Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

2011. gada 13. jūlijā

9/5-2

Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz par steidzamu atzīto likumprojektu ”Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr.436/Lp10) izskatīšanai otrajā lasījumā 2011. gada 14. jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Pielikumā: likumprojekta tabula, __ lp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja I.Druviete

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā

(Nr.436/Lp10)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Dziesmu un deju svētku likums

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā

Izdarīt Dziesmu un deju svētku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 62.nr.; 2009, 98.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.

(2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma tiek izstrādāta pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.”

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.”

5.pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu dziesmu un deju, kā arī tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

7) citi attiecīgajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzētie pasākumi un norises.

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana un apgūšana;

3) skates, konkursi un izstādes;

4) diriģentu un kolektīvu vadītāju semināri;

5) administratīvajās teritorijās organizēti svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;
7) citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.”

Kultūras ministre S.Ēlerte

Aizstāt likuma 5.panta trešās daļas 1.punktā vārdus ”mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbība” ar vārdiem „māksliniecisko kolektīvu darbība”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Aizstāt 5.panta trešās daļas 4.punktā (likumprojekta 2.pants) vārdu „semināri” ar vārdiem „tālākizglītība un profesionālā pilnveide”.

Atbalstīts

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) māksliniecisko kolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana un apgūšana;

3) skates, konkursi un izstādes;

4) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide;

5) administratīvajās teritorijās organizēti svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

7) citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.”

6.pants. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta

(1) Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.

(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

(3) Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas tiek noteiktas atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai.

3. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „jauktie, sieviešu un vīru”.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Dziesmu un deju svētku norises laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Dziesmu un deju svētku starplaikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina pašvaldības sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.”

redakcionāli precizēts

3. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “jauktie, sieviešu un vīru”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dziesmu un deju svētku starplaikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina pašvaldības sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.”

7.pants. Valsts institūciju kompetence Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

3) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

4) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

5) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai.

(2) Kultūras ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu un iesniedz to Ministru kabinetam apstiprināšanai;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

4) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.

(4) Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.

(5) Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

4. 7.pantā:

izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;

3) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

4) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas attīstības plānošanas dokumentus;

5) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;

6) nosaka kārtību un kritērijus pēc kādiem tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Dziesmu un deju svētku padomē;

7) nosaka kritērijus un sadales kārtību valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

8) apstiprina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteju.”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu;”;

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) valsts budžeta sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.”;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna izstrādē;”;

izslēgt trešās daļas 4.punktu;

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) valsts budžeta sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.”;

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

(7) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.

(8) Dziesmu un deju svētku starplaikā Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un Valsts izglītības satura centrs sniedz metodisku atbalstu starpsvētku norišu plānošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.”

Juridiskais birojs

Likumprojekta 4. pantā, kas paredz grozījumus likuma 7. panta pirmajā daļā:

papildināt 4. punktu ar vārdiem „t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu”;

7. punktā papildināt aiz vārda „darba” ar vārdu „samaksai”;

8. punktā papildināt aiz vārda „komiteju” ar vārdu „sastāvu”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

4. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;

3) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

4) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentus, to skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu;

5) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;

6) nosaka kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Dziesmu un deju svētku padomē, kā arī izraudzīšanas kritērijus;

7) nosaka kārtību, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa samaksai, kā arī sadalīšanas kritērijus;

8) apstiprina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteju sastāvu.”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu;”;

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valsts budžeta sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.”;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna izstrādē;”;

izslēgt trešās daļas 4.punktu;

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valsts budžeta sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.”;

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

(7) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.

8.pants. Dziesmu un deju svētku padome

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi.

(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 15 locekļi:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs;

5) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

6) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

7) divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

8) divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

9) pūtēju orķestru nozares pārstāvis;

10) tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis;

11) tautas mūzikas nozares pārstāvis;

12) tradicionālās kultūras nozares pārstāvis;

13) profesionālās mūzikas pārstāvis.

(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kultūras ministrija. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja un sekretariāta darbs tiek apmaksāts no valsts budžeta.

(6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) veicina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniedz atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) apstiprina ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

3) iesaka Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sastāvu;

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) iesaka pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosina citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šādu jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem.

5. 8.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu veido:”;

papildināt trešo daļu ar 6.¹un 6.²punktu šādā redakcijā:

„6¹) Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

6²) Apvienoto nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;”;

papildināt trešo daļu ar 14. un 15.^.punktu šādā redakcijā:

„14) pašvaldību kultūras centru pārstāvis;

15) nevalstisko organizāciju pārstāvis.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.”

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) ierosina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un sniedz atzinumus par to projektiem;”

izslēgt sestās daļas 2. un 3.punktu.

izteikt sestās daļas 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

„5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanas gaitu;”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Dziesmu un deju svētku padome no savu locekļu vidus izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.”

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantā ietverto likuma 8.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Dziesmu un deju svētku padome no šā panta trešās daļas 7.–15.punktā minētajiem locekļiem izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.”

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

5. 8.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir:”;

papildināt trešo daļu ar 6.¹un 6.²punktu šādā redakcijā:

“6¹) Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

6²) Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;”;

papildināt trešo daļu ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) pašvaldību kultūras centru pārstāvis;

15) nevalstisko organizāciju pārstāvis.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.”;

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ierosina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un sniedz atzinumus par to projektiem;”;

izslēgt sestās daļas 2. un 3.punktu;

izteikt sestās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanas gaitu;”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Dziesmu un deju svētku padome no šā panta trešās daļas 7.—15.punktā minētajiem locekļiem izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.”

6. Papildināt likumu ar jaunu 8.¹pantu šādā redakcijā:

„8.^1. Rīcības komiteja

(1) Rīcības komiteju apstiprina kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

(2) Rīcības komitejā iekļauj pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē.

(3) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkiem rīcības komitejas priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs ir izglītības un zinātnes ministrs.

(4) Rīcības komiteja izskata un pieņem lēmumus Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajos jautājumos un nodrošina svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju.

(5) Ārkārtas situācijās rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, nesasaucot rīcības komisijas sēdi.

(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Valsts izglītības satura centrs.”

redakcionāli precizēts

6. Papildināt likumu ar 8.¹pantu šādā redakcijā:

“8.^1.pants. Rīcības komiteja

(1) Rīcības komiteju apstiprina kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

(3) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs — izglītības un zinātnes ministrs.

(5) Ārkārtas situācijās rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, nesasaucot rīcības komitejas sēdi.

9.pants. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā.

(2) Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzēto pasākumu rīkošanai;

3) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6) koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai;

7) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

8) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;

9) valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs.

(4) Pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

7. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus „un tautas mūzikas svētku”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu „programmā” ar vārdu „plānā”;

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdu „rajonu”.

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībā un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.”

redakcionāli precizēts

7. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “un tautas mūzikas svētku”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “programmā” ar vārdu “plānā”;

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdu “rajonu”;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.”

Pārejas noteikumi

1. Pēc šā likuma spēkā stāšanās nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek 2008.gadā.

2. Pēc šā likuma spēkā stāšanās nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā.

3. Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, un tās pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.

4. No 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim šā likuma 9.panta otrās daļas 9.punkts netiek piemērots.

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5. Šī likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

6. Grozījumi šā likuma 8.pantā stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.”

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumos paredzēto 6.punktu.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.”

Juridiskais birojs

Papildināt likumu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2011. gada 1. septembrī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.