, arī tās atbilstību citiem normatīvajiem aktiem” ar vārdiem „finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem”; papildināt otro daļu aiz vārda „dokumentiem” ar vārdiem „kas attiecas uz finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī”; izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Augstskola ir tiesīga veidot revīzijas komisiju, kura darbojas augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā. ” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 12. pantu kā 14. pantu šādā redakcijā: „14. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā: “18.pants. Augstskolas revīzija (1) Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem augstskolas dokumentiem, kas attiecas uz finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt informāciju no tās amatpersonām. (2) Augstskola ir tiesīga veidot revīzijas komisiju, kura darbojas augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.37 Atbalstīts	14. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā: “18.pants. Augstskolas revīzija (1) Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem augstskolas dokumentiem, kas attiecas uz finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt informāciju no tās amatpersonām. (2) Augstskola ir tiesīga veidot revīzijas komisiju, kura darbojas augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.”
19.pants. Akadēmiskā šķīrējtiesa
(1) Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
	13. 19.pantā: papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) šajā likumā noteiktajos gadījumos — apstrīdēšanas iesniegumus administratīvajā procesā, tos izvērtē un pieņem lēmumus par tiem, kā arī pilda citus normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus.”;	38	Juridiskais birojs Izteikt 19. panta 3.punktu šādā redakcijā (likumprojekta 13. pants): “3) šajā likumā noteiktajos gadījumos - iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus augstskolas satversmē paredzētus uzdevumus.”	Atbalstīts	15. 19.pantā: papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) šajā likumā noteiktajos gadījumos – iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus augstskolas satversmē paredzētus uzdevumus.”;
(2) Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda administrācija.	izslēgt otrajā daļā vārdus “kurus apstiprina senāts”.				izslēgt otrajā daļā vārdus “kurus apstiprina senāts”.
(3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šīs šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.
(4) Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu.
20.pants. Augstskolas struktūrvienības (1) Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar augstskolas satversmi.		39	Kultūras ministre S.Ēlerte Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Augstskolas struktūru nosaka saskaņā ar augstskolas satversmi. Valsts dibinātas augstskolas iestādes un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.”	Neatbalstīts
(2) Augstskolas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas senāts. Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Apakškontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē citi likumi un normatīvie akti, kā arī augstskolas senāta apstiprināti noteikumi. Struktūrvienību apakškonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot finanšu līdzekļus un mērķfinansējumu. Struktūrvienību finanšu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas. (3) Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskolas var veidot struktūrvienības — katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.
26.pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi
(1) Augstskolas personālu veido:
1) akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
2) vispārējais augstskolas personāls;
3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.	14. 26.pantā: izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pilnā laika” un aizstāt vārdu “arī” ar vārdiem “to skaitā”;				16. 26.pantā: izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pilnā laika” un aizstāt vārdu “arī” ar vārdiem “to skaitā”;
(2) Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.
(3) Personālam ir tiesības saskaņā ar augstskolas satversmi noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.	aizstāt trešajā daļā vārdus “iekšējās kārtības noteikumu” ar vārdiem “iekšējo normatīvo aktu”.				aizstāt trešajā daļā vārdus “iekšējās kārtības noteikumu” ar vārdiem “iekšējo normatīvo aktu”.
4) Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās. (5) Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties. (6) Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. (7) Personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta — akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.
(8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
33.pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra
(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.
(2) Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pēc pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.	15. Papildināt 33.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Lēmumu par ievēlēšanu personas, kas nepieder pie augstskolas personāla, var apstrīdēt šā likuma 10.panta piektajā daļā, bet augstskolas personāls — šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.”	40	Juridiskais birojs Ierosinām likumprojekta 15. pantā aizstāt vārdus „Lēmumu par ievēlēšanu personas” ar vārdiem „Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas”.	Atbalstīts	17. Papildināt 33.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt šā likuma 10.panta piektajā daļā, bet augstskolas personāls — šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.”
(3) Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora amata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares profesoru padome. (4) Padomes galīgais lēmums par profesora vai asociētā profesora ievēlēšanu jāiesniedz augstskolas rektoram. Kopā ar lēmumu iesniedzams šīs padomes debašu protokols un pilnīgs pretendentu saraksts, kurā ietverts padomes vērtējums un pretendentu raksturojums. Ja balsošana notikusi par mazāk nekā trim pretendentiem, tas īpaši jāpamato. (5) Mākslas specialitātēs profesora un asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. (6) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu).
38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs un institūtos saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un augstskolas vai institūta satversmi (statūtiem).	16. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: “38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki (1) Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta padome, bet, ja fakultātes vai zinātniskais institūts augstskolā nav izveidoti, — augstskolas senāts Zinātniskās darbības likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šajā pantā noteikto. (2) Vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.”				18. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: “38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki (1) Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta padome, bet, ja fakultātes vai zinātniskais institūts augstskolā nav izveidoti, — augstskolas senāts Zinātniskās darbības likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šajā pantā noteikto. (2) Vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.”
40.pants. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori
(1) Ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.	17. 40.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru” ar vārdiem “viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu”;				19. 40.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru” ar vārdiem “viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu”;
(2) Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.	aizstāt otrajā daļā vārdus “Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem” ar vārdiem “Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem” un vārdus “profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem” — ar vārdiem “profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem”.				aizstāt otrajā daļā vārdus “Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem” ar vārdiem “Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem” un vārdus “profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem” — ar vārdiem “profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem”.
(3) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā un koledžā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu augstskolās un koledžās, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments. (2) To ārvalstnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās un koledžās, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē šā likuma 83. pants.	18. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: “45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā vai koledžā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. (2) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā. (3) To ārzemnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās un koledžās, uz kuriem neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, regulē šā likuma 83.pants.”	41	Juridiskais birojs Ierosinām paredzētajā likuma 45. pantā : izslēgt otrajā daļā vārdus „Latvijas Republikā; izslēgt trešajā daļā vārdu „Latvijas”.	Atbalstīts	20. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: “45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā vai koledžā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. (2) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja. (3) To ārzemnieku tiesības studēt augstskolās un koledžās, uz kuriem neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, regulē šā likuma 83.pants.”
47.pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos
(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai koledžā vai tos attiecīgajā augstskolā vai koledžā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai vai koledžai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.
(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.	19. Izslēgt 47.panta otrās daļas otro teikumu.				21. Izslēgt 47.panta otrās daļas otro teikumu.
(3) Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.
49.pants. Izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)
(1) Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:
1) tā pati to vēlas;
2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
3) tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;
4) tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.		42	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt Augstskolu likuma 49. panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: „4) tā ir rupji pārkāpusi augstskolas iekšējos normatīvos aktus.” ”	Neatbalstīts
(2) Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns, koledžā — koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts vai koledžas padome.	20. 49.panta otrajā daļā: izslēgt otro teikumu; papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Eksmatrikulāciju var apstrīdēt šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.”	43	Juridiskais birojs Ierosinām likumprojekta 20.pantā aizstāt vārdu „Eksmatrikulāciju” ar vārdiem „Lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta”.	Atbalstīts	22. 49.panta otrajā daļā: izslēgt otro teikumu; papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta var apstrīdēt šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.”
(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2007. Skat. Pārejas noteikumus.)
50.pants. Studējošo tiesības (1) Studējošajiem ir tiesības: 1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību; 2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.; 3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas; 4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību; 5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru; 6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus; 7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās; 8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus; 9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus. (1¹) Augstskolu un koledžu studentiem, kuri bija labprātīgi pieteikušies obligātajam militārajam dienestam un tam bija piekritusi Aizsardzības ministrija, pēc atvaļināšanas no obligātā militārā dienesta, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir tiesības atsākt studijas pirms dienesta uzsāktajā studiju programmā. (2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.
		44	Kultūras ministre S.Ēlerte Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Papildināt likuma 50. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Latvijas Republikas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam ir tiesības studēt studiju programmās, kuras paredzētas ārzemniekiem.”	Neatbalstīts
52.pants. Studiju maksa un stipendijas (1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā. (1¹) Akreditētajās augstskolās un koledžās vismaz viena astotā daļa no valsts budžeta finansētajām vietām rezervējama personām, kuras ir atvaļinātas no obligātā militārā dienesta un ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas uzņemtas kādā no valsts budžeta finansētajām studiju programmām.
(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu un koledžu. Finanšu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts augstskolas un koledžas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai: 1) augstskolas un koledžas attīstībai; 2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei; 3) aprīkojuma iegādei; 4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas un koledžas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.		45 46	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns Papildināt 52.panta otrās daļas 4.punkta otro teikumu aiz vārda „personāla” ar vārdiem „darba samaksai”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „23. Papildināt 52.panta otrās daļas 4.punktu pēc vārda ”stimulēšanai” ar vārdiem „kā arī personāla darba samaksai”.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.46 Atbalstīts	23. Papildināt 52.panta otrās daļas 4.punktu pēc vārda ”stimulēšanai” ar vārdiem „kā arī personāla darba samaksai”.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. un 19.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2007.)
		47 48	Deputāts A.Ašeradens Papildināt likuma 52. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(4) Rīgas Juridiskā augstskola var studiju līgumā noteikt līdzmaksājumu studējošajiem, kuri studē valsts budžeta vietās. Šo līdzmaksājumu apjoms nevar pārsniegt pusi no studiju vietas izmaksām.” Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt Augstskolu likuma 52.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(4) Rīgas Juridiskā augstskola var studiju līgumā noteikt līdzmaksājumu studējošajiem, kuri studē valsts budžeta vietās. Šo līdzmaksājumu apjoms nevar pārsniegt pusi no studiju vietas izmaksām.””	Neatbalstīts Neatbalstīts
55.pants. Studiju programmas
(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:
1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;
		49	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 21.pantu kā 24.pantu un papildināt likumprojektu ar tekstu šādā redakcijā: „24.55.pantā: papildināt pirmo daļu ar 1¹.punktu šādā redakcijā: „1¹) nosaka, kuram studiju virzienam attiecīgā studiju programma atbilst;””	Atbalstīts	24.55.pantā: papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā: “1¹) nosaka, kuram studiju virzienam attiecīgā studiju programma atbilst;”;
2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;	21. 55.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka: a) konkrētās studiju programmas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus, to skaitā paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un tiem plānotos studiju rezultātus, b) piedāvājamās izglītības saturu, c) programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām, d) izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;”;	50	Juridiskais birojs Likumā paredzētajā 55.pantā ierosinām pirmās daļas 2. punktā c apakšpunktā aizstāt vārdu „programmu” ar vārdiem „studiju programmu”.	Atbalstīts	izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka: a) konkrētās studiju programmas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus, to skaitā paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un tiem plānotos studiju rezultātus, b) piedāvājamās izglītības saturu, c) studiju programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām, d) izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;”;
3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;	papildināt pirmās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē.”;				papildināt pirmās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē.”;
4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;
5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;
6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;
7) novērtē programmas izmaksas.
	papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) ietverpamatojumu tam, ka licencējamās studiju programmas atbilst augstskolas vai koledžas attīstības stratēģijai un pieejamiem resursiem.”;	51	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt likumprojektā paredzētajā 55.panta pirmās daļas 8.punktā vārdu „licencējamās” un aizstāt vārdu „programmas” ar vārdu „programma”.	Atbalstīts	papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) ietverpamatojumu tam, ka studiju programma atbilst augstskolas vai koledžas attīstības stratēģijai un pieejamiem resursiem.”;
(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci augstskolas profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.
(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai.
(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.	izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze, kurā ietver licencējamās studiju programmas īstenošanas lietderības pamatojumu, norādot arī studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā īstenotām tā paša līmeņa un tās pašas izglītības jomas studiju programmām.”	52	Juridiskais birojs Likumā paredzētajā 55. pantā ierosinām ceturtajā daļā izslēgt vārdu „licencējamās” un vārdus „vai citā”.	Atbalstīts redakcionāli precizēts	izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze, kurā ietver studiju programmas īstenošanas lietderības pamatojumu, norādot arī studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā augstskolā vai koledžā īstenotām tā paša līmeņa un tā paša studiju virziena studiju programmām.”;
(5) Ar senāta vai koledžas padomes lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmas direktors), kā arī noteikts šīs programmas finanšu un tehniskais nodrošinājums.
(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. Licenci neizsniedz, ja: 1) iesniegtie dokumenti neatbilst izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2) akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām; 3) studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) nav izstrādāts licencējamās studiju programmas saturs un tās īstenošanas mehānisms; 5) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 6) augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas konstatēti izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi un iesniedzējs neveic normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.		53 54	Deputāts M.Kučinskis Papildināt likuma 55.panta sesto daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā: “7) studiju programmas īstenošana nav lietderīga, neatbilst augstskolas vai koledžas attīstības stratēģijai vai pieejamajiem resursiem, vai arī studiju programma nav būtiski atšķirīga no līdzīgām tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā īstenotām studiju programmām.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt 55.panta sesto, 6.¹ un septīto daļu.	Neatbalstīts Atbalstīts	izslēgt sesto, 6.¹ un septīto daļu.
(6¹) Licenci anulē, ja: 1) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 2) augstskola vai koledža gada laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu; 3) augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar licencēto studiju programmu; 4) divu gadu laikā no studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav iesniegts iesniegums studiju programmas akreditācijai; 5) augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā nesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma pilnīgu informāciju par jautājumiem, kuri saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī augstskolas vai koledžas studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku), institucionālo, materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 6) akadēmiskajam personālam nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 7) augstskola vai koledža licencētajā studiju programmā piedāvā veikt darbības, kas neatbilst šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 8) augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana.
(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju. Augstskolu, koledžu vai studiju programmu akreditāciju var atteikt, ja: 1) ir nelabvēlīgs novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijā; 2) augstskola, koledža vai studiju programma neatbilst šā likuma un citu izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 3) studiju materiāltehniskā, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) studiju programmās maģistra vai doktora grāda iegūšanai studijas nav balstītas uz jaunākajiem attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām.
		55	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns 55.pantā: papildināt pantu ar 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴,7.⁵ un 7.⁶daļu šādā redakcijā: „(7¹) Augstskolu vai koledžu studiju jomu, kā arī kopīgo studiju programmu akreditācijas komisija akreditē uz sešiem gadiem. Ja tiek konstatēti trūkumi studiju jomas vai kopīgās studiju programmas īstenošanā, kuri ir novēršami esošās studiju jomas vai kopīgās studiju programmas darbības ietvaros, akreditācijas komisija to akreditē uz diviem gadiem ar nosacījumu, ka augstskolai vai koledžai noteiktajā divu gadu termiņā ir jānovērš konstatētie trūkumi, kā arī jāsniedz ziņojums par minēto trūkumu novēršanu. Nākamās attiecīgās studiju jomas vai kopīgās studiju programmas akreditācijas laikā izvērtē, vai un kā augstskola vai koledža ir novērsusi iepriekšējās studiju jomas vai kopīgās studiju programmas akreditācijā konstatētos trūkumus. Viena mēneša laikā pēc studiju jomas vai kopīgās studiju programmas akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par kopīgās studiju programmas vai studiju jomas un attiecīgajā studiju jomā ietverto studiju programmu akreditāciju. (7²) Augstskolu, koledžu, studiju jomu, atsevišķu studiju jomā ietilpstošu studiju programmu (studiju jomas daļējas akreditācijas gadījumā) vai kopīgo studiju programmu akreditāciju var atteikt, ja: 1) ir nelabvēlīgs novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) augstskolas, koledžas, studiju jomas, studiju jomā ietilpstošas programmas (studiju jomas daļējas akreditācijas gadījumā) vai kopīgās studiju programmas akreditācijā; 2) augstskola, koledža, studiju jomā ietilpstoša studiju programma vai kopīgā studiju programma neatbilst šā likuma un citu izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 3) studiju materiāltehniskā, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst kopīgās studiju programmas vai studiju jomā ietilpstošas studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) studiju programmās maģistra vai doktora grāda iegūšanai studijas nav balstītas uz jaunākajiem attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām; 5) augstskola vai koledža nav novērsusi iepriekšējās studiju jomas akreditācijas vai kopīgās studiju programmas akreditācijas laikā konstatētos trūkumus. (7³) Augstskolas vai koledžas studiju jomu var akreditēt arī daļēji, akreditējot atsevišķas šīs studiju jomas ietvaros īstenotās studiju programmas. Lēmums par augstskolas vai koledžas daļēju studiju jomas akreditāciju var tikt pieņemts, ja augstskolas vai koledžas studiju jomas akreditācijas procesā tiek konstatēts, ka augstskola vai koledža attiecīgajā studiju jomā kvalitatīvi spēj īstenot tikai noteiktas studiju programmas un atsevišķas augstskolas vai koledžas studiju jomā ietilpstošas studiju programmas neatbilst kādam no šā panta 7²daļā noteiktajiem nosacījumiem. (7⁴) Ja augstskola vai koledža nenodrošina studiju jomas vai kopīgās studiju programmas akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības sniegt priekšlikumu akreditācijas komisijai par augstskolas vai koledžas studiju jomas ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. (7⁵) Studiju jomas ārpuskārtas akreditācijas ietvaros akreditācijas komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās studiju jomas pilnu vai daļēju akreditāciju uz sešiem gadiem vai diviem gadiem vai arī iesniegt priekšlikumu studiju programmu licencēšanas komisijai par licenču anulēšanu attiecīgajā augstskolas vai koledžas studiju jomā esošajām studiju programmām. (7⁶) Ministru kabinets nosaka: 1) augstskolas vai koledžas studiju jomu akreditācijas norisi; 2) lēmuma par augstskolas vai koledžas studiju jomas pilnu vai daļēju akreditāciju vai kopīgās studiju programmas akreditāciju pieņemšanas nosacījumus un kārtību; 3) lēmuma par augstskolas vai koledžas studiju jomas akreditācijas vai kopīgās studiju programmas akreditācijas atteikumu pieņemšanas nosacījumus un kārtību; 4) lēmuma par augstskolas vai koledžas studiju jomas ārpuskārtas akreditāciju pieņemšanas nosacījumus un kārtību; 5) lēmuma par izmaiņu veikšanu augstskolas vai koledžas studiju jomas vai kopīgās studiju programmas akreditācijas lapā pieņemšanas nosacījumus un kārtību; 6) akreditēto augstskolas vai koledžas studiju jomu vai kopīgo studiju programmu pārraudzīšanas nosacījumus; 7) tematiskos virzienus, atbilstoši kuriem tiek veidotas augstskolu vai koledžu studiju jomas.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.58
(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.
	22. Papildināt likumu ar 55.¹ pantu šādā redakcijā: “55.¹pants. Kopīgās studiju programmas (1) Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī (turpmāk — partnerinstitūcija), izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā (turpmāk — kopīgā studiju programma), noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos. (2) Kopīgā studiju programma atbilst šādiem nosacījumiem: 1) to veido augstskolas un partnerinstitūciju vienāda augstākās izglītības līmeņa studiju programmu daļas; 2) tās īstenošanā iesaistītā augstskola un partnerinstitūcijas īsteno katra vismaz vienu desmito daļu no visas attiecīgās studiju programmas; 3) ir vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu, noslēguma pārbaudījumiem, studijās iegūstamo grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu; kopīgās studiju programmas daļas kopā veido saturiski vienotu un secīgu kopīgu studiju programmu; 4) augstskola un partnerinstitūcijas ir kopīgi izveidojušas kopīgās studiju programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu; 5) ir nodrošināta studējošo mobilitāte, kas ļauj apgūt kopīgās studiju programmas samērīgu un būtisku daļu vienā vai vairākās partnerinstitūcijās; 6) ir nodrošināta akadēmiskā personāla mobilitāte, lai tas varētu mācīt arī vismaz vienā partnerinstitūcijā; 7) ir noteikts kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai; 8) ir noteikts augstskolas un partnerinstitūciju kopīgi izsniedzamā diploma, kā arī diplomam pievienotā pielikuma saturs. (3) Lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence. Licences izsniegšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Kopīgajām studiju programmām, to saturam, īstenošanai un licencēšanai piemērojami tie paši nosacījumi, kas tiek piemēroti citām tāda paša līmeņa studiju programmām Latvijā, izņemot šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas nosacījumus attiecībā uz akadēmisko personālu akadēmiskajās studiju programmās. Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tad, iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par kopīgās studiju programmas licencēšanu, augstskola iesniegumam pievieno arī dokumentu, kas apliecina to, ka partnerinstitūcija ir atzīta attiecīgajā valstī. Licencēšanas ietvaros tiek vērtēta arī studiju programmas atbilstība šā panta otrās daļas nosacījumiem. (4) Tikai par akreditētas kopīgās studiju programmas apguvi augstskolai ir tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. (5) Kopīgā studiju programma akreditējama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopīgās studiju programmas akreditācijas procesā Latvijas augstskolas īstenoto kopīgās studiju programmas daļu izvērtē novērtēšanas komisija šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (6) Lai kopīgā studiju programma tiktu akreditēta, augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktos studiju programmas akreditācijai nepieciešamos dokumentus par visu kopīgo studiju programmu, to skaitā arī dokumentus, kas apliecina, ka partnerinstitūcijas īstenotā kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (7) Kopīgās studiju programmas akreditācijas procesā Izglītības un zinātnes ministrija ir tiesīga sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām. (8) Kopīgo studiju programmu akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (9) Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt: 1) augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par augstākās izglītības kvalifikācijas (grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas) piešķiršanu. Kopīga diploma par augstākās izglītības kvalifikācijas piešķiršanu un tā pielikuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets; 2) augstskolas diplomu par augstākās izglītības kvalifikācijas (grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas) piešķiršanu. (10) Šajā pantā augstskolai noteiktās tiesības un pienākumi attiecināmi arī uz koledžu.”	56 57	Juridiskais birojs Ierosinām likumā paredzētā 55.¹ panta otrās daļas 5. punktā papildināt aiz vārdiem „būtisku daļu” ar vārdu „arī”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 22.pantu kā 24.pantu un tajā iekļautā 55¹.panta ceturto – devīto daļu kā ceturto – astoto daļu šādā redakcijā: „(4) Augstskolas īstenoto kopīgās studiju programmas daļu izvērtē novērtēšanas komisija atbilstošā augstskolas studiju virziena akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (5) Akreditējot studiju virzienu augstskolā, kuram atbilst kopīgā studiju programma, augstskola vienlaikus ar normatīvajos aktos noteiktajiem akreditācijai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai arī dokumentus, kas apliecina, ka partnerinstitūcijas īstenotā kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (6) Akreditējot studiju virzienu, kuram atbilst kopīgā studiju programma Izglītības un zinātnes ministrija ir tiesīga sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām. (7) Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt: 1) augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par iegūto augstāko izglītību. Kopīga diploma par iegūto augstāko izglītību un tā pielikuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets; 2) augstskolas diplomu par iegūto augstāko izglītību. (8) Šajā pantā augstskolai noteiktās tiesības un pienākumi attiecas arī uz koledžu.”	Atbalstīts Atbalstīts	25. Papildināt likumu ar 55.¹ pantu šādā redakcijā: “55.¹pants. Kopīgās studiju programmas (1) Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī (turpmāk — partnerinstitūcija), izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā (turpmāk — kopīgā studiju programma), noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos. (2) Kopīgā studiju programma atbilst šādiem nosacījumiem: 1) to veido augstskolas un partnerinstitūciju vienāda augstākās izglītības līmeņa studiju programmu daļas; 2) tās īstenošanā iesaistītā augstskola un partnerinstitūcijas īsteno katra vismaz vienu desmito daļu no visas attiecīgās studiju programmas; 3) ir vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu, noslēguma pārbaudījumiem, studijās iegūstamo grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu; kopīgās studiju programmas daļas kopā veido saturiski vienotu un secīgu kopīgu studiju programmu; 4) augstskola un partnerinstitūcijas ir kopīgi izveidojušas kopīgās studiju programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu; 5) ir nodrošināta studējošo mobilitāte, kas ļauj apgūt kopīgās studiju programmas samērīgu un būtisku daļu arī vienā vai vairākās partnerinstitūcijās; 6) ir nodrošināta akadēmiskā personāla mobilitāte, lai tas varētu mācīt arī vismaz vienā partnerinstitūcijā; 7) ir noteikts kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai; 8) ir noteikts augstskolas un partnerinstitūciju kopīgi izsniedzamā diploma, kā arī diplomam pievienotā pielikuma saturs. (3) Lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence. Licences izsniegšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Kopīgajām studiju programmām, to saturam, īstenošanai un licencēšanai piemērojami tie paši nosacījumi, kas tiek piemēroti citām tāda paša līmeņa studiju programmām Latvijā, izņemot šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas nosacījumus attiecībā uz akadēmisko personālu akadēmiskajās studiju programmās. Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tad, iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par kopīgās studiju programmas licencēšanu, augstskola iesniegumam pievieno arī dokumentu, kas apliecina to, ka partnerinstitūcija ir atzīta attiecīgajā valstī. Licencēšanas ietvaros tiek vērtēta arī studiju programmas atbilstība šā panta otrās daļas nosacījumiem. (4) Augstskolas īstenoto kopīgās studiju programmas daļu izvērtē novērtēšanas komisija atbilstošā augstskolas studiju virziena akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (5) Akreditējot studiju virzienu augstskolā, kuram atbilst kopīgā studiju programma, augstskola vienlaikus ar normatīvajos aktos noteiktajiem akreditācijai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai arī dokumentus, kas apliecina, ka partnerinstitūcijas īstenotā kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (6) Akreditējot studiju virzienu, kuram atbilst kopīgā studiju programma, Izglītības un zinātnes ministrija ir tiesīga sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām. (7) Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt: 1) augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par iegūto augstāko izglītību. Kopīga diploma par iegūto augstāko izglītību un tā pielikuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets; 2) augstskolas diplomu par iegūto augstāko izglītību. (8) Šajā pantā augstskolai noteiktās tiesības un pienākumi attiecas arī uz koledžu.”
		58	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: „26. Papildināt likumu ar 55². un 55.³pantu šādā redakcijā: „55².pants. Studiju programmas licencēšana (1) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. Gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas augstskola vai koledža sāk īstenot attiecīgo studiju programmu. (2) Ja studiju programma atbilst augstskolas vai koledžas studiju virzienam un citām normatīvo aktu prasībām, tiek pieņemts lēmums par tās licencēšanu un Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstskolai vai koledžai izglītības un zinātnes ministra parakstītu licenci. (3) Ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā studiju virzienā augstskolā vai koledžā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā. Ministru kabinets izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas tiek lemts par attiecīgās studiju programmas licencēšanu. (4) Lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu pieņem, ja: 1) iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām; 2) akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām; 3) studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un materiāltehniskā bāze neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) nav izstrādāts licencējamās studiju programmas saturs un īstenošanas mehānisms; 5) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 6) augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā pirms lēmuma pieņemšanas dienas kompetentās iestādes konstatējušas normatīvo aktu pārkāpumus un tie šo iestāžu noteiktajā termiņā nav novērsti; 7) studiju programma neatbilst augstskolas vai koledžas studiju virzienam. (5) Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu licencēt studiju programmu, augstskola vai koledža ir tiesīga iesniegt iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas licencēšanu ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem. (6) Par licences anulēšanu studiju programmai lemj, ja: 1) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 2) augstskola vai koledža gada laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu; 3) augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi; 4) divu gadu laikā no studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav uzsākta studiju programmai atbilstošā studiju virziena akreditācija atbilstoši šā likuma 55.³ panta prasībām. 5) augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā nesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas vai koledžas studiju, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), institucionālo, materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 6) akadēmiskajam personālam nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 7) augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana; 8) ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgo studiju virzienu augstskolā vai koledžā; 9) studiju virziena akreditācijas laikā konstatē augstskolas vai koledžas resursu un spēju neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (7) Studiju programmu licencēšanas kārtību, kritērijus, pēc kuriem licencēšanas procesā vērtē studiju programmas, kārtību, kādā izveidojama institūcija, kas pieņem lēmumu par studiju programmu licencēšanu, par atteikumu licencēt studiju programmu vai par licences anulēšanu, šīs institūcijas tiesības un pienākumus, kā arī licences paraugu nosaka Ministru kabinets. 55³.pants. Studiju virzienu akreditācija (1) Augstskolas vai koledžas studiju virziens akreditējams divu gadu laikā pēc tam, kad uzsākta pirmās šim studiju virzienam atbilstošas studiju programmas īstenošana. (2) Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas vai koledžas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Studiju virzienu attiecīgajā augstskolā vai koledžā akreditē uz sešiem gadiem. (3) Ja studiju virziena akreditācijas procesā konstatēta augstskolas vai koledžas resursu un spēju neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet tā novēršama studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros, attiecīgais studiju virziens augstskolā vai koledžā tiek akreditēts uz diviem gadiem. Šajā periodā augstskolai vai koledžai jānovērš konstatētie trūkumi, kā arī jāsniedz ziņojums par minēto trūkumu novēršanu. Augstskolai vai koledžai var arī ierosināt slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Atsevišķai šim studiju virzienam atbilstošai attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmai var anulēt licenci. (4) Mēneša laikā pēc tam, kad studiju virziens ir akreditēts, izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par attiecīgā studiju virziena akreditāciju attiecīgajā augstskolā vai koledžā, kā arī par šim studiju virzienam atbilstošajām akreditētajām augstskolas vai koledžas studiju programmām. (5) Lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā var pieņemt, ja: 1) novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) ir negatīvs; 2) studiju virzienam atbilstošā augstskolas vai koledžas studiju programma vai studiju programmas neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 3) studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā, finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas vai studiju programmu īstenošanas nosacījumiem; 4) studiju programmas maģistra vai doktora grāda iegūšanai nav balstītas uz attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām; 5) augstskola vai koledža nav novērsusi studiju virziena iepriekšējās akreditācijas laikā konstatētos trūkumus atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām. (6) Ja tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju augstskolā vai koledžā, tai tiek izsniegta izglītības un zinātnes ministra parakstīta studiju virziena akreditācijas lapa. (7) Ja augstskola vai koledža nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes vai studiju akreditācijas komisijas priekšlikuma ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. (8) Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros var pieņemt lēmumu par attiecīgā studiju virziena augstskolā vai koledžā akreditācijas turpināšanu vai lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā. (9) Ministru kabinets nosaka studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.””	Atbalstīts	26. Papildināt likumu ar 55². un 55.³pantu šādā redakcijā: „55².pants. Studiju programmas licencēšana (1) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. Gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas augstskola vai koledža sāk īstenot attiecīgo studiju programmu. (2) Ja studiju programma atbilst augstskolas vai koledžas studiju virzienam un citām normatīvo aktu prasībām, tiek pieņemts lēmums par tās licencēšanu un Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstskolai vai koledžai izglītības un zinātnes ministra parakstītu licenci. (3) Ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā studiju virzienā augstskolā vai koledžā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā. Ministru kabinets izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas tiek lemts par attiecīgās studiju programmas licencēšanu. (4) Lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu pieņem, ja: 1) iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām; 2) akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām; 3) studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un materiāltehniskā bāze neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) nav izstrādāts licencējamās studiju programmas saturs un īstenošanas mehānisms; 5) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 6) augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā pirms lēmuma pieņemšanas dienas kompetentās iestādes konstatējušas normatīvo aktu pārkāpumus un tie šo iestāžu noteiktajā termiņā nav novērsti; 7) studiju programma neatbilst augstskolas vai koledžas studiju virzienam. (5) Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu licencēt studiju programmu, augstskola vai koledža ir tiesīga iesniegt iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas licencēšanu ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem. (6) Par licences anulēšanu studiju programmai lemj, ja: 1) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 2) augstskola vai koledža gada laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu; 3) augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi; 4) divu gadu laikā no studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav uzsākta studiju programmai atbilstošā studiju virziena akreditācija atbilstoši šā likuma 55.³ panta prasībām. 5) augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā nesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas vai koledžas studiju, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), institucionālo, materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 6) akadēmiskajam personālam nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 7) augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana; 8) ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgo studiju virzienu augstskolā vai koledžā; 9) studiju virziena akreditācijas laikā konstatē augstskolas vai koledžas resursu un spēju neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (7) Studiju programmu licencēšanas kārtību, kritērijus, pēc kuriem licencēšanas procesā vērtē studiju programmas, kārtību, kādā izveidojama institūcija, kas pieņem lēmumu par studiju programmu licencēšanu, par atteikumu licencēt studiju programmu vai par licences anulēšanu, šīs institūcijas tiesības un pienākumus, kā arī licences paraugu nosaka Ministru kabinets. 55³.pants. Studiju virzienu akreditācija (1) Augstskolas vai koledžas studiju virziens akreditējams divu gadu laikā pēc tam, kad uzsākta pirmās šim studiju virzienam atbilstošas studiju programmas īstenošana. (2) Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas vai koledžas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Studiju virzienu attiecīgajā augstskolā vai koledžā akreditē uz sešiem gadiem. (3) Ja studiju virziena akreditācijas procesā konstatēta augstskolas vai koledžas resursu un spēju neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet tā novēršama studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros, attiecīgais studiju virziens augstskolā vai koledžā tiek akreditēts uz diviem gadiem. Šajā periodā augstskolai vai koledžai jānovērš konstatētie trūkumi, kā arī jāsniedz ziņojums par minēto trūkumu novēršanu. Augstskolai vai koledžai var arī ierosināt slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Atsevišķai šim studiju virzienam atbilstošai attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmai var anulēt licenci. (4) Mēneša laikā pēc tam, kad studiju virziens ir akreditēts, izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par attiecīgā studiju virziena akreditāciju attiecīgajā augstskolā vai koledžā, kā arī par šim studiju virzienam atbilstošajām akreditētajām augstskolas vai koledžas studiju programmām. (5) Lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā var pieņemt, ja: 1) novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) ir negatīvs; 2) studiju virzienam atbilstošā augstskolas vai koledžas studiju programma vai studiju programmas neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 3) studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā, finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas vai studiju programmu īstenošanas nosacījumiem; 4) studiju programmas maģistra vai doktora grāda iegūšanai nav balstītas uz attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām; 5) augstskola vai koledža nav novērsusi studiju virziena iepriekšējās akreditācijas laikā konstatētos trūkumus atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām. (6) Ja tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju augstskolā vai koledžā, tai tiek izsniegta izglītības un zinātnes ministra parakstīta studiju virziena akreditācijas lapa. (7) Ja augstskola vai koledža nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes vai studiju akreditācijas komisijas priekšlikuma ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. (8) Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros var pieņemt lēmumu par attiecīgā studiju virziena augstskolā vai koledžā akreditācijas turpināšanu vai lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā. (9) Ministru kabinets nosaka studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.”
56.pants. Studiju reglamentācija
(1) Studijas augstskolā un koledžā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.
(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums.
(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:
1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;		59	Deputāts I.Pimenovs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 56. panta trešās daļas pirmā punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: „1) studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, ja attiecīgā augstskolā ir nodrošināta iespēja apgūt šādu programmu arī valsts valodā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros;”	Neatbalstīts
2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;		60 61	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns 56.pantā: izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) ne vairāk par vienu piekto daļu no maģistra, doktora vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (izņemot profesionālā bakalaura) studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot svešvalodās, bet ne vairāk par vienu piekto daļu no pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas vai bakalaura studiju programmas kredītpunktu apjoma – Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Minētajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;”. Deputāts M.Kučinskis Izteikt likuma 56. panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā: „2) ne vairāk par pusi no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās;”	Neatbalstīts Neatbalstīts
3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.
	23. 56.pantā: papildināt trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kas ir izveidotas un tiek īstenotas, pamatojoties uz augstskolas noslēgto vienošanos ar ārvalsts augstskolu par kopīgas studiju programmas izveidi un īstenošanu vai pamatojoties uz vienošanos starp akreditētu Latvijas valsts dibinātu augstskolu un ārvalsts augstskolu par Latvijas valsts dibinātās akreditētās augstskolas studiju programmas īstenošanu ārvalstīs, ja par šīs studiju programmas īstenošanu Eiropas Savienības valodā, kas nav valsts valoda, ir saņemts pozitīvs studiju programmu licencēšanas komisijas atzinums.”;	62	Juridiskais birojs Ierosinām likuma 56. panta trešās daļas 4. punktu (likumprojekta 23. pants) izteikt šādā redakcijā: „4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.”	Atbalstīts	27. 56.pantā: papildināt trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.”;
		63	Deputāts I.Pimenovs Papildināt likuma 56. panta trešo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: „4) programmas, kurās nav paredzētas no valsts budžeta finansētās studiju vietas.”	Neatbalstīts
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.”				papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.”
	24. Papildināt likumu ar 56.¹ un 56.² pantu šādā redakcijā: “56.¹ pants. Studiju kursi (1) Augstskolas un koledžas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un iekļaujami studiju programmās studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu. Studiju kursa aprakstu sagatavo un apstiprina augstskolas un koledžas noteiktajā kārtībā. (2) Studiju kursa apraksts: 1) definē prasības studiju kursa apguves uzsākšanai; 2) nosaka studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotos studiju rezultātus; 3) izklāsta studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu, ietver studiju kursa kalendāru, obligāto un papildliteratūru, norāda citus informācijas avotus; 4) raksturo studējošo patstāvīgā darba organizāciju un uzdevumus; 5) nosaka studiju rezultātu vērtēšanas kritērijus. 56.²pants.Studiju moduļi (1) Studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai studiju kursus vai to daļas var apvienot studiju moduļos, nodrošinot to plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā. (2) Studiju moduļa apraksts nosaka: 1) studiju moduļa apguves rezultātā sasniedzamos studiju rezultātus; 2) studiju darba laika plānojumu; 3) studiju kursus, kas iekļauti studiju modulī. (3) Par studiju moduļa apguvi, kuras rezultātā tiek iegūts zināšanu, prasmju un kompetences kopums, kas nepieciešams profesijas prasību vai nodarbināmības nosacījumu izpildei noteiktā profesionālās darbības jomā, studējošais saņem apliecību, kurā norādīts, kuram profesijas standartam atbilst iegūtā augstākā izglītība un kurā augstākās izglītības ciklā tā ir iegūta. (4) Augstskolas un koledžas reģistrē šā panta trešajā daļā minētās izsniegtās apliecības.”	64 65	Juridiskais birojs Ierosinām paredzētā likuma 56.²pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Studiju moduli var izveidot studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai, nodrošinot tā plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā.” Juridiskais birojs Ierosinām paredzētā likuma 56.²pantā izslēgt panta trešo un ceturto daļu.	Atbalstīts Atbalstīts	28. Papildināt likumu ar 56.¹ un 56.² pantu šādā redakcijā: “56.¹ pants. Studiju kursi (1) Augstskolas un koledžas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un iekļaujami studiju programmās studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu. Studiju kursa aprakstu sagatavo un apstiprina augstskolas un koledžas noteiktajā kārtībā. (2) Studiju kursa apraksts: 1) definē prasības studiju kursa apguves uzsākšanai; 2) nosaka studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotos studiju rezultātus; 3) izklāsta studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu, ietver studiju kursa kalendāru, obligāto literatūru un papildliteratūru, norāda citus informācijas avotus; 4) raksturo studējošo patstāvīgā darba organizāciju un uzdevumus; 5) nosaka studiju rezultātu vērtēšanas kritērijus. 56.²pants.Studiju moduļi (1) Studiju moduli var izveidot studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai, nodrošinot tā plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā. (2) Studiju moduļa apraksts nosaka: 1) studiju moduļa apguves rezultātā sasniedzamos studiju rezultātus; 2) studiju darba laika plānojumu; 3) studiju kursus, kas iekļauti studiju modulī.”
57.pants. Studiju ilgums
(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.
(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.	25. Papildināt 57.panta otrās daļas trešo teikumu pēc vārda „kopējais” ar vārdiem „pilna laika”.				29. Papildināt 57.panta otrās daļas trešo teikumu pēc vārda „kopējais” ar vārdiem „pilna laika”.
(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai. (4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi. (5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda.
59.pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija
(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:
1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:
a) bakalaurs ( akadēmiskais grāds),
b) maģistrs (akadēmiskais grāds),
c) doktors (zinātniskais grāds);
		66	Deputāts I.Dālderis Papildināt 59. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: „d) mākslas doktora grāds;”	Neatbalstīts
2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:
a) bakalaurs,
b) maģistrs.
(2) Profesionālo kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības valsts akreditēto studiju programmu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".
	26. Papildināt 59.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējošie normatīvie akti.”	67 68	Deputāts K.Šadurskis Izslēgt likumprojekta 26. pantu. Juridiskais birojs Ierosinām pašreizējo likumprojekta 26. pantu izslēgt.	Neatbalstīts Neatbalstīts	30. Papildināt 59.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējošie normatīvie akti.”
		69	Deputāts I.Dālderis Papildināt 59. pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "(5) Mākslas doktora grādu pēc mākslas doktora studiju programmas apguves piešķir izglītības tematiskajā grupā "Māksla" šādās izglītības programmu grupās: 1) vizuāli plastiskā māksla (izņemot mākslas zinātnes); 2) mūzika un skatuves māksla (izņemot mūzikas vēsturi un teoriju); 3) audiovizuālā māksla un mediju māksla, 4) dizains. (6) Mākslas doktora grāds nedod zinātniskā grāda tiesības. Mākslas doktora grāda piešķiršanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets."	Neatbalstīts
59.¹ pants. Diplomu reģistrs
(1) Diplomu reģistrā ieraksta ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, ko izsniedz Augstskolu reģistrā un Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļā reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas amatpersona. Diplomu reģistru kārto elektroniski.		70	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: „31. Aizstāt 59.¹ panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas” ar vārdiem „augstskolas vai koledžas”.”	Atbalstīts	31. Aizstāt 59.¹ panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas” ar vārdiem „augstskolas vai koledžas”.
(2) Diplomu reģistrā par diplomu ierakstāmas šādas ziņas: 1) diploma nosaukums; 2) diploma numurs; 3) tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms izsniegts; 4) diplomu izsniegušās augstskolas, koledžas vai ārvalstu augstskolu filiāles nosaukums; 5) diploma izsniegšanas datums. (3) Šā panta otrajā daļā minētās ziņas augstskola, koledža vai ārvalstu augstskolu filiāle elektroniski iesniedz Diplomu reģistram divas reizes gadā (martā un septembrī) par iepriekšējā pusgadā izsniegtajiem augstākās izglītības diplomiem. (4) Diplomu reģistra dati ir pieejami tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
	27. Papildināt likumu ar 59.² pantu un 59.³ pantu šādā redakcijā: “59.²pants. Studijas ārpus studiju programmām (1) Personām ir tiesības reģistrēties augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola vai koledža. (2) Personas, kuras ir reģistrējušās augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei, ir attiecīgās augstskolas vai koledžas klausītāji. (3) Par augstskolā vai koledžā apgūtajiem studiju moduļiem un studiju kursiem klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda koledžas vai augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola vai koledža ved izsniegto apliecību reģistru. (4) Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar augstskolu un koledžu apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja tam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola vai koledža izvērtē atbilstību studiju programmām vai to posmiem. (5) Augstskola un koledža var izvērtēt un atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un par tiem piešķirt kredītpunktus. Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt tikai profesionālās vai akadēmiskās augstākās izglītības programmās, pie tam tikai 30 procentus no profesionālās vai akadēmiskās augstākās izglītības programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātus. Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šādas atzīšanas gadījumā augstskolas vai koledžas noteiktajā kārtībā tiek pieņemts individuāls lēmums, tam pievienojot dokumentus, kas pamato klausītāja profesionālās pieredzes atbilstību attiecīgajā praksē vai studiju kursos sasniegtajiem rezultātiem. Šo lēmumu pievieno klausītāja personas lietai. Augstskolas vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Augstākās izglītības padomē. 59.³pants. Vienošanās par studiju programmas īstenošanu (1) Valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža ir tiesīga slēgt vienošanos ar valsts atzītu augstskolu vai koledžu ārvalstī par valsts akreditētas Latvijas augstskolas vai koledžas studiju programmas īstenošanu valsts atzītā augstskolā vai koledžā ārvalstī. (2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem augstākās izglītības jomā. (3) Pabeidzot studiju programmu ārvalsts augstskolā vai koledžā, kurai valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot šo programmu, studējošais iegūst tās valsts akreditētās Latvijas augstskolas vai koledžas diplomu, kura saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot attiecīgo programmu.”	71 72 73 74 75 76 77	Juridiskais birojs Ierosinām likuma 59.²pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu „Personām” ar vārdu „Personai”; aizstāt otrajā daļā vārdus „Personas, kuras ir reģistrējušās” ar vārdiem „Persona, kura ir reģistrējusies”. Juridiskais birojs Ierosinām likuma 59.² pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdus „ar augstskolu un koledžu apliecībām” ar vārdiem „ar apliecībām” un papildināt daļu ar vārdiem šādā redakcijā: „piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus”. Juridiskais birojs Ierosinām likuma 59.²panta piektajā daļā: izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā: „Augstskola vai koledža izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus, un, ja tie atbilst attiecīgas studiju programmas prasībām, atzīst tos un piešķir attiecīgus kredītpunktus.”; aizstāt otrajā teikumā vārdus „augstākās izglītības programmas” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „studiju programmas” (attiecīgajā locījumā); izteikt ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā: „Par studiju rezultātu atzīšanu vai atteikumu to atzīt tiek pieņemts individuāls lēmums. Lēmumu un lēmumu pamatojošus dokumentus pievieno klausītāja personas lietai.” Juridiskais birojs Ierosinām likuma 59.² panta piektajā daļā pēdējā teikumā izslēgt atsauci uz Augstākās izglītības padomi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 27.pantu kā 32.pantu un tajā ietverto 59².pantu šādā redakcijā: „32. Papildināt likumu ar 59.² pantu šādā redakcijā: “59.²pants. Studijas ārpus studiju programmām (1) Personai ir tiesības reģistrēties augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola vai koledža. (2) Persona, kura reģistrējusies augstskolā vai koledžā atsevišķa studiju moduļa un studiju kursa apguvei, ir attiecīgās augstskolas vai koledžas klausītājs. (3) Par augstskolā vai koledžā apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda koledžas vai augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola vai koledža ved izsniegto apliecību reģistru. (4) Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja viņam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola vai koledža izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus. (5) Augstskola vai koledža izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un, ja tie atbilst attiecīgas studiju programmas prasībām, atzīst tos, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus. Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt profesionālās vai akadēmiskās studiju programmās, turklāt tikai 30 procentus no profesionālās vai akadēmiskās studiju programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus. Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets. Par studiju rezultātu atzīšanu vai atteikumu tos atzīt tiek pieņemts individuāls lēmums. Lēmumu un to pamatojošus dokumentus pievieno attiecīgajai personas lietai. Augstskolas vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt tās rektoram.” Juridiskais birojs Ierosinām izteikt 59.³ pantu šādā redakcijā: „59.³pants. Vienošanās par studiju programmas īstenošanu (1) Valsts akreditēta augstskola vai koledža ir tiesīga piešķirt akreditētas studiju programmas īstenošanas tiesības attiecīgās valsts atzītai augstskolai vai koledžai ārvalstī, noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos un saņemot par to nolīgto atlīdzību. (2) Noslēdzot šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos piemērojami Komerclikuma noteikumi par franšīzes līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt likumprojektā paredzēto 59³.pantu.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.75 Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.75 Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.75 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.75 Atbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts	32. Papildināt likumu ar 59.² pantu šādā redakcijā: “59.²pants. Studijas ārpus studiju programmām (1) Personai ir tiesības reģistrēties augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola vai koledža. (2) Persona, kura reģistrējusies augstskolā vai koledžā atsevišķa studiju moduļa un studiju kursa apguvei, ir attiecīgās augstskolas vai koledžas klausītājs. (3) Par augstskolā vai koledžā apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda koledžas vai augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola vai koledža ved izsniegto apliecību reģistru. (4) Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja viņam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola vai koledža izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus. (5) Augstskola vai koledža izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un, ja tie atbilst attiecīgas studiju programmas prasībām, atzīst tos, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus. Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt profesionālās vai akadēmiskās studiju programmās, turklāt tikai 30 procentus no profesionālās vai akadēmiskās studiju programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus. Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets. Par studiju rezultātu atzīšanu vai atteikumu tos atzīt tiek pieņemts individuāls lēmums. Lēmumu un to pamatojošus dokumentus pievieno attiecīgajai personas lietai. Augstskolas vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt tās rektoram.”
62.pants. Pētījumu rezultātu publicēšana
(1) Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus.
(2) Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētās struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus augstskola vismaz reizi gadā nosūta citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, kurās notiek līdzīga rakstura pētījumi, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.	28. Izteikt 62.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šos materiālus regulāri publicē augstskolas mājaslapā internetā valsts valodā un var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.”				33. Izteikt 62.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šos materiālus regulāri publicē augstskolas mājaslapā internetā valsts valodā un var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.”
63. pants. Doktora grāda piešķiršana (1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome. (2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību".		78	Deputāts I.Dālderis Izteikt 63. panta nosaukumu šādā redakcijā: "Doktora zinātniskā grāda piešķiršana" un aizstāt visā pantā vārdus "doktora grāds" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "doktora zinātniskais grāds" (attiecīgajā locījumā)".	Neatbalstīts
64.pants. Rektoru padome
(1) Sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolas izveido augstskolu koleģiālu konsultatīvu padomi — Rektoru padomi, kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. (2) Rektoru padome: 1) izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par augstākās izglītības attīstību; 2) apspriež jautājumus par kopēju studiju programmu izveidošanu, akadēmiskā personāla un materiālās bāzes izmantošanu; 3) sagatavo priekšlikumus un atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā; 4) iesaka ekspertus augstskolu un konkrētu studiju programmu akreditācijai; 5) uz ekspertīzes rezultātu pamata izstrādā priekšlikumus par augstskolu akreditāciju; 6) sagatavo priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu sadali augstskolām; 7) reprezentē Latvijas Republikas augstskolas ārvalstīs; 8) savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus. (3) Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.		79	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „34. Aizstāt 64.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „studiju programmu” ar vārdiem „studiju virzienu”.	Atbalstīts	34. Aizstāt 64.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „studiju programmu” ar vārdiem „studiju virzienu”.
71.pants. Augstākās izglītības padomes tiesības Augstākās izglītības padomei ir tiesības:
1) iepazīties ar jebkuras augstskolas studiju programmas novērtējuma un akreditācijas materiāliem;		80	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns 71.pantā: papildināt 1.punktu aiz vārda „augstskolas” ar vārdiem „studiju jomas vai kopīgās”;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.82
2) pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju programmai;		81 82	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns 71.pantā: aizstāt 2.punktā vārdu „programmai” ar vārdu „jomai”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot turamāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: „35. 71.pantā: aizstāt 1.punktā vārdus “studiju programmas” ar vārdiem “studiju virziena”; aizstāt 2.punktā vārdus “studiju programmai” ar vārdiem “studiju virzienam”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.82 Atbalstīts	35. 71.pantā: aizstāt 1.punktā vārdus “studiju programmas” ar vārdiem “studiju virziena”; aizstāt 2.punktā vārdus “studiju programmai” ar vārdiem “studiju virzienam”.
3) pieprasīt no augstskolām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo informāciju.
75.pants. Pārskats par augstskolas un koledžas darbību
(1) Augstskolu un koledžu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola un koledža ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas un koledžas bibliotēkā.	29. 75.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “un glabājams augstskolas un koledžas bibliotēkā” ar vārdiem “tās mājaslapā internetā”;				36. 75.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “un glabājams augstskolas un koledžas bibliotēkā” ar vārdiem “tās mājaslapā internetā”;
(2) Augstskola un koledža Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par:
1) augstskolas un koledžas struktūru;
2) studējošo un pārējā augstskolas un koledžas personāla skaitu un sastāvu;
3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;
4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;		83	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt 75.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: „4) studiju kursu, studiju moduļu, studiju programmu piedāvājumu, kā arī informāciju par studiju virzieniem;”.	Atbalstīts	izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: „4) studiju kursu, studiju moduļu, studiju programmu piedāvājumu, kā arī informāciju par studiju virzieniem;”;
5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;
6) saimniecisko darbību, pašu ieņēmumiem un to izlietojumu;
7) starptautiskajiem sakariem.
	papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) kā arī ziņas par absolventu tālākajām darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas.”				papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) kā arī ziņas par absolventu tālākajām darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas.”
76.pants. Augstskolu īpašums
(1) Augstskolu īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:
1) kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu līdzekļiem;
2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums;
3) augstskolas intelektuālais īpašums.
	30. 76.pantā: papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.”;				37. 76.pantā: papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.”;
(3) Valsts augstskolām ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu savās satversmēs norādīto mērķu sasniegšanai. Valsts augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma.
(4) Ar Ministru kabineta lēmumu valsts mantu var nodot valsts augstskolas valdījumā vai lietošanā.
(5) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
	papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā: “(6) Rīcību ar šā panta otrās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmākās izmantošanas nosacījumus nosaka šis likums un Publiskās personas mantas atsavināšanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts, augstskola izmanto savas darbības nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši augstskolas satversmē noteiktiem mērķiem. Augstskolai ir tiesības ierosināt šāda īpašuma atsavināšanu un atsavināt to ar Ministru kabineta atļauju. (7) Valsts dibināta augstskola var ierosināt tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi īpašumā cita atvasināta publiska persona, un to atsavināt ar attiecīgās atvasinātās publiskās personas atļauju. Atļauja nav nepieciešama, ja cita atvasinātā publiskā persona lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu valsts dibinātai augstskolai īpašumā bez atlīdzības nav noteikusi, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. (8) Šā panta sestajā un septītajā daļā paredzētā augstskolas īpašuma atsavināšana notiek Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.”	84	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likuma 76.pantā paredzēto sesto, septīto un astoto daļu, attiecīgi arī pārejas noteikumos paredzēto 33. punktu.	Neatbalstīts	papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā: “(6) Rīcību ar šā panta otrās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmākās izmantošanas nosacījumus nosaka šis likums un Publiskās personas mantas atsavināšanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts, augstskola izmanto savas darbības nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši augstskolas satversmē noteiktiem mērķiem. Augstskolai ir tiesības ierosināt šāda īpašuma atsavināšanu un atsavināt to ar Ministru kabineta atļauju. (7) Valsts dibināta augstskola var ierosināt tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi īpašumā cita atvasināta publiska persona, un to atsavināt ar attiecīgās atvasinātās publiskās personas atļauju. Atļauja nav nepieciešama, ja cita atvasinātā publiskā persona lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu valsts dibinātai augstskolai īpašumā bez atlīdzības nav noteikusi, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. (8) Šā panta sestajā un septītajā daļā paredzētā augstskolas īpašuma atsavināšana notiek Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.”
77.pants. Augstskolu finanšu resursi
(1) Augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Valsts augstskolu finanšu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko augstskolas gūst, veicot darbību savās satversmēs noteikto mērķu realizācijai. Ar šiem ienākumiem augstskolas rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu senātam, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam.	31. Izslēgt 77.panta pirmajā daļā vārdus “bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija”.				38. Izslēgt 77.panta pirmajā daļā vārdus “bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija”.
(2) Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, augstskola nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.
(3) Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.
(4) Augstskola atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.
78.pants. Valsts finansējums
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1) no valsts pamatbudžeta izglītībai — optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;
2) no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;
3) no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.
.................. ........................
(6) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.
	32. Papildināt 78.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”	85	Juridiskais birojs Ierosinām likumprojekta 32. pantā (attiecīgi arī paredzētajā likuma pārejas noteikumu 30. punktā) aizstāt vārdus „iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu” ar vārdiem „iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu”.	Atbalstīts	39. Papildināt 78.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”
80.pants. Augstskolu saimnieciskā darbība
(1) Pildot savus uzdevumus, augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;
3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;
4) veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.
(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir attiecīgā augstskola.	33. Izslēgt 80.panta otrajā daļā vārdus “kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus”.	86 87	Deputāts K.Šadurskis Izslēgt likumprojekta 33. pantu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 33.pantu kā 40.pantu šādā redakcijā: „40. 80.panta otrajā daļā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus „finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus” ar vārdiem „finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem”; aizstāt otrajā teikumā vārdu „revidenta” ar vārdiem „zvērināta revidenta”.”	Neatbalstīts Atbalstīts	40. 80.panta otrajā daļā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus „finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus” ar vārdiem „finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem”; aizstāt otrajā teikumā vārdu „revidenta” ar vārdiem „zvērināta revidenta”.”
83.pants. Ārzemnieku studijas Latvijā
(1) Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šādus noteikumus: 1) ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā; 2) ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām; 3) ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības; 4) mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem; 5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.	34. 83.panta pirmajā daļā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja” ar vārdiem un skaitli “Ārzemniekus, uz kuriem neattiecas šā likuma 45.panta otrās daļas nosacījumi”; izslēgt 5.punktu.	88	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likumprojekta 34.pantu šādā redakcijā: „34. 83.panta pirmajā daļā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja” ar vārdiem “Ārzemniekus, kuri nav minēti šā likuma 45.panta otrajā daļā” un izslēgt vārdus „Latvijas Republikas”; izslēgt 5.punktu.	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	41. 83.panta pirmajā daļā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja” ar vārdiem “Ārzemniekus, kuri nav minēti šā likuma 45.panta otrajā daļā” un izslēgt vārdus „Latvijas Republikas”; izslēgt 5.punktu.
(2) Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.
(3) Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu.
	35. Papildināt likumu ar 83.¹ pantu šādā redakcijā: “83.¹ pants. Stipendijas ārzemniekiem Atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai vai koledžai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai ārzemnieka studijām. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kādiem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju, reglamentē Ministru kabinets.”	89	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likumprojekta 35.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.	Neatbalstīts	42. Papildināt likumu ar 83.¹ pantu šādā redakcijā: “83.¹ pants. Stipendijas ārzemniekiem Atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai vai koledžai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai ārzemnieka studijām. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kādiem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju, reglamentē Ministru kabinets.”
87.pants. Akadēmiskā personāla reģistrs
(1) Akadēmiskā personāla reģistrā ieraksta ziņas par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās un koledžās. Akadēmiskā personāla reģistru izveido un uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas vai tās padotībā esošas iestādes amatpersona (akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).	36. 87.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to ved tam pilnvarota Ministru kabineta noteiktas institūcijas amatpersona (turpmāk — akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).”;				43. 87.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to ved tam pilnvarota Ministru kabineta noteiktas institūcijas amatpersona (turpmāk — akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).”;
(2) Akadēmiskā personāla reģistrā par personu ierakstāmas šādas ziņas:
1) personas vārds un uzvārds;
2) personas kods;
3) tā akadēmiskā amata nosaukums, kurā persona ievēlēta;
4) tās augstskolas vai koledžas nosaukums, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja amatu ieņem filiālē);
5) struktūrvienības nosaukums, ja tāds ir;
6) akadēmiskā amata pildīšanas sākuma termiņš attiecīgajā augstskolā un koledžā;
7) akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības programmu grupas nosaukums.
(3) Ziņas akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.
(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram katru gadu (ne mazāk kā trīs reizes gadā) līdz 1.februārim, 1.maijam un 1.augustam.	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām šā panta otrajā daļā pieprasītajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot to akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski.”				izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām šā panta otrajā daļā pieprasītajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot to akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski.”
(5) Šā panta otrās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas.
Pārejas noteikumi .................. ........................
27. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (mēnešalgu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
28. 2011.gadā valsts dibināto augstskolu un koledžu akadēmiskajam personālam nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
	37. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32. un 33.punktu šādā redakcijā: “29. Šā likuma 3.panta septītās daļas noteikums stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. No 2013.gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka iepriekšējo piecu gadu laikā akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas nodarbināto ārvalstu viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu skaits augstskolā ir vismaz trīs procenti no akadēmiskā personāla skaita.
	30. Šā likuma 78.panta septītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību, iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu, stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.	90	Deputāts K.Šadurskis Likumprojekta 37. pantā paredzētajā pārejas noteikumu 30.punktā aizstāt skaitli un vārdu „2013. gada” ar skaitli un vārdu „2012. gada”.	Neatbalstīts
	31. Šā likuma 87.panta ceturtās daļas redakcija par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.	91	Juridiskais birojs Ierosinām likumprojekta 37. pantā likuma pārejas noteikumu 31.punktā aizstāt vārdu „redakcija” ar vārdu „noteikums”.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.98
	32. Grozījumi šā likuma 3.panta trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī.	92 93 94	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns Pārejas noteikumos: precizēt 2.lasījumā pieņemto likumprojekta 37.pantu, izsakot pārejas noteikumu 32.punktu šādā redakcijā: „32. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā un 3.panta trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka augstskolās vismaz četrdesmit procentiem, akadēmijās vismaz 50 procentiem, bet universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, kā arī grozījumi 55.panta pirmās daļas 3.punktā, kas nosaka, ka doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē, stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī.”; Deputāts K.Šadurskis Papildināt Augstskolu likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šāda redakcijā: „Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka augstskolās vismaz četrdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī. No 2012.gada 1. janvāra vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam.” Juridiskais birojs Ierosinām likumprojekta 37. pantā: izteikt pārejas noteikumu 32. punktu kā 29. punktu, 29. kā 30., 30. kā 31., 31. kā 32. punktu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.98 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.98 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.98
	33. Grozījumi šā likuma 76.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem attiecīgajos likumos.”
		95	Deputāti O.Zīds, D.Reizniece–Ozola, J.Vucāns papildināt pārejas noteikumus ar 34.punktu šādā redakcijā: „34. Grozījumi šā likuma 1.panta 11.¹, 11.²un 11.³punktā, 9.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 55.panta sestajā daļā, 6.¹ daļas 4.punktā, 6.², 6.³, septītajā, 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴,7.⁵ un 7.⁶daļā un 71.panta 1. un 2.punktā stājas spēkā pēc Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” ietvaros īstenotās attiecīgās studiju jomas izvērtēšanas. Studiju programmām, kurām akreditācijas termiņš beidzas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” ietvaros īstenotās studiju jomas, kurā ietilpst minētā studiju programma, izvērtēšanas, studiju programmu akreditācijas periods pagarinās līdz brīdim, kad ir izvērtēta studiju joma, kurā ietilpst attiecīgā studiju programma.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.98
		96	Deputāts A.Ašeradens Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šāda redakcijā: „Šā likuma 52. panta ceturtā daļa zaudē spēku 2013.gada 1.septembrī.”	Neatbalstīts
		97	Deputāts K.Šadurskis Papildināt Augstskolu likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 52. panta ceturtā daļa zaudē spēku 2013.gada 1.septembrī.”	Neatbalstīts
		98	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 37. pantu kā 44.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: „44.Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33, 34, 35. un 36. punktu šādā redakcijā: “29. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā un trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka augstskolās vismaz 40 procentiem, akadēmijās vismaz 50 procentiem, bet universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, kā arī grozījumi šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punktā, kas nosaka, ka doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē, stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī. 30. Šā likuma 3.panta septītās daļas noteikums stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. No 2013.gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka iepriekšējo piecu gadu laikā akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latvijas, augstskolām nodarbināto ārvalstu viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu skaits augstskolā ir vismaz trīs procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita. 31. Grozījumi par studiju programmu licencēšanu un studiju virzienu akreditāciju stājas spēkā: 1) attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, — 2012.gada 1.septembrī; 2) attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, — 2012.gada 15.novembrī; 3) attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.pantā pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, — 2012.gada 31.decembrī. 32. Sešu mēnešu laikā pēc šo pārejas noteikumu 31.punktā noteiktajiem termiņiem Ministru kabineta noteikta institūcija pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmumu atteikt akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu. Ja tiek pieņemts lēmums atteikt akreditēt kādu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, šim virzienam atbilstošās studiju programmas, kuras akreditētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un kuru akreditācijas termiņš uz lēmuma pieņemšanas dienu nav notecējis, uzskatāmas par akreditētām līdz attiecīgās studiju programmas akreditācijas lapā noteiktā termiņa beigām. 33. Studiju programmām, kuras uz 2011.gada 1.augustu ir akreditētas, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums atteikt akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, ja minētajā laika periodā studiju programmas akreditācijas termiņš ir notecējis. 34. Grozījumi šā likuma 76.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem attiecīgajos likumos. 35. Šā likuma 78.panta septītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā. 36. Šā likuma 87.panta ceturtās daļas noteikums par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.”	Atbalstīts	44. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33, 34, 35. un 36. punktu šādā redakcijā: “29. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā un trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka augstskolās vismaz 40 procentiem, akadēmijās vismaz 50 procentiem, bet universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, kā arī grozījumi šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punktā, kas nosaka, ka doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē, stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī. 30. Šā likuma 3.panta septītās daļas noteikums stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. No 2013.gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka iepriekšējo piecu gadu laikā akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latvijas, augstskolām nodarbināto ārvalstu viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu skaits augstskolā ir vismaz trīs procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita. 31. Grozījumi par studiju programmu licencēšanu un studiju virzienu akreditāciju stājas spēkā: 1) attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, — 2012.gada 1.septembrī; 2) attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, — 2012.gada 15.novembrī; 3) attiecībā uz studiju virzieniem, kuriem atbilstošās augstskolas vai koledžas studiju programmas ietilpst šā likuma 3.pantā pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajās tematiskajās grupās, — 2012.gada 31.decembrī. 32. Sešu mēnešu laikā pēc šo pārejas noteikumu 31.punktā noteiktajiem termiņiem Ministru kabineta noteikta institūcija pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmumu atteikt akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu. Ja tiek pieņemts lēmums atteikt akreditēt kādu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, šim virzienam atbilstošās studiju programmas, kuras akreditētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un kuru akreditācijas termiņš uz lēmuma pieņemšanas dienu nav notecējis, uzskatāmas par akreditētām līdz attiecīgās studiju programmas akreditācijas lapā noteiktā termiņa beigām. 33. Studiju programmām, kuras uz 2011.gada 1.augustu ir akreditētas, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums atteikt akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, ja minētajā laika periodā studiju programmas akreditācijas termiņš ir notecējis. 34. Grozījumi šā likuma 76.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem attiecīgajos likumos. 35. Šā likuma 78.panta septītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā. 36. Šā likuma 87.panta ceturtās daļas noteikums par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.”
\	38. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK; 3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EEK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīgā darba nolūkā.”				45. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK; 3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EEK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīgā darba nolūkā.”
		99	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.

Saeimas Prezidijam

Grozījumi Augstskolu likumā

(2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem augstākās izglītības jomā.