LP teksts

Rīgā,

2010. gada 25. novembrī

Nr. 9/1- 2 - 4 - 2010

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Saeimas Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu, ierosina 10.Saeimā turpināt izskatīt likumprojektu „ Par Protokolu, ar ko groza 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” ( 9. Saeimas reģ. Nr. 1952/ Lp9).

Pielikumā: Minētais likumprojekts uz 1.lp.

Cieņā,

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto

Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm

1.pants. Protokols, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (turpmāk – Protokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija.

3.pants. Protokols stājas spēkā tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols latviešu valodā.

Satiksmes ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta

"Par Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007.gada 25. un 30.aprīlī" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Nav.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas	Darba grupas, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis, no 2010. gada 23. līdz 25. martam tikās Briselē, lai pabeigtu sarunu otro posmu par gaisa transporta nolīgumu. Minētās darba grupas izstrādāja Protokola tekstu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007.gada 25. un 30.aprīlī (turpmāk – Protokols), un parafēja to. Protokols tika parakstīts š.g. 24.jūnija Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomē, Briselē.
3.	Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi	Nav.
4.	Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Protokolu.
5.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas	Protokolu ir izstrādājusi Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
6.	Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība	Nav.
7.	Cita informācija	Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Tiek izdarīti grozījumi 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstītajā Gaisa transporta nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
1.	Saistības pret Eiropas Savienību	Parakstot Protokolu, Latvija kā viena no ES dalībvalstīm uzņemas saistības, ko nosaka Protokola nosacījumi.
2.	Citas starptautiskās saistības	2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstītais Gaisa transporta nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (tiek provizoriski piemērots kopš 2008.gada 30.marta).
3.	Cita informācija	Nav.

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk - starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums	Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007.gada 25. un 30.aprīlī.

A	B	C
Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta. Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei	Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību. Vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde	Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā
Normatīvo konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību savstarpēja atzīšana Vides aizsardzības nozīme starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā	Protokola 2.pants. Protokola 3.pants.	Starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1.	Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	Likumprojekts šo jomu neskar.
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	Likumprojekts šo jomu neskar.
4.	Saeimas un ekspertu līdzdalība	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.	Cita informācija	Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Likumprojekts šo jomu neskar..
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām	Nav.
3.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide	Nav.
4.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija	Nav.
5.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija	Nav.
6.	Cita informācija	Nav.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

v_sk = 627

PROTOKOLS,
AR KO GROZA GAISA TRANSPORTA NOLĪGUMU
STARP AMERIKAS SAVIENOTAJĀM VALSTĪM UN
EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM,
KAS PARAKSTĪTS 2007. GADA 25. UN 30. APRĪLĪ

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS (turpmāk "ASV"),

no vienas puses, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību puses un Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk "dalībvalstis"),

un EIROPAS SAVIENĪBA,

no otras puses,

AR NODOMU balstīties uz sistēmu, kas izveidota ar 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (turpmāk tekstā "nolīgums"), lai atvērtu pieeju tirgum un maksimāli palielinātu patērētāju, aviosabiedrību, darbaspēka un sabiedrības priekšrocības abās Atlantijas okeāna pusēs;

ĪSTENOJOT nolīguma 21. pantā paredzētās pilnvaras efektīvi veikt pārrunas, lai izstrādātu otrā posma nolīgumu, kas veicinātu šā mērķa sasniegšanu;

ATZĪSTOT, ka, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un ka no minētās dienas uz Eiropas Savienību attiecas visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi, kā arī visas atsauces uz Eiropas Kopienu,

IR VIENOJUŠĀS GROZĪT NOLĪGUMU ŠĀDI.

1. PANTS

Definīcijas

Nolīguma 1. pantu groza šādi.

1. Aiz 2. punkta iekļauj šādu jaunu definīciju:

"2.bis "Konstatējums par valstspiederību" nozīmē konstatējumu, ka gaisa pārvadātājs, kurš piedāvā sniegt gaisa transporta pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, atbilst 4. panta prasībām attiecībā uz to, kam pieder īpašumtiesības un faktiskā kontrole pār šo gaisa pārvadātāju, un attiecībā uz tā galveno uzņēmējdarbības vietu."

2. Aiz 3. punkta iekļauj šādu jaunu definīciju:

"3.bis "Konstatējums par piemērotību" nozīmē konstatējumu, ka gaisa pārvadātājam, kurš piedāvā sniegt gaisa transporta pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ir pietiekamas finansiālās iespējas un atbilstīga vadības pieredze, lai sniegtu šādus pakalpojumus, un ka tas ir gatavs ievērot tiesību un normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu sniegšanu."

2. PANTS

Normatīvo konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību
un valstspiederību savstarpēja atzīšana

Aiz 6. panta iekļauj šādu jaunu 6.bis pantu:

"6.bis PANTS

Normatīvo konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību
un valstspiederību savstarpēja atzīšana

1. Saņemot vienas Puses gaisa pārvadātāja pieteikumu darbības atļaujai saskaņā ar 4. pantu, otras Puses aeronavigācijas iestādes atzīst jebkuru konstatējumu par aviosabiedrību piemērotību un/vai valstspiederību, ko attiecībā uz konkrēto gaisa pārvadātāju veikušas pirmās Puses aeronavigācijas iestādes, un neveic turpmāku noskaidrošanu par šādiem jautājumiem, izņemot a) apakšpunktā minēto gadījumu:

a) ja ir saņemts gaisa pārvadātāja pieteikums darbības atļaujai vai šādas pilnvaras ir piešķirtas, un saņēmējas Puses aeronavigācijas iestādēm ir konkrēts iemesls bažām, ka, neraugoties uz otras Puses aeronavigācijas iestāžu veikto konstatējumu, šā nolīguma 4. pantā paredzētie nosacījumi attiecīgo pilnvaru vai atļauju piešķiršanai nav izpildīti, tās par to nekavējoties paziņo attiecīgajām iestādēm, norādot būtiskus iemeslus savām bažām. Šādā gadījumā jebkura Puse var lūgt konsultāciju, tostarp no attiecīgo aeronavigācijas iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājums paliek neatrisināts, jebkura Puse ar attiecīgo jautājumu var vērsties pie Apvienotās komitejas;

b) šo pantu nepiemēro konstatējumiem, kas saistīti ar drošuma apliecībām vai licencēm, drošības pasākumiem vai apdrošināšanu.

2. Katra Puse ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Pusi par jebkādām būtiskām izmaiņām kritērijos, ko tā piemēro iepriekš 1. punktā minētajiem konstatējumiem, ja iespējams, iepriekš, bet pretējā gadījumā pēc iespējas drīzāk pēc izmaiņu veikšanas. Ja saņēmēja Puse lūdz konsultācijas saistībā ar jebkādām šādām izmaiņām, šīm konsultācijām jānotiek Apvienotajā komitejā 30 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas, ja vien Puses nevienojas citādi. Ja pēc šādām konsultācijām saņēmēja Puse uzskata, ka otras Puses pārskatītie kritēriji nebūtu pietiekami normatīvo konstatējumu savstarpējai atzīšanai, saņēmēja Puse var informēt otru Pusi par 1. punkta piemērošanas apturēšanu. Saņēmēja Puse šo piemērošanas apturēšanu var atcelt jebkurā laikā. To attiecīgi dara zināmu Apvienotajai komitejai."

3. PANTS

Vide

Nolīguma 15. pantu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu pantu:

"15. PANTS

Vide

1. Puses atzīst vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā, rūpīgi izsverot vides aizsardzības pasākumu izmaksas un ieguvumus šādas politikas izstrādē un ― attiecīgos gadījumos ― kopīgi veicinot efektīvu globālo risinājumu īstenošanu. Attiecīgi Puses plāno sadarboties, lai ekonomiski pamatotā veidā ierobežotu vai samazinātu starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi.

2. Ja kāda no Pusēm apsver noteiktu vides aizsardzības pasākumu ieviešanu reģionālā, valsts vai vietējā mērogā, tai ir jānovērtē to iespējamā negatīvā ietekme uz šajā nolīgumā noteikto tiesību izmantošanu un, ja šādi pasākumi tiek piemēroti, ir jāveic arī nepieciešamās darbības negatīvas ietekmes mazināšanai. Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz šāda novērtējuma un negatīvās ietekmes mīkstināšanas pasākumu aprakstu.

3. Nosakot vides aizsardzības pasākumus, ir jāievēro aviācijas vides standarti, ko pieņēmusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija kā Konvencijas pielikumus, ja vien nav konstatētas atšķirības. Puses piemēro jebkādus vides aizsardzības pasākumus, kas ietekmē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums, saskaņā ar šā nolīguma 2. pantu un 3. panta 4. punktu.

4. Puses atkārtoti apliecina dalībvalstu un ASV apņemšanos piemērot līdzsvarotas pieejas principu.

5. Nosakot jaunus obligātos darbības ierobežojumus saistībā ar troksni tādās lidostās, kurās notiek vairāk nekā 50 000 civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu pārvietošanās darbību kalendārajā gadā, piemēro šādus noteikumus.

a) Puses atbildīgās iestādes nodrošina iespēju, ka lēmumu pieņemšanas procesā ņem vērā ieinteresēto personu uzskatus.

b) Paziņojumu par jebkādu jaunu darbības ierobežojumu ieviešanu otrai Pusei sniedz vismaz 150 dienas pirms attiecīgo darbības ierobežojumu stāšanās spēkā. Pēc šīs otras Puses lūguma tai nekavējoties tiek sniegts rakstisks ziņojums, kurā izskaidroti iemesli darbības ierobežojumu noteikšanai, lidostai noteiktais mērķis vides aizsardzības jomā un pasākumi, kas tikuši apsvērti šā mērķa sasniegšanai. Ziņojumā jābūt iekļautam atbilstīgam novērtējumam par domājamām izmaksām un ieguvumiem saistībā ar dažādiem apsvērtajiem pasākumiem.

c) Darbības ierobežojumi ir i) nediskriminējoši, ii) ne vairāk ierobežojoši, kā tas nepieciešams, lai sasniegtu konkrētajai lidostai noteikto mērķi vides aizsardzības jomā, un iii) nav pieņemti patvaļīgi.

6. Puses apstiprina un atbalsta informācijas apmaiņu un regulāru dialogu ekspertu starpā ― jo īpaši, izmantojot jau esošos sakaru kanālus, ― lai veicinātu piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem atbilstīgu sadarbību, kuras mērķis ir mazināt starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi, un meklēt risinājumus negatīvās ietekmes mīkstināšanai, kā, piemēram:

a) pētniecība un izstrāde videi nekaitīgu aviācijas tehnoloģiju jomā;

b) zinātniskās izpratnes uzlabošana par aviācijas radīto emisiju ietekmi, lai nodrošinātu labāk informētu politisko lēmumu pieņemšanu;

c) jauninājumi gaisa satiksmes pārvaldības jomā, lai mazinātu aviācijas radīto ietekmi uz vidi;

d) pētniecība un izstrāde ilgtspējīgu alternatīvo aviodegvielu jomā un

e) viedokļu apmaiņa par jautājumiem un iespējamiem risinājumiem starptautiskajos forumos, kas veltīti aviācijas ietekmei uz vidi, tostarp attiecīgos gadījumos arī nostāju saskaņošana.

7. Ja to pieprasa kāda no Pusēm, Apvienotā komiteja ar ekspertu palīdzību izstrādā ieteikumus, lai novērstu pārklāšanos starp Pušu īstenotajiem uz tirgus principiem balstītiem pasākumiem, kas attiecas uz aviācijas radītajām emisijām, un nodrošinātu to saskaņotību, kā arī lai novērstu pasākumu un izmaksu dublēšanos un pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu aviosabiedrībām. Šādi ieteikumi jāīsteno saskaņā ar tādu iekšējās apstiprināšanas vai ratificēšanas procedūru, kas atbilst Pušu iespējamām prasībām.

8. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka jautājums, kas saistīts ar vides aizsardzību aviācijā, tostarp ierosinātie jaunie pasākumi, var radīt problēmas šā nolīguma piemērošanai vai īstenošanai, tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, kā noteikts 18. pantā, lai izskatītu šo jautājumu un izstrādātu attiecīgus risinājumus, ja bažas tiktu atzītas par pamatotām."

4. PANTS

Sociālais aspekts

Aiz 17. panta iekļauj šādu jaunu 17.bis pantu:

"17.bis PANTS

Sociālais aspekts

1. Puses atzīst nolīguma sociālā aspekta nozīmīgumu un ieguvumus, ko sniedz atvērti tirgi apvienojumā ar augstiem darba apstākļu standartiem. Nolīguma radīto iespēju mērķis nav pazemināt darba apstākļu standartus vai ar darbu saistītās tiesības un principus, kas paredzēti Pušu attiecīgajos tiesību aktos.

2. Īstenojot Nolīgumu, Pusēm jāvadās pēc 1. punktā minētajiem principiem, tostarp Apvienotajai komitejai saskaņā ar 18. pantu regulāri jāapsver nolīguma sociālā ietekme un piemērotu risinājumu izstrāde, ja konkrētas bažas tiek atzītas par pamatotām."

5. PANTS

Apvienotā komiteja

Nolīguma 18. panta 3., 4. un 5. punktu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu punktu:

"3. Apvienotā komiteja atbilstoši vajadzībai izskata nolīguma vispārējo īstenošanu, tostarp jebkādu aviācijas infrastruktūras ierobežojumu ietekmi uz 3. pantā paredzēto tiesību izmantošanu, saskaņā ar 9. pantu veikto drošības pasākumu ietekmi, ietekmi uz konkurences nosacījumiem, tostarp datorizēto rezervēšanas sistēmu jomā, un jebkādu šā nolīguma īstenošanas sociālo ietekmi. Turklāt Apvienotā komiteja pastāvīgi izskata atsevišķus jautājumus vai ierosinājumus, saistībā ar kuriem kāda no Pusēm uzskata, ka tie ietekmē vai varētu ietekmēt darbības saskaņā ar nolīgumu, ― runa var būt, piemēram, par pretrunīgām reglamentējošām prasībām.

4. Apvienotā komiteja arī pilnveido sadarbību:

a) apsverot potenciālās jomas, kurās ir iespējama nolīguma tālāka attīstība, tostarp apsverot ieteikumus nolīguma grozījumiem;

b) apsverot nolīguma sociālo ietekmi tā īstenošanas gaitā un izstrādājot atbilstīgus risinājumus, ja konkrētas bažas atzītas par pamatotām;

c) veicot uzskaiti par jautājumiem saistībā ar valdības subsīdijām vai atbalstu, kurus Apvienotajā komitejā ir ierosinājusi jebkura no Pusēm;

d) pēc vienprātības principa pieņemot lēmumus par jebkādiem jautājumiem attiecībā uz 11. panta 6. punkta piemērošanu;

e) izstrādājot pasākumus normatīvo konstatējumu savstarpējai atzīšanai, ja to pieprasa Puses;

f) veicinot Pušu attiecīgo iestāžu sadarbību centienos pilnveidot savas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, lai optimizētu šo sistēmu sadarbspēju un saderību, samazinātu izmaksas un palielinātu to drošumu, kapacitāti un uzlabotu sniegumu vides aizsardzības jomā;

g) veicinot priekšlikumu izstrādi kopīgiem projektiem un iniciatīvām (tostarp ar trešām valstīm) lidojumu drošuma jomā;

h) atbalstot nepārtrauktu ciešu sadarbību starp Pušu attiecīgajām aviācijas drošības iestādēm, tostarp iniciatīvas, lai izstrādātu drošības procedūras, kas veicinātu formalitāšu vienkāršošanu pasažieru un kravas pārvadājumiem, vienlaikus nepazeminot drošības līmeni;

i) apsverot, vai Pušu attiecīgie tiesību akti, regulas un piemērotās prakses jomās, uz ko attiecas Konvencijas 9. pielikums (Formalitāšu vienkāršošana), var ietekmēt tiesību izmantošanu saskaņā ar šo nolīgumu;

j) veicinot ekspertu apmaiņu saistībā ar jaunām likumdošanas vai normatīvām iniciatīvām un pasākumiem, tostarp drošības, drošuma, vides, aviācijas infrastruktūras (arī laika nišu) un patērētāju aizsardzības jomā;

k) vajadzības gadījumā sekmējot konsultācijas par gaisa transporta jautājumiem, ko izskata starptautiskās organizācijās un saistībā ar trešām valstīm, tostarp apsvērumiem par to, vai pieņemt vienotu pieeju, un

l) vienprātīgi pieņemot lēmumus, uz ko attiecas 4. pielikuma 1. panta 3. punkts un 4. pielikuma 2. panta 3. punkts.

5. Pusēm ir kopīgs mērķis – maksimāli palielināt ieguvumu patērētājiem, aviosabiedrībām, darbaspēkam un sabiedrībai abās Atlantijas okeāna pusēs, šo nolīgumu attiecinot arī uz trešām valstīm. Tālab Apvienotā komiteja pienācīgi apsver nosacījumus un procedūras, tostarp jebkādus grozījumus, kas būtu jāizdara šajā nolīgumā, lai tam varētu pievienoties arī trešās valstis."

6. PANTS

Turpmāka iespēju paplašināšana

Nolīguma 21. pantu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu pantu:

"21. PANTS

Turpmāka iespēju paplašināšana

1. Puses apņemas censties sasniegt kopīgu mērķi novērst šķēršļus, kas kavē piekļuvi tirgum, lai maksimāli palielinātu ieguvumu patērētājiem, aviosabiedrībām, darbaspēkam un sabiedrībai abās Atlantijas okeāna pusēs, tostarp, atvieglojot savām aviosabiedrībām piekļuvi pasaules kapitāla tirgiem, lai labāk ņemtu vērā visus globālās aviācijas nozares aspektus, stiprinot transatlantisko gaisa pārvadājumu sistēmu, kā arī izveidojot sistēmu, kas mudinās citas valstis atvērt savus gaisa pakalpojumu tirgus.

2. Saskaņā ar 1. punktā minēto kopīgo mērķi un atbilstīgi 18. pantam izpildot savas saistības pārraudzīt šā nolīguma īstenošanu, Apvienotā komiteja ik gadu pārskata situācijas attīstību, tostarp attiecībā uz tiesību aktu grozījumiem, kas minēti šajā pantā. Apvienotā komiteja šim nolūkam izstrādā sadarbības procedūru, iekļaujot atbilstīgus ieteikumus Pusēm. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar savstarpīguma principu atļauj, ka to aviosabiedrības ar akciju kontrolpaketes starpniecību pieder ASV vai to valstspiederīgajiem vai ir to faktiskā kontrolē, ja Apvienotā Komiteja apstiprina, ka saskaņā ar ASV normatīvajiem aktiem to aviosabiedrības drīkst ar akciju kontrolpaketes starpniecību piederēt dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem vai būt to faktiskā kontrolē.

3. Pēc tam, kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 18. panta 6. punktu ir rakstiski apstiprinājusi, ka saskaņā ar abu Pušu normatīvajiem aktiem to aviosabiedrības drīkst ar akciju kontrolpaketes starpniecību piederēt otrai Pusei vai tās valstspiederīgajiem vai būt to faktiskā kontrolē,

a) nolīguma 1. pielikuma 3. iedaļa zaudē spēku;

b) ASV aviosabiedrībām ir tiesības sniegt regulārus pasažieru kombinēto pārvadājumu pakalpojumus starp punktiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un vēl piecās valstīs, neiekļaujot maršrutā punktu ASV teritorijā. Šīs valstis nosaka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc protokola parakstīšanas. Apvienotā komiteja var grozīt sarakstu vai palielināt šādu valstu skaitu; un

c) nolīguma 4. pielikuma 2. panta ("Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole") teksts zaudē spēku, un tā vietā stājas spēkā nolīguma 6. pielikuma teksts attiecībā uz trešo valstu aviosabiedrībām, kas pieder ASV vai to valstspiederīgajiem vai ir to kontrolē.

4. Kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 18. panta 6. punktu ir rakstiski apstiprinājusi, ka saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem attiecībā uz darbības ierobežojumu noteikšanu saistībā ar troksni tādās lidostās, kurās notiek vairāk nekā 50 000 civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu pārvietošanās darbību kalendārajā gadā, Eiropas Komisijai ir tiesības pārskatīt šādus pasākumus pirms to ieviešanas un veikt attiecīgas tiesiskas darbības, ja tā uzskata, ka attiecībā uz konkrētajiem pasākumiem nav ievērotas atbilstīgās procedūras saskaņā ar spēkā esošo pienākumu,

a) Eiropas Savienības aviosabiedrībām ir tiesības sniegt regulārus pasažieru kombinēto pārvadājumu pakalpojumus starp punktiem ASV un vēl piecās citās valstīs, neiekļaujot maršrutā punktu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu teritorijā. Šīs valstis nosaka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc protokola parakstīšanas. Apvienotā komiteja var grozīt sarakstu vai palielināt šādu valstu skaitu; un

b) nolīguma 4. pielikuma 2. panta ("Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole") teksts zaudē spēku, un tā vietā stājas spēkā nolīguma 6. pielikuma teksts attiecībā uz trešo valstu aviosabiedrībām, kas pieder Eiropas Savienībai vai tās valstspiederīgajiem vai ir to kontrolē.

5. Pēc Apvienotās komitejas rakstiska apstiprinājuma, ka kāda no Pusēm atbilst 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajai Pusei, šī Puse var lūgt augsta līmeņa konsultācijas par šā panta piemērošanu. Šādas konsultācijas tiek uzsāktas 60 dienu laikā no dienas, kad iesniegts pieprasījums, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses dara visu iespējamo, lai atrisinātu attiecīgos jautājumus. Ja Puse, kas lūdz konsultācijas, ir neapmierināta ar konsultāciju rezultātu, šī Puse var rakstiski ar diplomātisku kanālu starpniecību paziņot par savu lēmumu, ka neviena otras Puses aviosabiedrība nedrīkst saskaņā ar šo nolīgumu veikt papildu lidojumus vai ienākt jaunos tirgos. Jebkurš šāds lēmums stājas spēkā pēc 60 dienām no paziņojuma dienas. Šajā laikposmā otra Puse var nolemt, ka neviena pirmās Puses aviosabiedrība nedrīkst saskaņā ar šo nolīgumu veikt papildu lidojumus vai ienākt jaunos tirgos. Šāds lēmums stājas spēkā tajā pašā dienā, kurā stājas spēkā pirmās Puses lēmums. Jebkuru šādu vienas Puses lēmumu var atcelt ar Pušu vienošanos, kuru rakstiski apstiprina Apvienotā komiteja."

7. PANTS

ASV publiskā iepirkumā nodrošināti pārvadājumi

Nolīguma 3. pielikumu pilnībā svītro un aizstāj ar šādu pielikumu:

"3. pielikums

Par ASV publiskā iepirkumā nodrošinātiem pārvadājumiem

Kopienas aviosabiedrībām ir tiesības pārvadāt pasažierus un kravu, veicot regulārus lidojumus un čārterlidojumus, attiecībā uz kuriem ASV valdības civilais departaments, aģentūra vai starpniecības iestāde:

1) nodrošina pārvadājumus savām vajadzībām vai darbojas saskaņā ar noteikumu, ka maksājumu veic valdība vai maksājumu sedz no summas, kas paredzēta valdības lietošanai, vai

2) nodrošina pārvadājumus uz citu valsti vai starptautisku vai cita veida organizāciju vai nodrošina pārvadājumus šai valstij vai organizācijai, nesaņemot par to atlīdzību,

un šie pārvadājumi ir:

a) starp jebkuru punktu ASV un jebkuru punktu ārpus ASV tādā apmērā, kādā šādi pārvadājumi ir atļauti saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu ― izņemot attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem starp punktiem, kuri ietilpst tarifā, kas noteikts spēkā esošā līgumā par pārvadājumiem starp divām pilsētām; vai

b) starp diviem punktiem ārpus ASV.

Šis pielikums neattiecas uz pārvadājumiem, ko savām vajadzībām nodrošina vai finansē aizsardzības sekretārs vai militārā departamenta sekretārs."

8. PANTS

Pielikumi

Šā protokola papildinājuma tekstu pievieno nolīgumam kā 6. pielikumu.

9. PANTS

Provizoriska piemērošana

1. Puses vienojas līdz protokola spēkā stāšanās brīdim to piemērot provizoriski tādā apmērā, kāds atļauts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem tiesību aktiem, sākot no parakstīšanas dienas.

2. Katra Puse jebkurā laikā ar diplomātisku kanālu starpniecību var darīt zināmu otrai Pusei lēmumu turpmāk vairs nepiemērot šo protokolu. Tādā gadījumā šā protokola piemērošana beidzas pusnaktī pēc Griničas laika Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstisks paziņojums, ja vien paziņojums nav atsaukts, Pusēm par to vienojoties līdz minētā laikposma beigām. Gadījumā, ja nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta atbilstīgi nolīguma 25. panta 2. punktam, vienlaikus tiek izbeigta šā protokola piemērošana.

10. PANTS

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā vēlākais:

1. dienā, kad stājas spēkā nolīgums, un

2. vienu mēnesi pēc pēdējās notas datuma diplomātisko notu apmaiņā starp Pusēm, apliecinot, ka ir pabeigtas visas nepieciešamās procedūras, lai šis protokols stātos spēkā.

Apmaiņā ar diplomātiskajām notām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā nosūtītās vai Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm adresētās diplomātiskās notas nosūta Eiropas Savienībai vai attiecīgi saņem no Eiropas Savienības. Diplomātiskā nota vai notas no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm ietver paziņojumu no katras dalībvalsts, kurā apliecināts, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras, lai šis protokols stātos spēkā.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Protokola papildinājums

6. PIELIKUMS

Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole

1. Neviena no Pusēm neizmanto tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar trešo valsti, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai attiecīgās trešās valsts aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka otrai Pusei, tās valstspiederīgajiem vai abiem minētajiem pieder attiecīgās aviosabiedrības būtiska īpašumtiesību daļa.

2. ASV neizmanto saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem tai piešķirtās tiesības, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai Lihtenšteinas Firstistes, Šveices Konfederācijas vai valsts, kas nolīguma parakstīšanas brīdī ir Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) dalībvalsts, aviosabiedrībai vai jebkuras Āfrikas valsts, kas nolīguma parakstīšanas brīdī īsteno "atvērto debesu" gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu ar ASV, aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā aviosabiedrība ir kādas dalībvalsts vai dalībvalstu, šādas valsts vai valstu valstspiederīgo vai abu minēto faktiskā kontrolē.

3. Neviena no Pusēm neizmanto tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar trešo valsti, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai attiecīgās trešās valsts aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā aviosabiedrība ir otras Puses, tās valstspiederīgo vai abu minēto faktiskā kontrolē, ar nosacījumu, ka attiecīgajai trešai valstij ir iedibināta laba sadarbība gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā ar abām Pusēm.

4. Apvienotā komiteja apkopo informāciju par trešām valstīm, par kurām abas Puses uzskata, ka attiecīgajām valstīm ir iedibināta laba sadarbība ar abām Pusēm gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā.

Kopīga deklarācija

ASV un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pārstāvji apstiprināja, ka 2010. gada 25. martā Briselē parafētā Protokola, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp ASV un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, autentiskumu citās valodās apstiprinās vai nu vēstuļu apmaiņas veidā pirms protokola parakstīšanas, vai arī ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc protokola parakstīšanas.

Šī kopīgā deklarācija ir neatņemama protokola daļa.

Amerikas Savienoto Valstu vārdā

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu
vārdā

John Byerly (paraksts)

Daniel Calleja (paraksts)

2010. gada 25. martā

APSPRIEŠANĀS MEMORANDS

1. Delegācijas, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis, no 2010. gada 23. līdz 25. martam tikās Briselē, lai pabeigtu otrā posma sarunas par gaisa transporta nolīgumu. Delegāciju saraksts pievienots A pielikumā.

2. Delegācijas panāca ad referendum vienošanos par Protokola, ar ko izdara grozījumus 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstītajā Gaisa transporta nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, tekstu un parafēja to ("Protokols", pievienots B pielikumā). Delegācijas plāno iesniegt Protokola projektu to attiecīgajām iestādēm, lai saņemtu šo iestāžu apstiprinājumu un Protokols varētu drīz stāties spēkā.

3. Atsauces šajā memorandā uz nolīgumu un tā pantiem, punktiem un pielikumiem ir atsauces uz nolīgumu, ja tajā tiks izdarīti grozījumi ar Protokolu.

4. ES delegācija apstiprināja, ka, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un ka no minētās dienas uz Eiropas Savienību attiecas visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi, kā arī visas atsauces uz Eiropas Kopienu nolīgumā.

5. Delegācijas apstiprināja, ka procedūras jaunajā 6.bis pantā par normatīvo konstatējumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību, nav paredzētas, lai grozītu nosacījumus, kas atrunāti tiesību aktos un noteikumos, kurus Puses parasti piemēro starptautiskiem gaisa pārvadājumiem, kas minēti nolīguma 4. pantā.

6. Attiecībā uz 9. pantu delegācijas pauda ieceri paplašināt ES un ASV sadarbību aviācijas drošības jomā, lai pēc iespējas sasniegtu maksimālu savstarpēju paļāvību uz otras Puses veiktajiem drošības pasākumiem, kas ir saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tādējādi samazinot šādu pasākumu lieku dublēšanos.

7. Delegācijas atzīmēja, ka sadarbība drošības jomā paredz regulāras konsultācijas par spēkā esošo prasību grozījumiem, ja iespējams, pirms to īstenošanas, ciešu koordināciju lidostu novērtējuma darbībās un iespēju robežās un vajadzības gadījumā gaisa pārvadātāju pārbaudes, kā arī informācijas apmaiņu par jaunām drošības tehnoloģijām un procedūrām.

8. Lai sekmētu pieejamo resursu efektīvu izmantošanu, pastiprinātu drošību un veicinātu atvieglojumus, delegācijas atzīmēja ātras un iespēju robežās koordinētas reakcijas priekšrocības jaunu draudu gadījumā.

9. Abas delegācijas atzīmēja, ka šis protokols neietekmē starp dalībvalstīm un ASV noslēgto, spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

10. Attiecībā uz 15. panta 7. punktu ES delegācija atzīmēja, ka visi attiecīgie darbi šajā jomā paredz iekļaut, cita starpā, attiecīgo pasākumu ietekmi uz vidi un tehnisko integritāti, nepieciešamību izvairīties no konkurences traucējumiem un oglekļa emisiju pārvirzes, un vajadzības gadījumā noteikt, vai un kā šādus pasākumus var savstarpēji apvienot vai integrēt. ASV delegācija atzīmēja, ka izstrādātajos ieteikumos tā, cita starpā, vēlētos vērst uzmanību uz atbilstību Čikāgas konvencijai un nolīguma mērķu veicināšanu.

11. Abas delegācijas uzsvēra, ka nekas šajā nolīgumā nekādā veidā neietekmē to attiecīgās juridiskās un politiskās nostājas dažādos ar aviāciju saistītos vides jautājumos.

12. Atzīstot kopējus mērķus, delegācijas izstrādāja kopīgu paziņojumu par sadarbību vides jomā, kas ir šā Apspriešanās memoranda C pielikumā.

13. ES delegācija atkārtoti norādīja ES apņemšanos turpināt darbu saistībā ar Apvienoto Nāciju Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, lai izveidotu globālus emisiju samazināšanas mērķus starptautiskajā aviācijā.

14. ASV un ES delegācijas atkārtoti norādīja ASV un ES apņemšanos sadarboties ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), lai risinātu problēmas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām starptautiskajā aviācijā. Abas delegācijas arī atzīmēja nozares ieguldījumus šā procesa atbalstam.

15. Abas delegācijas atzīmēja, ka atsauces uz līdzsvaroto pieeju 15. panta 4. punktā attiecas uz Rezolūciju A35-5, ko vienbalsīgi pieņēma 35. ICAO asamblejā. Delegācijas uzsvēra, ka visi līdzsvarotās pieejas principa aspekti, kas minēti Rezolūcijā, ir atbilstīgi un svarīgi, tostarp atzīstot, ka "valstīm ir atbilstīgas juridiskas saistības, spēkā esošie nolīgumi, tiesību akti un noteikta politika, kas var ietekmēt ICAO līdzsvarotās pieejas īstenošanu šajās valstīs."

16. Abas delegācijas uzsvēra savu atbalstu saistībā ar ICAO "Norāžu par līdzsvarotu pieeju attiecībā uz gaisa kuģu radīto troksni" piemērošanu, kuras pašreiz ir publicētas ICAO dokumentā 9829 (2. izdevums).

17. Attiecībā uz 15. panta 5. panta a) apakšpunktu ES delegācija atzīmēja, ka "ieinteresētās personas" atbilstīgi definīcijai Direktīvas 2002/30/EK 2. panta f) punktā nozīmē "fiziskas vai juridiskas personas, kuras skar, iespējami skars vai kurām ir likumīgas intereses par trokšņu samazināšanas pasākumu, tostarp ekspluatācijas ierobežojumu, ieviešanu." ES delegācija arī atzīmēja, ka saskaņā ar minētās direktīvas 10. pantu, lai piemērotu tās 5. un 6. pantu, dalībvalstīm jānodrošina, ka procedūras apspriešanai ar ieinteresētajām personām ir saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts piemērojamajiem tiesību aktiem.

18. Atzīstot problēmas attiecībā uz darbinieku pieaugošo pārrobežu mobilitāti un uzņēmumu struktūru, ES delegācija atzīmēja, ka Eiropas Komisija cieši uzrauga situāciju un apsver turpmākas iniciatīvas, lai uzlabotu īstenošanu, piemērošanu un izpildi šajā jomā. ES delegācija atsaucās arī uz darbu, ko Eiropas Komisija uzsākusi saistībā ar starptautiskiem uzņēmumu līgumiem, un paziņoja, ka tā vēlas informēt Apvienoto komiteju attiecīgi par šīm un citām iniciatīvām.

19. ASV delegācija atzīmēja, ka princips Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ļauj izvēlēties vienu pārstāvi no aviosabiedrības nodarbināto noteiktas klases vai kategorijas, ir palīdzējis atbalstīt gan to aviosabiedrību nodarbināto, kuri piedalās lidojumos, gan to, kuri strādā uz zemes, tiesības organizēti veikt sarunas par darba koplīgumiem un to izpildi.

20. Abas delegācijas atzīmēja, ka, ja viena no Pusēm veic pasākumus, kas ir pretrunā ar nolīgumu, ieskaitot 21. pantu, otra Puse drīkst veikt jebkurus atbilstošus un samērīgus pasākumus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, tostarp šo nolīgumu.

21. Saistībā ar 21. panta 4. punktu ES delegācija atzīmēja, ka pārskatu, kas minēts šajā punktā, veiks Eiropas Komisija ex officio vai ex parte.

22. Delegācijas atzīmēja, ka satiksmes tiesības, kas minētas 21. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ir papildus tām tiesībām, kuras piešķirtas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nolīguma 3. pantā.

23. Delegācijas pauda gandarījumu par sadarbību starp ASV Transporta departamentu un Eiropas Komisiju, kā paredzēts nolīgumā, ar kopīgu mērķi uzlabot savstarpēju izpratni par otras Puses tiesību aktiem, procedūrām un praksi attiecībā uz konkurences režīmiem un ietekmi, ko gaisa pārvadājumu nozares attīstība ir radījusi vai, iespējams, radīs šā sektora konkurences jomā.

24. Delegācijas apstiprināja to attiecīgo konkurences iestāžu apņemšanos turpināt dialogu un sadarbību un atbalstīt pārredzamības principu atbilstīgi juridiskajām prasībām, iekļaujot konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību. Delegācijas apstiprināja arī to attiecīgo konkurences iestāžu gatavību vajadzības gadījumā sniegt norādes par procedūras prasībām.

25. Delegācijas atzīmēja, ka katrā paziņojumā Apvienotajai komitejai vai citā kontekstā saistībā ar sadarbību atbilstīgi 2. pielikumam jāievēro noteikumi par konfidenciālas vai sensitīvas tirgu ietekmējošas informācijas izpaušanu.

26. Saistībā ar 6. pielikuma 4. punktu delegācijas pauda cerību, ka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc Protokola parakstīšanas izstrādās atbilstošus kritērijus, lai noteiktu, vai valstis ir izveidojušas reģistru par sadarbības attiecībām gaisa transporta pakalpojumu jomā.

27. Delegācijas atzinīgi novērtēja Islandes un Norvēģijas pārstāvju piedalīšanos novērotāju statusā ES delegācijā un atzīmēja, ka darbs Apvienotajā komitejā pie priekšlikuma izstrādes par nosacījumiem un procedūrām Islandei un Norvēģijai tiks turpināts, lai tās varētu pievienoties nolīgumam, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu.

28. Abas delegācijas pauda cerības, ka to attiecīgās aeronavigācijas iestādes atļaus darbību atbilstīgi nolīguma nosacījumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, no Protokola parakstīšanas dienas, pamatojoties uz savstarpējas tiesību atzīšanas un savstarpējības principu vai uz administratīviem nosacījumiem.

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu delegācijas vārdā

Amerikas Savienoto Valstu delegācijas vārdā

Daniel CALLEJA

John BYERLY

C PAPILDINĀJUMS

Kopīgs paziņojums par sadarbību vides jomā

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu delegācijas atkārtoti apstiprināja izšķirošo nozīmi risināt starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi. Delegācijas pauda kopīgu apņemšanos sasniegt vides mērķus, kas noteikti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 35. asamblejā, proti, censties:

a) ierobežot vai samazināt gaisa transporta izraisītā trokšņa ietekmi uz cilvēkiem;

b) ierobežot vai samazināt aviācijas emisiju ietekmi uz vietējo gaisa kvalitāti; kā arī

c) ierobežot vai samazināt aviācijas izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi uz pasaules klimatu.

Delegācijas atzina Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kopenhāgenas vienošanās Pušu 15. konferences rezultātus, tostarp kopīgi atzīstot zinātnisko viedokli, ka planētas temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C.

Delegācijas apstiprināja abu Pušu ciešo apņēmību kopīgi strādāt, lai ņemtu vērā panākumus, kas tika gūti ICAO augsta līmeņa sanāksmē par starptautisko aviāciju un klimata pārmaiņām, lai pievienotos starptautiskiem partneriem ICAO kopējos centienos izstrādāt vērienīgāku darbības programmu, tostarp stingrākus mērķus, sistēmu uz tirgu balstītiem pasākumiem un apsvērumus par jaunattīstības valstu īpašām vajadzībām.

Abas Puses atzina apņemšanos sadarboties ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejā (CAEP), lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu tās darba programmas paziņošanu, tostarp globālo standartu attiecībā uz gaisa kuģu CO₂ emisijām un citus pasākumus par klimata pārmaiņām, troksni un gaisa kvalitāti.

Delegācijas vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi samazināt aviācijas ietekmi uz vidi:

– turpinot sadarbību NextGen un SESAR gaisa satiksmes pārvaldības modernizēšanas programmās, tostarp Atlantijas sadarbspējas iniciatīvā, lai samazinātu emisijas (AIRE);

– vajadzības gadījumā veicinot un paātrinot jaunu gaisa kuģu un ilgtspējīgu alternatīvu degvielu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, tostarp īstenojot "Clean Sky" kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu, programmu CLEEN (Continuous Low Energy, Emissions and Noise), iniciatīvu CAAFI (Commercial Aviation Alternative Fuels Initiative) un iniciatīvu SWAFEA (Sustainable Way for Alternative Fuel and Energy in Aviation); un

– sadarbojoties ar zinātnieku aprindām, piemēram, darbojoties CAEP Ietekmes un zinātnes grupā, lai labāk saprastu un aplēstu aviācijas ietekmi uz vidi, piemēram, ietekmi uz veselību un ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO₂ emisijām.

Съставено в Люксембург на двадесет и четвърти юни две хиляди и десета година.

Hecho en Luxemburgo, el veinticuatro de junio de dos mil diez.

V Lucemburku dne dvacátého čtvrtého června dva tisíce deset.

Udfærdiget i Luxembourg den fireogtyvende juni to tusind og ti.

Geschehen zu Luxemburg am vierundzwanzigsten Juni zweitausendzehn.

Kahe tuhande kümnenda aasta juunikuu kahekümne neljandal päeval Luxembourgis.

΄Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι τέσσερις Ιουνίου δύο χιλιάδες δέκα.

Done at Luxembourg on the twenty‑fourth day of June in the year two thousand and ten.

Fait à Luxembourg, le vingt‑quatre juin deux mille dix.

Fatto a Lussemburgo, addì ventiquattro giugno duemiladieci.

Luksemburgā, divi tūkstoši desmitā gada divdesmit ceturtajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai dešimtų metų birželio dvidešimt ketvirtą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kétezer-tizedik év június huszonnegyedik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fl-erbgħa u għoxrin jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u għaxra.

Gedaan te Luxemburg, de vierentwintigste juni tweeduizend tien.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego czwartego czerwca roku dwa tysiące dziesiątego.

Feito em Luxemburgo, em vinte e quatro de Junho de dois mil e dez.

Întocmit la Luxembourg, la douăzeci şi patru iunie două mii zece.

V Luxemburgu dňa dvadsiateho štvrtého júna dvetisícdesať.

V Luxembourgu, dne štiriindvajsetega junija leta dva tisoč deset.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakymmenen.

Som skedde i Luxemburg den tjugofjärde juni tjugohundratio.

P/EU/USA/X 2