10.11.2010.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 10.Saeimā šādus 9.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1758/Lp9);

2) „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1941/Lp9);

3) „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1965/Lp9);

4) „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1970/Lp9);

5) „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1974/Lp9)

Pielikumā: 1)likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1758/Lp9) uz ..... lpp;

2) likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1941/Lp9) uz ..... lpp;

3) likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1965/Lp9) uz ..... lpp;

4) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1970/Lp9) uz ..... lpp;

5) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1974/Lp9) uz ..... lpp

Ar cieņu,

Andris Bērziņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

Izdarīt likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22.nr.; 2001, 11., 21.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 1., 24.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Padomes locekli atkārtoti iecelt amatā var ne vairāk kā vienu reizi."

2. Izteikt 9.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) veic strīdu izskatīšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;".

3. Aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdu "likumā" ar vārdiem "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

4. Izteikt 11.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, vai regulatora faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā."

5. Izslēgt 15.¹ pantu.

6. Izslēgt 16.panta ceturtajā daļā vārdus "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un".

7. Papildināt 18.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Lēmumu par licences izsniegšanu, piešķirtās licences anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, par grozījumiem licences nosacījumos vai licences darbības atjaunošanu regulators pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma un visu normatīvajos aktos noteikto dokumentu vai lēmuma pieņemšanai visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas."

8. 19.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektu un tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu 90 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja regulators konstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas, tas var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem veikt tarifu projekta pārrēķinu vai noraidīt tarifu projektu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹)Tarifu projekta pārrēķinu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic regulatora noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par piecām darbdienām.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Regulators ir tiesīgs pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai. Regulatora pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatora noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 dienām.";

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Tarifu projekta pārrēķina termiņu un termiņu, kurā iesniedz regulatora pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus, neieskaita šā panta otrajā daļā noteiktajā tarifu projekta izvērtēšanas termiņā."

9. Izteikt 21.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar konkrētas administratīvās teritorijas lietotājus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.

(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktie tarifi skar konkrētās administratīvās teritorijas lietotājus, regulators lēmumu, ar kuru noteikts attiecīgais tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā."

10. Aizstāt 22.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus "regulatora lēmumu" ar vārdiem "normatīvo aktu prasībām".

11. Papildināt 25.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu uz lietotāju rakstveida iesniegumiem un sūdzībām 15 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas. Ja iesnieguma vai sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāiegūst būtiska papildu informācija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu uz lietotāju rakstveida iesniegumiem un sūdzībām 30 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atstāt iesniegumu vai sūdzību bez izskatīšanas, ja:

1) iesniegums vai sūdzība nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu;

2) iesniegumā vai sūdzībā nav norādīts iesniedzējs (fiziskajai personai –vārds, uzvārds un adrese, juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);

3) iesnieguma vai sūdzības saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;

4) iesnieguma vai sūdzības teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;

5) atbilde uz iesniegumu vai sūdzību ir sniegta iepriekš un tās saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā vai sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, norādot pamatojumu, 15 dienu laikā rakstveidā informē lietotāju, ka iesniegums vai sūdzība tiek atstāta bez izskatīšanas."

12. 31.pantā:

papildināt pantu ar 2.²un 2.³daļu šādā redakcijā:

"(2²) Ja komersanta, kas sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar šā panta 2.¹ daļu samaksātā valsts nodeva ir mazāka par šajā likumā noteiktajā kārtībā noteikto likmi no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma darbības pirmajā kalendāra gadā, komersants līdz nākamā gada 30.janvārim samaksā atlikušo valsts nodevas summu.

(2³) Ja komersanta, kas sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar šā panta 2.¹daļu samaksātā valsts nodeva pārsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā noteikto likmi no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma darbības pirmajā kalendāra gadā, pārmaksāto summu izlīdzina, valsts nodevas aprēķinā nākamajam kalendāra gadam samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja komersants Ministru kabineta noteiktajā termiņā nav samaksājis valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, komersantam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"."

13. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII nodaļa. Strīdu izskatīšana

32.pants. Strīdu ārpustiesas izskatīšana

(1) Regulators kā ārpustiesas instance izskata no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izrietošos strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu par sabiedriskajiem pakalpojumiem izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un lietotājam ir tiesības no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izrietošos strīdus risināt tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nevēršoties regulatorā ar iesniegumu par strīda izskatīšanu.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un lietotājs zaudē tiesības vērsties regulatorā, ja tas ir izmantojis šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības vai kopš strīda priekšmeta rašanās dienas ir pagājuši trīs gadi.

(5) Pirms vēršanās regulatorā ar lūgumu izskatīt no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošu strīdu, strīdā iesaistītās puses veic pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

(6) Regulators, izskatot strīdu, piemēro šajā likumā noteikto kārtību.

33.pants. Iesniegums par strīda izskatīšanu

(1) Lai regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā varētu izskatīt no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izrietošos strīdus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs iesniedz regulatoram rakstveida iesniegumu par strīda izskatīšanu.

(2) Iesniegumā par strīda izskatīšanu pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs norāda šādu informāciju:

1) iesniedzējs (fiziskai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2) atbildētājs (fiziskai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) citi lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas;

4) strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums;

5) pierādījumi, kas apliecina, ka ir veikti pasākumi strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

(3) Iesniedzējs pievieno iesniegumam par strīda izskatīšanu rakstveida materiālus un citus pierādījumus, kas pamato strīda ierosināšanu un strīda priekšmetu un pierāda veiktos pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

34.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savas lietas strīda izskatīšanā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas strīda izskatīšanā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Strīdā iesaistītās puses strīda izskatīšanas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

(4) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais strīda izskatīšanas sēdē var izteikt mutvārdu paziņojumā, un par to izdarāms ieraksts strīda izskatīšanas sēdes protokolā.

(5) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(6) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā strīdā iesaistītās puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(7) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, regulatora paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.

(8) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

(9) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, rakstveidā paziņojot par to regulatoram. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt strīda izskatīšanas sēdē, un par to izdarāms ieraksts strīda izskatīšanas sēdes protokolā.

(10) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un regulatoram.

35.pants. Iesnieguma par strīda izskatīšanu izvērtēšana

(1) Regulators ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma par strīda izskatīšanu saņemšanas izvērtē to, tam pievienotos rakstveida materiālus un citus pierādījumus, kas pamato strīda ierosināšanu, strīda priekšmetu un pierāda veiktos pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā, un veic vienu šādām darbībām:

1) šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos neizskata strīdu un sniedz atbildi uz iesniegumu par strīda izskatīšanu;

2) pieņem lēmumu par strīda izskatīšanas ierosināšanu.

(2) Regulators sniedz atbildi uz iesniegumu par strīda izskatīšanu saskaņā ar Iesniegumu likumu un to paraksta priekšsēdētājs, ja konstatēta atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

1) nav pamata strīda izskatīšanas ierosināšanai saskaņā ar šo likumu vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem;

2) iesniedzējs nav iesniedzis apliecinājumu tam, ka ir izmantotas visas iespējas strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

(3) Lēmumā par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulators norāda šādu informāciju:

3) strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums;

4) informācija par iesniedzēja iesniegtajiem pierādījumiem par veiktajiem pasākumiem strīda atrisināšanai izlīguma veidā;

5) faktu konstatējums, ka strīds pēc būtības ir izskatāms regulatorā;

6) lēmuma pamatojums;

7) piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu un apakšpunktu).

(4) Lēmums par strīda izskatīšanas ierosināšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu un nav pārsūdzams.

(5) Par pieņemto lēmumu regulators rakstveidā paziņo lietas dalībniekiem piecu darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

35.¹ pants. Strīda izskatīšanas termiņš

Regulators izvērtē strīdu pēc būtības, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un izskata strīdu triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par strīda izskatīšanas ierosināšanu.

35.² pants. Strīda izskatīšanas process

(1) Visus lēmumus strīda izskatīšanas lietā pieņem regulatora padome šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Strīda izskatīšana notiek padomes sēdē. Strīda izskatīšanas sēdes ir atklātas. Atsevišķos gadījumos, izskatot konfidenciāla rakstura jautājumus, pēc strīdā iesaistīto pušu pamatota rakstveida lūguma strīda izskatīšana notiek slēgtā sēdē.

(3) Regulators rakstveidā, norādot sēdes norises laiku un vietu, uzaicina uz sēdi strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvjus, lai noklausītos paskaidrojumus un iebildumus.

(4) Strīdā iesaistītais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un lietotājs īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Katrai strīdā iesaistītai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

(5) Sacīkste notiek, strīdā iesaistītām pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, regulatoram adresētus pieteikumus, piedaloties ekspertu uzklausīšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties strīda izskatīšanas sēdē un veicot citas procesuālās darbības šā likuma VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Strīda izskatīšanas laikā regulators vai kāda no strīdā iesaistītām pusēm var pieaicināt ekspertu atzinuma sniegšanai.

(7) Ja regulators vai kāda no strīdā iesaistītām pusēm vēlas uzaicināt ekspertu vai veikt citas darbības, kuru mērķis ir pierādījumu iegūšana, izdevumus sedz attiecīgi regulators vai tā strīdā iesaistītā puse, kura ir ierosinājusi šādas darbības.

(8) Strīda izskatīšana notiek valsts valodā.

(9) Dokumentus svešvalodās strīdā iesaistītās puses iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(10) Strīda izskatīšanas sēdes protokols un regulatora pieņemtie lēmumi sagatavojami valsts valodā.

(11) Strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji, kuri nepārvalda strīda izskatīšanas valodu, paši nodrošina tulka palīdzību.

(12) Regulators var izskatīt strīdu bez strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes sēdē, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida un citiem pierādījumiem, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un ja strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji, iesniedzot rakstveida pierādījumus, rakstiski tam ir piekrituši.

(13) Regulators var izskatīt strīdu bez strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes sēdē, ja strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji nav ieradušies uz strīda izskatīšanas sēdi.

(14) Ja kāda no strīdā iesaistītām pusēm vai tās pārstāvis ir brīdinājis regulatoru par neierašanos uz strīda izskatīšanas sēdi, regulators, ņemot vērā strīdā iesaistītās puses vai tā pārstāvja sniegto informāciju par neierašanās iemesliem, var atlikt strīda izskatīšanu.

(15) Regulators strīda izskatīšanas laikā pirms lēmuma pieņemšanas par strīda izskatīšanu piedāvā strīdā iesaistītām pusēm vienoties par izlīgumu.

35.³pants. Izlīgums

(1) Ja strīda izskatīšanas procesa laikā strīdā iesaistītās puses noslēdz izlīgumu, regulators strīda izskatīšanas procesu izbeidz.

(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras strīdā iesaistītās puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(3) Pēc strīdā iesaistīto pušu pieprasījuma regulators ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā lēmumam par strīda izskatīšanu.

35.⁴pants. Lēmums par strīda izskatīšanu

(1) Regulators lietā par strīda izskatīšanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņus. Regulatora pieņemtais lēmums par strīda izskatīšanu nav apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas regulators nosūta strīdā iesaistītajām pusēm.

(3) Lēmumā par strīda izskatīšanu regulators norāda šādu informāciju:

1) regulatora nosaukums un adrese;

2) iesniedzējs (fiziskai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvi un pārstāvības pamatu;

3) atbildētājs (fiziskai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvi un pārstāvības pamatu;

4) iesniedzēja prasījums;

5) strīdā iesaistīto pušu viedokļi, argumenti, ja tādi ir izteikti, pierādījumi;

6) ekspertu atzinumi, ja tādi ir;

7) faktu konstatējums, kas nodibināts ar pierādījumiem, izskatot strīdu;

8) lēmuma pamatojums;

9) piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu un apakšpunktu);

10) regulatora nolēmums, tai skaitā adresātam uzliktais tiesiskais pienākums, nolēmuma izpildes kārtība un termiņš un lēmuma spēkā stāšanās kārtība;

11) norāde, kur, kādā termiņā un kādā kārtībā lietas dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā.

(4) Ja strīdā iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu, tā ar prasības pieteikumu par strīda priekšmetu ir tiesīga vērsties tiesā vai šķīrējtiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā no lēmuma par strīda izskatīšanu pieņemšanas dienas un tiesa vai šķīrējtiesa šādu strīdu izskata pēc būtības.

(5) Ja strīdā iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu un šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir vērsusies šķīrējtiesā, bet šķīrējtiesa pieņēmusi lēmumu par procesa izbeigšanu vai šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, strīdā iesaistītā puse, kura nav apmierināta ar regulatora lēmumu, ir tiesīga vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā no šķīrējtiesas lēmuma spēkā stāšanās.

(6) Regulatora lēmums par strīda izskatīšanu stājas likumīgā spēkā:

1) dienā, kad beidzas šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētais termiņš un neviena no strīdā iesaistītām pusēm par strīda priekšmetu nav iesniegusi attiecīgu prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā;

2) dienā, kad spēkā stājies tiesas lēmums, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas, izņemot gadījumu, ja prasība atstāta bez izskatīšanas, jo strīds prasības lietā starp tām pašām strīdā iesaistītajām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

3) dienā, kad spēkā stājies tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība, izņemot gadījumu, ja tiesvedība izbeigta, jo likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām strīdā iesaistītajām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi vai puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

4) dienā, kad spēkā stājies šķīrējtiesas lēmums par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, jo prasītājs atsaucis savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to vai puses vienojas par strīda izbeigšanu izlīguma veidā.

(7) Ja strīdā iesaistītā puse iesniedz prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā par strīda priekšmetu, kas skar daļu regulatora lēmuma, regulatora lēmums daļā, par kuru nav iesniegts prasības pieteikums tiesā vai šķīrējtiesā, stājas spēkā, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš.

(8) Strīdā iesaistītā puse, kā arī viņa tiesību pārņēmējs pēc regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgs no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par strīda izskatīšanu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.

(9) Regulatora lēmums lietā par strīda izskatīšanu, kas stājies likumīgā spēkā, ir obligāts strīdā iesaistītajām pusēm.

(10) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu vienā lietā, strīdā iesaistītām pusēm nav no jauna jāpierāda, izskatot regulatorā citu lietu par cita strīda izskatīšanu, kurā piedalās tās pašas strīdā iesaistītās puses.

(11) Regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu izpilde tiek nodrošināta lēmumā noteiktajā apjomā un lēmumā noteiktajos termiņos.

(12) Ja regulatora lēmums par strīda izskatīšanu netiek izpildīts labprātīgi, ieinteresētā strīdā iesaistītā puse ir tiesīga vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu piespiedu izpildei."

14. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, ar ko atceļ Direktīvu 2003/54/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu."

Ekonomikas ministrs

A.Kampars

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 22.12.2009. sēdes protokolā Nr. 89 174.§ 2.punktā iekļauto uzdevumu Ekonomikas ministrijai iesniegt Ministru kabinetā noteiktā kārtībā grozījumus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas paredz kārtību, kādā aprēķina un precizē valsts nodevu komersantam, kas attiecīgajā kalendārajā gadā uzsāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī kārtību, kādā aprēķina nokavējuma naudu, ja komersants nav samaksājis nodevu par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus likumprojektā noradīts, ka likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, ar ko atceļ Direktīvu 2003/54/EK (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/73/EK) normas attiecībā uz prasībām regulatīvai iestādei .
2.	Pašreizējā situācija un problēmas	1)..Likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums) šobrīd ietvertais deleģējums valsts nodevas apmēra noteikšanas un maksāšanas kārtībai nav attiecināms uz komersantiem, kuri attiecīgajā kalendārajā gadā uzsāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, līdz ar to valsts nodevas aprēķins nevar būt piesaistīts komersanta neto apgrozījumam iepriekšējā kalendārajā gadā. 2) Saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktu regulators veic strīdu iepriekšēju ārpustiesas izskatīšanu. Ņemot vērā, ka strīdi, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām, regulatorā tiek izskatīti pēc būtības, nav pieņemami, ka gadījumā, ja puse pēc būtības nepiekrīt regulatora lēmumam, apstrīdēšanas tiesības var izmantot tikai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kartībā, kā rezultātā regulators no iepriekšējas ārpustiesas instances, kas izskata strīdu pēc būtības, kļūst par atbildētāju administratīvajā procesā, līdz ar to kļūstot par otras strīdus puses interešu pārstāvi, kura, savukārt, administratīvajā procesā piedalās tikai kā trešā persona. No 2003.gada līdz 2010.gada pirmajam pusgadam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izskatījusi 35 strīdu lietas, no kurām 7 lietās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums par strīda izskatīšanu tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā. 3) Šobrīd ar Likumu ir uzdots Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai lēmumus par licenču izsniegšanu, piešķirto licenču anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, kā arī par grozījumiem licences nosacījumos, ja tie attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu, 30 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas publicēt ne tikai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā internetā, bet arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis" un tādejādi palielinot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un komersantu administratīvās izmaksas. 4) Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK ir noteiktas prasības dalībvalstīm nodrošināt valstu regulatīvo institūciju juridisko, institucionālo, funkcionālo un finanšu neatkarību. Ņemot vērā, ka spēkā esošā likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" normas attiecībā uz Regulatora neatkarību jau atbilst direktīvu prasībām, tad nepieciešams ietvert informatīvo atsauci uz Direktīvu 2009/72/EK un Direktīvu 2009/73/EK.
3.	Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi	Nav
4.	Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Likumprojekts reglamentē valsts nodevas aprēķināšanas kārtību komersantiem, kuri uzsāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, nosakot valsts nodevas maksāšanas kārtību gadījumos, ja saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 31.panta 2¹.daļu samaksāta valsts nodeva ir mazāka vai lielāka par šajā likumā noteiktajā kārtībā noteikto likmi, kā arī nosaka, ka, gadījumā ja komersants normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, komersantam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts precizē no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošo strīdu un to izskatīšanu reglamentējošās tiesību normas, detalizēti reglamentējot no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izrietošo strīdu izskatīšanas procesu regulatorā, vienlaicīgi saskaņojot likumu ar Administratīvā procesa likumu un Civilprocesa likumu, ciktāl nav nepieciešams speciāls regulējums. Lai nodrošinātu strīdā iesaistīto pušu tiesībās uz ātru un efektīvu strīda atrisināšanu likumprojekts ļauj pusēm izvēlēties viņuprāt efektīvāko strīda izskatīšanas viedu, līdz ar to likumprojekts vairs neparedz noteikt regulatoru, kā obligātu iepriekšēju ārpustiesas instanci, tādejādi ļaujot strīdā iesaistītām pusēm pašām izvēlēties strīda izskatīšanu nodot vai nu regulatoram vai nu vispārējās jurisdikcijas tiesai. Jānorāda, ka arī Eiropas savienības tiesību akti neparedz pienākumu nacionālajā likumdošanā noteikt, ka regulatīvajai institūcijai ir jābūt obligātai pirmstiesas instancei. Likumprojekts nosaka kārtību gadījumā, ja strīdā iesaistītais lietas dalībnieks nav apmierināts ar regulatora lēmumu lietā par strīda izskatīšanu. Tādā gadījumā tas ar strīda priekšmetu ir tiesīgs vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā un tiesa šādu strīdu izskata pēc būtības, tādējādi izvairoties no situācijas, kad regulatora lēmums par strīda izskatīšanu tiek apstrīdēts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kartībā un tā vietā, lai strīds tiktu atkārtoti izskatīts pēc būtības, regulators kļūst par atbildētāju administratīvajā procesā, līdz ar to kļūstot par otras strīdus puses interešu pārstāvi, kura, savukārt, administratīvajā procesā piedalās tikai kā trešā persona. Vienlaicīgi jānorāda, ka likumprojekts neizslēdz iespēju atsevišķos gadījumos regulējamo nozaru speciālajos normatīvajos aktos noteikt speciālu regulējumu pakalpojumu sniedzēju vai lietotāju sūdzību vai domstarpību izskatīšanai, ja attiecīgajā regulējamā nozarē Eiropas Savienības tiesību aktos ir izvirzītās šādas prasības. Likumprojekts paredz izslēgt likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 15¹.pantu, kas nosaka regulatoram pienākumu izveidot pašvaldību konsultatīvo institūciju pašvaldību interešu pārstāvēšanai un tās viedokļu izzināšanai, kuras nolikumu apstiprina regulators, bet locekļu kandidātus izvirza Latvijas Pašvaldību savienība. Lai arī regulators 2009.gada 28.oktobrī apstiprināja Pašvaldību konsultatīvās institūcijas nolikumu, 2009.gada 4.novembrī regulators saņēma Latvijas Pašvaldību savienības valdes 2009.gada 3.novembra lēmumu Nr.11, ar kuru tiek uzskatīts par nelietderīgu izveidot pašvaldību konsultatīvo institūciju un ir iekļauts lūgums regulatoram ierosināt atbilstošus grozījumus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Vienlaicīgi jānorāda, ka pašvaldību interešu un viedokļu izzināšanai regulators saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 36.panta trešo daļu ir izveidojis reģionālas struktūrvienības, kas nodrošina regulatora sadarbību ar attiecīgo plānošanas reģionu pašvaldībām. Lai samazinātu regulatora un pakalpojumu sniedzēju administratīvās izmaksas, un ņemot vērā, ka lēmumu par licenču izsniegšanu, piešķirto licenču anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, kā arī par grozījumiem licences nosacījumos, ja tie attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu, adresāti saskaņā ar Administratīvā procesa likumu attiecīgos lēmumus saņem personiski, likumprojekts paredz atteikties no minēto lēmumu publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vienlaicīgi nodrošinot trešajām personām informācijas pieejamību par attiecīgajiem lēmumiem regulatora mājas lapā internetā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar piedāvāto likumprojektu regulators neskata sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem vai parāda piedziņu par sabiedriskajiem pakalpojumiem (to izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā), likumprojekts paredz grozījumus Likuma 22.panta trešajā daļā nosakot, ka zaudējumu atlīdzība tiek noteikta ievērojot pušu noslēgto līgumu vai piemērojot normatīvajos aktos noteikto zaudējuma aprēķināšanas un piedziņas tiesisko regulējumu. Likumprojekts papildina likumu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu 2009/72/EK un Direktīvu 2009/73/EK, nodrošinot, ka likums pārņem normas attiecībā uz direktīvu prasībām regulatīvai iestādei.
5.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas	Ekonomikas ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
6.	Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība	Nav
7.	Cita informācija	Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību
1.	Sabiedrības mērķa grupa	Regulējamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji
2.	Citas sabiedrības grupas (bez mērķa grupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt	Nav
3.	Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme	Samazinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju administratīvās izmaksas saistībā ar informācijas publicēšanas pienākumu laikrakstā "Latvijas vēstnesis"
4.	Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme	Likumprojekts nodrošinās efektīvu ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību.
5.	Administratīvās procedūras raksturojums	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Administratīvā procesa likums)
6.	Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums	Nav
7.	Cita informācija	Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.	Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti	Grozījumi Civilprocesa likumā
2.	Cita informācija	Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
1.	Saistības pret Eiropas Savienību	1)..Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, ar ko atceļ Direktīvu 2003/54/EK; 2)..Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu.
2.	Citas starptautiskās saistības	Nav
3.	Cita informācija	Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 6., 7., 11. un 30. panta spēkā esošās redakcijas atbilst Direktīvas 2009/72/EK 35.panta un Direktīvas 2009/73/EK 39.panta prasībām, līdz ar to grozījumi Likumā nav nepieciešami. Likumprojekts paredz ietvert informatīvo atsauci uz direktīvām.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Nav attiecināms

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Projekta izpildi nodrošina Ministru kabinets, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām	Projekts paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veicamo funkciju precizēšanu.
3.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide	Projekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas.
4.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija	Tiek likvidēta Pašvaldību konsultatīvā institūcija. Pašvaldību interešu un viedokļu izzināšanu nodrošinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģionālas struktūrvienības.
5.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija	Nav attiecināms
6.	Cita informācija	Nav

Ekonomikas ministrs A.Kampars

v_sk = 1414