I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2009.gada 19.oktobra rīkojuma Nr.715 "Par koncepciju "Par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā"" 3.punkts

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Eiropas Padomes organizācijas – Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) – 19.plenārsēdē (Strasbūrā, 2004.gada 28.jūnijā–2.jūlijā) otrās novērtēšanas kārtas ietvaros Latvijai tika adresēta virkne rekomendāciju. Viena no rekomendācijām (ix.) paredzēja skaidri definēt civildienesta ierēdņiem pienākumu atbilstoši viņu publiskajam statusam ziņot par aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar korupciju un izveidot atbilstošu aizsardzības sistēmu tiem civildienesta ierēdņiem, kuri ziņo par pārkāpumiem.

Lai risinātu minēto problēmu, ar Ministru prezidenta 2008.gada 23.oktobra rīkojumu Nr.492 "Par darba grupu koncepcijas projekta izstrādei par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā" tika izveidota darba grupa, kura izstrādāja koncepciju "Par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – koncepcija).

Saskaņā ar koncepcijas atbalstītajiem variantiem nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot iestāžu vadītājiem administratīvo atbildību par informācijas par to, kura persona informējusi par interešu konfliktu vai koruptīviem nodarījumiem, izpaušanu, kā arī par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu šādai personai bez objektīva iemesla

3. Normatīvā akta projekta būtība

Projektā tiek noteikta administratīvā atbildība iestāžu vadītājiem par informācijas par to, kura valsts amatpersona informējusi par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem, izpaušanu, kā arī par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu padotībā esošai amatpersonai, kura informējusi par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem.

Tiek paredzēts, ka sodus par likuma 166.³³ panta otrās daļas pārkāpumiem uzliek rajona (pilsētas) tiesa, jo attiecīgā norma paredz sankciju atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus

4. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts šo jautājumu neskar

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Likumprojekts šos jautājumus neskar

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Likumprojekts šos jautājumus neskar

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts šo jautājumu neskar

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Likumprojekts neradīs pārmaiņas sociālajā labklājībā un neietekmēs līdztiesības situāciju

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Likumprojekts šos jautājumus neskar

7. Cita ietekme

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

2010.

Turpmākie trīs gadi

2011.

2012.

2013.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Izmaiņas nav paredzētas

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Izmaiņas nav paredzētas

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav paredzēta

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav paredzēti

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav

6. Cita informācija 

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus likumprojektam nepieciešams izdot grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", nosakot, ka valsts amatpersona vai darbinieks pēc paša vēlēšanās var ziņot par tam zināmiem citu amatpersonu interešu konfliktiem vai koruptīviem nodarījumiem

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Eiropas Padomes organizācijas – Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) – 19.plenārsēdē (Strasbūrā, 2004.gada 28.jūnijā–2.jūlijā) otrās novērtēšanas kārtas ietvaros Latvijai adresētās rekomendācijas

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav

4. Atbilstības izvērtējums – attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav

6. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas nav notikušas

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Nav