Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.p.k.

Priekšlikumi

( 29 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

41.³ pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanas noteikumu pārkāpšana Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupās un darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšana, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu
Par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas Darbinieku padomē, speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanas kārtības ietvaros, vai par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta saistībā ar Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanu vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, darbojoties speciālajā sarunu grupā, pārstāvības komitejā vai citas darbinieku iesaistīšanas kārtības ietvaros, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par:

1) darbinieku skaitu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;

2) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajām sabiedrībām un to atkarīgajām sabiedrībām vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;

3) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas noteikumu projekta vai pārrobežu apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību reorganizācijas līguma projekta noteikumiem un to īstenošanas gaitu —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par Eiropas Darbinieku padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā vai par speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, vai par pārstāvības komitejas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par ziņojuma nesniegšanu vismaz reizi gadā Eiropas Darbinieku padomei par Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām vai par pārskata nesniegšanu vismaz reizi gadā pārstāvības komitejai par Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbību un turpmāko attīstību —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par Eiropas Darbinieku padomes komitejas vai — ja tādas nav — Eiropas Darbinieku padomes neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, vai par pārstāvības komitejas neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā, —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

(04.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.03.2010.)

1

Likumprojekts Nr.252/Lp10

Izteikt 41.³ panta otrās daļas dispozīcijas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem, to skaitu un izvietojumu dalībvalstīs Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, kā arī par darbinieku skaitu Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;".

Atbalstīts

1. Izteikt 41.³ panta otrās daļas dispozīcijas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem, to skaitu un izvietojumu dalībvalstīs Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, kā arī par darbinieku skaitu Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;".

41.⁴ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

2

Likumprojekts Nr.252/Lp10

41.⁴ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.";

Atbalstīts

2. 41.⁴ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.";

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.";

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai
personai — no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai
personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

papildināt piektās un sestās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam";

papildināt piektās un sestās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam";

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.";

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.";

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

papildināt astotās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

papildināt astotās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

3

Likumprojekts Nr.252/Lp10

41.⁵ pantā:

papildināt pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

Atbalstīts

3. Papildināt 41.⁵ panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

4

Likumprojekts Nr.159/Lp10

Papildināt kodeksu ar 152.⁶ pantu šādā redakcijā:

„152.⁶ pants. Būvju un telpu grupu nereģistrēšana

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

Par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”

Atbalstīts

4. Papildināt kodeksu ar 152.⁶ pantu šādā redakcijā:

„152.⁶ pants. Būvju un telpu grupu nereģistrēšana

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

Par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”

166.¹³ pants. Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana

Par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.

Par negodīgu komercpraksi —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)

5

6

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (likumprojekts Nr.252/Lp10)

Papildināt 166.¹³ panta pirmo un otro daļu pirms vārdiem „uzliek naudas sodu” ar vārdiem „izsaka brīdinājumu vai”.

Juridiskā komisija

Izteikt 166.¹³ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā: „fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļaut priekšlikumā Nr.6.

Atbalstīts

5. Izteikt 166.¹³ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā: „fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.”

166.³³ pants. Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem noteikto pienākumu nepildīšana

Par valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

5. Papildināt 166.³³ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par likumā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju attiecībā uz personu, kura informējusi par citas valsts amatpersonas interešu konfliktu, pārkāpšanu vai par nelabvēlīgu seku radīšanu šai personai bez objektīva iemesla —

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.”

6. Papildināt 166.³³ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par likumā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju attiecībā uz personu, kura informējusi par citas valsts amatpersonas interešu konfliktu, pārkāpšanu vai par nelabvēlīgu seku radīšanu šai personai bez objektīva iemesla —

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.”

175.² pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

7

8

Likumprojekts Nr.159/Lp10

Aizstāt 175.² panta sankcijā vārdus „divsimt piecdesmit” ar vārdu “piecsimt”.

Likumprojekts Nr.252/Lp10

Izteikt 175.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 8.

Atbalstīts

7. Izteikt 175.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

187.pants. Tīša pases bojāšana, nolaidīga glabāšana vai tādas pases lietošana, kuras vietā izsniegta jauna pase

Par tīšu pases bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta,-

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, - uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

9

10

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 187.panta otro daļu šādā redakcijā:

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta, -

izsaka brīdinājumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 187.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.10.

Atbalstīts

8. Izteikt 187.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.”

189.pants. Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīgas pases vai dzimšanas apliecības (ja persona ir jaunāka par 16 gadiem), -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par vienas personas vai vairāku personu (skaitā līdz piecām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

11

Likumprojekts Nr.252/Lp10

Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

"189.pants. Nodarbināšana bez derīga personu apliecinoša dokumenta

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta (ja persona ir jaunāka par 15 gadiem), –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem."

Atbalstīts

9. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

"189.pants. Nodarbināšana bez derīga personu apliecinoša dokumenta

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta (ja persona ir jaunāka par 15 gadiem), –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem."

12

13

14

Likumprojekts Nr.252/lp10

Papildināt kodeksu ar 189.² pantu šādā redakcijā:

"189.² pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpums

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

Juridiskais birojs

Aizstāt 189.² panta dispozīcijā vārdus „personai vai personām” ar vārdiem „persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai”.

Juridiskā komisija

Papildināt kodeksu ar 189.² pantu šādā redakcijā:

"189.² pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpums

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 14.

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.14.

Atbalstīts

10. Papildināt kodeksu ar 189.² pantu šādā redakcijā:

"189.² pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpums

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

201.⁵ pants. Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana

Par masu informācijas līdzekļa izgatavošanu vai izplatīšanu, arī raidorganizācijas programmas sagatavošanu vai izplatīšanu, ja šis masu informācijas līdzeklis vai raidorganizācija nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā vai ir izbeiguši savu darbību, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par Radio un televīzijas likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai radio un televīzijas padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi persona, kura jau ir administratīvi sodīta par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

15

16

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (likumprojekts Nr.252/Lp10)

201.⁵ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „raidorganizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „elektroniskais plašsaziņas līdzeklis” (attiecīgā locījumā) ;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību darbības pamatnosacījumiem, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem.”

Juridiskā komisija

201.⁵ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „raidorganizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „elektroniskais plašsaziņas līdzeklis” (attiecīgā locījumā) ;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību darbības pamatnosacījumiem, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.16.

Atbalstīts

11. 201.⁵ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „raidorganizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „elektroniskais plašsaziņas līdzeklis” (attiecīgā locījumā) ;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību darbības pamatnosacījumiem, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem.”

201.²⁶ pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

17

Likumprojekts Nr.159/Lp10

201.²⁶ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt latiem.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem."

Atbalstīts

12. 201.²⁶ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt latiem.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem."

201.³² pants. Radio, televīzijas raidījumu un filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā

Par radio vai televīzijas raidījuma nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā vai par publiski demonstrējamas kinofilmas, videofilmas vai tās fragmentu neieskaņošanu vai nedublēšanu valsts valodā, vai par oriģinālā skaņas pavadījuma nenodrošināšanu ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, ja normatīvais akts paredz šādu tulkojumu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

atbildīgajām personām no simt līdz divsimt latiem.

18

19

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (likumprojekts Nr.252/Lp10)

Aizstāt 201.³² panta pirmajā daļā vārdus „atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem” ar vārdiem „juridiskajām personām no simt līdz divtūkstoš piecsimt latiem” un

otrajā daļā vārdus „atbildīgajām personām no simt līdz divsimt latiem” ar vārdiem „juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”.

Juridiskā komisija

201.³²pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”.

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.19.

Atbalstīts

13. 201.³² pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”.

201.³⁵ pants. Sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana

(1) Par uzrakstu, izkārtņu, afišu, plakātu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šo informāciju sniegt valsts valodā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām – naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(2) Par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvais akts paredz ievērot šīs normas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(3) Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šī produkcija vai preces nav paredzētas eksportam, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(4) Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(6) Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā gadījumos, kad līdztekus valsts valodai informācijā tiek izmantota arī svešvaloda, –

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām – no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(7) Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

20

Likumprojekts Nr.159/Lp10

201.³⁵ pantā:

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

„izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt piektās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.”

Atbalstīts

14. 201.³⁵ pantā:

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

„izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt piektās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.”

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 42.¹ panta ceturtajā daļā, 44., 51., 51.¹, 51.², 52., 53.pantā, 53.¹ pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.-98., 98.¹, 98.², 100., 102.¹, 103., 103.², 103.⁶, 106.-107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134.-137., 137.¹, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.¹ pantā, 149.³² panta septītajā daļā, 149.³³ pantā, 149.³⁶ panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 150.-150.³, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.⁵ pantā, 156.⁴ panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.¹ (izņemot lietas par saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumiem), 171.¹, 172.-172.², 172.⁴, 172.⁵, 173.pantā, 174.³ panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.pantā, 186.panta otrajā daļā, 189., 189.¹, 190.¹⁰, 194.³, 194.⁴ pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersona), 201.⁴³-201.⁴⁵, 201.⁶³ un 202.-204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.², 172.⁴ un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

21

Likumprojekts Nr.159/Lp10

Papildināt 210. panta pirmo daļu pēc skaitļa „152.” ar skaitli „152.⁶”.

Atbalstīts

15. Papildināt 210. panta pirmo daļu pēc skaitļa „152.” ar skaitli „152.⁶”.

213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.¹ pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 139.¹ panta otrajā daļā, 149.⁴ panta septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā, 149.¹⁵ panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.⁴ panta otrajā daļā, 155.⁶, 155.⁸ pantā, 156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā, 165.⁴, 166.², 166.³, 166.¹⁷, 166.²¹—166.²⁵, 166.²⁸—166.³⁰, 167., 170.¹ , 170.² pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.² pantā, 174.³ panta pirmajā un otrajā daļā, 174.⁵, 175.—175.⁴, 175.⁸, 175.¹⁰, 176.¹, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.¹, 190.⁵, 190.⁶, 194.¹, 200., 200.¹, 201.²—201.⁹, 201.³⁹—201.⁴², 204.¹, 204.² panta pirmajā daļā un 204.¹⁷ pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008., 30.04.2009., 03.09.2009. un 04.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.03.2010.)

12. Papildināt 213.pantu pēc skaitļiem “166.²⁸—166.³⁰” ar vārdiem un skaitli “pantā, 166.³³ panta otrajā daļā”.

16. Papildināt 213.pantu pēc skaitļiem “166.²⁸—166.³⁰” ar vārdiem un skaitli “pantā, 166.³³ panta otrajā daļā”.

214.² pants. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata šā kodeksa 166.⁶ pantā [ja pārkāpumu izdarījusi politiskā organizācija (partija)], 166.²⁸-166.³¹, 166.³³, 166.³⁴ pantā un 204.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdā ir tiesīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, kā arī par šā kodeksa 175.² pantā paredzētajiem pārkāpumiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2009.)

13. 214.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus “166.²⁸—166.³¹, 166.³³” ar skaitļiem un vārdiem “166.²⁸—166.³¹ pantā, 166.³³ panta pirmajā daļā”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “šā kodeksa” ar skaitli un vārdiem “166.³³ panta otrajā daļā un”.

17. 214.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus “166.²⁸—166.³¹, 166.³³” ar skaitļiem un vārdiem “166.²⁸—166.³¹ pantā, 166.³³ panta pirmajā daļā”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “šā kodeksa” ar skaitli un vārdiem “166.³³ panta otrajā daļā un”.

215.⁹ pants. Nacionālā Radio un televīzijas padome

Nacionālā Radio un televīzijas padome izskata šā kodeksa 166.¹³ panta pirmajā un otrajā daļā, 173.², 175.⁹, 201.⁵ un 201.³² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem.

Nacionālā radio un televīzijas padome šā kodeksa 166.¹³ panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

(10.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 20.12.2007. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

22

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (likumprojekts Nr.252/Lp10)

Aizstāt 215.⁹ panta nosaukumā un tekstā vārdus „Nacionālā radio un televīzijas padome” ar vārdiem „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome” un

vārdus „elektronisko sabiedrības saziņas” ar vārdiem „elektronisko plašsaziņas”.

Atbalstīts

18. Aizstāt 215.⁹ panta nosaukumā un tekstā vārdus „Nacionālā radio un televīzijas padome” ar vārdiem „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome” un vārdus „elektronisko sabiedrības saziņas” ­ ar vārdiem „elektronisko plašsaziņas”.

226.¹ pants. Valsts robežsardze

Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.² un 114.³ pantā, 115., 115.¹, 116., 116.¹ pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.¹—117. ¹¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā, trešajā — piektajā un astotajā daļā, 149.⁵ panta pirmajā — trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.¹⁶ panta otrajā un trešajā daļā, 149.¹⁷, 149.¹⁸ pantā, 149.²⁴ panta pirmajā — divpadsmitajā un piecpadsmitajā — septiņpadsmitajā daļā, 149.²⁵ panta pirmajā — piektajā daļā, 149.²⁶ panta otrajā daļā, 149.²⁷— 149.³¹, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.¹, 190.¹³, 190.¹⁴, 194., 194.¹ un 194.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes struktūrvienību priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) citas Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.² un 114.³ pantā un 189.panta otrajā un trešajā daļā).

Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 03.07.2008., 30.04.2009. un 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2009.)

23

Likumprojekts Nr.252/Lp10

226.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "189.¹" ar skaitli "189.²";

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus un skaitli "un 189.panta otrajā un trešajā daļā".

Atbalstīts

19. 226.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "189.¹" ar skaitli "189.²";

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus un skaitli "un 189.panta otrajā un trešajā daļā".

231.² pants. Pašvaldību būvvaldes

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

24

Likumprojekts Nr.159/Lp10

Papildināt 231.² panta pirmo daļu pēc skaitļa „152.” ar vārdu un skaitli „un 152.⁶”.

Atbalstīts

20. Papildināt 231.² panta pirmo daļu pēc skaitļa „152.” ar vārdu un skaitli „un 152.⁶”.

236.³ pants. Valsts valodas centrs

(1) Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.¹ pantā un 201.²⁶ –201.³⁷ pantā (izņemot lietas par 201.³² pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi:

1)                       Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks – naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori – brīdinājumu un naudas sodu līdz divsimt latiem.

(3) Šajā pantā minētās amatpersonas par savas kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

25

Likumprojekts Nr.159/Lp10

236.³ pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus „– naudas sodu līdz piecsimt latiem”;

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdu „divsimt” ar vārdiem „divsimt piecdesmit”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē, kā arī par šā kodeksa 175.² pantā paredzētajiem pārkāpumiem.”

Atbalstīts

21. 236.³ pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus „– naudas sodu līdz piecsimt latiem”;

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdu „divsimt” ar vārdiem „divsimt piecdesmit”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē, kā arī par šā kodeksa 175.² pantā paredzētajiem pārkāpumiem.”

248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Par pārkāpēju protokolā norāda viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekiem — dzimšanas datumu), dzīvesvietu, citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu un naudas soda kvīšu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

26

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 248. panta otro daļu šādā redakcijā:

Par pārkāpēju protokolā norāda:

1)                       fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekam – dzimšanas datumu), dzīvesvietu;

2)                       juridiskai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3)                       citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.”

Atbalstīts

22. Izteikt 248. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Par pārkāpēju protokolā norāda:

1) fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekam – dzimšanas datumu), dzīvesvietu;

2) juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.”

250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.¹, 46.¹ panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 101.¹, 108.¹ panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 135.-137., 149.²², 149.²³ pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Ja ir izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 171.panta pirmajā daļā, pilnvarotai iestādei (amatpersonai) ir tiesības nesastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, uzlikt naudas sodu un iekasēt to pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu un tā apmērs nepārsniedz četrdesmit latus, vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 46.¹ panta septītajā daļā un 166.¹³ panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Veselības inspekcija, 166.¹³ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, 166.¹³ panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā radio un televīzijas padome.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 11.05.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007., 27.09.2007., 20.12.2007., 14.11.2008. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

27

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (likumprojekts Nr.252/Lp10)

Aizstāt 250.panta trešajā daļā vārdus „Nacionālā radio un televīzijas padome” ar vārdiem „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome”.

Atbalstīts

23. Aizstāt 250.panta trešajā daļā vārdus „Nacionālā radio un televīzijas padome” ar vārdiem „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome”.

281.¹ pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā un šajā kodeksā paredzētajā termiņā un kārtībā.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, — piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.

28

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs (likumprojekts Nr.159/Lp10)

Izteikt 281.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.”

Atbalstīts

24. Izteikt 281.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 03.07.2008., 08.04.2009., 30.04.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām."

29

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis (likumprojekts Nr.252/Lp10)

Precizēt likumprojekta 8.pantu, izsakot to šādā redakcijā:

„8. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

„19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām;

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija).””

Atbalstīts

25. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija);

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.”