SAEIMAS PREZIDIJAM

Spēka esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 65 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar redakcionāliem labojumiem)

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums, ievērojot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto, attiecas uz šādu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem):

1) Ministru kabinets;

2) Saeimas Kanceleja un citas Saeimas struktūrvienības;

3) – 18)…….

1. 2.pantā:

izteikt pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

„2) Saeima, tai skaitā Saeimas kanceleja un citas Saeimas struktūrvienības.”

papildināt pirmo daļu ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

„19) tiesu iestādes;

20) prokuratūra.”;

1

2

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Papildināt 2.panta pirmo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

„19) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

Juridiskā komisija

Papildināt 2.panta pirmo daļu ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

„19) Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

20) tiesu iestādes;

21) prokuratūra.”

Atbalstīts

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.2.

Atbalstīts

1. 2.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Saeima, tai skaitā Saeimas Kanceleja un citas Saeimas struktūrvienības;”;

papildināt pirmo daļu ar 19., 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

„19) Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

20) tiesu iestādes;

21) prokuratūra.”;

(2) Likums attiecas arī uz tām amatpersonām (darbiniekiem), kas neatkarīgi no nodarbinātības šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās ir:

1) tiesu darbinieki;

2) prokuratūras darbinieki;

3) ostu valžu locekļi;

4) ārstniecības personas, kuras nodarbinātas pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, un kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai ārstniecības personas, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs.

izslēgt otrās daļas 1. un 2.punktu;

izslēgt otrās daļas 1. un 2.punktu;

(3) Uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Uz Valsts prezidentu, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas attiecībā uz minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro citos likumos noteiktajos gadījumos un apjomā."

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Uz Valsts prezidentu, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro citos likumos noteiktajos gadījumos un apjomā.";

(4) Likums neattiecas uz Latvijas Bankas amatpersonām (darbiniekiem) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem), tomēr šīs institūcijas nodrošina, ka informācija par to amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā.

(4.¹)-(4²) ….(5)…..

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šīs institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā institūcijas atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām.”

3

4

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Izslēgt 2.panta ceturtajā daļā vārdus „Finanšu un kapitāla tirgus komisija”, kā arī aizstāt vārdu „šīs” ar vārdu „šī” un vārdu „to” ar vārdu „tās”.

Ministru kabinets

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Likums neattiecas uz Latvijas Bankas amatpersonām (darbiniekiem), tomēr šī institūcija nodrošina, ka informācija par tās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota institūcijas mājaslapā internetā. Institūcija, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā institūcija atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.4.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.4.

Atbalstīts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Likums neattiecas uz Latvijas Bankas amatpersonām (darbiniekiem), tomēr šī institūcija nodrošina, ka informācija par tās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota Latvijas Bankas mājaslapā internetā. Latvijas Banka, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri ar citām valsts institūcijām.”;

(6) Par valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras minētas šā panta otrajā daļā vai ir nodarbinātas šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās, pamatojoties uz darba līgumu, kuras pilda valsts dienestu, kuras ir ievēlētas, apstiprinātas vai ieceltas amatā vai citādi pilda noteiktus amata (dienesta, darba) pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā.

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šā likuma normas, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām, piemērojamas arī attiecībā uz kapitālsabiedrībām, ciktāl tajās nodarbinātas šā panta otrajā daļā minētās personas.”

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šā likuma normas, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām, piemērojamas arī kapitālsabiedrībām, ciktāl tajās nodarbinātas šā panta otrajā daļā minētās personas.”;

(7) Amatpersonām (darbiniekiem) piemērojamas darba tiesiskās attiecības, amata tiesiskās attiecības vai dienesta gaitu regulējošu normatīvo aktu normas tiktāl, ciktāl to nenosaka šis likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010. likumu, 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

5

Juridiskā komisija

Papildināt 2.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts un pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minētos darbinieku pienākumus, piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumam, tai skaitā 4.¹ pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto darbinieku pienākumus, tai piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumā, tai skaitā 4.¹ pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa.”

3.pants. Atlīdzība

(1) – (5)….

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija pati nosaka minētās atlīdzības daļas izmaksāšanas nosacījumus un kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.

(6¹) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 5.pantam, un viņam ir tiesības tikai uz šā likuma 29., 32. un 33.pantā noteiktajām kompensācijām un 38.pantā noteikto apdrošināšanu.

(6²) Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē, kā arī šā likuma 6.pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā minētajām amatpersonām nav tiesību arī uz šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.

(6³) Ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) var atlīdzināt ar komandējumu saistītus izdevumus, bet tai nav tiesību uz citu šajā likumā noteikto atlīdzību, un tās mēnešalgas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,5, izņemot vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus, kuriem atlīdzību izmaksā un ēdināšanas izdevumus kompensē likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā pastāvīgi nodarbināta amatpersona (darbinieks), ja likums tai atļauj amatu savienošanu, ja savienojamā amata pienākumi neietilpst tās pastāvīgā amata (dienesta, darba) pienākumos un šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajos amatos tā tiek iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kā privātpersona vai organizācijas pārstāvis, ir tiesīga saņemt abas mēnešalgas, neievērojot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.

(6⁴) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersona (darbinieks), specializētais atašejs, sakaru virsnieks, karavīrs, tiešās pārvaldes iestādes amatpersona (darbinieks) vai valsts drošības iestādes amatpersona (darbinieks) pilda dienestu (darbu) ārvalstīs tādā starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai šādas starptautiskās organizācijas dalībvalsts institūcijā, nosūtītājiestāde attiecīgajai personai izmaksā tikai to atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija. Ja tas ir abpusēji izdevīgi, valsts institūcija un amatpersona (darbinieks) var vienoties, ka valsts institūcija neizmaksā arī to atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija.

2. 3.pantā:

papildināt ar 6.⁵ un 6.⁶ daļu šādā redakcijā:

„(6⁵) Šā likuma 6.¹ pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.

(6⁶) Šā likuma 5.¹ pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām un 16., 18., 19., 20., 26., 27., 30., 33.pantā noteikto atlīdzību. Attiecībā uz atvaļinājumiem šā likuma 5.¹ pantā minētajām amatpersonām ir tiesības vienīgi uz 40.panta piektajā daļā un 43.panta ceturtajā daļā minētajiem atvaļinājumiem.”

6

7

8

Juridiskais birojs

Izslēgt 3.panta 6.⁵ daļā (likumprojekta 2.pants) vārdu „pirmajā”.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Likumprojekta 2.pantā, kas attiecas uz grozījumiem likuma 3.pantā, precizēt 6.⁵ daļu, izsakot šādā redakcijā:

„(6⁵) Šā likuma 6.¹ un 6.² pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.”.

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Aizstāt 3.panta 6.⁶ daļā (likumprojekta 2.pants) skaitļus un vārdu „16., 18., 19., 20., 26., 27., 30., 33.pantā” ar skaitļiem un vārdu „16., 18., 19., 20., 26., 27., 29., 30., 31., un 33.pantā”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.7.

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.7.

Atbalstīts

Atbalstīts

2. 3.pantā:

papildināt pantu ar 6.⁵ un 6.⁶ daļu šādā redakcijā:

„(6⁵) Šā likuma 6.¹ un 6.² pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.

(6⁶) Šā likuma 5.¹ pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām un 16., 18., 19., 20., 26., 27., 29., 30., 31. un 33.pantā noteikto atlīdzību, bet ir tiesības vienīgi uz šā likuma 40.panta piektajā daļā un 43.panta ceturtajā daļā minētajiem atvaļinājumiem.”;

(7) Valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro vienotu pieeju.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Valsts un pašvaldības institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā institūcijas atlīdzību samazina solidāri. Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro vienotu pieeju.”

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri. Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro vienotu pieeju.”;

(8) Ministru kabinets nosaka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju un šā likuma 2.panta 4.¹daļā minēto kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi).

(9) Valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, 14.01.2010. likumu, 10.06.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

papildināt ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Informācija par Saeimas deputātam izmaksājamo atlīdzību (mēnešalga, piemaksas, reprezentācijas nauda un kompensācijas) ir publiski pieejama ikvienam.”

9

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izslēgt 3.panta desmitajā daļā (likumprojekta 2.pants) vārdus iekavās „piemaksas, reprezentācijas nauda”.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Informācija par Saeimas deputātam izmaksājamo atlīdzību (mēnešalga un kompensācijas) ir publiski pieejama ikvienam.”

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām

(1) Valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, izņemot šā panta septītajā un astotajā daļā minēto gadījumu. Pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu šajā likumā pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.

3. 4.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „septītajā un astotajā” ar vārdiem „septītajā, astotajā un devītajā, kā arī šā likuma 5.¹ pantā”;

10

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Aizstāt 4.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „septītajā un astotajā” ar vārdiem „septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā, kā arī šā likuma 5.¹ pantā”;

Atbalstīts

Atbalstīts

3. 4.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „septītajā un astotajā” ar vārdiem „septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā, kā arī šā likuma 5.¹ pantā”;

(2) Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, un pašvaldības domes deputātiem mēnešalgas apmēru nosaka šajā likumā paredzētajā kārtībā, attiecīgu koeficientu piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos. (3)  - (8) …(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

aizstāt otrajā daļā vārdus „Saeimas ievēlētajām” ar vārdiem „Saeimas deputātiem, Saeimas ievēlētājām”;

11

12

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā likuma 6.pantā minētajām Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām un šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajām pašvaldības domes amatpersonām mēnešalgu nosaka Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu.”

Juridiskais birojs

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk – mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā to noapaļojot pilnos latos.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.12.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.12.

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos latos.”;

papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, piesaistot to valsts tiešās pārvaldes iestāžu augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, piesaistot to rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.”

13

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Papildināt 4.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku)
mēnešalgu nosaka, ņemot vērā finanšu sektorā strādājošo atalgojumu.”

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā finanšu sektorā strādājošo atalgojumu.”

5.pants. Pašvaldības domes deputātu mēnešalga

(1) Pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots šāds koeficients:

1) pašvaldības domes priekšsēdētājam — līdz 3,64;

2) pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam — līdz 3,2;

3) pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam — līdz 2,55;

4) pašvaldības domes deputātam — līdz 1,2.

(2) Pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.

(3) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, par deputāta pienākumu pildīšanu domē un citos amatos saņem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai noteikto mēnešalgu. Šāds deputāts par citu amata (darba) pienākumu pildīšanu pašvaldībā saņem mēnešalgu atbilstoši attiecīgajiem amata (darba) pienākumiem.

(4) Pašvaldības domes deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē un vienlaikus pilda citus amata (darba) pienākumus, kas uzskatāmi par papildu darbu pašvaldībā, saņem pēc izvēles attiecīgi vienu no mēnešalgām un piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši šā likuma 14.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu)

4. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

„5¹.pants. Saeimas deputātu mēnešalga

(1) Saeimas deputātiem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) deputāts — 2.09; 

2) Saeimas priekšsēdētājs — 3.73;

2) Saeimas priekšsēdētāja biedrs — 3.48;

3) Saeimas sekretārs — 3.48;

4) Saeimas sekretāra biedrs — 3.4;

5) frakcijas priekšsēdētājs — 2.5;

6) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks — 2.42;

7) komisijas priekšsēdētājs — 2.5;

8) komisijas priekšsēdētāja vietnieks — 2.42;

9) komisijas sekretārs — 2.42;

10) apakškomisijas priekšsēdētājs — 2.34;

11) apakškomisijas sekretārs — 2.26.

(2) Saeimas deputātam, uz kuru vienlaicīgi attiecas vairāki amati, mēnešalgu nosaka atbilstoši augstākajam amatam.”

14

15

16

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izteikt 5.¹ pantu šādā redakcijā (likumprojekta 4.pants):

„5.¹ pants. Saeimas deputātu mēnešalga

(1) Saeimas deputāta mēnešalga nosaka mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 3,2.

(2) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam deputātam, ja viņš pilda kādu no šajā daļā minētajiem amatiem, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu, to nosakot mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) Saeimas priekšsēdētājam – 1,73

2) Saeimas priekšsēdētāja biedram – 1,48;

3) Saeimas sekretāram – 1,48;

4) Saeimas sekretāra biedram – 1,39;

5) komisijas priekšsēdētājam – 0,43;

6) frakcijas priekšsēdētājam – 0,43;

7) komisijas priekšsēdētāja vietniekam – 0,35;

8) frakcijas priekšsēdētāja vietniekam – 0,35;

9) komisijas sekretāram – 0,35;

10) apakškomisijas priekšsēdētājam – 0,27;

11) apakškomisijas sekretāram – 0,17.”

Deputāts Dz.Ābiķis

4.punktā piedāvātajā 5¹.panta redakcijā svītrot (2) sadaļu (Saeimas deputātam, uz kuru vienlaicīgi attiecas vairāki amati, mēnešalgu nosaka atbilstoši augstākajam amatam).

Juridiskā komisija

Izteikt 5.¹ pantu šādā redakcijā (likumprojekta 4.pants):

„5.¹ pants. Saeimas deputātu mēnešalga

(1) Saeimas deputāta mēnešalga nosaka mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 3,2.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam deputātam, ja viņš pilda kādu no šajā daļā minētajiem amatiem, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu, to nosakot mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) Saeimas priekšsēdētājam – 1,73

2) Saeimas priekšsēdētāja biedram – 1,48;

3) Saeimas sekretāram – 1,48;

4) Saeimas sekretāra biedram – 1,39;

5) komisijas priekšsēdētājam – 0,43;

6) frakcijas priekšsēdētājam – 0,43;

7) komisijas priekšsēdētāja biedram – 0,35;

8) frakcijas priekšsēdētāja biedram – 0,35;

9) komisijas sekretāram – 0,35;

10) apakškomisijas priekšsēdētājam – 0,27;

11) apakškomisijas sekretāram – 0,17.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.16.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.16.

Daļēji atbalstīts, iekļauts

priekšlikumā Nr.16.

Atbalstīts

4. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. Saeimas deputāta mēnešalga

(1) Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 3,2.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam deputātiem, kuri pilda kādu no šajā daļā minētajiem amatiem, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) Saeimas priekšsēdētājam — 1,73;

2) Saeimas priekšsēdētāja biedram — 1,48;

3) Saeimas sekretāram — 1,48;

4) Saeimas sekretāra biedram — 1,39;

5) Saeimas komisijas priekšsēdētājam — 0,43;

6) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam — 0,43;

7) Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedram — 0,35;

8) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedram — 0,35;

9) Saeimas komisijas sekretāram — 0,35;

10) Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājam — 0,27;

11) Saeimas apakškomisijas sekretāram — 0,17.”

6.pants. Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, mēnešalga

(1) Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) Ministru prezidentam — 4,05;

2) Ministru prezidenta biedram — 3,85;

3) ministram, īpašu uzdevumu ministram — 3,648;

4) parlamentārajam sekretāram — 2,837.

(2) Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām — valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, komisijas sekretāram un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) valsts kontrolierim — 4,05;

2) Valsts kontroles padomes loceklim — 3,32;

3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam — 3,97;

4) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim — 3,32;

5) tiesībsargam — 3,41;

6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam — 2,54;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam — 2,50;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim — 1,59;

9) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam — 3,32;

10) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam — 2,82;

11) Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram — 2,82;

12) Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim — 2,12;

13) Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam — 0,80;

14) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — 2,33;

15) Augstākās izglītības padomes loceklim - 0,22.

(3) Šā panta otrās daļas 12. un 15.punktā minētās amatpersonas mēnešalgu saņem proporcionāli nostrādātajam laikam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

5. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu un 6.² pantu šādā redakcijā:

„6.¹ pants. Tiesneša mēnešalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, pielīdzinot to valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar 2.pielikumu.

(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādus koeficientus:

1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks – 1.1;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs – 1.2;

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis – 1;

4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks – 1.05;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks – 1.1;

6) apgabaltiesas tiesnesis – 1.2;

7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un kolēģijas priekšsēdētājs – 1.28;

8) apgabaltiesas priekšsēdētājs – 1.35;

9) Augstākās tiesas tiesnesis – 1.35;

10) Augstākās tiesas senators – 1.42;

11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, palātas un senāta priekšsēdētājs – 1.55;

12) Augstākās tiesas priekšsēdētājs – 1.7.

13) Satversmes tiesas tiesnesis – 2.1; 

14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks – 2.3;

15) Satversmes tiesas priekšsēdētājs – 2.62.

(3) Ja tiesnesi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ vai viņš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, viņš saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas tiesnesim noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas. Ja tiesnesi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā, vai viņš aizstāj vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, viņš saņem mēnešalgu un piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi, kas tiesnesim noteikta pirms viņa pārcelšanas, aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā.

(4) Ja apgabaltiesas tiesnesis normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos aizstāj Augstākās tiesas Tiesu palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta trešajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskā organizācijā, saņem tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atlīdzību.”

17

Juridiskā komisija

Aizstāt 6.¹ pantu pirmajā daļā (likumprojekta 5.pants) skaitli un vārdu „2.pielikumu” ar skaitli un vārdu „3.pielikumu”.

Atbalstīts

5. Papildināt likumu ar 6.¹ un 6.² pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Tiesneša mēnešalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.

(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 1,1;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam — 1,2;

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim — 1;

4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniekam — 1,05;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam — 1,1;

6) apgabaltiesas tiesnesim — 1,2;

7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas
priekšsēdētājam — 1,28;

8) apgabaltiesas priekšsēdētājam — 1,35;

9) Augstākās tiesas tiesnesim — 1,35;

10) Augstākās tiesas senatoram — 1,42;

11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam, Augstākās tiesas palātas priekšsēdētājam un Senāta priekšsēdētājam — 1,55;

12) Augstākās tiesas priekšsēdētājam — 1,7.

13) Satversmes tiesas tiesnesim — 2,1; 

14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 2,3;

15) Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 2,62.

(3) Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ augstāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas. Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj zemāka līmeņa tiesnesi vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, saņem mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas, zemāka līmeņa tiesneša aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā.

(4) Ja apgabaltiesas tiesnesis normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos aizstāj Augstākās tiesas palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta trešajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā organizācijā, saņem tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt viņam atlīdzību.

18

19

Juridiskais birojs

Papildināt 6.¹ pantu (likumprojekta 5.pants) ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no attiecīgi apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēnešalgas.”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt likuma 6.¹ pantu (likumprojekta 5.pantu) ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no attiecīgi apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēnešalgas.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

(6) Tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no attiecīgi apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēnešalgas.

6.² pants. Prokurora mēnešalga

(1) Prokuroru mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādus koeficientus:

1) rajona (republikas pilsētas) prokurors – 0.98

2) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietnieks – 1.05;

3) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurors – 1.14;

4) tiesas apgabala prokurors – 1.08;

5) tiesas apgabala virsprokurora vietnieks- 1.15;

6) tiesas apgabala virsprokurors – 1.22;

7) Ģenerālprokuratūras prokurors – 1.22;

8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors – 1.42;

6.² pants. Prokurora mēnešalga

(1) Prokurora mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (republikas pilsētas) prokuroram — 0,98;

2) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietniekam — 1,05;

3) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokuroram — 1,14;

4) tiesu apgabala prokuroram — 1,08;

5) tiesu apgabala virsprokurora vietniekam — 1,15;

6) tiesu apgabala virsprokuroram — 1,22;

7) Ģenerālprokuratūras prokuroram — 1,22;

8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokuroram — 1,42;

9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors – 1.47;

20

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Likumprojekta 5.pantā precizēt 6.² panta pirmās daļas 9.punktu, izsakot šādā redakcijā:

„9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors - 1.52” .

Atbalstīts

Atbalstīts

9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram — 1,52;

10) ģenerālprokurors – 1.67.

(2) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgas.

10) ģenerālprokuroram — 1,67.

(2) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgas.”

7.pants. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs un mēnešalgu grupas

(1) –(3)…

(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas nosaka šā likuma 2.pielikums. Amatu saimju un to līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām nosaka Ministru kabinets. Mēnešalgu grupai var noteikt apakšgrupu, nepārsniedzot attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto maksimālo mēnešalgu.

21

22

23

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Izteikt 7.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām, amatu saimēm atbilstošās maksimālās un minimālās mēnešalgu grupas nosaka šā likuma 2.pielikums.”.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Aizstāt 7.panta ceturtās daļas otrajā teikumā ciparu un vārdu „2.pielikums” ar ciparu un vārdu „3.pielikums”.

Juridiskā komisija

Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas nosaka šā likuma 3.pielikums. Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Amatu saimēm atbilstošās maksimālās un minimālās mēnešalgu grupas nosaka šā likuma 2.pielikums, bet amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām, ievērojot šā likuma 2.pielikumu, nosaka Ministru kabinets. Mēnešalgu grupai var noteikt apakšgrupu, nepārsniedzot attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto maksimālo mēnešalgu.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.23.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.23.

Atbalstīts

6. Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas nosaka šā likuma 3.pielikums. Amatu saimēm atbilstošās maksimālās un minimālās mēnešalgu grupas nosaka šā likuma 2.pielikums, bet amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām, ievērojot šā likuma 2.pielikumu, nosaka Ministru kabinets. Mēnešalgu grupai var noteikt apakšgrupu, nepārsniedzot attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto maksimālo mēnešalgu.”

13.pants. Ostas valdes locekļu mēnešalga

Ostas valdes locekļu mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību atbilstoši ostu iedalījumam reglamentē Ministru kabinets.

13.¹ pants. Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, nosaka Ministru kabinets.

(15.04.2010. likuma redakcijā)

24

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre D.Reizniece

Papildināt likumu ar 13.² pantu šādā redakcijā:

“13.² pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas 1944. gada 7. decembra Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildi aviācijas nelaimes gadījumu, dzelzceļa avāriju un jūras negadījumu izmeklēšanas jomā, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

Nav virzāms steidzamības kārtā un saistāms ar budžeta paketi. Nepieciešama padziļināta jautājuma analīze un sākotnēji izskatīšana Ministru kabinetā.

Neatbalstīts

25

26

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Papildināt likumu 13.² pantu šādā redakcijā:

„13.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas noteiktajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību)un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī finanšu sektorā strādājošo atalgojumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes paziņotajam finanšu un apdrošināšanas darbības jomā strādājošo pagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram iepriekšējā gadā, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 4,95.”

Ministru kabinets

Papildināt likumu 13.² pantu šādā redakcijā:

„13.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas noteiktajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī finanšu sektorā strādājošo darba samaksu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas darbības jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 4,95.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.26.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.26.

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 13.² pantu šādā redakcijā:

“13.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī finanšu sektorā strādājošo darba samaksu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 4,95.”

14.pants. Vispārējās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Par prombūtnē esošas ārstniecības personas, kā arī vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas. Karavīrs saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 30 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).

27

28

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt likuma 14.panta pirmo daļu ar jaunu piekto teikumu šādā redakcijā:

„Tiesnesis saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.”

Uzskatīt līdzšinējo piekto par sesto teikumu.

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 14.panta pirmo daļu ar jaunu piekto teikumu šādā redakcijā:

„Tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.”

Uzskatīt līdzšinējo piekto par sesto teikumu.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.28.

Atbalstīts

8. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc ceturtā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.”;

(2) ………

(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem vakances pastāvēšanas laikā.

6. 14.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.”.

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.”

(4) – (10)….

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, 14.01.2010. likumu, 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

papildināt ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Prokurors par virsstundu darbu, kas saistīts ar prokuroru dežūrām, saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktā kārtībā un apmērā, vai viņam kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā.”.

29

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Likumprojekta 6.pantā svītrot likuma 14.panta vienpadsmito daļu.

Atbalstīts

Atbalstīts

15.pants. Speciālās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) Par īpašu risku šā panta izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.

(3) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un par nosacījumiem, kuri saistīti ar amata (darba) specifiku, kā arī to amatpersonu (darbinieku) sarakstu, kurām šādas piemaksas pienākas, un šo piemaksu apmēru nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Piemaksu apmērs nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) Ministru kabineta noteikto speciālo piemaksu apmēru.

7. Papildināt 15.pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

(4) Saeimas deputāts saņem piemaksu par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā. Piemaksu nosaka mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) par darbu komisijas sēdē — 0.04;

2) par darbu apakškomisijas sēdē — 0.02.

30

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izslēgt likumprojekta 7.pantā piedāvāto 15.panta ceturto daļu.

Atbalstīts

Atbalstīts

(5) Tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi – 7 procenti no mēnešalgas,

2) par ceturto kvalifikācijas klasi – 14 procentu no mēnešalgas,

3) par trešo kvalifikācijas klasi – 21 procents no mēnešalgas,

4) par otro kvalifikācijas klasi – 28 procenti no mēnešalgas,

5) par pirmo kvalifikācijas klasi – 35 procenti no mēnešalgas.

(6) Prokuroram nosaka piemaksu par prokurora amata pakāpi šādā apmērā:

1) jaunākajam tieslietu padomniekam – 7 procenti no mēnešalgas;

2) tieslietu padomniekam – 14 procenti no mēnešalgas;

3) vecākajam tieslietu padomniekam – 21 procents no mēnešalgas

4) valsts tieslietu padomniekam – 28 procenti no mēnešalgas;

5) vecākajam valsts tieslietu padomniekam – 35 procenti  no mēnešalgas.”.

(7) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši saņem piemaksu triju procentu apmērā par vienu dežūras dienu no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu.”

9. Papildināt 15.pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka piemaksu par kvalifikācijas klasi šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēnešalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēnešalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēnešalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēnešalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēnešalgas.

(5) Prokuroram nosaka piemaksu par prokurora amata pakāpi šādā apmērā:

1) jaunākajam tieslietu padomniekam — 7 procenti no mēnešalgas;

2) tieslietu padomniekam — 14 procentu no mēnešalgas;

3) vecākajam tieslietu padomniekam — 21 procents no mēnešalgas;

4) valsts tieslietu padomniekam — 28 procenti no mēnešalgas;

5) vecākajam valsts tieslietu padomniekam — 35 procenti no mēnešalgas.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši par vienu dežūras dienu saņem piemaksu triju procentu apmērā no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu.

(8) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt piemaksu pie mēnešalgas 5 procentu apmērā, saskaņojot to ar Tiesu administrāciju un tieslietu ministru.

31

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 7.pantā piedāvātajā 15.panta astotajā daļā skaitli „5” ar skaitli „10”.

Atbalstīts

(7) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt piemaksu pie mēnešalgas 10 procentu apmērā, saskaņojot to ar Tiesu administrāciju un tieslietu ministru.

32

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Likumprojekta 7.pantā papildināt likuma 15.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Prokurors saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā un apmērā, bet ne vairāk kā trīs procentu apmērā no šā likuma 6.² panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās prokurora mēnešalgas  par vienu dežūras dienu, vai arī prokuroram tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

(8) Prokurors par vienu dežūras dienu saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā un apmērā, bet ne vairāk kā trīs procentus no šā likuma 6.² panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās prokurora mēnešalgas, vai arī prokuroram tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.”

16.pants. Prēmijas

(1) Amatpersonas (darbiniekus), izņemot šā likuma 5., 6. un 13.pantā minētās amatpersonas, var prēmēt šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā 15 procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma. (2) –(4)…..

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu)

33

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Aizstāt 16.panta pirmās daļas pirmajā teikumā ciparus un vārdus „5., 6. un 13.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „5., 6.pantā, 6¹.panta 12. un 15.punktā, 6².panta 10.punktā un 13.pantā”.

Atbalstīts

Atbalstīts

10. Aizstāt 16.panta pirmās daļas pirmajā teikumā skaitļus un vārdus “5., 6. un 13.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 6.pantā, 6.¹ panta 12. un 15.punktā, 6.² panta 10.punktā un 13.pantā”.

17.pants. Atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts

(1)-(8) ……

(9) Atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā:

1) Saeimas ievēlētai, apstiprinātai vai ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām, ar nosacījumu, ka tā nav atkārtoti ievēlēta, apstiprināta vai iecelta šajā pašā amatā;

2) Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram pēc tam, kad viņš beidzis pildīt amata pienākumus. Pabalstu neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts. Pabalstu parlamentārajam sekretāram neizmaksā arī tad, ja viņš pēc atbrīvošanas no parlamentārā sekretāra amata turpina pildīt Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka pienākumus;

3) -5)……..

8. 17.pantā:

izteikt devītās daļas 2.punka otro teikumu šādā redakcijā:

„Pabalstu neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts, kā arī tad, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā.”

11. 17.pantā:

izteikt devītās daļas 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

„Pabalstu neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts, kā arī tad, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā.”;

papildināt devīto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) tiesnesim un prokuroram atstājot amatu sakarā ar iestādes vai amata likvidāciju, tiesnešu vai prokuroru skaita samazināšanu.”

34

35

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Papildināt 17.panta devīto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, ja Saeima to atbrīvo no amata sakarā ar ilgstošu amata pienākumu nepildīšanu slimības dēļ, kā arī tad, ja šīs amatpersonas no amata atbrīvo pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegumu, izņemot gadījumu, ja kad tas pamatots ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu.”

Juridiskā komisija Papildināt 17.panta devīto daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„6) tiesnesim atstājot amatu veselības stāvokļa dēļ;

7) prokuroram atstājot amatu sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju, prokuroru skaita samazināšanu vai veselības stāvokļa dēļ;

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, ja Saeima to atbrīvo no amata sakarā ar ilgstošu amata pienākumu nepildīšanu slimības dēļ, kā arī tad, ja šīs amatpersonas no amata atbrīvo pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegumu, izņemot gadījumu, ja kad tas pamatots ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu.”

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.35.

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.35.

Atbalstīts

papildināt devīto daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) tiesnesim, tam atstājot amatu veselības stāvokļa dēļ;

7) prokuroram, tam atstājot amatu sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju, prokuroru skaita samazināšanu vai veselības stāvokļa dēļ;

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, ja Saeima to atbrīvo no amata sakarā ar ilgstošu amata pienākumu nepildīšanu slimības dēļ vai pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgu iesniegumu, ja vien šīs amatpersonas nav atbrīvotas no amata sakarā ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu.”;

(10) Ja persona amata zaudēšanas brīdī vienlaikus ir parlamentārais sekretārs un Ministru kabineta locekļa konsultatīvā amatpersona vai darbinieks, tā saņem atlaišanas pabalstu tās mēnešalgas apmērā, kuru izvēlējusies saņemt, pildot minētos amata (darba) pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

papildināt ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt Saeimas deputāts, kurš iestājies Saeimas sastāvā Saeimas kārtības ruļļa 6.pantā noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts pa daļām – ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad Saeimas deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. Ja deputātam izmaksāts pabalsts, tad attiecīgus ieturējumus veic no šā deputāta mēnešalgas.

(12) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts Saeimas deputātam, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.”

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt Saeimas deputāts, kurš iestājies Saeimas sastāvā Saeimas kārtības ruļļa 6.pantā noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam, kas pagājis no dienas, kad viņa mandāts izbeidzies, līdz dienai, kad viņš iestājies jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts pa daļām — ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu izbeidz ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad Saeimas deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. Ja deputātam izmaksāts pabalsts, tad attiecīgus ieturējumus veic no šā deputāta mēnešalgas.

(12) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts Saeimas deputātam, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra amata pildīšanas laiku vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.”

18.pants. Atvaļinājuma pabalsts

(1) …

(2) Amatpersonas (darbinieki), izņemot šā likuma 5., 6. un 13.pantā minētās amatpersonas, karavīrus un pašvaldību amatpersonas (darbiniekus), saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:

1) 25 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta mazāk nekā vienu gadu;

2) 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta no viena gada līdz trim gadiem;

3) 75 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;

4) 100 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par pieciem gadiem.

(3) Šā likuma 5., 6. un 13.pantā minētās amatpersonas, kā arī karavīri saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

(4) –(5)…

36

Juridiskais birojs

Aizstāt 18.panta otrajā un trešajā daļā skaitļus un vārdu „5., 6. un 13.pantā” ar skaitļiem un vārdu „5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā”.

Atbalstīts

Atbalstīts

12. Aizstāt 18.panta otrajā un trešajā daļā skaitļus un vārdus “5., 6. un 13.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā”.

29.pants. Transporta izdevumu kompensācija

(1) Amatpersonai (darbiniekam) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā kompensē transporta izdevumus, kas radušies sakarā ar nosūtīšanu vai atrašanos komandējumā. Citos gadījumos amatpersonai (darbiniekam) kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei, bet neatlīdzina izdevumus par taksometra izmantošanu. Kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē sabiedriskā transporta izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu vai institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli un tā lieto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, tai izmaksā kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem. Kompensācijas apmēru (normu) un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3)-(4)….. 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

9. Papildināt 29.pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(5) Saeimas deputātam amata pienākumu veikšanai bez faktisko izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas kompensē transporta izdevumus Latvijas teritorijā, tādā apmērā, ko nosaka, piemērojot mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, koeficientu 0,1.

37

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Atbalstīts

Atbalstīts

(6) Saeimas deputātam, lai nokļūtu no viņa dzīves vietas līdz Rīgai un atpakaļ, kompensē transporta izdevumus atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Par faktiskajiem izdevumiem uzskatāmi starppilsētu sabiedriskā transporta izdevumi un izdevumi par deputāta īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu. Kompensācijas maksimālais apmērs nevar pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, un kuram piemērots šāds koeficients:

a) deputātam, kas dzīvo Rīgā vai līdz 60 km attālumā no Rīgas, – 0,28,

b) deputātam, kas dzīvo no 60 līdz 150 km attālumā no Rīgas, –0,44,

c) deputātam, kas dzīvo vairāk nekā 150 km attālumā no Rīgas, – 0,59.

38

Deputāts Dz.Ābiķis

9.punktā, kas piedāvā papildināt 29.pantu aiz (6) sadaļas ieļaut jaunu (6¹) sadaļu, kuras redakcija būtu sekojoša:

„(6¹) Saeimas deputātam, kas ir ievēlēts no Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales vēlēšanu apgabala, kompensē transporta izdevumus deputāta pienākumu veikšanai atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Par faktiskajiem izdevumiem uzskatāmi starppilsētu sabiedriskā transporta izdevumi un izdevumi par deputāta īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu. Kompensācijas maksimālais apmērs nevar pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kuram piemērots koeficients 0.39 (nulle komats trīsdesmit deviņi).

Neatbalstīts

Neatbalstīts

(7) Transporta izdevumi netiek kompensēti Saeimas deputātam, kuram dienesta vajadzībām lietošanā piešķirta automašīna.

31.pants. Kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem

(1) Karavīram, izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets, un tā nedrīkst pārsniegt 100 latus mēnesī.

(2) Amatpersonai (darbiniekam), kura uz noteiktu laiku pārcelta amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju, izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem. Tas neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras nosūtītas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes izglītības iestādi nepieciešamās izglītības iegūšanai. Dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets, un tā nedrīkst pārsniegt 100 latus mēnesī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu un 14.10.2010. likumu)

10. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Saeimas deputātam izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumiem, ja Saeimas deputāts nedzīvo Rīgā un viņa deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu vai viesnīcu Rīgā. Dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumus kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. Kompensācijas maksimālais apmērs nevar pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, un kuram piemērots koeficients 0.82.”.

39

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izslēgt likumprojekta 10.pantu.

Atbalstīts

Atbalstīts

40

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

„31.¹ pants. Transporta un dzīvojamās telpas īres kompensācija Saeimas deputātam

Saeimas deputātam transporta un dzīvojamās telpas īres kompensāciju izmaksā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, un šīs kompensācijas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 1.”

Atbalstīts

Atbalstīts

13. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

“31.¹ pants. Transporta un dzīvojamās telpas īres kompensācija Saeimas deputātam

Saeimas deputātam transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju izmaksā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, un šīs kompensācijas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 1.”

32.pants. Sakaru izdevumu kompensācija

(1) Amatpersonai (darbiniekam), kurai amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei tiek piešķirts mobilais tālrunis, valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā apmērā kompensē sakaru izdevumus. Amatpersonai (darbiniekam), kas amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei lieto savā īpašumā esošu mobilo tālruni, sakaru izdevumi tiek kompensēti valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Karavīru nodrošina ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Diplomātiem sakaru izdevumu kompensācijas apmēru nosaka ārlietu ministrs.

(4) Pašvaldību amatpersonām (darbiniekiem) sakaru izdevumi amata (darba) pienākumu veikšanai tiek kompensēti attiecīgās pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā.

11. Papildināt 32.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Saeimas deputātam sakaru izdevumi amata pienākumu veikšanai tiek kompensēti Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā un apmērā.”

41

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izslēgt likumprojekta 11.pantu.

Atbalstīts

Atbalstīts

36.pants. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs

(1) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, tiek noteikti šādi pabalsti:

1) algas pabalsts par dienestu ārvalstī;

2) pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī, ja laulātais nav nodarbināts algotā darbā;

3) pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

12. 36.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „specializētajam atašejam” ar vārdiem un simbolu „specializētajam atašejam, prokuroram”;

14. 36.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “specializētajam atašejam” ar vārdiem “specializētajam atašejam, prokuroram”;

(2) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, tiek kompensēti šādi izdevumi:

1) dzīvokļa īres izdevumi un komunālie maksājumi;

2) ar dzīvokļa īres līguma slēgšanu saistītie izdevumi;

3) ceļa un pārcelšanās izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi);

4) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumi, kā arī transportēšanas izdevumi attiecīgās personas vai tās ģimenes locekļu smagas slimības vai nāves gadījumā;

5) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumi;

6) ceļa izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi), dodoties atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(3) –(10)….

aizstāt otrajā daļā vārdus „specializētajam atašejam” ar vārdiem un simbolu „specializētajam atašejam, prokuroram”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “specializētajam atašejam” ar vārdiem “specializētajam atašejam, prokuroram”;

(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā diplomātus, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus), specializētos atašejus, sakaru virsniekus, karavīrus, tiešās pārvaldes iestādes amatpersonas (darbiniekus) vai valsts drošības iestādes amatpersonas (darbiniekus) norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs, kā arī attiecīgās atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu)

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), izņemot prokuroru, norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs, kā arī attiecīgās atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus, ciktāl likumos nav noteikts citādi.”

42

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Likumprojekta 12.pantā piedāvāto 36.panta vienpadsmito daļu izteikt šādā redakcijā:

„(11) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), izņemot prokuroru, norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs;

2) šā panta pirmajā daļā minēto amatpersonu (darbinieku) attiecīgās atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus, ciktāl likumos nav noteikts citādi.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), izņemot prokuroru, norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs;

2) attiecīgās šā panta pirmajā daļā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.”

37.pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) –(2)…

(3) Valsts un pašvaldību institūcijas apdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras, veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam). Valsts institūcija apdrošina to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu veselību, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī to tiesu ekspertu, Valsts meža dienesta amatpersonu (darbinieku), Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoru, Valsts probācijas dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas riskam:

1) piedaloties izmeklēšanas darbībās;

2) -7)……… (4) –(6)….

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu un 14.10.2010. likumu)

13. Aizstāt 37.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus „apdrošina to” ar vārdiem „apdrošina tiesnešu, prokuroru un”.

43

Juridiskā komisija

Aizstāt 37.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus „apdrošina to” ar vārdiem „apdrošina tiesnešu, prokuroru veselību un to”.

Atbalstīts

15. Aizstāt 37.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus „apdrošina to” ar vārdiem „apdrošina tiesnešu, prokuroru veselību un to”.

39.pants. Apmaksāta veselības aprūpe

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, karavīriem un militārajiem darbiniekiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.

14. papildināt likumu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

39.¹ pants. Reprezentācijas izdevumu un citi izdevumu kompensēšana Saeimas deputātiem

Saeimas deputātam bez faktisko izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas izmaksā kompensāciju reprezentācijas izdevumu segšanai, kuru aprēķina, piemērojot mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, koeficientu 0,28. Ja Saeimas deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies arī citi izdevumi, tie kompensējami Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņā.”.

44

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Izslēgt likumprojekta 14.pantu.

Atbalstīts

Atbalstīts

40.pants. Atvaļinājumi

(1) – (4)…..

(5) Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās domes darbības laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu un 15.04.2010. likumu)

15. Aizstāt 40.panta piektajā daļā vārdus „Pašvaldības domes deputātam” ar vārdiem „Saeimas deputātam, kā arī pašvaldības domes deputātam”.

45

Juridiskā komisija

Izteikt 40.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Saeimas deputātam, kā arī pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku vai attiecīgās domes darbības laiku”.

Atbalstīts

16. Izteikt 40.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saeimas deputātam, kā arī pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku vai attiecīgās domes darbības laiku.”

41.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir četras kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 20 darba dienas, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 24 darba dienas, neskaitot svētku dienas.

(1¹) Amatpersonai (darbiniekam) un valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 10 darba dienām pēc kārtas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 12 darba dienām pēc kārtas.

46

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Papildināt likuma 41.pantu ar 1². daļu šādā redakcijā:

„(1²) Šā panta pirmajā un viens prim daļā minētā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).

Atbalstīts

Atbalstīts

17. 41.pantā:

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1²) Šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).”;

(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu).

(3) -(6)

(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīriem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

16. Papildināt 41.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – piecas kalendāra nedēļas.

(9) Tiesnesim un prokuroram pēc katriem pieciem tiesneša vai prokurora amatā nostrādātiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.”.

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – piecas kalendāra nedēļas.

(9) Tiesnesim un prokuroram pēc katriem pieciem tiesneša vai prokurora amatā nostrādātiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.”

42.pants. Apmaksātais papildatvaļinājums

(1) Amatpersonai (darbiniekam) piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu. Papildus tam amatpersonai (darbiniekam), izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2)–(9)……

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu un 14.10.2010. likumu)

17. Papildināt 42.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „izņemot” ar vārdiem „tiesnešus, prokurorus, kā arī”.

18. Papildināt 42.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „izņemot” ar vārdiem „tiesnešus, prokurorus, kā arī”.

43.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

(1) Amatpersonai (darbiniekam), kurai tas ir nepieciešams un kuras amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes apstākļi to pieļauj, var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas ieskaita kopējā darba stāžā vai izdienā.

(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu).

(3) Karavīram vai militārajam darbiniekam, kuram tas ir nepieciešams un kura dienesta apstākļi to pieļauj, piešķir atvaļinājumu bez karavīra mēnešalgas un piemaksu vai militārā darbinieka mēnešalgas saglabāšanas, kā arī bez uzturdevas, dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācijas saglabāšanas. Piecu gadu periodā šāds atvaļinājums  nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Ja pēc šā atvaļinājuma beigām karavīrs neatgriežas aktīvajā dienestā, viņu no tā atvaļina.

18. Papildināt 43.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Saeimas deputātam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas ne ilgāku kā vienu nedēļu, kura laikā viņš drīkst nepiedalīties Saeimas darbā. Šīs tiesības Saeimas deputāts var izmantot vienu reizi sesijas laikā.”

19. Papildināt 43.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Saeimas deputātam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kurš nedrīkst būt ilgāks par vienu nedēļu un kura laikā viņš drīkst nepiedalīties Saeimas darbā. Šīs tiesības Saeimas deputāts var izmantot vienu reizi sesijas laikā.”

45.pants. Atsaukšana no atvaļinājuma

(1) Izņēmuma jeb neatliekamas nepieciešamības gadījumā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi var atsaukt no atvaļinājuma ar tās amatpersonas rīkojumu (pavēli), kura ir tiesīga iecelt atsaucamo amatpersonu amatā. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta, un nepiemēro šā likuma 41.panta septītajā daļā minētos ierobežojumus.

(2) Karavīru no atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, karavīri, kuriem piešķirts atvaļinājums, izņemot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nekavējoties atgriežas savā vienībā.

19. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izņēmuma gadījumos, kad prokuroram piešķirtā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt prokuratūras iestādes funkciju izpildi, ar prokurora rakstveida piekrišanu pieļaujams atsaukt prokuroru no atvaļinājuma, pārceļot neizmantotā atvaļinājuma daļu uz citu laiku.”

20. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izņēmuma gadījumos, kad prokuroram piešķirtā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt prokuratūras iestādes funkciju izpildi, ar paša prokurora rakstveida piekrišanu pieļaujams atsaukt viņu no atvaļinājuma, pārceļot neizmantotā atvaļinājuma daļu uz citu laiku.”

Pārejas noteikumi

2. Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai šādus likumprojektus:

1) līdz 2010.gada 15.maijam — likumprojektu par šā likuma šā likuma 7.pantā un 11.panta pirmajā daļā minēto amatu katalogu;

2) līdz 2010.gada 1.septembrim — likumprojektus par atalgojumu un sociālajām garantijām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un kapitālsabiedrībās, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, kā arī privāto tiesību juridiskajās personās, kuras pilda valsts budžeta pārvaldes uzdevumus vai saņem valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļus;

3) līdz 2011.gada 1.septembrim — likumprojektu par izdienas pensijām;

4) ……

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu)

47

48

Sociālo un darba lietu komisija

„Papildināt likumprojekta 20.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

„Izslēgt 2.punkta 3.apakšpunktu.””.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Izslēgt likuma pārejas noteikumu 2.punkta 3.apakšpunktu.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.48.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.48.

Atbalstīts

21. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punkta 3.apakšpunktu;

2.¹ Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod ieteikumus par šā likuma 2.panta ceturtās, 4.¹ un 4.² daļas, kā arī 3.panta devītās daļas piemērošanu.

(15.04.2010. likuma redakcijā)

2.² Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.maijam izdod ieteikumus par šā likuma 3.panta piektās daļas 7.² punkta piemērošanu.

(14.10.2010. likuma redakcijā)

49

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, V.Agešins, E.Cilinskis, E.Zalāns

Papildināt pārejas noteikumus ar 2.³ punktu šādā redakcijā:

„2.³ Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu šajā likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus (piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, mēnešalga padomes locekļiem, mēnešalgas noteikšanas svarīgākie principi citiem šīs institūcijas darbiniekiem, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem) un nodrošinot Latvijas bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011.gada 1.jūnijam.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.50.

50

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 2.³ punktu šādā redakcijā:

„2.³ Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus (piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, mēnešalga padomes locekļiem, mēnešalgas noteikšanas svarīgākie principi citiem šīs institūcijas darbiniekiem, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem) un nodrošinot Latvijas bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011.gada 1.jūnijam.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 2.³ punktu šādā redakcijā:

“2.³ Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus (piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, padomes locekļu mēnešalga, citu šīs institūcijas darbinieku mēnešalgas noteikšanas galvenie principi, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem) un nodrošinot Latvijas Bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011.gada 1.jūnijam.”;

7. 2010.gadā:

1) amatpersonai (darbiniekam), kurai līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim normatīvajos aktos vai darba līgumā (koplīgumā) bija paredzētas tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, to izmaksā gadījumā, ja bērns piedzimis 306 dienu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā, un šā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt divas mēnešalgas par katru bērnu, turklāt nedrīkst pārsniegt 1000 latu par katru bērnu;

2) šā likuma 5., 6. un 13.pantā minēto amatpersonu mēnešalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam 2009.gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, proti, 471 latam;

3) Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6.

20. Pārejas noteikumos:

izteikt 7.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) gadījumos, kad šajā likumā atlīdzība piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, piemērojams 2009.gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kas noapaļots pilnos latos, proti, 471 lats;”

izteikt 7.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) gadījumos, kad ar šo likumu atlīdzība piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, piemērojams 2009.gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kas noapaļots pilnos latos, proti, 471 lats;”;

51

Deputāti Dz.Zaķis, A.Brigmanis, E.Cilinskis, A.Klementjevs, E.Zalāns

Papildināt pārejas noteikumus ar 7.² punktu šādā redakcijā:

„7.² 2011.gadā šā likuma 5.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteikto mēnešalgu izmaksā, piemērojot tai koeficientu 0,94.”

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 7.² punktu šādā redakcijā:

„7.² 2011.gadā šā likuma 5.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteikto mēnešalgu izmaksā, piemērojot tai koeficientu 0,94.”;

8. 2010. un 2011.gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus:

1) valsts un pašvaldību institūcijas var noteikt nepilnu darba laiku, ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus.

2) valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā prēmijas, izņemot šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus) un 16.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu, neizmaksā atvaļinājuma pabalstus, kā arī, ievērojot šā likuma pārejas noteikumu normas, neveic materiālo stimulēšanu, kas nav paredzēta šajā likumā;

52

53

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre I.Viņķele

Papildināt likuma pārejas noteikumu 8.punkta 2.apakšpunktu aiz skaitļa un vārdiem „16.panta ceturtajā daļa noteikto gadījumu” ar vārdiem un cipariem „kā arī pārejas noteikumu 8.⁵ punktā noteikto gadījumu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 8.punkta 2.apakšpunktā vārdus „šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus) un 16.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu” ar vārdiem „šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus), 16.panta ceturtajā daļā un pārejas noteikumu 8.⁵ punktā noteikto gadījumu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt 8.punkta 2.apakšpunktu pēc skaitļa un vārdiem “16.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu” ar vārdiem un skaitli “kā arī šo pārejas noteikumu 8.⁵ punktā noteikto gadījumu”;

aizstāt 8.punkta 2.apakšpunktā vārdus “šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus) un 16.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu” ar vārdiem “šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto gadījumu (drošsirdīga un pašaizliedzīga rīcība, veicot dienesta pienākumus), 16.panta ceturtajā daļā un šo pārejas noteikumu 8.⁵ punktā noteikto gadījumu”;

3) šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto pabalstu amatpersonas (darbinieka) — bet ne karavīra — nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies apbedīšanu, var saņemt apmērā, kas nepārsniedz 50 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā;

4) valsts un pašvaldību institūcijas apdrošina veselību šā likuma 37.panta pirmajā daļā paredzētajām amatpersonām (darbiniekiem), kurām šāda apdrošināšana noteikta obligāti. Valsts un pašvaldību institūcijas, nepiemērojot publiskos iepirkumus regulējošos normatīvos aktus, var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību par pašu amatpersonu (darbinieku) finanšu līdzekļiem, slēdzot vienošanos ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju par apdrošināmajām personām izdevīgāko piedāvājumu un ieturot pakalpojuma izmaksas no apdrošināmo amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas saskaņā ar vienošanos. Ja pirms šā likuma spēkā stāšanās apdrošināta šā likuma 37.panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminēta amatpersona (darbinieks) un par to veselības apdrošināšanas līgums noslēgts un līgumā paredzētās summas pilnīga apmaksa veikta līdz 2009.gada 1.decembrim, par noslēgtā līguma turpināšanu vai pārtraukšanu lemj valsts vai pašvaldības institūcija, bet citos gadījumos, kad pirms šā likuma stāšanās spēkā apdrošināta šā likuma 37.panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminēta amatpersona (darbinieks), attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija izbeidz apdrošināšanu, ja tas ir tiesiski iespējams un neprasa papildu finanšu līdzekļus;

5) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 17.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

a) 95 procenti no mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus,

b) viena mēneša vidējā izpeļņa, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus;

6) …….(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010. likumu un 15.04.2010. likumu)

aizstāt 8.punkta 5.apakšpunktā skaitļus un vārdus „devītajā un desmitajā” ar skaitļiem un vārdiem „devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā”.

aizstāt 8.punkta 5.apakšpunktā vārdus “devītajā un desmitajā” ar vārdiem “devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā”;

8.³ 2011.gadā valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, var amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu (darbinieku) skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita.

(14.10.2010. likuma redakcijā)

aizstāt 8.³ punktā vārdus „amatpersonu (darbinieku)” ar vārdiem „amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5.pantā, 5.¹ pantā un 6.panta pirmajā daļā minētās”,

vārdus „kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita” ar vārdiem „kopējā attiecīgās institūcijas to amatpersonu „(darbinieku) skaita, uz kurām attiecas šis likums un pārejas noteikumu punkts”.

54

55

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 8.³ punktā vārdus un skaitli „nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita” ar vārdiem un skaitli „nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgās institūcijas to  amatpersonu (darbinieku) kopējā skaita, uz kuriem attiecas šis likums”.

Ministru kabinets

Aizstāt pārejas noteikumu 8.³ punktā vārdus „amatpersonu (darbinieku)” ar vārdiem un skaitļiem „amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹ 6., 6¹.pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās”, vārdus un skaitli „nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita” ar vārdiem un skaitli „nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgās institūcijas to amatpersonu (darbinieku) kopējā skaita, uz kuriem attiecas šis likums”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.55.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.55.