Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr.64/Lp10) otrajam lasījumam.

Pielikumā: likumprojekta tabula, ___ lp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja I.Druviete

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu likumā

(Nr.64/Lp10)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 103)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Augstskolu likums	Grozījumi Augstskolu likumā				Grozījumi Augstskolu likumā
	Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:
		1 2	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt visā likumā vārdus „likums „Par zinātnisko darbību” ar vārdiem „Zinātniskās darbības likums” attiecīgajā locījumā.” Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Aizstāt visā likumā vārdus „likums „Par zinātnisko darbību”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Zinātniskās darbības likums” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts Atbalstīts	1. Aizstāt visā likumā vārdus „likums „Par zinātnisko darbību”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Zinātniskās darbības likums” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini: .................. ........................
7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;
8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;		3	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 1.pantā: izslēgt no 8.punkta vārdus un skaitli „kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām”.	Atbalstīts	2. 1.pantā: izslēgt 8.punktā vārdus un skaitli „kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām”.
9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;
		4	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 1.pantā: papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā: „9¹) nodarbināmība – personas spējas pēc grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanas sekmīgi uzsākt, saglabāt un attīstīt darba attiecības, saimniecisko vai radošo darbību.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā: „9¹) nodarbināmība – personas spējas pēc grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanas sekmīgi uzsākt, saglabāt un attīstīt darba attiecības, saimniecisko vai radošo darbību.”
10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;
11) promocija — doktora grāda piešķiršana;
12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai, koledžai vai to filiālēm īstenot noteiktu studiju programmu.
		5	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “13) Eiropas kredītpunkts – Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (European Credit Transfer System) vienība studējošā darba uzskaitei, kas ir vērsta uz augstākās izglītības programmas studiju rezultātu sasniegšanu; trim Eiropas kredītpunktiem atbilst astoņdesmit stundu studējošā studiju darbības.””	Atbalstīts redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar 13., 14., 15., un 16.punktu šādā redakcijā: “13) Eiropas kredītpunkts — Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (European Credit Transfer System) vienība studējošā darba uzskaitei, kas ir vērsta uz augstākās izglītības programmas studiju rezultātu sasniegšanu; trim Eiropas kredītpunktiem atbilst 80 stundu studējošā studiju darbības;
		6	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 1.pantā: papildināt pantu ar 13., 14., un 15.punktu šādā redakcijā: „13) studiju modulis – studiju programmas sastāvdaļa, kurai ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti; 14) studiju posms – jebkura studiju programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un ietver zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, bet nav pilna studiju programma; 15) studiju rezultāti – studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums.”	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	14) studiju modulis – studiju programmas sastāvdaļa, kurai ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti; 15) studiju posms – jebkura studiju programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un ietver zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, bet nav pilna studiju programma; 16) studiju rezultāti – studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums.”
3.pants. Augstskolas
(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas — māksla, arhitektūra, teoloģija, drošība vai valsts aizsardzība. Augstskolu īstenotās studiju programmas iedalāmas šādās tematiskajās grupās:		7	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 3. panta pirmajā daļā vārdus „divdesmit” ar vārdiem „četrdesmit”. ”	Neatbalstīts
1) izglītība;
2) humanitārās zinātnes un māksla;
3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;
4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;
5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;
6) lauksaimniecība;
7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;
8) pakalpojumi.
(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.
(3) Universitāte ir augstskola, kas atbilst šādiem kritērijiem:
1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu;
2) vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;		8	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 3. panta trešās daļas 2.punktā vārdu „pusei” ar vārdiem „sešdesmit pieciem procentiem”.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts	3. 3.pantā: aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu „pusei” ar skaitli un vārdu „65 procentiem”;
3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;
4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.
(4) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" vai "koledža" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts".
(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.		9	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt 3.panta sesto daļu aiz vārdiem „Latvijas izglītības klasifikāciju” ar vārdiem „kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra līmeņa studiju programmu beidzējiem.”	Atbalstīts	papildināt sesto daļu pēc vārdiem „Latvijas izglītības klasifikāciju” ar vārdiem „kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra līmeņa studiju programmu beidzējiem”;
		10	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 3. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(7) Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas augstākās izglītības telpā, augstskolas nodrošina, ka vismaz pieci procenti no akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas.””	Atbalstīts redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas augstākās izglītības telpā, augstskolas nodrošina, ka vismaz pieci procenti no akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas.” ”
5.pants. Augstskolu uzdevumi
(1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.
(2) Augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Tās nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.		11 12	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt 5.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Tās izveido savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuras ietvaros: 1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai; 2) izveido mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei; 3) izveido un publisko tādus studējošo sekmju vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kuri ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu apguvi; 4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla kvalifikācijas un tā darba kvalitātes nodrošināšanai; 5) nodrošina informācijas vākšanu un analīzi par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamajiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas vai koledžas darbības būtiskiem rādītājiem.” Izglītības, kultūras un un zinātnes komisija Papildināt 5.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros: 1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai; 2) izstrādā mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei; 3) izveido un publisko tādus studējošo sekmju vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu; 4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai; 5) nodrošina, ka tiek vākta un analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas vai koledžas darbības būtiskiem rādītājiem.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 12 Atbalstīts	4. Papildināt 5.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros: 1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai; 2) izstrādā mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei; 3) izveido un publisko tādus studējošo sekmju vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu; 4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai; 5) nodrošina, ka tiek vākta un analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas vai koledžas darbības būtiskiem rādītājiem.”
.................. ........................
7.¹ pants. Augstākās izglītības un zinātnes administrācija
(1) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija ir Ministru kabineta izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts iestāde, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.		13	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Izslēgt 7.¹ pantu.	Atbalstīts	5. Izslēgt 7.¹ pantu.
(2) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija:
1) nodrošina augstākās izglītības studiju programmu licencēšanu;
2) veic Augstskolu reģistra, Zinātnisko institūciju reģistra, Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļas, Akadēmiskā personāla reģistra un Diplomu reģistra uzturēšanu;
3) ievāc, apkopo un analizē statistisko informāciju augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā;
4) pārzina augstskolu, koledžu un valsts zinātnisko institūciju darbību;
5) administrē augstākās izglītības un zinātnes projektus un programmas;
6) sadala valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai, izņemot Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, un kontrolē tā izlietojumu;
7) organizē profesiju standartu izstrādi;
8) koordinē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstības projektu īstenošanu;
9) veic Ministru kabineta noteiktos citus tai deleģētos augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomas pārvaldes uzdevumus.
8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana
(1) Augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.
(3) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī — filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.
(6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi:
1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 15 (teoloģijas nozares augstskolā — vismaz 10) personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;		14 15	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt likuma 8. panta sestās daļas 1.punktā skaitli „15” ar skaitli „30”.” Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt likuma 8.panta sestās daļas 1.punktā vārdu „divas” ar vārdu „piecas”.”	Atbalstīts Atbalstīts	6. 8.panta sestajā daļā: aizstāt 1.punktā skaitli “15” ar skaitli “30” un vārdu “divas” — ar vārdu “piecas”;
2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;
3) augstskolas plānojumam ir jānodrošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā telpu platība ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;
4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 250 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;		16	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt likuma 8. panta sestās daļas 4.punktā vārdus „250 000 latu” ar vārdiem „500 000 latu”.”	Atbalstīts	aizstāt 4.punktā skaitli un vārdu „250 000 latu” ar skaitli un vārdu „500 000 latu”;
5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 750 000 latu, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas;		17	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt likuma 8. panta sestās daļas 5.punktā vārdus „750 000 latu” ar vārdiem „2 000 000 latu”.”	Atbalstīts	aizstāt 5.punktā skaitli un vārdu „750 000 latu” ar skaitli un vārdu „2 000 000 latu”.
6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;
7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.
.................. ........................
12.pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas
(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: 1) satversmes sapulce; 2) senāts; 3) rektors; 4) revīzijas komisija; 5) akadēmiskā šķīrējtiesa.		18	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.””	Atbalstīts	7. 12. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.”;
(2) Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos — augstskolas satversmes sapulce.
(3) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī to pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.
		19	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 12. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(4) Valsts dibinātas augstskolas atvasinātas publiskas personas orgāni ir satversmes sapulce, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.” ”	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: „(4) Valsts dibinātas augstskolas kā atvasinātas publiskas personas orgāni ir satversmes sapulce, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.
		20	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 12. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(5) Augstskolas koleģiālās institūcijas ir senāts, fakultātes dome, augstskolas zinātniskā institūta padome, kā arī katedras un nodaļas sapulce.””	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	(5) Augstskolas koleģiālās institūcijas ir senāts, fakultātes dome, augstskolas zinātniskā institūta zinātniskā padome vai institūta dome, kā arī katedras un nodaļas sapulce.”
13.pants. Satversmes sapulce
(1) Satversmes sapulce ir augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: 1) profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3) citām darbinieku grupām.		21 22	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot no: 1) akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3) augstskolas darbiniekiem, kuri nav akadēmiskais personāls.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: 1) akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3)vispārējā augstskolas personāla.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 22 Atbalstīts	8. Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: 1) akadēmiskā personāla; 2) studējošajiem; 3)vispārējā augstskolas personāla.”
(2) Pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme.
(3) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars — ne mazāks par 20 procentiem.
(4) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u.c.
(5) Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku (vietniekus) un sekretāru.
(6) Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs.
14.pants. Satversmes sapulces kompetence
(1) Satversmes sapulce:
1) pieņem un groza augstskolas satversmi;
2) ievēlē un atceļ rektoru;
3) noklausās rektora pārskatu;
4) ievēlē senātu vai apstiprina tā ievēlēšanas atbilstību augstskolas satversmei;
5) ievēlē revīzijas komisiju un akadēmisko šķīrējtiesu;		23	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu;””	Atbalstīts	9. 14. pantā: izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu;”;
6) apstiprina senāta, revīzijas komisijas un akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus.		24	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izslēgt likuma 14. panta pirmās daļas 6. punktā vārdus „revīzijas komisijas”.	Atbalstīts	izslēgt pirmās daļas 6. punktā vārdus „revīzijas komisijas”.
(2) Pārējos satversmes sapulces uzdevumus nosaka augstskolas satversme.
16.pants. Augstskolas padomnieku konvents
(1) Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu senātā un satversmes sapulcē.
(2) Padomnieku konventu dibina pēc augstskolas senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē augstskolas senāts.
(3) Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.
(4) Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot padomnieku konventu pēc rektora un senāta pārstāvju viedokļu noklausīšanās. Ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.
		25	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma16. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(6) Konventa padomniekiem nav valsts amatpersonas statusa.””	Atbalstīts redakcionāli precizēts	10. Papildināt 16. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Konventa padomniekiem nav valsts amatpersonas statusa.”
17.¹ pants. Rektora kompetence Rektors:
1) atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;
2) atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
3) nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;
4) veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; 5) veic citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.		26 27	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 17.¹ panta 5.punktu šādā redakcijā: “5) atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu, personāla attīstību, augstskolas budžetu, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „17.¹ pantā: papildināt 4.punktu pēc vārda „veicina” ar vārdiem „un atbild par”; izteikt 5.punktu kā 5. un 6.punktu šādā redakcijā: “5) atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo augstskolas budžetu; 6) veic citus normatīvajos aktos un augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 27 Atbalstīts	11. 17.¹ pantā: papildināt 4.punktu pēc vārda „veicina” ar vārdiem „un atbild par”; izteikt 5.punktu kā 5. un 6.punktu šādā redakcijā: “5) atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo augstskolas budžetu; 6) veic citus normatīvajos aktos un augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”
18.pants. Revīzijas komisija (1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei. (2) Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. (3) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. (4) Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams augstskolas senātam.		28 29	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 18.pantu šādā redakcijā: „18. pants Augstskolas revīzija (1) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību pārbauda zvērināts revidents. (2) Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem augstskolas dokumentiem, pieprasīt un saņemt informāciju no tās amatpersonām. (3) Revidents pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „12. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā: “18.pants. Augstskolas revīzija (1) Zvērināts revidents pārbauda augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī tās atbilstību citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei. (2) Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem augstskolas dokumentiem, pieprasīt un saņemt informāciju no tās amatpersonām. (3) Zvērināts revidents pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. (4) Augstskola var veidot revīzijas komisiju.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 29 Atbalstīts	12. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā: “18.pants. Augstskolas revīzija (1) Zvērināts revidents pārbauda augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī tās atbilstību citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei. (2) Revīzijas veikšanai zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem augstskolas dokumentiem, pieprasīt un saņemt informāciju no tās amatpersonām. (3) Zvērināts revidents pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. (4) Augstskola var veidot revīzijas komisiju.”
19.pants. Akadēmiskā šķīrējtiesa
(1) Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
		30	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 19. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: „3) izvērtē un pieņem lēmumus par apstrīdēšanas iesniegumiem administratīvajā procesā šajā likumā noteiktajos gadījumos, kā arī veic citus normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus.””	Atbalstīts redakcionāli precizēts	13. 19.pantā: papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) šajā likumā noteiktajos gadījumos — apstrīdēšanas iesniegumus administratīvajā procesā, tos izvērtē un pieņem lēmumus par tiem, kā arī pilda citus normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus.”;
(2) Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda administrācija.		31	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt 19. panta otrajā daļā vārdus „kurus apstiprina senāts”.”	Atbalstīts	izslēgt otrajā daļā vārdus “kurus apstiprina senāts”.
(3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šīs šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.
(4) Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu.
26.pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi
(1) Augstskolas personālu veido:
1) akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
2) vispārējais augstskolas personāls;
3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.		32 33	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Izslēgt no 26.panta pirmās daļas 3.punkta vārdus „pilnā laika”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Aizstāt 26.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu „arī” ar vārdiem „to skaitā”.	Atbalstīts redakcionāli precizēts Atbalstīts	14. 26.pantā: izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pilnā laika” un aizstāt vārdu “arī” ar vārdiem “to skaitā”;
(2) Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.
(3) Personālam ir tiesības saskaņā ar augstskolas satversmi noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.		34	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 26. panta trešajā daļā vārdus „iekšējās kārtības noteikumu” ar vārdiem „iekšējo normatīvo aktu”.”	Atbalstīts	aizstāt trešajā daļā vārdus “iekšējās kārtības noteikumu” ar vārdiem “iekšējo normatīvo aktu”.
……… …………….
(8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
33.pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra
(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.
(2) Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pēc pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.		35	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 33. panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Lēmumu par ievēlēšanu personas, kas nav augstskolas personāls, var apstrīdēt šā likuma 10. panta piektajā daļā, bet augstskolas personāls – šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.””	Atbalstīts redakcionāli precizēts	15. Papildināt 33.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Lēmumu par ievēlēšanu personas, kas nepieder pie augstskolas personāla, var apstrīdēt šā likuma 10.panta piektajā daļā, bet augstskolas personāls — šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.”
……… …………….
38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs un institūtos saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un augstskolas vai institūta satversmi (statūtiem).		36 37	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 38.pantu šādā redakcijā: “38. pants Vadošie pētnieki un pētnieki (1) Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta padome, bet, ja fakultātes vai zinātniskais institūts augstskolā nav izveidoti – augstskolas senāts, Zinātniskās darbības likuma 26. pantā noteiktajā kārtībā ciktāl tā nav pretrunā ar šajā pantā noteikto. (2) Vadošos pētniekus un pētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: “38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki (1) Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta padome, bet, ja fakultātes vai zinātniskais institūts augstskolā nav izveidoti, — augstskolas senāts Zinātniskās darbības likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šajā pantā noteikto. (2) Vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 37 Atbalstīts	16. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: “38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki (1) Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta padome, bet, ja fakultātes vai zinātniskais institūts augstskolā nav izveidoti, — augstskolas senāts Zinātniskās darbības likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šajā pantā noteikto. (2) Vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.”
40.pants. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori
(1) Ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.		38	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 40. pantā pirmajā daļā vārdus „viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru” ar vārdiem „viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.””	Atbalstīts	17. 40.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru” ar vārdiem “viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu”;
(2) Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.		39	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 40. panta otrajā daļā vārdus „Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem” ar vārdiem „viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem”, kā arī aizstāt vārdus „profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem” ar vārdiem „profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem.””	Atbalstīts redakcionāli precizēts	aizstāt otrajā daļā vārdus “Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem” ar vārdiem “Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem” un vārdus “profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem” — ar vārdiem “profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem”.
(3) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā un koledžā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu augstskolās un koledžās, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments. (2) To ārvalstnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās un koledžās, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē šā likuma 83. pants.		40 41	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: „45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un personai, kurai ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā vai koledžā, nepieciešama Latvijā atzīta un dokumentāli apliecināta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. (2) Tiesības studēt augstskolās un koledžās Latvijas Republikā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, kā arī personai, kurai ir izsniegta patstāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā. (3) To ārzemnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās un koledžās, uz kuriem neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, regulē šā likuma 83.pants.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: “45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā vai koledžā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. (2) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā. (3) To ārzemnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās un koledžās, uz kuriem neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, regulē šā likuma 83.pants.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.41 Atbalstīts	18. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: “45.pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā (1) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā vai koledžā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. (2) Tiesības studēt augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā. (3) To ārzemnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās un koledžās, uz kuriem neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, regulē šā likuma 83.pants.”
47.pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos
(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai koledžā vai tos attiecīgajā augstskolā vai koledžā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai vai koledžai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.
(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.		42	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Izslēgt 47.panta otrās daļas 2.teikumu.	Atbalstīts	19. Izslēgt 47.panta otrās daļas otro teikumu.
(3) Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.
49.pants. Izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)
(1) Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:
1) tā pati to vēlas;
2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
3) tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;
4) tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.
(2) Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns, koledžā — koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts vai koledžas padome.		43 44	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izslēgt likuma 49. panta otrās daļas otro teikumu.” Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 49. panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Eksmatrikulāciju var apstrīdēt šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.””	Atbalstīts Atbalstīts	20. 49.panta otrajā daļā: izslēgt otro teikumu; papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Eksmatrikulāciju var apstrīdēt šā likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.”
(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2007. Skat. Pārejas noteikumus.)
55.pants. Studiju programmas
(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:
1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;
2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;		45 46	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 55.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās studiju programmas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus, paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un to plānotos studiju rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu to starpā, izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt 55.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka: a) konkrētās studiju programmas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus, to skaitā paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un tiem plānotos studiju rezultātus, b) piedāvājamās izglītības saturu, c) programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām, d) izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.46 Atbalstīts	21. 55.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka: a) konkrētās studiju programmas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus, to skaitā paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un tiem plānotos studiju rezultātus, b) piedāvājamās izglītības saturu, c) programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām, d) izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;”;
3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;		47 48 49	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt 55. panta pirmās daļas 3.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Doktora studiju programmu īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori attiecīgajā nozarē, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti.”” Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 55.pantā: papildināt pirmās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā: „Doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori vai profesori un asociētie profesori attiecīgajā nozarē, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 55.panta pirmās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā: „Doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 49 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 49 Atbalstīts	papildināt pirmās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti attiecīgajā nozarē.”;
4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;
5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;
6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;
7) novērtē programmas izmaksas.
		50 51	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 55.pantā: papildināt pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā: „8) ietver pamatojumu par licencējamās studiju programmas īstenošanas lietderību, tai skaitā norādot studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā īstenotām tā paša līmeņa un tās pašas izglītības jomas studiju programmām; 9) ietverpamatojumu par licencējamās studiju programmas atbilstību augstskolas vai koledžas attīstības stratēģijai un pieejamajiem resursiem.”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 55.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) ietverpamatojumu tam, ka licencējamās studiju programmas atbilst augstskolas vai koledžas attīstības stratēģijai un pieejamiem resursiem.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 51 un Nr.52 Atbalstīts	papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) ietverpamatojumu tam, ka licencējamās studiju programmas atbilst augstskolas vai koledžas attīstības stratēģijai un pieejamiem resursiem.”;
(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci augstskolas profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.
(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai.
(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.		52	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt 55.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze, kurā ietver licencējamās studiju programmas īstenošanas lietderības pamatojumu, norādot arī studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā īstenotām tā paša līmeņa un tās pašas izglītības jomas studiju programmām.”	Atbalstīts	izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze, kurā ietver licencējamās studiju programmas īstenošanas lietderības pamatojumu, norādot arī studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā īstenotām tā paša līmeņa un tās pašas izglītības jomas studiju programmām.”
.................. ........................
		53 54	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt likumu ar 55.¹ pantu šādā redakcijā: „55.¹pants. Kopīgās studiju programmas un kopīgie grādi (1) Augstskolas un koledžas var veidot kopīgas studiju programmas ar citām akreditētām augstskolām vai koledžām Latvijā vai attiecīgās valsts atzītām augstskolām vai koledžām ārvalstīs (turpmāk – partnerinstitūcijas), noslēdzot par to attiecīgu vienošanos. (2) Kopīgās studiju programmas raksturo: 1) katra partnerinstitūcija īsteno vismaz 5 procentus no attiecīgās studiju programmas; 2) vienošanās par uzņemšanas nosacījumiem studiju programmā; 3) kopīgi veidoti nosacījumi studiju programmas īstenošanai, noslēguma pārbaudījumiem un studijās iegūstamā grāda vai studijās iegūstamā grāda un augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai; 4) kopīgi, informējot attiecīgo valstu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijas, veidota studiju programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēma; 6) studējošo mobilitāte, apgūstot kopīgās studiju programmas samērīgu un būtisku daļu vienā vai vairākās partnerinstitūcijās; 7) akadēmiskā personāla mobilitāte, mācot vismaz divās no partnerinstitūcijām. (3) Latvijas augstskolas vai koledžas īstenotajai studiju programmas daļai ir jābūt šīs augstskolas vai koledžas šā likuma noteiktajā kārtībā akreditētas studiju programmas daļai, bet visām ārvalstu augstskolu vai koledžu īstenotajām studiju programmas daļām – attiecīgajā valstī noteiktajā kārtībā valsts atzītas (akreditētas) studiju programmas daļai. (4) Kopīgo studiju programmu apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos piešķir grādu vai grādu un augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju vienā no šiem veidiem: 1) divu vai vairāku partnerinstitūciju grādi vai grādi un augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas, ko apliecina attiecīgs diploms (par katru grādu vai grādu un augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju); 2) kopīgs grāds vai grāds un augstākās izglītības profesionālā kvalifikācija, ko apliecina visu partnerinstitūciju vārdā izsniegts viens kopīgs diploms. (5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā noteiktajā kārtībā īstenotu kopīgo augstākās izglītības programmu apguves rezultātā iegūtie šā panta ceturtajā daļā minētie grādi ir valstiski atzīti.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumu ar 55.¹ pantu šādā redakcijā: “55.¹pants. Kopīgās studiju programmas (1) Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī (turpmāk — partnerinstitūcija), izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā (turpmāk — kopīgā studiju programma), noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos. (2) Kopīgā studiju programma atbilst šādiem nosacījumiem: 1) to veido augstskolas un partnerinstitūciju vienāda augstākās izglītības līmeņa studiju programmu daļas; 2) tās īstenošanā iesaistītā augstskola un partnerinstitūcijas īsteno katra vismaz vienu desmito daļu no visas attiecīgās studiju programmas; 3) ir vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu, noslēguma pārbaudījumiem, studijās iegūstamo grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu; kopīgās studiju programmas daļas kopā veido saturiski vienotu un secīgu kopīgu studiju programmu; 4) augstskola un partnerinstitūcijas ir kopīgi izveidojušas kopīgās studiju programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu; 5) ir nodrošināta studējošo mobilitāte, kas ļauj apgūt kopīgās studiju programmas samērīgu un būtisku daļu vienā vai vairākās partnerinstitūcijās; 6) ir nodrošināta akadēmiskā personāla mobilitāte, lai tas varētu mācīt arī vismaz vienā partnerinstitūcijā; 7) ir noteikts kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai; 8) ir noteikts augstskolas un partnerinstitūciju kopīgi izsniedzamā diploma, kā arī diplomam pievienotā pielikuma saturs. (3) Lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence. Licences izsniegšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Kopīgajām studiju programmām, to saturam, īstenošanai un licencēšanai piemērojami tie paši nosacījumi, kas tiek piemēroti citām tāda paša līmeņa studiju programmām Latvijā, izņemot šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas nosacījumus attiecībā uz akadēmisko personālu akadēmiskajās studiju programmās. Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tad, iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par kopīgās studiju programmas licencēšanu, augstskola iesniegumam pievieno arī dokumentu, kas apliecina to, ka partnerinstitūcija ir atzīta attiecīgajā valstī. Licencēšanas ietvaros tiek vērtēta arī studiju programmas atbilstība šā panta otrās daļas nosacījumiem. (4) Tikai par akreditētas kopīgās studiju programmas apguvi augstskolai ir tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. (5) Kopīgā studiju programma akreditējama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopīgās studiju programmas akreditācijas procesā Latvijas augstskolas īstenoto kopīgās studiju programmas daļu izvērtē novērtēšanas komisija šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (6) Lai kopīgā studiju programma tiktu akreditēta, augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktos studiju programmas akreditācijai nepieciešamos dokumentus par visu kopīgo studiju programmu, to skaitā arī dokumentus, kas apliecina, ka partnerinstitūcijas īstenotā kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (7) Kopīgās studiju programmas akreditācijas procesā Izglītības un zinātnes ministrija ir tiesīga sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām. (8) Kopīgo studiju programmu akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (9) Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt: 1) augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par augstākās izglītības kvalifikācijas (grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas) piešķiršanu. Kopīga diploma par augstākās izglītības kvalifikācijas piešķiršanu un tā pielikuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets; 2) augstskolas diplomu par augstākās izglītības kvalifikācijas (grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas) piešķiršanu. (10) Šajā pantā augstskolai noteiktās tiesības un pienākumi attiecināmi arī uz koledžu.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.54 Atbalstīts	22. Papildināt likumu ar 55.¹ pantu šādā redakcijā: “55.¹pants. Kopīgās studiju programmas (1) Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī (turpmāk — partnerinstitūcija), izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā (turpmāk — kopīgā studiju programma), noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos. (2) Kopīgā studiju programma atbilst šādiem nosacījumiem: 1) to veido augstskolas un partnerinstitūciju vienāda augstākās izglītības līmeņa studiju programmu daļas; 2) tās īstenošanā iesaistītā augstskola un partnerinstitūcijas īsteno katra vismaz vienu desmito daļu no visas attiecīgās studiju programmas; 3) ir vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu, noslēguma pārbaudījumiem, studijās iegūstamo grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu; kopīgās studiju programmas daļas kopā veido saturiski vienotu un secīgu kopīgu studiju programmu; 4) augstskola un partnerinstitūcijas ir kopīgi izveidojušas kopīgās studiju programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu; 5) ir nodrošināta studējošo mobilitāte, kas ļauj apgūt kopīgās studiju programmas samērīgu un būtisku daļu vienā vai vairākās partnerinstitūcijās; 6) ir nodrošināta akadēmiskā personāla mobilitāte, lai tas varētu mācīt arī vismaz vienā partnerinstitūcijā; 7) ir noteikts kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai; 8) ir noteikts augstskolas un partnerinstitūciju kopīgi izsniedzamā diploma, kā arī diplomam pievienotā pielikuma saturs. (3) Lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence. Licences izsniegšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Kopīgajām studiju programmām, to saturam, īstenošanai un licencēšanai piemērojami tie paši nosacījumi, kas tiek piemēroti citām tāda paša līmeņa studiju programmām Latvijā, izņemot šā likuma 55.panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas nosacījumus attiecībā uz akadēmisko personālu akadēmiskajās studiju programmās. Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tad, iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par kopīgās studiju programmas licencēšanu, augstskola iesniegumam pievieno arī dokumentu, kas apliecina to, ka partnerinstitūcija ir atzīta attiecīgajā valstī. Licencēšanas ietvaros tiek vērtēta arī studiju programmas atbilstība šā panta otrās daļas nosacījumiem. (4) Tikai par akreditētas kopīgās studiju programmas apguvi augstskolai ir tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. (5) Kopīgā studiju programma akreditējama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopīgās studiju programmas akreditācijas procesā Latvijas augstskolas īstenoto kopīgās studiju programmas daļu izvērtē novērtēšanas komisija šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (6) Lai kopīgā studiju programma tiktu akreditēta, augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktos studiju programmas akreditācijai nepieciešamos dokumentus par visu kopīgo studiju programmu, to skaitā arī dokumentus, kas apliecina, ka partnerinstitūcijas īstenotā kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā. (7) Kopīgās studiju programmas akreditācijas procesā Izglītības un zinātnes ministrija ir tiesīga sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām. (8) Kopīgo studiju programmu akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (9) Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt: 1) augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par augstākās izglītības kvalifikācijas (grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas) piešķiršanu. Kopīga diploma par augstākās izglītības kvalifikācijas piešķiršanu un tā pielikuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets; 2) augstskolas diplomu par augstākās izglītības kvalifikācijas (grāda vai grāda un profesionālās kvalifikācijas) piešķiršanu. (10) Šajā pantā augstskolai noteiktās tiesības un pienākumi attiecināmi arī uz koledžu.”
		55	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „55.² pants. Pēcdoktorantūras programmas Universitātes īsteno pēcdoktorantūras programmas, kurās var ierakstīt personas, kuras ieguvušas doktora zinātnisko grādu. Pēcdoktorantūras programmas var būt starpdisciplināras.””	Neatbalstīts
56.pants. Studiju reglamentācija
(1) Studijas augstskolā un koledžā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.
(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums.
(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:
1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus; 2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;		56	Deputāts I.Pimenovs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 56. panta trešās daļas pirmo un otro punktu šādā redakcijā: „1) studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus; 2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot svešvalodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;””	Neatbalstīts
3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.
		57 58 59	Deputāts I.Pimenovs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 56. panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) studiju programmas un to daļas, kuras tiek realizētas, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus.”” Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 56.pantā: papildināt panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ir izveidotas un tiek īstenotas, pamatojoties uz augstskolas vai koledžas noslēgto vienošanos ar ārvalsts augstskolu vai koledžu par kopīgas studiju programmas izveidi un īstenošanu vai, pamatojoties uz vienošanos starp akreditētu Latvijas valsts dibināto augstskolu vai koledžu un ārvalsts augstskolu vai koledžu par Latvijas valsts dibinātās akreditētās augstskolas vai koledžas studiju programmas īstenošanu ārvalstīs, ja par šīs studiju programmas īstenošanu Eiropas Savienības valodā, kas nav valsts valoda, ir saņemts pozitīvs studiju programmu licencēšanas komisijas atzinums.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 56.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kas ir izveidotas un tiek īstenotas, pamatojoties uz augstskolas noslēgto vienošanos ar ārvalsts augstskolu par kopīgas studiju programmas izveidi un īstenošanu vai pamatojoties uz vienošanos starp akreditētu Latvijas valsts dibinātu augstskolu un ārvalsts augstskolu par Latvijas valsts dibinātās akreditētās augstskolas studiju programmas īstenošanu ārvalstīs, ja par šīs studiju programmas īstenošanu Eiropas Savienības valodā, kas nav valsts valoda, ir saņemts pozitīvs studiju programmu licencēšanas komisijas atzinums.”	Neatbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.59 Atbalstīts	23. 56.pantā: papildināt trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kas ir izveidotas un tiek īstenotas, pamatojoties uz augstskolas noslēgto vienošanos ar ārvalsts augstskolu par kopīgas studiju programmas izveidi un īstenošanu vai pamatojoties uz vienošanos starp akreditētu Latvijas valsts dibinātu augstskolu un ārvalsts augstskolu par Latvijas valsts dibinātās akreditētās augstskolas studiju programmas īstenošanu ārvalstīs, ja par šīs studiju programmas īstenošanu Eiropas Savienības valodā, kas nav valsts valoda, ir saņemts pozitīvs studiju programmu licencēšanas komisijas atzinums.”;
		60 61	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma 56.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Lai veicinātu Latvijas studējošo starptautisko mobilitāti ne mazāk kā desmit procentus jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma īsteno svešvalodās, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrāde.”” Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 56.pantā: papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.”	Neatbalstīts Atbalstīts	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.”
		62	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt likumu ar 56.¹, un 56.² pantiem šādā redakcijā: „56.¹ pants. Studiju kursi (1) Augstskolas un koledžas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un iekļaujami studiju programmās studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu. Studiju kursa aprakstu sagatavo un apstiprina augstskolas un koledžas noteiktā kārtībā. (2) Studiju kursa apraksts nosaka studiju kursa noslēgumā sasniedzamos studiju rezultātus: 1) definē prasības studiju kursa apguves uzsākšanai; 2) nosaka studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotos studiju rezultātus; 3) apraksta studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu, studiju kursa kalendāru, obligāto un papildliteratūru, citus izmantojamos informācijas avotus; 4) raksturo studējošo patstāvīgā darba organizāciju un uzdevumus; 5) nosaka studiju rezultātu vērtēšanas kritērijus. 56.²Studiju moduļi (1) Studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai studiju kursus vai to daļas var apvienot studiju moduļos, nodrošinot to plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā. (2) Studiju moduļa apraksts nosaka: 1) studiju moduļa apguves rezultātā iegūstamos studiju rezultātus; 2) studiju darba laika plānojumu; 3) studiju kursus, kas iekļauti studiju modulī. (3) Par studiju moduļa apguvi, kura rezultātā tiek iegūts zināšanu, prasmju un kompetences kopums, kas nepieciešams profesijas prasību vai nodarbināmības nosacījumu izpildei noteiktā profesionālās darbības jomā, studējošais saņem apliecību, kurā tiek norādīts, kuram profesijas standartam atbilst iegūtā augstākā izglītība un kurā augstākās izglītības ciklā tā ir iegūta. (4) Augstskolas un koledžas reģistrē šā panta trešajā daļā minētās izsniegtās apliecības.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts redakcionāli precizēts	24. Papildināt likumu ar 56.¹ un 56.² pantu šādā redakcijā: “56.¹ pants. Studiju kursi (1) Augstskolas un koledžas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un iekļaujami studiju programmās studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu. Studiju kursa aprakstu sagatavo un apstiprina augstskolas un koledžas noteiktajā kārtībā. (2) Studiju kursa apraksts: 1) definē prasības studiju kursa apguves uzsākšanai; 2) nosaka studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotos studiju rezultātus; 3) izklāsta studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu, ietver studiju kursa kalendāru, obligāto un papildliteratūru, norāda citus informācijas avotus; 4) raksturo studējošo patstāvīgā darba organizāciju un uzdevumus; 5) nosaka studiju rezultātu vērtēšanas kritērijus. 56.²pants.Studiju moduļi (1) Studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai studiju kursus vai to daļas var apvienot studiju moduļos, nodrošinot to plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā. (2) Studiju moduļa apraksts nosaka: 1) studiju moduļa apguves rezultātā sasniedzamos studiju rezultātus; 2) studiju darba laika plānojumu; 3) studiju kursus, kas iekļauti studiju modulī. (3) Par studiju moduļa apguvi, kuras rezultātā tiek iegūts zināšanu, prasmju un kompetences kopums, kas nepieciešams profesijas prasību vai nodarbināmības nosacījumu izpildei noteiktā profesionālās darbības jomā, studējošais saņem apliecību, kurā norādīts, kuram profesijas standartam atbilst iegūtā augstākā izglītība un kurā augstākās izglītības ciklā tā ir iegūta. (4) Augstskolas un koledžas reģistrē šā panta trešajā daļā minētās izsniegtās apliecības.”
57.pants. Studiju ilgums
(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.
(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi. ................. ...................		63	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 57.pantā: papildināt otrās daļas 3.teikumu aiz vārda „kopējais” ar vārdiem „pilna laika”.	Atbalstīts	25. Papildināt 57.panta otrās daļas trešo teikumu pēc vārda „kopējais” ar vārdiem „pilna laika”.
59.pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija
(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:
1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:
a) bakalaurs ( akadēmiskais grāds),
b) maģistrs (akadēmiskais grāds),
c) doktors (zinātniskais grāds);
2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:
a) bakalaurs,
b) maģistrs.
(2) Profesionālo kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības valsts akreditēto studiju programmu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".
		64 65	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt 59.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Ministru kabinets paredz nosacījumus un kārtību, kādā pielīdzina grādus un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūti pirms šobrīd spēkā esošā regulējuma par grādiem un profesionālajām kvalifikācijām spēkā stāšanās, šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 59.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējošie normatīvie akti.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.65 Atbalstīts	26. Papildināt 59.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējošie normatīvie akti.”
59.¹ pants. Diplomu reģistrs
(1) Diplomu reģistrā ieraksta ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, ko izsniedz Augstskolu reģistrā un Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļā reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas amatpersona. Diplomu reģistru kārto elektroniski. ................. ...................
		66 67	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt likumu ar 59.² pantu un 59.³ pantu šādā redakcijā: „59.²pants. Studijas ārpus studiju programmām (1) Personām ir tiesības reģistrēties augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola vai koledža. (2) Personas, kuras ir reģistrējušās augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei, ir attiecīgās augstskolas vai koledžas klausītāji. (3) Par apgūtajiem studiju moduļiem un studiju kursiem augstskolā vai koledžā izsniedz klausītājam apliecību, kura atļauj nepārprotami identificēt tās saņēmēju, izpildītā darba apjomu un studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola vai koledža uzglabā izsniegto apliecību kopijas. (4) Klausītājam, kam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, ir tiesības uzkrāt ar augstskolu un koledžu apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un pieprasīt augstskolai vai koledžai izvērtēt atbilstību studiju programmām vai tās posmiem. (5) Augstskola vai koledža var izvērtēt un atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē apgūtus studiju rezultātus un par tiem piešķirt kredītpunktus. Kārtību, kādā notiek iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtu studiju rezultātu atzīšana, nosaka Ministru kabinets. Šādā atzīšanas gadījumā augstskolas vai koledžas noteiktā kārtībā tiek pieņemts individuāls lēmums, pievienojot dokumentus, kas pamato studējošā profesionālās darbības pieredzes atbilstību attiecīgās prakses vai studiju kursu studiju rezultātiem. Šo lēmumu pievieno studējošā personas lietai. Augstskolas vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Augstākās izglītības padomē. 59.³pants. Vienošanās par studiju programmas īstenošanu (1) Valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža ir tiesīga slēgt vienošanos ar valsts atzītu augstskolu vai koledžu ārvalstīs par valsts akreditētas Latvijas augstskolas vai koledžas studiju programmas īstenošanu valsts atzītā augstskolā vai koledžā ārvalstīs. (2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā. (3) Pabeidzot studiju programmu ārvalsts augstskolā vai koledžā, kurai valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot šo studiju programmu, studējošais iegūst tās valsts akreditētas Latvijas augstskolas vai koledžas diplomu, kura saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot šo studiju programmu.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumu ar 59.² pantu un 59.³ pantu šādā redakcijā: “59.²pants. Studijas ārpus studiju programmām (1) Personām ir tiesības reģistrēties augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola vai koledža. (2) Personas, kuras ir reģistrējušās augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei, ir attiecīgās augstskolas vai koledžas klausītāji. (3) Par augstskolā vai koledžā apgūtajiem studiju moduļiem un studiju kursiem klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda koledžas vai augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola vai koledža ved izsniegto apliecību reģistru. (4) Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar augstskolu un koledžu apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja tam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola vai koledža izvērtē atbilstību studiju programmām vai to posmiem. (5) Augstskola un koledža var izvērtēt un atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un par tiem piešķirt kredītpunktus. Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt tikai profesionālās vai akadēmiskās augstākās izglītības programmās, pie tam tikai 30 procentus no profesionālās vai akadēmiskās augstākās izglītības programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātus. Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šādas atzīšanas gadījumā augstskolas vai koledžas noteiktajā kārtībā tiek pieņemts individuāls lēmums, tam pievienojot dokumentus, kas pamato klausītāja profesionālās pieredzes atbilstību attiecīgajā praksē vai studiju kursos sasniegtajiem rezultātiem. Šo lēmumu pievieno klausītāja personas lietai. Augstskolas vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Augstākās izglītības padomē. 59.³pants. Vienošanās par studiju programmas īstenošanu (1) Valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža ir tiesīga slēgt vienošanos ar valsts atzītu augstskolu vai koledžu ārvalstī par valsts akreditētas Latvijas augstskolas vai koledžas studiju programmas īstenošanu valsts atzītā augstskolā vai koledžā ārvalstī. (2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem augstākās izglītības jomā. (3) Pabeidzot studiju programmu ārvalsts augstskolā vai koledžā, kurai valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot šo programmu, studējošais iegūst tās valsts akreditētās Latvijas augstskolas vai koledžas diplomu, kura saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot attiecīgo programmu.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.67 Atbalstīts	27. Papildināt likumu ar 59.² pantu un 59.³ pantu šādā redakcijā: “59.²pants. Studijas ārpus studiju programmām (1) Personām ir tiesības reģistrēties augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola vai koledža. (2) Personas, kuras ir reģistrējušās augstskolā vai koledžā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei, ir attiecīgās augstskolas vai koledžas klausītāji. (3) Par augstskolā vai koledžā apgūtajiem studiju moduļiem un studiju kursiem klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda koledžas vai augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola vai koledža ved izsniegto apliecību reģistru. (4) Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar augstskolu un koledžu apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja tam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola vai koledža izvērtē atbilstību studiju programmām vai to posmiem. (5) Augstskola un koledža var izvērtēt un atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un par tiem piešķirt kredītpunktus. Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt tikai profesionālās vai akadēmiskās augstākās izglītības programmās, pie tam tikai 30 procentus no profesionālās vai akadēmiskās augstākās izglītības programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātus. Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šādas atzīšanas gadījumā augstskolas vai koledžas noteiktajā kārtībā tiek pieņemts individuāls lēmums, tam pievienojot dokumentus, kas pamato klausītāja profesionālās pieredzes atbilstību attiecīgajā praksē vai studiju kursos sasniegtajiem rezultātiem. Šo lēmumu pievieno klausītāja personas lietai. Augstskolas vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Augstākās izglītības padomē. 59.³pants. Vienošanās par studiju programmas īstenošanu (1) Valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža ir tiesīga slēgt vienošanos ar valsts atzītu augstskolu vai koledžu ārvalstī par valsts akreditētas Latvijas augstskolas vai koledžas studiju programmas īstenošanu valsts atzītā augstskolā vai koledžā ārvalstī. (2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem augstākās izglītības jomā. (3) Pabeidzot studiju programmu ārvalsts augstskolā vai koledžā, kurai valsts akreditēta Latvijas augstskola vai koledža saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot šo programmu, studējošais iegūst tās valsts akreditētās Latvijas augstskolas vai koledžas diplomu, kura saskaņā ar vienošanos bija nodevusi tiesības īstenot attiecīgo programmu.”
62.pants. Pētījumu rezultātu publicēšana
(1) Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus.
(2) Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētās struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus augstskola vismaz reizi gadā nosūta citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, kurās notiek līdzīga rakstura pētījumi, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.		68 69	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 62. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Šos materiālus regulāri publicē augstskolas mājaslapā internetā valsts valodā un vismaz divās citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt 62. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Šos materiālus regulāri publicē augstskolas mājaslapā internetā valsts valodā un var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.69 Atbalstīts	28. Izteikt 62.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šos materiālus regulāri publicē augstskolas mājaslapā internetā valsts valodā un var publicēt citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.”
75.pants. Pārskats par augstskolas un koledžas darbību
(1) Augstskolu un koledžu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola un koledža ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas un koledžas bibliotēkā.		70	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Aizstāt likuma 75. panta pirmajā daļā vārdus „un glabājams augstskolas un koledžas bibliotēkā” ar vārdiem „publicējams tās mājas lapā internetā.” ”	Atbalstīts redakcionāli precizēts	29. 75.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “un glabājams augstskolas un koledžas bibliotēkā” ar vārdiem “tās mājaslapā internetā”;
(2) Augstskola un koledža Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par:
1) augstskolas un koledžas struktūru;
2) studējošo un pārējā augstskolas un koledžas personāla skaitu un sastāvu;
3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;
4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;
5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;
6) saimniecisko darbību, pašu ieņēmumiem un to izlietojumu;
7) starptautiskajiem sakariem.
		71 72	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt 75.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: „8) absolventu tālākām darba gaitām nākamajos trīs gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt 75.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) kā arī ziņas par absolventu tālākajām darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.72 Atbalstīts	papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) kā arī ziņas par absolventu tālākajām darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas pabeigšanas.”
76.pants. Augstskolu īpašums
(1) Augstskolu īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:
1) kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu līdzekļiem;
2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums;
3) augstskolas intelektuālais īpašums.
	1. 76.pantā: papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi valsts vai pašvaldība.";	73 74	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 76. panta otro daļu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā: “4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi valsts vai cita atvasināta publiska persona.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izteikt likumprojekta 1.pantā paredzēto grozījumu par 76.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: „Papildināt 76. panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.74 Atbalstīts	30. 76.pantā: papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.”;
(3) Valsts augstskolām ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu savās satversmēs norādīto mērķu sasniegšanai. Valsts augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma.
	papildināt pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā: "(3¹) Rīcību un turpmākās izmantošanas nosacījumus ar šā panta otrās daļas 4.punktā minēto īpašumu nosaka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts vai pašvaldība, valsts augstskola izmanto darbības nodrošināšanai un attīstībai, nosakot to augstskolas satversmē."	75	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 76.panta 3.¹daļu.	Atbalstīts
(4) Ar Ministru kabineta lēmumu valsts mantu var nodot valsts augstskolas valdījumā vai lietošanā.
(5) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.)
		76 77	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 76. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(6) Rīcību un turpmākās izmantošanas nosacījumus ar šā panta otrās daļas 4. punktā minēto īpašumu nosaka šis likums un Publiskās personas mantas atsavināšanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts, augstskola izmanto darbības nodrošināšanai un attīstībai, nosakot to augstskolas satversmē. Augstskolai ir tiesības ierosināt šāda īpašuma atsavināšanu, kā arī, ja tas nepieciešams augstskolas darbības nodrošināšanai un attīstībai, atsavināt to ar Ministru kabineta atļauju.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt 76. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Rīcību ar šā panta otrās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmākās izmantošanas nosacījumus nosaka šis likums un Publiskās personas mantas atsavināšanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts, augstskola izmanto savas darbības nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši augstskolas satversmē noteiktiem mērķiem. Augstskolai ir tiesības ierosināt šāda īpašuma atsavināšanu un atsavināt to ar Ministru kabineta atļauju.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.77 Atbalstīts	papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā: “(6) Rīcību ar šā panta otrās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmākās izmantošanas nosacījumus nosaka šis likums un Publiskās personas mantas atsavināšanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts, augstskola izmanto savas darbības nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši augstskolas satversmē noteiktiem mērķiem. Augstskolai ir tiesības ierosināt šāda īpašuma atsavināšanu un atsavināt to ar Ministru kabineta atļauju.
		78 79	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 76. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(7) Valsts dibināta augstskola var ierosināt nekustamā īpašuma, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi īpašumā cita atvasināta publiska persona, atsavināšanu, kā arī, ja tas nepieciešams augstskolas darbības nodrošināšanai un attīstībai, to atsavināt ar attiecīgās atvasinātās publiskās personas atļauju. Atļauja nav nepieciešama, ja cita atvasinātā publiskā persona lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu valsts dibinātajai augstskolai īpašumā bez atlīdzības nav noteikusi, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt 76. pantu ar daļu šādā redakcijā: „(7) Valsts dibināta augstskola var ierosināt tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi īpašumā cita atvasināta publiska persona, un to atsavināt ar attiecīgās atvasinātās publiskās personas atļauju. Atļauja nav nepieciešama, ja cita atvasinātā publiskā persona lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu valsts dibinātai augstskolai īpašumā bez atlīdzības nav noteikusi, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.	Daļējis atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.79 Atbalstīts	(7) Valsts dibināta augstskola var ierosināt tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi īpašumā cita atvasināta publiska persona, un to atsavināt ar attiecīgās atvasinātās publiskās personas atļauju. Atļauja nav nepieciešama, ja cita atvasinātā publiskā persona lēmumā par nekustamā īpašuma nodošanu valsts dibinātai augstskolai īpašumā bez atlīdzības nav noteikusi, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.
		80 81	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 76. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(8) Ministru kabinets izdod noteikumus par nekustamajā īpašumā veikto finanšu ieguldījumu uzskaites, vērtēšanas un atlīdzības kārtību valsts dibinātajai augstskolai, ja tās valdījumā vai īpašumā esošais nekustamais īpašums Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajos gadījumos bez atlīdzības tiek nodots valstij vai citai atvasinātajai publiskajai personai.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt 76. pantu ar daļu šādā redakcijā: „(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā paredzētā augstskolas īpašuma atsavināšana notiek Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, cik tālu tā nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kuru izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma savā lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kura dod atsavināšanas atļauju.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.81 Atbalstīts	(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā paredzētā augstskolas īpašuma atsavināšana notiek Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.”
77.pants. Augstskolu finanšu resursi
(1) Augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Valsts augstskolu finanšu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko augstskolas gūst, veicot darbību savās satversmēs noteikto mērķu realizācijai. Ar šiem ienākumiem augstskolas rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu senātam, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam.		82	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izslēgt likuma 77. panta pirmajā daļā vārdus „bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija.””	Atbalstīts	31. Izslēgt 77.panta pirmajā daļā vārdus “bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija”.
(2) Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, augstskola nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.
(3) Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.
(4) Augstskola atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.
78.pants. Valsts finansējums
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1) no valsts pamatbudžeta izglītībai — optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;
2) no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;
3) no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.
.................. ........................
(6) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.
		83 84	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma 78.pantu ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Lai sasniegtu studiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem valsts dibinātās augstskolās Ministru kabinets iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “32. Papildināt 78.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.84 Atbalstīts	32. Papildināt 78.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”
80.pants. Augstskolu saimnieciskā darbība
(1) Pildot savus uzdevumus, augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;
3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;
4) veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.
(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir attiecīgā augstskola.		85	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izslēgt 80. panta otrajā daļā vārdus „kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus”.	Atbalstīts	33. Izslēgt 80.panta otrajā daļā vārdus “kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus”.
83.pants. Ārzemnieku studijas Latvijā
(1) Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šādus noteikumus:		86	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 83.pantā: aizstāt pirmās daļas 1.teikumā vārdus „Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja” ar vārdiem „Ārzemniekus, uz kuriem neattiecas šā likuma 45.panta otrās daļas nosacījumi”.	Atbalstīts	34. 83.panta pirmajā daļā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja” ar vārdiem un skaitli “Ārzemniekus, uz kuriem neattiecas šā likuma 45.panta otrās daļas nosacījumi”;
1) ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;
2) ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām;
3) ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;
4) mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem;
5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.		87	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks 83.pantā: izslēgt pirmās daļas 5.punktu.	Atbalstīts redakcionāli precizēts	izslēgt 5.punktu.
(2) Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.
(3) Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu.
		88	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt likumu ar 83.¹ pantu šādā redakcijā: „83.¹ pants. Stipendijas ārzemniekiem Atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai vai koledžai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai ārzemniekam studijām. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, lai ārzemnieks varētu pretendēt uz stipendiju, nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts	35. Papildināt likumu ar 83.¹ pantu šādā redakcijā: “83.¹ pants. Stipendijas ārzemniekiem Atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai vai koledžai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai ārzemnieka studijām. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kādiem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju, reglamentē Ministru kabinets.”
87.pants. Akadēmiskā personāla reģistrs
(1) Akadēmiskā personāla reģistrā ieraksta ziņas par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās un koledžās. Akadēmiskā personāla reģistru izveido un uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas vai tās padotībā esošas iestādes amatpersona (akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).		89	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Izteikt 87.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa un to ved tam pilnvarota Ministru kabineta noteiktas institūcijas amatpersona (turpmāk - akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).”	Atbalstīts	36. 87.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to ved tam pilnvarota Ministru kabineta noteiktas institūcijas amatpersona (turpmāk — akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).”;
(2) Akadēmiskā personāla reģistrā par personu ierakstāmas šādas ziņas:
1) personas vārds un uzvārds;
2) personas kods;
3) tā akadēmiskā amata nosaukums, kurā persona ievēlēta;
4) tās augstskolas vai koledžas nosaukums, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja amatu ieņem filiālē);
5) struktūrvienības nosaukums, ja tāds ir;
6) akadēmiskā amata pildīšanas sākuma termiņš attiecīgajā augstskolā un koledžā;
7) akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības programmu grupas nosaukums.
(3) Ziņas akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.
(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram katru gadu (ne mazāk kā trīs reizes gadā) līdz 1.februārim, 1.maijam un 1.augustam.		90 91	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 87. panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām ievadot to akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt 87.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām šā panta otrajā daļā pieprasītajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot to akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.91 Atbalstīts	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām šā panta otrajā daļā pieprasītajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot to akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski.”
(5) Šā panta otrās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas.
Pārejas noteikumi .................. ........................
11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā vai profesionālā specifika.		92	Aizsardzības ministrs A.Pabriks Papildināt Augstskolu likuma pārejas noteikumu 11.punktu pēc vārdiem “rektora apstiprināšanas” ar vārdiem “un atcelšanas”.	Neatbalstīts
11.¹ Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.¹ pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika. (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)
................. ...................
27. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (mēnešalgu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. (12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)	2. Papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā: "27. Valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likuma 3.¹daļas prasībām un līdz 2010.gada 31.decembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijā."	93	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt likumprojekta 2.pantu.	Atbalstīts
28. 2011.gadā valsts dibināto augstskolu un koledžu akadēmiskajam personālam nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
		94 95	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 3. panta septītās daļas noteikums stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī. No 2012. gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka vismaz trīs procenti no akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas. No 2011. gada 1. septembra augstskolas nodrošina, ka vismaz divi procenti no akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas.” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: „29. Šā likuma 3.panta septītās daļas noteikums stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. No 2013.gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka iepriekšējo piecu gadu laikā akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas nodarbināto ārvalstu viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu skaits augstskolā ir vismaz trīs procenti no akadēmiskā personāla skaita.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.95 Atbalstīts	37. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32. un 33.punktu šādā redakcijā: “29. Šā likuma 3.panta septītās daļas noteikums stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. No 2013.gada 1.septembra augstskolas nodrošina, ka iepriekšējo piecu gadu laikā akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas nodarbināto ārvalstu viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu skaits augstskolā ir vismaz trīs procenti no akadēmiskā personāla skaita.
		96 97	Deputāts K.Šadurskis Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 78. panta devītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: „30. Šā likuma 78.panta septītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību, iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu, stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.97 Atbalstīts	30. Šā likuma 78.panta septītās daļas noteikums par Ministru kabineta rīcību, iesniedzot Saeimai likumu par gadskārtējo valsts budžetu, stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.
		98 99	Deputāte I.Druviete Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likumu ar jaunu pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 87. panta ceturtā daļas redakcija par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski stājās spēkā 2012.gada 01. janvārī.”” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: „31. Šā likuma 87.panta ceturtās daļas redakcija par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.99 Atbalstīts	31. Šā likuma 87.panta ceturtās daļas redakcija par ziņu iesniegšanu akadēmiskā personāla reģistram ne vēlāk kā nedēļu pēc izmaiņām, ievadot tās akadēmiskā personāla reģistrā elektroniski, stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.
		100	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: „32. Grozījumi šā likuma 3.panta trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī.”	Atbalstīts	32. Grozījumi šā likuma 3.panta trešās daļas 2.punktā, kas paredz, ka universitātēs vismaz 65 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds, stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī.
		101	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: „33. Grozījumi šā likuma 76.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem attiecīgajos likumos.”	Atbalstīts	33. Grozījumi šā likuma 76.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem attiecīgajos likumos.”
		102	Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK; 3) Padomes 2004.gada 13.decembra Direktīvas 2004/114/EEK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīgā darba nolūkā.”.	Atbalstīts redakcionāli precizēts	38. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK; 3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EEK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīgā darba nolūkā.”
	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.	103	Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Izslēgt likumprojektā paredzēto nosacījumu par likuma spēkā stāšanos.	Atbalstīts

Saeimas Prezidijam

Grozījumi Augstskolu likumā

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Deputāte I.Druviete

Deputāte I.Druviete

Deputāts I.Pimenovs

Deputāts I.Pimenovs

(2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā.

(2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem augstākās izglītības jomā.

(2) Šādu studiju programmu izstrādā, licencē un akreditē saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem augstākās izglītības jomā.

Deputāte I.Druviete

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Deputāte I.Druviete

Aizsardzības ministrs A.Pabriks